Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Vim Li Cas Peb Ho Tsis Ntaus Rog Yam Li Cov Ixayees Txheej Thaum Ub?

Vim Li Cas Peb Ho Tsis Ntaus Rog Yam Li Cov Ixayees Txheej Thaum Ub?

THAUM Ntsuj Rog Thoob Qab Ntuj Zaum 2, muaj cov Natxi (Nazi) ib tug tub rog nthe Yehauvas Cov Tim Khawv tias: “Yog nej tsis kam mus tua teb chaws Fab Kis los sis teb chaws Askiv ces nej txhua tus yuav tsum tuag huv tib si.” Txawm hais tias cov Natxi tej tub rog nyob ntawd ua tawv qhawv los cov kwv tij yeej tsis kam mus ntaus rog li. Lawv ua siab loj siab tawv heev. Yehauvas Cov Tim Khawv coj yam li no thaum hais txog tsov rog: Nyob hauv lub ntiaj teb no, peb tsis kam mus nrog luag ua rog. Tab txawm luag yuav muab peb tua los xij peem, peb tsis tuaj ib roog nom tswv twg tog.

Muaj ib txhia kev ntseeg tsis coj ib yam li hais tas los no. Muaj coob leej ntau tus ntseeg hais tias ib tug ntseeg twg, los nws yuav tsum tau mus tiv thaiv nws lub teb chaws. Tej zaud lawv yuav xav li no: ‘Cov Ixayees puag thaum ub twb yog Vajtswv cov tib neeg thiab lawv twb mus ua tsov ua rog, ua cas cov niaj hnub niam no ho tsis ua?’ Koj yuav hais li cas los daws zaj no? Cia peb mam li mus piav tsib lub ntsiab seb cov Ixayees txheej puag thaum ub ho txawv Vajtswv cov tib neeg niaj hnub niam no li cas.

1. TAG NRHO YEHAUVAS COV TIB NEEG YOG IB HAIV NEEG

Yav thaum ub, Yehauvas sau nws cov tib neeg los ua ib haiv neeg Ixayees. Nws hu cov Ixayees no tias “nej yog cov uas raug xaiv los ua kuv haivneeg.” (Khiav Dim 19:5) Yehauvas kuj muab ciam dej ciam av rau lawv nyob. Yog li ntawd, thaum Yehauvas kom cov Ixayees mus ntaus rog nrog lwm lub teb chaws, lawv tsis yog mus tua cov uas nrog lawv teev tiam Yehauvas ua ke. *

Niaj hnub niam no, Yehauvas cov tib neeg ‘tuaj txhua lub tebchaws tuaj! Tsis hais xeem twg, haivneeg twg thiab cov neeg uas hais yam lus twg los muaj.’ (Tshwmsim 7:9) Yog hais tias lawv mus ntaus rog ces tej zaum lawv kuj mus tua tau lwm tus uas nrog lawv ntseeg Yehauvas.

2. YEHAUVAS QHIA COV IXAYEES THAUM TWG MAM UA ROG

Yav thaum ub, Yehauvas yog tus txiav txim seb thaum twg cov Ixayees mam mus ua rog thiab vim li cas lawv ho ua rog. Xws li Vajtswv hais kom cov Ixayees mus muab cov Kana-as tua pov tseg yeeb vim yog lawv teev tiam dab, ua qias vuab tsuab, thiab muab tej me nyuam coj mus fij. Yehauvas hais kom cov Ixayees muab cov neeg coj phem li no rhuav tshem huv tib si hauv lub teb chaws mus. (Levis Kevcai 18:24, 25) Tom qab cov Ixayees los txum teb txum chaw rau ntawm lub teb chaws Vajtswv cog tseg rau lawv nyob, muaj qee zaug Yehauvas kom lawv mus ua rog nrog lawv cov yeeb ncuab xwv thiaj tiv thaiv tau lawv lub teb chaws. (2 Xamuyees 5:17-25) Yeej tsis muaj ib zaug uas Yehauvas yuav cia cov Ixayees txiav txim siab hais tias thaum twg lawv xav mus ntaus rog ces cia li mus. Yeej muaj tej yam tsis zoo los raug yog lawv cia li cam mus.​—Teev Npe 14:41-45; 2 Xwmtxheej Vajntxwv 35:20-24.

Niaj hnub niam no, Yehauvas tsis tso cai rau ib tug tib neeg twg mus ua rog. Tej teb chaws nim no ua rog raws li lawv lub siab ntshaw xwb tsis yog ua kom haum Vajtswv siab. Lawv sib txeeb ciam dej ciam av, lag luam, los sis sib tw tswv yim. Tiam sis cov neeg uas lawv ho hais tias lawv ua rog los tiv thaiv lawv txoj kev ntseeg los sis ho hais tias mus tua Vajtswv cov yeeb ncuab, ua puas yog lawm? Yehauvas yeej yuav tiv thaiv nws cov tib neeg thiab muab nws cov yeeb ncuab rhuav tshem yav tom ntej uas yog thaum Amankedoos. (Tshwmsim 16:14, 16) Thaum ntsuj rog no, Vajtswv yuav siv nws cov tub txib saum ntuj los tua, nws tsis siv nws cov tib neeg hauv ntiaj teb.​—Tshwmsim 19:11-15.

3. COV IXAYEES TSIS TUA COV MUAJ KEV NTSEEG

Tej tsov rog niaj hnub niam no puas txuag cov uas muaj kev ntseeg txoj sia ib yam li thaum ub Yehauvas txuag Lahaj thiab Lahaj tsev neeg txoj sia?

Yav thaum ub, cov tub rog Ixayees tsis tua cov uas muaj kev ntseeg rau Yehauvas. Lawv tsuas tua cov neeg uas Yehauvas kom lawv tua xwb. Xws li ob tug yam ntxwv hais no. Txawm Yehauvas hais kom muab lub nroog Yelikaus rhuav tshem pov tseg los nws haj tseem kom txuag Lahaj thiab Lahaj tsev neeg txoj sia vim Lahaj muaj kev ntseeg. (Yausuas 2:9-16; 6:16, 17) Tom qab no, tag nrho lub nroog uas cov Nkinpe-oos nyob tsis raug rhuav tshem yeeb vim yog cov Nkinpe-oos saib taus Yehauvas.​—Yausuas 9:3-9, 17-19.

Niaj hnub niam no, tej teb chaws ua tsov ua rog yeej tsis txuag cov uas muaj kev ntseeg txoj sia. Muaj qee lub sij hawm, tej yeeb ncuab muab tej laj mej pej xeem huab hwm tua huv tib ntxiag tab txawm lawv tsis yog tub rog.

4. COV IXAYEES YUAV TAU COJ VAJTSWV TXOJ KEV CAI UA ROG

Yav thaum ub, Yehauvas hais kom cov Ixayees tej tub rog yuav tsum ua rog raws li nws qhia tseg. Xws li muaj qee lub sij hawm Vajtswv hais kom lawv “tshaj xo sib raug zoo ua ntej” ua rog rau tej zej zog ntawd. (2 Kevcai 20:10) Tsis tas li ntawd, Yehauvas kom cov Ixayees tej tub rog yuav tsum tu lawv tej yeej kom du lug thiab ua neeg dawb huv. (2 Kevcai 23:9-14) Tej teb chaws nyob ib ncig mus ua rog mas lawv muab tej poj niam lawv ntes tau ntawd txhom ua phem rau. Yehauvas tsis pub cov Ixayees ua li ntawd. Ntxiv ntawd, Yehauvas tsis pub lawv yuav cov ntxhais uas lawv ntes tau ntawd los ua poj niam tiam sis yuav tsum tseg ib lub hlis tom qab tso lawv mam yuav tau.​—2 Kevcai 21:10-13.

Niaj hnub niam no, muaj ntau lub teb chaws kos npe sib cog lus tseg tias lawv yuav ua rog raws kev raws cai. Tej kev cai no yog tsa los mus tiv thaiv tej laj mej pej xeem tiam sis muaj ntau zaus yeej tsis muaj raws li ntawd.

5. VAJTSWV NTAUS ROG RAU NWS HAIV NEEG

Niaj hnub no Vajtswv puas nyob ib roog nom tswv twg tog yam li thaum ub nws nrog cov Ixayees ntawm lub nroog Yelikaus?

Yav thaum ub, Yehauvas ua txuj ci pab cov Ixayees ntaus rog. Xws li thaum cov Ixayees ntaus yeej lub nroog Yelikaus. Yehauvas hais tias kom cov Ixayees “qw nrov nrov, ces lub nroog Yelikaus tej ntsa yeej txawm pob zuav pes zog tas.” Lawv thiaj mus ntaus yeej lub nroog ntawd lawm. (Yausuas 6:20) Tos lawv mus ntaus yeej cov Amaules los twb yog Yehauvas “tso tej lawg uas loj heev los ntaus . . . Cov uas lawg ntaus tuag tseem coob tshaj cov uas raug cov Yixalayees tua.”​—Yausuas 10:6-11.

Niaj hnub niam no, Yehauvas tsis nrog tib neeg sib ntaus sib tua. Nws lub Nceeg Vaj uas muaj Yexus ua tus Vaj Ntxwv kav, “tsis yog nyob hauv lub ntiajteb no.” (Yauhas 18:36) Xatas yog tus muaj hwj chim kav tag nrho tib neeg tej nom tswv. Tej kev sib tua ua lwj ua liam hauv ntiaj teb no qhia tias Xatas phem npaum li cas.​—Lukas 4:5, 6; 1 Yauhas 5:19.

NYIAM KEV SIB HAUM XEEB

Raws li hais tas los no, lub neej tam sim no txawv lub neej cov Ixayees nyob thaum ub. Tsis tas li ntawd, haj tseem tshuav ntau yam hais tsis txhij tsis txhua vim li cas peb thiaj tsis ua rog. Xws li Vajtswv twb qhia tseg tias nyob rau tiam kawg, cov uas paub nws tej kev cai yuav “tsis muaj leejtwg npaj cuabyeej sib nkaug sib tua ntxiv li lawm.” (Yaxayas 2:2-4) Txuas ntxiv ntawd, Yexus Khetos hais tias nws cov thwj tim yuav tsis “ua raws li neeg ntiajteb ua.” Lawv yuav tsis tuaj ib roog nom tswv twg tog.​—Yauhas 15:19.

Yexus Khetos txhawb kom nws cov thwj tim ua li no ntxiv thiab. Nws hais tias kom lawv tsis txhob mus xyaum tej cwj pwm uas yuav ua tau rau lawv khaws chim, npau taws, thiab xav ua tsov ua rog. (Mathais 5:21, 22) Tsis tas li ntawd, nws kom cov thwj tim “muaj kev sib haum xeeb” thiab hlub lawv cov yeeb ncuab.​—Mathais 5:9, 44.

Ua li hais txog ntawm peb ib tug dhau ib tug ne? Tej zaum peb yuav tsis muaj lub siab xav ua tsov ua rog tiam sis puas muaj ib tug nyob hauv lub koom txoos ua rau peb chim chim thiab cais ua pab ua pawg? Yog tias muaj li ntawd, cia peb ua npaum li peb ua tau los tswj peb lub siab kom tsis txhob coj yam li hais no.​—Yakaunpaus 4:1, 11.

Peb tsis mus nrog tej teb chaws ua tsov ua rog txij tog txij peg tiam sis peb yeej sib hlub sib pab kom sawv daws nyob sib haum xeeb. (Yauhas 13:34, 35) Cia peb ua siab ntev tos txog hnub Yehauvas muab tej kev ua tsov ua rog rhuav tshem huv tib si mus.​—Phau Ntawv Nkauj 46:9.

^ Muaj qee zaug, cov Ixayees kuj rov sib ntaus tiam sis Yehauvas tsis txaus siab rau lawv. (1 Vajntxwv 12:24) Muaj qho zaus Yehauvas kuj cia lawv ua rog rau lwm xeem Ixayees yeeb vim yog lawv tau tso Yehauvas tseg los sis tau ua txhaum loj heev.​—Cov Thawjtswj 20:3-35; 2 Xwmtxheej Vajntxwv 13:3-18; 25:14-22; 28:1-8.