Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 4

ZAJ NKAUJ 30 Vajtswv Tsom Kwm Kuv

Yehauvas Hlub Thiab Hmov Tshua Koj

Yehauvas Hlub Thiab Hmov Tshua Koj

‘Yehauvas muaj lub siab hlub thiab hmov tshua.’​—YAKAUNPAUS 5:11.

LUB NTSIAB RAU ZAJ NO

Yehauvas hlub peb ua rau peb xav txav ze rau ntawm nws thiab ua rau peb nyob tso siab plhuav, tsis txhawj, thiab txhawb peb lub zog.

1. Thaum koj xav txog Yehauvas koj pom nws zoo li cas xwb?

 KOJ puas tau xav dua ib zaug tias Yehauvas zoo li cas? Thaum koj qi qhov muag thov txog Yehauvas koj pom nws zoo li cas xwb? Txawm peb lub qhov muag tsis tau pom dua Yehauvas los phau Vajlugkub qhia meej txog Yehauvas seb nws zoo li cas. Xws li Yehauvas yog “lub hnub thiab daim phiaj hlau thaiv” thiab “yog cov nplaim taws uas kub tau txhua yam yaj tas huv tibsi.” (Phau Ntawv Nkauj 84:11; Henplais 12:29) Muaj ib zaug Exekees uas yog ib tug sau phau Vajlugkub, ua yog toog pom Yehauvas ci yam li tej tooj dag uas muab hlawv rau hauv qhov cub, nws lub zwm txwv zoo li cov qe zeb xafiles, thiab ib ncig nws zoo zoo nkauj ci ntsa iab yam li tus duab zaj. (Exekees 1:26-28) Tej uas hais txog Yehauvas ua rau peb xav tsis thoob li tias cas nws yuav zoo ua luaj, los sis ua rau peb xav tias tsis tsim nyog peb muaj ib txoj kev sib raug zoo nrog nws.

2. Vim li cas tsis yooj yim rau peb ib txhia txav mus ze rau ntawm Yehauvas?

2 Vim peb tsis tau pom dua Yehauvas, tej zaum tsis yooj yim rau peb ntseeg tias nws hlub tshua txog peb. Ib txhia xav tias Yehauvas tsis muaj nplooj siab hlub tshua txog peb, vim tas peb sim neej peb ib txwm txom nyem. Los sis tej zaum peb ib txhia tsis muaj txiv hlub tshua peb. Yog peb xav yuam kev li no, Yehauvas yeej nkag siab vim li cas peb xav li ntawd. Vim li no nws yeej to taub tias tej zaum yuav tsis yooj yim rau peb txav mus ze rau ntawm nws. Yog li ntawd Vajtswv thiaj tso phau Vajlugkub rau peb kom peb pom tias nws yog ib tug Vajtswv uas hlub tshua peb npaum li cas.

3. Vim li cas peb yuav tau ua tib zoo tshuaj txog Yehauvas txoj kev hlub?

3 Phau Vajlugkub qhia tias “Vajtswv yog txojkev hlub.” (1 Yauhas 4:8). Yehauvas yeej yog kev hlub vim txhua yam nws ua yog los ntawm nws txoj kev hlub. Yehauvas txoj kev hlub tsis txawj tag thiab muaj zog heev, txawm cov neeg tsis hlub Yehauvas los Yehauvas haj tseem hlub lawv. (Mathais 5:44, 45) Hauv zaj kawm no, peb yuav ua tib zoo tshuaj txog Yehauvas txoj kev hlub. Yog peb yim huab paub Yehauvas ntxiv ces peb yim huab yuav hlub nws xwb.

YEHAUVAS HLUB PEB KAWG NKAUS

4. Yehauvas hlub thiab hmov tshua koj ua rau koj xav li cas? (Saib daim duab.)

4 ‘Yehauvas muaj lub siab hlub thiab hmov tshua.’ (Yakaunpaus 5:11) Phau Vajlugkub muab nws piv tam li ib leej niam uas hlub nws tus me nyuam mos. (Yaxayas 66:12, 13) Xav txog leej niam uas hlub hlub nws tus me nyuam mos. Nws puag rawv tus me nyuam hauv nws lub xub ntiag thiab hais lus ntshuj ntshis rau. Thaum nws tus me nyuam quaj quaj los sis raug mob, leej niam yeej los pab tus me nyuam. Tib yam li ntawd thaum peb ntxhov siab, peb tso siab tau tias Yehauvas yeej yuav pab peb vim nws hlub peb heev. Tus sau Phau Ntawv Nkauj sau tias: “Thaum kuv ntxhov siab thiab ua ywjfab ywjfwj, koj nplig kuv lub siab kom kuv rov muaj kev zoo siab.”​—Phau Ntawv Nkauj 94:19.

“Kuv yuav nplig nej siab . . . li leej niam nplig nws cov menyuam siab” (Saib nqe 4)


5. Yehauvas txoj kev hlub mus ib txhis muaj nqi li cas rau koj?

5 Yehauvas hlub mus ib txhis. (Phau Ntawv Nkauj 103:8) Nws tsis tso peb tseg txawm peb ua ib yam twg yuam kev. Cov Ixayees tau ua Yehauvas tu siab ib zaug tag ib zaug thiab. Thaum lawv ras siab thiab tsis rov qab mus ua txhaum lawm, Yehauvas cog lus rau lawv tias nws haj tseem hlub lawv. Xws li Yehauvas hais rau lawv tias: “Nej muaj nqis rau kuv heev, kuv ua kom nej tau ntsejmuag, thiab kuv hlub nej kawg nkaus li.” (Yaxayas 43:4, 5) Yehauvas tseem hlub peb tib yam nkaus li ntawd. Peb yeej tso siab plhuav tau rau Vajtswv txoj kev hlub. Txawm peb ua txhaum loj los Yehauvas tsis muab peb tso tseg. Thaum peb ntxeev dua siab tshiab thiab rov qab los cuag Yehauvas, peb yuav pom tias Nws txoj kev hlub rau peb yeej tsis tau hloov ib qho li. Nws cog lus “yuav zam [peb] lub txim.” (Yaxayas 55:7) Phau Vajlugkub piav tias Yehauvas txoj kev zam txim yuav “pab kom [peb] tau zoo nyob kaj siab lug.”​—Tes Haujlwm 3:19, 20.

6. Xakhaliyas 2:8 qhia peb li cas txog Yehauvas?

6 Nyeem Xakhaliyas 2:8. Yehauvas muab peb piv rau Nws lub ntsiab muag. Lub qhov muag yog ib yam uas mos mos tshaj plaws ntawm lub cev. Ces twb cuag li Yehauvas hais tias, ‘Kuv haiv neeg’e, yog leej twg ua rau nej raug mob, ces cuag li lawv ua raug ib yam uas tshwj xeeb tshaj ntawm kuv.’ Vim Yehauvas hlub peb, Nws thiaj nrog peb mob thiab maj maj nroos tiv thaiv peb. Vim li no peb yeej tso siab lug tau thaum peb thov txog Nws: “Thov tiv thaiv kuv ib yam li koj txuag koj lub qhov muag.”​—Phau Ntawv Nkauj 17:8.

7. Vim li cas koj yuav tsum tso siab tias Yehauvas hlub koj tiag tiag?

7 Yehauvas xav kom koj paub tias nws hlub koj. Nws yeej paub tias tej yam uas koj raug hauv koj lub neej yav tag los tej zaum ua rau koj tsis tshua tso siab tias Nws hlub koj tiag. Los sis koj tab tom raug ib yam dab tsi uas sim seb koj puas yuav tso siab rau Yehauvas txoj kev hlub. Dab tsi thiaj yuav pab tau koj tso siab rau Nws? Koj yuav tau kawm seb Yehauvas qhia Nws txoj kev hlub li cas rau Yexus, cov xaiv tseg, thiab peb txhua leej txhua tus.

YEHAUVAS QHIA NWS TXOJ KEV HLUB LI CAS

8. Vim li cas Yexus ntseeg tias nws Txiv hlub nws tiag?

8 Tsis tau muaj leej twg nyob ua ke ntev npaum li Yehauvas thiab nws Leej Tub Yexus nkawd. Nkawd tau nyob ua ke saum ntuj qas txhiab qas vam xyoo uas suav tsis txheeb. Nkawd ob txiv tub txoj kev sib hlub tsuas loj zuj zus tuaj xwb. Yehauvas yeej qhia tsi ntsees tias nws hlub Yexus kawg nkaus xws li nyob hauv Mathais 17:5. Yog Yehauvas xav hais, ‘Tus no yog tus ua haum kuv siab’, nkaus xwb los yeej tau. Tiam sis Yehauvas xav kom txhua tus paub tias nws hlub Yexus npaum li cas, nws thiaj hais tias “Tus no yog kuv tus Tub. Kuv hlub nws heev.” Yehauvas txaus siab heev vim Yexus zoo siab hlo muab nws txoj sia txhiv txhua tus. (Efexus 1:7) Tsis tas li ntawd Yexus yeej ntseeg tias nws Txiv hlub nws tiag tiag. Yexus tas zaj tas zog qhia hais tias nws Txiv hlub nws.​—Yauhas 3:35; 10:17; 17:24.

9. Piav seb Yehauvas hlub cov xaiv tseg npaum li cas. (Loos 5:5)

9 Yehauvas qhia nws txoj kev hlub rau cov xaiv tseg thiab. (Nyeem Loos 5:5.) Nyob hauv cov nqe lus Kilis thaum ub, nqe no qhia tias Yehauvas hlub cov xaiv tseg npaum li tus dej uas ntws mus tsis rov. Cov lus piv txwv no qhia tau ib daim duab rau peb tias Yehauvas hlub cov xaiv tseg npaum li cas. Cov xaiv tseg yeej ntseeg ruaj ruaj tias Vajtswv hlub lawv. (Yudas 1) Tus tub txib Yauhas qhia tias cov xaiv tseg xav li cas thaum nws sau tias: “Nej sim ua tib zoo xav saib Leej Txiv hlub peb npaum li cas! Nws hlub peb kawg nkaus li, nws thiaj hu peb ua nws cov menyuam.” (1 Yauhas 3:1) Puas yog Yehauvas tsuas hlub cov xaiv tseg xwb? Tsis yog. Yehauvas yeej qhia tias nws hlub peb txhua tus.

10. Qhov pov thawj loj tshaj plaws Yehauvas qhia tias nws hlub koj yog dab tsi?

10 Yehauvas muab dab tsi qhia tias nws hlub tib neeg? Nws muab tus nqi txhiv. Yeej tsis tau muaj dua ib tug neeg twg yuav hlub peb npaum li no! (Yauhas 3:16; Loos 5:8) Yehauvas muab nws tib leeg tub uas yog nws me nplooj siab hlub los tuag ua tus nqi txhiv rau noob neej tej kev txhaum xwv lawv thiaj muaj tau rab peev xwm los sib raug zoo nrog Yehauvas. (1 Yauhas 4:10) Peb yim ua tib zoo xav txog tus nqi txhiv kim kim uas Yehauvas thiab Yexus them rau peb, ces peb yim pom tias nkawd hlub peb ib tug rau ib tug npaum li cas. (Kalatias 2:20) Tiag tiag tus nqi txhiv twb tsis tsim nyog Yehauvas yuav tsum yog tus them. Tiam sis Yehauvas muab pub vim nws hlub noob neej. Yehauvas qhia tias nws hlub peb kawg nkaus vim nws muab tus uas nws hlub tshaj plaws uas yog Yexus, los tuag ua tus nqi txhiv rau peb. Yehauvas cia nws tus Tub tuag txom nyem ntsuav los pauv peb txoj sia.

11. Peb kawm tau li cas ntawm Yelemis 31:3?

11 Yehauvas yeej tsis zais siab kiag li. Nws haj tseem qhia tsi ntsees tias nws hlub peb npaum li cas. (Nyeem Yelemis 31:3.) Yehauvas coj peb los muaj ib txoj kev sib raug zoo nrog nws vim nws hlub peb. (Muab piv rau 2 Kevcai 7:7, 8.) Yeej tsis muaj ib yam dab tsi yuav cais tau peb ntawm Yehauvas txoj kev hlub no kiag li. (Loos 8:38, 39) Puas ua rau koj zoo siab? Nyeem Phau Ntawv Nkauj 23 thiab ua tib zoo saib seb Daviv zoo siab npaum li cas. Thiab koj los kuj yuav muaj kev zoo siab li ntawd, vim muaj Yehauvas hlub thiab hmov tshua txog koj.

PUAS RAUG KOJ SIAB UAS MUAJ YEHAUVAS HLUB KOJ?

12. Piav Phau Ntawv Nkauj 23.

12 Nyeem Phau Ntawv Nkauj 23:1-6. Nyob hauv Phau Ntawv Nkauj 23, Daviv qhia meej tias nws tso siab rau Yehauvas txoj kev hlub tshua txog nws thiab saib xyuas nws zoo heev. Nws piav ntxiv tias nws thiab Yehauvas nkawd sib raug zoo npaum li cas thiab Yehauvas saib xyuas nws yam li ib tug Tswv Yug Yaj. Daviv tso siab rau Yehauvas coj nws txoj hau kev, thiab tso plhuav ib puas tsav yam rau Yehauvas saib xyuas. Daviv paub tias Yehauvas yeej yuav hlub tshua txog nws mus tag nws sim neej. Vim li cas Daviv ho tso siab ua luaj?

13. Vim li cas Daviv tso siab plhuav tias Yehauvas yuav saib xyuas nws?

13 “Kuv muaj txhua yam txaus.” Vim Yehauvas ib txwm muab txhua yam rau Daviv, Daviv thiaj muaj txaus. Daviv paub tias Yehauvas yog nws tus phooj ywg kwv luag thiab Yehauvas txaus siab rau nws. Daviv tsis txhawj txog nws lub neej rau yav tom ntej vim nws tso siab tias Yehauvas yuav saib xyuas nws. Vim Daviv tso siab plhuav rau qhov uas Yehauvas hlub tshua txog nws, Daviv thiaj tsis txhawj tiam sis nws muaj kev zoo siab thiab txaus siab rau tej uas nws muaj.​—Phau Ntawv Nkauj 16:11.

14. Yehauvas hlub thiab saib xyuas peb li cas?

14 Yehauvas hlub tshua txog peb thiab saib xyuas ntsoov tab txawm peb muaj teeb meem hauv lub neej. Kab Liag, a uas yog ib tug ua hauj lwm hauv Npe-ee tshaj 20 lub xyoos, tsis pom qab yuav pab nws tsev neeg li cas thaum lawv ntsib teeb meem ib zaug tas ib zaug tuaj. Nws txiv mob mob ua rau nws tuag tes tuag taw, nws tus niam hluas raug rho tawm, thiab nws tsev neeg poob lawv lub lag luam thiab vaj tse. Yehauvas hlub tshua txog lawv thiab saib xyuas lawv li cas? Kab Liag hais tias: “Yehauvas yeej saib xyuas kuv tsev neeg txhua txhua hnub kom txhob tu ncua ib yam dab tsi. Muaj ntau zaus Yehauvas tau pub tshaj li peb xav txog! Txhua zaus uas kuv xav txog Yehauvas txoj kev hlub mas kuv ris nws txiaj ntsig kawg li. Thaum kuv ras txog tej no mas pab tau kuv kaj kaj siab thiab xav peem kam tiag ua kom tau Yehauvas tej hauj lwm.”

15. Vim li cas Daviv ho rov muaj zog? (Saib daim duab.)

15 “Nws txhawb kuv lub zog.” Tej thaum Daviv ntxhov siab vim tej kev txom nyem nws raug. (Phau Ntawv Nkauj 18:4-6) Txawm li ntawd los Yehauvas hlub tshua thiab saib xyuas Daviv, ua rau Daviv rov muaj zog. Yehauvas saib xyuas Daviv zoo li ib tug phooj ywg, thiab coj Daviv mus “so hauv lub tshav uas muaj zaub mos nyoos ntsuab xiab” thiab lub “pasdej ntshiab uas nyob ntsiag to.” Daviv thiaj xyiv fab hlo teev tiam Yehauvas mus li.​—Phau Ntawv Nkauj 18:28-32.

Txawm Daviv ntxhov ntxhov siab los Yehauvas hlub tshua thiab txhawb Daviv lub zog (Saib nqe 15)


16. Piav seb Yehauvas txoj kev hlub tshua txog koj tau txhawb koj li cas.

16 Niaj hnub nim no vim ‘Yehauvas txojkev hlub uas ruaj khov thiab nws txojkev hlub tshua yeej muaj tsis paub kawg’, peb thiaj peem dhau tej kev sim siab thiab kev ntxhov siab uas peb raug. (Nkauj Quaj Ntsuag 3:22; Kaulauxais 1:11) Cia peb mus saib Lachee qhov piv txwv. Nws ntxhov siab kawg li thaum nws tus txiv tso nws thiab Yehauvas tseg rau lub sij hawm uas muaj tus kab mob COVID-19. Yehauvas pab Lachee li cas? Lachee hais tias: “Yehauvas yeej qhia meej meej nws txoj kev hlub rau kuv. Yehauvas pub tej phooj ywg tuaj nrog kuv nyob tham pem ua ke luag ntxhwb ntxhi, npaj zaub mov tuaj, xa ntawv thiab sau cov nqe Vajlugkub txhawb kuv lub zog, thiab pab kom kuv nco tias Yehauvas haj tseem saib xyuas kuv. Kuv ua Yehauvas tsaug txhua zaus uas nws cia kuv muaj ib tse neeg loj loj uas hlub tshua txog kuv.”

17. Vim li cas Daviv “tsis ntshai dabtsi”?

17 “Kuv tsis ntshai dabtsi, rau qhov koj nrog nraim kuv.” Daviv ib sij ntsib xwm txheej uas yuav txo tau nws txoj sia ib zaug tag ib zaug thiab. Tsis tas li ntawd xwb nws cov yeeb ncuab feem ntau muaj muaj hwj chim. Txawm li ntawd los Yehauvas txoj kev hlub ua rau Daviv nyob nyab xeeb. Daviv yeej pom Yehauvas nrog nraim nws txhua zaus thiab txhawb nws tas li. Nws thiaj muab seev hu nkauj tias: “[Yehauvas] cawm kuv dim ntawm tej kev txhawj ntshai huv tibsi lawm.” (Phau Ntawv Nkauj 34:4) Tej thaum Daviv yeej ntshai thaum nws raug xwm txheej, tiam sis nws kov yeej tau nws tej kev txhawj kev ntshai vim nws paub tias Yehauvas hlub tshua txog nws.

18. Vim li cas thaum koj paub tias Yehauvas hlub koj, ho pab tau koj tsis ntshai?

18 Vim li cas qhov uas peb paub tias Yehauvas hlub peb, thiaj ua rau peb tsis ntshai thaum raug xwm txheej? Ib tug muam uas tho kev hu ua Suab Sib tau piav txog nws thiab nws tus txiv thaum nkawd tus tub txo nws txoj sia tias: “Thaum muaj xwm txheej nthawv nthav mas yeej ua rau yus tag kev cia siab qaug zog zis. Tiam sis Yehauvas txoj kev hlub tshua rau wb ib niam txiv pab tau wb nyob nyab xeeb thiab tsis ntshai.” Hos Lachee hais ntxiv tias: “Muaj ib hmo thaum kuv nyuaj nyuaj siab ua rau kuv lub siab mob ib teg dua rhe. Kuv thiaj quaj thov nrov nrov rau Yehauvas. Kuv lub siab txawm ntaug kiag tus yees, npaum li ib leej niam mus khaws nws tus me nyuam uas tab tom quaj nrov nrov los puag kiag hauv nws lub xub ntiag. Ces kuv txawm tsaug zog lias lawm. Kuv yeej yuav nco ntsoov hnub ntawd mus li.” Hos muaj ib tug txwj laus hu ua Taxom (Tasos) raug kaw plaub xyoo hauv tsev loj cuj vim nws tsis koom ua tsov ua rog. Nws pom Yehauvas hlub tshua thiab saib xyuas nws li cas? Nws hais tias: “Yehauvas yeej saib xyuas ntshi txog kuv tsis cia kuv tu ncua ib yam dab tsi li. Qhov no ua rau kuv yim huab ntseeg tias kuv tso siab tau rau Yehauvas. Ntxiv ntawd, Yehauvas muab nws lub hwj huam dawb huv los pab kom kuv muaj kev xyiv fab txawm kuv raug kaw es ua ib lub neej txom nyem ntsuav. Qhov no pab kuv pom tias yog kuv yim tso siab rau Yehauvas ces kuv yim pom nws hlub kuv ntxiv xwb. Kuv txawm pib ua ib tug tho kev hauv tsev loj cuj.”

TXAV ZE RAU TUS VAJTSWV UAS HLUB KOJ

19. (1) Yog peb paub tias Vajtswv hlub peb, peb yuav thov nws li cas? (2) Yehauvas tau hlub koj li cas lawm? (Saib lub ntsiab “Cov Lus Uas Qhia Tias Yehauvas Hlub Peb Heev.”)

19 Cov uas peb tau tham txog saum no ua pov thawj tias tus “Vajtswv uas muaj txojkev hlub” yeej nrog nraim peb! (2 Kauleethaus 13:11) Nws yeej hlub peb sawv daws ib tug zuj zus. Peb yeej ntseeg tias Yehauvas “txojkev hlub yuav tsomkwm cov neeg uas cia siab rau nws.” (Phau Ntawv Nkauj 32:10) Yog peb ua tib zoo xav txog Yehauvas txoj kev hlub ces peb yuav pom tias Yehauvas hlub peb npaum li cas. Thaum ntawd peb yuav txav ze rau nws. Peb yeej tsis ntshai thov Yehauvas thiab qhia rau nws tias peb xav tau nws txoj kev hlub npaum li cas. Peb yeej qhia tau rau Yehauvas txog peb tej kev txhawj kev ntshai rau qhov peb ntseeg tias nws yuav to taub peb thiab yuav maj nroos pab peb.​—Phau Ntawv Nkauj 145:18, 19.

20. Yehauvas txoj kev hlub ua rau peb txav ze rau nws li cas?

20 Tej hnub uas no no peb yeej xav nyob ze cub hluav taws. Tib yam li ntawd, peb yeej xav nyob ze Yehauvas vim nws hlub peb. Txoj kev hlub uas Yehauvas muaj rau peb mas loj heev thiab ua rau peb kaj siab kawg li. Yog li ntawd, cia li zoo siab rau qhov Yehauvas hlub koj heev. Cia peb qhia rau Nws tias: “Kuv hlub Yehauvas”!​—Phau Ntawv Nkauj 116:1.

KOJ YUAV TEB LI CAS?

  • Koj yuav piav Yehauvas txoj kev hlub li cas?

  • Vim li cas koj thiaj ntseeg tias Yehauvas hlub koj heev?

  • Koj xav li cas txog Yehauvas txoj kev hlub xwb?

ZAJ NKAUJ 108 Vajtswv Kev Hlub Nplua Mias

a Tau muab cov npe hauv zaj no ib txhia hloov lawm.