Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Lub Neej Yuav Hloov Li Cas Los Ua Siab Tus

Lub Neej Yuav Hloov Li Cas Los Ua Siab Tus

“Kuv tswj kuv lub siab kom nyob twjywm.”​—NTAWV NKAUJ 131:2.

ZAJ NKAUJ: 24, 154

1, 2. (1) Thaum muaj tej yam los raug peb nthawv nthav tej zaum yuav ua li cas rau peb? (Saib thawj daim duab hauv zaj no.) (2) Raws li Ntawv Nkauj 131, dabtsi thiaj pab tau peb ua taus siab tus?

THAUM Luas (Llyod) thiab Alixanram (Alexandra) hnov tias nkawd yuav tsis tau ua haujlwm hauv Npe-ee lawm, nkawd tu siab heev. Nkawd twb ua haujlwm hauv Npe-ee tau tshaj li 25 lub xyoos lawm. Tus txiv hais tias: “Npe-ee thiab kuv tes haujlwm hauv Npe-ee yeej yog kuv lub neej xwb. Kuv yeej to taub tias vim li cas yuav tau hloov li no, tiamsis tau ntau lub hlis tom qab ntawd kuv pheej xav tias puas yog kuv tsis ua haujlwm zoo.” Ib pliag nws zoo siab, ib pliag nws nyuaj siab thiab tu siab.

2 Muaj tej lub caij peb yuav raug tej yam uas ua rau peb poob siab nthav thiab nyuaj siab heev. (Paj Lug 12:25) Thaum zoo li ntawd, peb yuav ua li cas thiaj muaj lub siab tus yees? (Nyeem Ntawv Nkauj 131:1-3.) Cia peb kawm seb Yehauvas cov tibneeg yav tas los thiab niaj hnub nimno tau ua li cas xwv lawv thiaj ua taus siab tus thaum lawv lub neej tsis mus raws li siab xav.

“VAJTSWV TXOJKEV SIAB TUS” PAB TAU PEB LI CAS

3. Yauxej lub neej hloov hlo li cas?

3 Tag nrho Yakhauj cov tub, nws hlub Yauxej dua. Yauxej cov tijlaug thiaj khib nws heev. Thaum nws muaj 17 xyoo, lawv thiaj muab nws nyiag muag mus ua cev qhev. (Chiv Keeb 37:2-4, 23-28) Yauxej raug coj mus deb heev ntawm nws txiv uas nws hlub, thiab ua neej txom nyem ntsuav tau 13 lub xyoos hauv tebchaws Iyi. Nws raug ua luag qhev, thiab tom qab ntawd tseem raug kaw nkuaj. Ua li cas Yauxej thiaj tsis chim thiab tsis tas kev cia siab?

4. (1) Thaum Yauxej raug kaw hauv nkuaj, tej zaum nws ua li cas xwb? (2) Yehauvas teb Yauxej tej lus thov li cas?

4 Thaum Yauxej nyob hauv nkuaj, tej zaum nws yuav xav txog tej koob hmoov uas Yehauvas tseem pub rau nws. (Chiv Keeb 39:21; Ntawv Nkauj 105:17-19) Tej zaum nws kuj xav txog cov npau suav Yehauvas ua rau nws pom thaum nws tseem hluas. Ntshe tej no ua rau nws nco ntsoov tias Yehauvas nrog nraim nws. (Chiv Keeb 37:5-11) Tej zaum Yauxej yuav niaj hnub thov hu Yehauvas thiab qhia txhua yam kev nyuaj siab rau Nws. (Ntawv Nkauj 145:18) Yehauvas yeej teb Yauxej tej lus thov, Yauxej thiaj ua tau siab loj thiab tso siab tau tias Vajtswv “nrog nraim” nws, txawm nws lub neej tsis mus raws li lub siab xav los xij.​—Tubtxib Tes Haujlwm 7:9, 10. * (Saib cov lus hauv qab taw qhia.)

5. “Vajtswv txojkev siab tus” yuav pab peb li cas xwv peb thiaj rau siab ntso teev tiam Yehauvas?

5 Txawm peb raug kev nyuaj siab ntau npaum li cas los, “Vajtswv txojkev siab tus . . . yuav tsom kwm [peb] tej kev xav cia” xwv peb thiaj ua taus siab tus. (Nyeem Filipi 4:6, 7.) Thaum peb nyuaj siab thiab ntxhov siab, “Vajtswv txojkev siab tus” yuav txhawb tau peb rau siab ntso teev tiam Yehauvas thiab yuav pab tau peb peem kam tiag. Cia peb kawm seb Yehauvas tau pab peb cov kwvtij nkauj muam niaj hnub nimno li cas.

THOV KOM YEHAUVAS PAB KOJ ROV MUAJ LUB SIAB TUS

6, 7. Yog peb thov Vajtswv ces yuav pab kom peb ua taus siab tus li cas? Piav txog tus qauv.

6 Thaum Lai-eem (Ryan) thiab Ntsuli-ej (Juliette) hnov tias nkawd yuav tsis tau ua ob tug tho kev tshwj xeeb ntxiv lawm, nkawd tu siab kawg li. Tus txiv hais tias: “Wb txawm thov Yehauvas tamsid. Wb paub tias qhov no yuav sim seb wb puas tso siab plhuav rau nws tiag. Coob tus hauv wb lub koom txoos nyuam qhuav los paub qhov tseeb. Wb thiaj thov kom Yehauvas pab wb ua qauv zoo rau lawv xyaum.”

7 Yehauvas teb nkawd tej lus thov li cas? Tus txiv piav ntxiv tias: “Tom qab wb thov Yehauvas tas, qhov txhawj txhawj ntawd cia li ploj ntshis lawm. Wb cia li tsis nco tu siab li lawm thiab. Vajtswv txojkev siab tus yeej tsom kwm wb lub siab thiab wb tej kev xav cia tiag. Wb pom tias wb yuav tsum muaj tus cwj pwm zoo Yehauvas thiaj zoo siv wb ntxiv.”

8-10. (1) Thaum peb muaj kev ntxhov siab Vajtswv lub hwj huam yuav pab peb li cas? (2) Yog peb tau hau ntsoov teev tiam Yehauvas, nws yuav pab peb li cas?

8 Vajtswv lub hwj huam yeej pab tau peb muaj lub siab tus. Lub hwj huam kuj yuav pab peb nco txog tej nqe Vajlugkub uas ua rau peb ras tias yam twg thiaj yog yam tseem ceeb dua ntais. (Nyeem Yauhas 14:26, 27.) Cia peb kawm txog ob niam txiv hu ua Fili thiab Maivliag. Nkawd nyob Npe-ee tau li 25 xyoos ces nkawd txawm tawm lawm. Nkawd tawm twb tsis tau muaj 4 lub hlis, nkawd niam pog thiab niam tais txawm tas sim neej. Fili ib tug kwvtij nruab ze kuj tau tas sim neej lawm thiab. Tsis tas li ntawd xwb, Maivliag txiv los mob heev, tsis paub tom ntej tom qab li lawm, yuav tsum muaj ib tug saib ntshis xwb.

9 Fili hais tias: “Kuv xav tias kuv yeej thev taus lawm, tiamsis zoo li tseem tshuav ib yam dabtsi. Kuv txawm nyeem raug Khaulauxi 1:11 hauv ib Phau Tsom Faj uas peb kawm rau lub koom txoos. Kuv mam pom tias kuv yeej thev taus, tiamsis kuv yuav tau ‘ua siab ntev rau txhua yam thiab muaj siab xyiv fab.’ Nqe no ua rau kuv ras dheev tias tsis yog yus tau lub neej zoo es yus thiaj muaj kev xyiv fab. Tiamsis yus yuav tsum muaj Vajtswv lub hwj huam dawb huv, yus thiaj muaj kev xyiv fab.”

10 Fili thiab Maivliag nkawd tau hau ntsoov teev tiam Yehauvas, Yehauvas thiaj foom koob hmoov rau nkawd. Tsis ntev tom qab nkawd tawm Npe-ee nkawd ib leeg nrhiav tau ib tug los qhia Vajlugkub rau. Ob tug ntawd nyiam kawm heev thiab pib hloov nkawd lub neej zuj zus. Nimno Maivliag hais tias: “Wb ua taus siab tus lawm vim Yehauvas muab ob tug ntawd rau wb qhia. Nkawd ua rau wb muaj kev zoo siab xyiv fab kawg li.”

TEJ UAS YEHAUVAS YUAV FOOM KOOB HMOOV RAU

Txawm peb lub neej tsis mus li lub siab xav los, peb yuav xyaum Yauxej li cas? (Saib nqe 11-13)

11, 12. (1) Yauxej tau ua li cas Yehauvas thiaj foom koob hmoov rau nws? (2) Yehauvas pub nqe zog dabtsi rau Yauxej?

11 Yog muaj tej yam dabtsi los raug peb nthawv nthav tej zaum peb yuav ntxhov siab thiab tsis nco xav txog lwm tus li lawm. Yog Yauxej tsis ceev faj, tej zaum nws kuj yuav xav li ntawd thiab. Tiamsis nws tsis ua li ntawd. Nws rau siab ntso leg haujlwm rau Pautifa. Thiab thaum nws raug kaw es tus uas saib lub nkuaj muab haujlwm dabtsi rau nws ua los nws yeej rau siab ntso ua kom tiav.​—Chiv Keeb 39:21-23.

12 Muaj ib hnub Yauxej tau saib 2 tug uas tau tuav haujlwm hauv Falau tsev. Yauxej ua siab zoo rau nkawd, nkawd thiaj tsis ntshai piav nkawd tej kev nyuaj siab thiab 2 zaj npau suav rau nws. (Chiv Keeb 40:5-8) Yauxej yeej tsis paub tias nws nrog nkawd tham lwm hnub nws yuav dim lub nkuaj ntawd. Ob xyoos tom qab ntawd nws raug tso tawm thiab tseem raug muab tsa ua tus 2 kav tag nrho tebchaws Iyi. Tsuas yog Falau thiaj muaj hwjchim dua Yauxej xwb!​—Chiv Keeb 41:1, 14-16, 39-41.

13. Txawm peb ntsib tej teeb meem uas peb daws tsis tau los peb yuav tsum ua li cas Yehauvas thiaj foom koob hmoov rau peb?

13 Muaj tej lub sijhawm peb yuav zoo ib yam li Yauxej. Tej zaum peb yuav ntsib tej teeb meem uas peb daws tsis tau. Tiamsis yog peb ua siab ntev thiab rau siab ntso ua npaum li peb ua tau ces Yehauvas yuav foom koob hmoov rau peb. (Ntawv Nkauj 37:5) Txawm peb ntxhov siab thiab tws kev tas los peb tsis “tag kev vam.” (2 Khaulee 4:8) Yehauvas yeej nrog nraim peb thiab yuav yimhuab txhawb peb yog peb tau hau ntsoov ua nws tes haujlwm.

TAU HAU NTSOOV QHIA TXOJ XOV ZOO

14-16. Txawm Fili lub neej hloov ntau heev los nws rau siab ntso qhia txoj xov zoo li cas?

14 Fili uas ua tus qhia txoj xov zoo tso tau ib tug qauv zoo heev rau peb xyaum. Txawm nws lub neej zoo li cas los nws tau hau ntsoov qhia txoj xov zoo. Nws tau tuav ib tes haujlwm zoo heev hauv Yeluxalees. (Tubtxib Tes Haujlwm 6:1-6) Tiamsis muaj ib hnub nws lub neej hloov hlo. Tom qab Xatefanau raug tua, cov Khixatia txawm raug tsim txom heev. Lawv sawvdaws thiaj khiav Yeluxalees ua sab ua sua mus thoob plaws lub xeev Yudia thiab lub xeev Xamali. Txawm li ntawd los Fili tseem xav ua Yehauvas tes haujlwm. Nws thiaj tshaj tawm txoj xov zoo rau cov tibneeg hauv lub xeev Xamali.​—Mathai 10:5; Tubtxib Tes Haujlwm 8:1, 5.

15 Vajtswv lub hwj huam coj Fili mus qhovtwg los nws tuaj yeem mus. Twb yog vim li ntawd Yehauvas thiaj siv tau nws mus qhia txoj xov zoo rau tej tebchaws uas tsis tau hnov txoj xov zoo hlo li. Cov neeg Yudai saib tsis taus cov neeg Xamali, lawv thiaj ua phem rau cov Xamali. Tiamsis Fili tsis xaiv ntsej muag, nws rau siab ntso qhia txoj xov zoo rau lawv. Thaum kawg cov neeg Xamali thiaj “kub siab mloog nws tej lus”!​—Tubtxib Tes Haujlwm 8:6-8.

16 Tom qab ntawd Vajtswv lub hwj huam coj Fili mus tshaj tawm txoj xov zoo rau lub moos Axautha thiab lub moos Xixaleya. Ob lub moos no muaj lwm haiv neeg coob heev. (Tubtxib Tes Haujlwm 8:39, 40) Fili lub neej txawm rov hloov dua ib zaug ntxiv. Nimno nws muaj pojniam tub se lawm. Tiamsis txawm nws lub neej hloov li cas los, nws rau siab ntso ua Vajtswv tes haujlwm. Yehauvas thiaj foom koob hmoov nplua mias rau nws thiab nws tsev neeg sawvdaws.​—Tubtxib Tes Haujlwm 21:8, 9.

17, 18. Yog peb lub neej hloov nthawv nthav tiamsis peb tau hau ntsoov mus qhia txoj xov zoo, yuav pab tau peb li cas?

17 Coob tus uas ua haujlwm puv ntoob rau Yehauvas pom tias thaum lawv tau hau ntsoov qhia Vajlugkub lawv muaj kev kaj siab dua. Txawm lawv lub neej tsis mus li lub siab xav los lawv muaj kev zoo siab. Tau muaj li no rau ob niam txiv nyob tebchaws Afika Qab Teb hu ua Axanpoos (Osborne) thiab Phaulaij (Polite). Thaum nkawd tawm Npe-ee lawd nkawd xav tias yuav nrhiav tau haujlwm thiab tsev nyob yoojyim. Tiamsis tus txiv hais tias: “Wb nrhiav tsis tau li wb siab xav.” Tus pojniam hais tias: “Wb nrhiav 3 lub hlis mam li nrhiav tau haujlwm, wb kuj tsis muaj ib pob nyiaj qhovtwg li thiab. Nyuaj wb kawg li.”

18 Ua li cas nkawd thiaj ua taus siab tus? Tus txiv hais tias: “Wb rau siab ntso nrog lub koom txoos tshaj tawm txoj xov zoo, wb thiaj xav txog tej yam zoo xwb.” Nkawd tsis nyob tsev es xav txog nkawd qhov teeb meem nkaus xwb, tiamsis nkawd rau siab ntso mus qhia Vajlugkub rau lwm tus. Vim nkawd ua li no nkawd thiaj muaj kev xyiv fab! Tus txiv hais ntxiv tias: “Wb nrhiav ib qho rau ib qho thaum kawg wb kuj nrhiav tau haujlwm lawm thiab.”

TSO SIAB PLHUAV RAU YEHAUVAS

19-21. (1) Dabtsi thiaj yuav pab peb ua taus siab tus? (2) Txawm peb lub neej hloov li cas los yog peb ua siab ntev yuav pab tau peb li cas?

Ntev mus ntev tuaj peb yuav pom tias tej uas peb raug ua rau peb txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas hajyam ruaj khov

19 Zoo li peb tau kawm, yog peb tso siab plhuav rau Yehauvas thiab ua npaum li peb ua tau ces txawm peb lub neej zoo li cas los peb yuav ua taus siab tus. (Nyeem Mikha 7:7.) Tej zaum ntev mus ntev tuaj peb yuav pom tias tej uas peb raug kuj ua rau peb txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas hajyam nyob ruaj khov. Tus muam Phaulaij uas hais tas los no hais ntxiv tias thaum nws tawm Npe-ee, nws mam pom tias qhov uas tso siab plhuav rau Yehauvas yog li cas tiag. Nws lub neej nyuaj kawg li, tiamsis nws hais tias: “Kuv txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas ruaj khov dua qub lawm.”

20 Tus muam Maivliag uas hais txog puag ta, tseem niaj hnub ua ib tug tho kev thiab tu nws txiv. Nws hais tias: “Kuv pom tias thaum kuv muaj kev ntxhov siab, kuv yuav tsum ras, thov Vajtswv, thiab muab kuv lub nra txo pov tseg. Kuv kawm tau tias kuv yuav tsum tso siab plhuav rau Yehauvas. Yav tom hauv ntej peb yuav tsum hajyam tso siab rau Yehauvas thiab.”

21 Luas thiab Alixanram hais tias tej uas nkawd raug yeej sim nkawd txojkev ntseeg heev. Tiamsis tej kev sim siab ntawd kuj ua rau nkawd yimhuab muaj kev ntseeg thiab. Nimno nkawd pom tias nkawd txojkev ntseeg hajyam ruaj khov thiab pab kom nkawd ua taus siab tus thaum muaj kev nyuaj siab. Nkawd kuj hais tias nimno nkawd txawj coj dua qub lawm.

Txawm lub neej yuav hloov li cas los peb tseem txais tau koob hmoov! (Saib nqe 19-21)

22. Yog peb twb ua npaum li peb ua tau rau Yehauvas lawd, peb yuav tsum tso siab li cas?

22 Nyob rau lub sijhawm kawg no, peb tsis paub tias tagkis peb lub neej yuav zoo li cas. Tej zaum peb yuav raug xa mus ua ib tes haujlwm tshiab hauv Yehauvas lub koom haum, lossis peb ho tau ib tug mob hnyav. Ib txhia txawm muaj menyuam lossis yuav tau tu lawv niam lawv txiv. Tiamsis txawm peb lub neej yuav hloov li cas los, cia li tso siab plhuav tias Yehauvas yuav tsom kwm thiab yuav pab peb raws caij raws nyoog. (Henplais 4:16; 1 Petus 5:6, 7) Ua npaum li koj ua tau rau Yehauvas tamsim no. Cia li thov koj Leej Txiv Yehauvas thiab muab koj lub nra tso plhuav rau nws. Yog koj ua li no ces txawm koj lub neej yuav zoo li cas los koj yeej yuav muaj lub siab tus uas Vajtswv Yehauvas ua tus pub.

^ nqe 4 Puag tom qab no Yauxej muab nws tus tub hlob tis npe hu ua Manaxe, vim nws hais tias: “Vajtswv ua rau kuv tsis nco qab tej kev txom nyem huvsi thiab tsis nco qab kuv txiv tsev neeg sawvdaws.” Nws paub tias Yehauvas pub tus tub ntawd los nplig nws siab.​—Chiv Keeb 41:51, saib cov lus hauv qab taw qhia.