Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Saib Poj Niam Muaj Nqis Li Yehauvas Saib

Saib Poj Niam Muaj Nqis Li Yehauvas Saib

PEB cov kwv tij muaj lub cij fim nrog cov poj niam coob tus uas muaj kev ntseeg ua Vajtswv tes hauj lwm ua ke. Tsis tas li ntawd peb hlub tshua thiab txaus siab rau cov muam vim lawv muaj siab npuab Vajtswv, thiab lawv nquag kawg li! a Vim li no peb cov kwv tij yuav tau xyaum coj zoo, ua zoo, thiab saib taus lawv. Tiam sis vim peb yog neeg zoo tsis tiav, tej thaum nyuaj rau peb ua li tau hais no. Tsis tas li ntawd, tej zaum yuav ib nyuag nyuaj zog rau cov kwv tij ib txhia.

Muaj tej tug kwv tij loj hlob hauv ib co kev coj noj coj ua uas saib tsis taus poj niam. Xws li ib tug kwv tij saib xyuas thaj tsam hauv lub teb chaws Npaulivias (Bolivia) npe hu ua Ham (Hans), hais tias: “Muaj tej tug txiv neej loj hlob hauv tej lub teb chaws uas kev coj noj coj ua, ua rau lawv khav khav tias lawv yog txiv neej yawg thiab muaj nqis dua poj niam. Vim li no muaj ntau zaus lawv thiaj saib tsis taus poj niam.” Xeexees (Shengxian), uas yog ib tug txwj laus nyob hauv teb chaws Tais Vam (Taiwan), hais tias: “Ntawm thaj tsam kuv nyob, muaj cov txiv neej coob tus xav tias cov poj niam tsis muaj cai hais dab tsi. Yog tias ib tug txiv neej piav tus poj niam txoj kev xav, ces nws cov npoj lawv yuav saib tsis taus nws.” Hos muaj dua lwm cov txiv neej saib tsis taus poj niam rau lwm yam. Xws li lawv tso dag tso luag txog poj niam.

Txawm tias ib tug txiv neej loj hlob li cas los xij peem, nws yeej muaj tau rab peev xwm hloov tau. Nws yeej kho tau qhov uas nws xav yuam kev tias txiv neej muaj nqis dua poj niam. (Efexus 4:22-24) Yog tias nws xyaum Yehauvas tus lwj lwm, ces nws yeej hloov tau. Hauv zaj no peb yuav kawm seb Yehauvas saib poj niam zoo li cas, cov kwv tij yuav xyaum saib poj niam li Yehauvas saib li cas, thiab cov txwj laus ua cov ntaus thawj hauv lub koom txoos saib taus cov muam li cas.

YEHAUVAS SAIB COV POJ NIAM ZOO LI CAS?

Yehauvas tso tau tus lwj lwm zoo tshaj plaws rau peb xyaum seb yuav saib poj niam zoo li cas. Nws yog ib leeg txi uas hlub nws cov me nyuam txhij txhua tsis seem ib tug li. (Yauhas 3:16) Cov poj niam uas muaj kev ntseeg rau nws zoo tam li nws cov me ntxhais uas nws hlub tshua. Peb yuav mus kawm txuas ntxiv no seb Yehauvas tau ua li cas qhia tias nws hlub tshua thiab saib taus cov poj niam.

Nws tsis xaiv ntsej muag. Yehauvas tsim txiv neej thiab poj niam kom muaj yam ntxwv li Nws. (Chivkeeb 1:27) Nws tsis tau tsim txiv neej kom muaj tswv yim thiab muaj peev xwm dua poj niam; los sis yuav saib tus txiv neej rau nqi dua poj niam. (2 Xwmtxheej Vajntxwv 19:7) Nws tsim txiv neej thiab poj niam kom muaj rab peev xwm tib yam nkaus, kom nkag siab tau qhov tseeb hauv Nws Txoj Lus thiab xyaum tau nws tus yam ntxwv uas zoo tshaj plaws. Tsis tas li ntawd, Yehauvas saib cov txiv neej thiab poj niam uas muaj kev ntseeg rau nqi tib yam​—txawm tias lawv muaj txoj koob hmoov nyob mus ib txhis hauv ntiaj teb los sis yuav nrog Yexus ua vaj ntxwv kav saum ntuj. (2 Petus 1:1) Vim li no, peb thiaj paub tseeb tias Yehauvas yeej tsis tau saib poj niam tsis rau nqi.

Nws mloog cov poj niam. Yehauvas xav paub tej uas nyob nraim nkoos hauv cov poj niam lub siab. Ib yam li nws mloog thiab teb Lachee thiab Hanas tej lus thov. (Chivkeeb 30:22; 1 Xamuyees 1:10, 11, 19, 20) Ntxiv ntawd, Yehauvas kuj tau tshoov kom sau txog tej tug txiv neej uas mloog cov poj niam lus. Ib yam li thaum Yehauvas txib kom Anplahas mloog nws tus poj niam Xalas. (Chivkeeb 21:12-14) Hos vaj ntxwv Daviv mloog Anpinkayis. Daviv xav tias twb yog Yehauvas xa Anpinkayis tuaj cuag nws. (1 Xamuyees 25:32-35) Yexus los, zoo tib yam li nws txiv Yehauvas, nws mloog nws niam Maivliag lus. (Yauhas 2:3-10) Yog li ntawd, peb kawm tau tias ib yam uas Yehauvas saib taus cov poj niam yog qhov uas mloog lawv.

Nws tso siab rau cov poj niam. Xws li Yehauvas tso siab rau Evas kom tu lub ntiaj teb. (Chivkeeb 1:28) Yehauvas tso siab li no rau Evas tsis yog nws saib Evas qis qis, twb yog nws xav kom Evas koom tes nrog nws tus txiv Adas, hauj lwm thiaj tiav xwb. Ntxiv ntawd Yehauvas kuj tso siab rau Denpaulas thiab Hulidas uas yog ob tug poj niam cev Vajtswv lus. Yehauvas hais kom nkawv cev Nws cov lus rau Nws haiv neeg, tsis hais tus thawj tswj los sis tus vaj ntxwv tib si. (Cov Thawjtswj 4:4-9; 2 Vajntxwv 22:14-20) Niaj hnub no los Yehauvas haj tseem tso siab rau cov poj niam Khixatias los tuav nws txoj hauj lwm. Cov poj niam ntseeg no ua cov tshaj tawm, cov tho kev, thiab cov tshaj tawm txawv teb chaws. Lawv kuj pab tsa vaj tsa tsev thiab kho tej tsev sib txoos thiab tsev Npe-ee. Hos lwm cov tau mus ua hauj lwm hauv Npe-ee; hauv tej tsev txhais lus. Cov muam no zoo yam nkaus li ib pab tub rog uas Yehauvas txib los ua nws tes hauj lwm kom tiav. (Phau Ntawv Nkauj 68:11) Yehauvas yeej saib cov poj niam muaj nqis thiab muaj peev xwm.

COV KWVTIJ YUAV XYAUM SAIB POJ NIAM LI YEHAUVAS SAIB LI CAS?

Peb cov uas yog kwv tij yuav tau ua tib zoo tshuaj peb tej kev xav thiab tej uas peb ua seb puas qhia tias peb saib taus cov muam li Yehauvas saib. Yuav kom peb tshuaj tau peb tus kheej kom zoo mas tej thaud peb yuav tau mus cuag lwm tus pab peb. Piv txwv li no tias peb xav paub seb peb lub plawv puas noj qab nyob zoo ces peb yuav tau mus cuag ib tug kws kho mob siv nws lub tshuab los pab peb. Tib yam li ntawd, ib tug phooj ywg zoo thiab Vajtswv Txoj Lus pab tau peb tshuaj zoo zoo tej uas nyob nraim nkoos hauv peb lub siab. Ua li peb yuav tau tshuaj peb tej kev xav li cas?

Nug koj ib tug phooj ywg zoo. (Pajlug 18:17) Kuj zoo rau peb mus cuag ib tug phooj ywg uas sawv daws tso siab tau, siab zoo thiab paub xav. Mus nug nws li no tias: “Kuv puas yog ib tug uas saib taus cov muam? Lawv puas xav tias kuv saib taus lawv? Kuv yuav tau hloov dab tsi xwv kuv thiaj li yuav ua tau ib tug neeg uas saib taus lawv?” Yog koj tus phooj ywg piav rau koj tias yuav tau ua li cas rau li cas los tsis txhob maj tu siab. Yeej meem kub siab lug hloov koj tus kheej.

Kawm Vajtswv Txoj Lus. Vajtswv Txoj Lus yog ib yam uas zoo tshaj plaws rau peb siv los tshuaj peb lub siab thiab peb tej kev xav seb peb puas saib taus cov muam tiag tiag. (Henplais 4:12) Thaum kawm Phau Vajlugkub, peb yuav pom tias muaj ib co txiv neej saib taus poj niam hos ib co saib tsis taus. Peb yuav tau muab lawv tej cwj pwm piv rau peb. Ntxiv ntawd, kuj zoo rau peb muab cov nqe Vajlugkub los sib piv seb Phau Vajlugkub xav kom txiv neej saib taus poj niam li cas. Ua li no ib tug kwv tij thiaj paub tias Vajtswv saib poj niam zoo li cas tiag tiag. Muab piv txwv li no tias, 1 Petus 3:7 qhia kom tus txiv yuav tsum “saib taus” nws tus poj niam vim nws tus poj niam tsis muaj zog li nws. b Nqe no lub ntsiab puas yog hais tias poj niam tsis muaj nqi? Lawv tsis ntse txaus los sis tsis muaj peev xwm npaum li txiv neej? Tus nru lus tsis yog li ntawd! Cia peb muab Petus cov lus piv rau Kalatias 3:26-29. Nqe no qhia tias Yehauvas xaiv cov poj niam tib yam li nws xaiv cov txiv neej los ua cov nrog Yexus kav saum ntuj. Thaum peb kawm Vajtswv Txoj Lus thiab nug ib tug phooj ywg zoo kom pab peb kho peb txoj kev xav txog poj niam, ces peb yuav xyaum paub saib taus peb cov muam tiag tiag.

COV TXWJ LAUS SAIB TAUS COV MUAM LI CAS?

Cov kwv tij hauv lub koom txoos xyaum tau cov txwj laus kom paub saib taus cov muam. Cov txwj laus tso tau ib tug yam ntxwv zoo li cas kom saib taus cov muam? Cia peb kawm ntxiv.

Cov txwj laus qhuas cov muam. Tus tub txib Povlauj tso tau ib tug yam ntxwv zoo rau cov txwj laus xyaum. Nws qhuas cov muam hauv lub koom txoos Loos rau sawv daws hnov. (Loos 16:12) Sim xav seb ntshe cov muam zoo siab npaum li cas thaum lawv hnov lub koom txoos nyeem Povlauj tsab ntawv? Niaj hnub niam no cov txwj laus coj tib yam li Povlauj es qhuas cov muam tsis tseg vim lawv coj cwj pwm zoo thiab rau siab ntso ua Yehauvas tes hauj lwm. Thaum cov muam hnov cov txwj laus qhuas lawv ces lawv yuav pom tias lub koom txoos saib taus thiab hlub tshua lawv. Tej zaum cov lus zoo uas los ntawm ib tug txwj laus twb yog yam uas tus muam cheem tsum hnov ntag kom nws rau siab ntso teev tiam Yehauvas mus li.​—Pajlug 15:23.

Qhuas

Thaum cov txwj laus qhuas ib tug muam twg, nws yeej qhuas tawm hauv lub siab tuaj thiab qhuas tsi ntsees. Ib tug muam npe hu ua Ntsexikas (Jessica) hais tias: “Peb yeej zoo siab thaum ib tug kwv tij qhuas tias peb ua tau ‘zoo kawg nkaus.’ Tiam sis yuav raug peb siab dua thaum cov kwv tij qhia rau peb tsi ntsees tias yog vim li cas peb ua tau zoo. Xws li qhov uas peb qhuab qhia kom peb cov me nyuam txawj zaum ntsiag to thaum mus sib txoos los sis thaum peb lauj sij hawm mus pab tos ib tug kawm Vajlugkub tuaj koom kev sib txoos.” Thaum cov txwj laus qhuas cov muam tsi ntsees li no, ces yuav ua rau lawv pom tias lawv muaj nqi heev hauv lub koom txoos.

Cov txwj laus mloog cov muam. Cov txwj laus uas txo hwj chim paub tias lawv tsis yog cov uas muaj tswv yim zoo xwb. Lawv thiaj caw cov muam sib pab tsav tswv yim thiab ua tib zoo mloog cov muam thaum lawv piav. Thaum cov txwj laus ua li no lawv yuav txhawb tau cov muam, thiab ua li no los kuj yuav pab tau cov txwj laus. Ib tug txwj laus uas ua hauj lwm hauv Npe-ee hu Heladaus (Gerardo), hais tias: “Kuv pom tias thaum kuv nug cov muam pab kuv tsav tswv yim, kuv ua tau kuv tej hauj lwm tiav zoo dua. Vim tias muaj tej yam cov muam twb tau ua ntev tshaj li peb cov kwv tij lawm.” Nyob hauv lub koom txoos, muaj coob tus muam ntseeg yog cov thov kev. Vim li no lawv yuav paub txog cov tib neeg uas nyob hauv lub koom txoos thaj tsam zoo dua. Ib tug txwj laus hu ua Nplai-ees (Bryan) hais tias: “Cov muam muaj tej yeeb yam ntau uas zoo heev, thiab txawj ua ntau yam los pab lub koom haum. Yog li ntawd peb yuav tau xyaum los ntawm lawv thiab!”

Mloog

Ib tug txwj laus uas muaj txwv yim, nws yeej yuav tsis maj mloog tsuag tsuag kom tag xwb. Xws li Evawj (Edward), uas yog ib tug txwj laus hais tias: “Tej thaum cov muam yuav pom thiab xav txawv peb cov kwv tij ntseeg. Vim li no lawv thiaj pab tau cov kwv tij pom dav dua thiab yuav txawj nkag siab lwm tus zoo dua.” (Pajlug 1:5) Yog tias tus txwj laus siv tsis tau ib tug muam lub tswv yim los tus txwj laus yeej qhia tau tias nws txaus siab qhov uas tus muam tseem pab tawm tswv yim thiab.

Cov txwj laus cob qhia cov muam. Cov txwj laus uas muaj tswv yim yuav siv sij hawm los cob qhia cov muam. Xws li cob qhia kom cov muam paub coj kev sib txoos mus qhia Vajlugkub yog tias tsis muaj ib tug kwv tij coj. Ntxiv ntawd lawv kuj cob qhia tau cov muam kom txawj siv tej twj los sis tshuab tsa tsev thiab kho tsev xwv lawv thiaj pab tau lub koom haum. Nyob hauv Npe-ee los cov saib xyuas kuj tau qhuab qhia kom cov muam paub leg ntau txoj hauj lwm xws li, kho tsev, muas tej khoom siv rau Npe-ee, ntsuas nyiaj txiag, tsim tej twj siv hauv koos pis tawj, thiab ntau yam ntxiv hais tsis txawj tag. Cov txwj laus qhia tias lawv saib taus thiab tso siab rau cov muam thaum lawv siv sij hawm los cob qhia.

Cob qhia

Muaj coob tus muam siv tej uas lawv kawm ntawm cov txwj laus mus pab lwm tus. Xws li cov muam txawj kho thiab tsa tsev mus pab cov kwv tij nkauj muam ntseeg kho lawv tej vaj tse tom qab muaj xwm txheej. Los sis cov muam uas txawj tshaj tawm rau ntawm tej chaw uas muaj neeg coob dua kev, pab cob qhia lwm cov muam kom haj yam txawj tshaj tawm li no. Cov muam xav li cas xwb thaum cov txwj laus qhuab qhia lawv? Ntsenifawm (Jennifer) hais li no tias: “Muaj ib zaug kuv ua hauj lwm tsa Tsev Nceeg Vaj, muaj ib tug saib xyuas uas yog txwj laus tau siv sij hawm los cob qhia kuv. Nws pom tias kuv ua tau hauj lwm zoo nws thiaj qhuas kuv. Kuv nyiam ua hauj lwm nrog nws heev vim nws ua rau kuv pom tias kuv kuj muaj nqis thiab tso siab tau rau.”

SAIB POJ NIAM HAUV KOOM TXOOS TAM LI TSEV NEEG YUAV PAB TAU TXHUA TUS

Peb hlub peb cov muam tib yam li Yehauvas hlub! Vim li no peb thiaj saib taus lawv tam li tsev neeg. (1 Timautes 5:1, 2) Yeej yog ib lub cij fim zoo kawg nkaus uas peb tau nrog cov muam ua hauj lwm ua ke. Thiab peb zoo siab tshaj li, thaum lawv pom tias peb hlub tshua thiab xav pab lawv. Ib tug muam npe hu ua Vanexa (Vanessa) hais li no: “Kuv ua Yehauvas tsaug uas kuv tau los nrog nws lub koom haum vim muaj cov kwv tij coob tus txhawb kuv lub zog.” Hos ib tug muam nyob hauv teb chaws Tais Vam hais tias: “Kuv ua Yehauvas tsaug vim Yehauvas thiab Nws lub koom haum saib taus poj niam tiag tiag li thiab xam pom muaj peb. Qhov no cuab tau kuv txoj kev ntseeg kom haj yam ruaj khov. Kuv txaus siab heev vim tias kuv tau los nyob hauv Yehauvas lub koom haum.”

Ntshe Yehauvas zoo siab kawg nkaus li thaum Nws pom cov txiv neej Khixatias uas muaj kev ntseeg hlub tshua thiab saib taus poj niam tib yam li Nws. (Pajlug 27:11) Ib tug txwj laus npe hu ua Npeenyamees (Benjamin) uas nyob hauv teb chaws Xikhalee (Scotland) hais tias: “Niaj hnub nim no txiv neej feem coob saib tsis taus poj niam kiag li. Yog li ntawd thaum cov poj niam tuaj txog Tsev Nceeg Vaj, peb xav kom lawv pom tias peb tsis coj tib yam li ntawd.” Cia peb txhua tus rau rau siab xyaum Yehauvas kam tiag, hlub tshua thiab saib taus peb cov muam li Yehauvas.​—Loos 12:10.

a Hauv zaj no, cov “muam” yog hais txog cov muam ntawm sab kev ntseeg, tsis yog hais txog yus cov muam ntawm sab nqaij tawv.

b Yog xav paub ntxiv txog lub ntsiab “pojniam tsis muaj zog,” mus saib Phau Tsom Faj lub 5 Hlis tim 15 xyoo 2006 ntawm lub ntsiab “The Value of ‘a Weaker Vessel’” thiab Phau Tsom Faj lub 3 Hlis tim 1 xyoo 2005 ntawm lub ntsiab “Wise Guidance for Married Couples” ua lus Askiv.