Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 43

Pe Hawm Yehauvas Tib Leeg Xwb

Pe Hawm Yehauvas Tib Leeg Xwb

“Nej yuav tsum pehawm tus Tswv [“Yehauvas,” NWT ] uas yog nej tus Vajtswv tib leeg thiab ua nws tes haujlwm xwb!”​—MATHAIS 4:10.

ZAJ NKAUJ 52 Muab Koj Tus Kheej Cob Rau Vajtswv

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? *

1. Vim li cas thiaj tsim nyog peb pe hawm Yehauvas tib leeg xwb?

YEHAUVAS yog tus tsim peb thiab muab txojsia rau peb, tsim nyog peb pe hawm nws tib leeg xwb. (Tshwmsim 4:11) Tiamsis muaj ib qho uas peb yuav tsum ceev faj. Txawm peb hlub thiab hwm Yehauvas los, tej zaum peb yuav muab lwm yam hauv peb lub neej saib tseem ceeb dua. Qhov no yuav ua rau peb tsis pe hawm Yehauvas raws li nws lub siab nyiam. Yuav muaj tau li no li cas? Ua ntej no, cia peb kawm seb qhov ua pe hawm Yehauvas tib leeg xwb yog li cas tiag.

2. Raws li Mathais 4:10, yog peb pe hawm Yehauvas tib leeg xwb peb yuav ua li cas?

2 Phau Vajlugkub qhia peb tias qhov uas peb hlub Yehauvas kawg siab kawg ntsws ces yog qhov uas peb pe hawm nws tib leeg nkaus xwb. Peb yuav tsis cia ib tug twg lossis ib yam dabtsi ua rau peb tsis pe hawm nws.​—Nyeem Mathais 4:10.

3. Puas yog peb lam tau lam teev tiam Yehauvas xwb?

3 Tsis yog peb lam tau lam teev tiam Yehauvas xwb. Tiamsis peb teev tiam nws vim peb paub nws zoo thiab nyiam nws tej cwjpwm zoo. Peb paub tej uas Yehauvas nyiam thiab tej uas nws ntxub thiab xav ib yam li nws xav. Peb to taub tias vim li cas nws thiaj tsim tibneeg thiab peb xav ua raws li nws lub siab nyiam. Peb zoo siab heev uas nws cia peb los ua nws cov phoojywg. (Phau Ntawv Nkauj 25:14) Ib puas tsav yam uas peb kawm txog tus Tswv Tsim ua rau peb xav txav ze nws.​—Yakaunpaus 4:8.

4. (1) Dab Ntxwgnyoog yuav ntxias peb li cas kom peb thiaj hlub tsis tau Yehauvas kawg siab kawg ntsws? (2) Hauv zaj no peb yuav tham txog dabtsi?

4 Dab Ntxwgnyoog yog tus kav lub ntiajteb no. Yog li ntawd nws yuav siv tej uas peb lub siab ntshaw los ntxias kom peb muab tej ntawd saib tseem ceeb dua hauv peb lub neej thiab kom peb mus ua txhaum. (Efexus 2:1-3; 1 Yauhas 5:19) Nws xav ntxias kom peb lub siab ntshaw lwm yam peb thiaj hlub tsis tau Yehauvas kawg siab kawg ntsws. Cia peb tham txog 2 yam uas dab Ntxwgnyoog siv los ntxias noob neej. Yam 1, nws ntxias kom peb mus vuag nyiaj txiag thiab yam 2, nws ntxias kom peb nyiam saib tej kev lomzem tsis zoo.

TSIS TXHOB NTSHAW NYIAJ TXIAG

5. Vim li cas peb yuav tsum ceev faj tsis txhob mus ntshaw nyiaj txiag?

5 Peb yeej xav kom peb muaj txaus noj txaus haus, muaj khaubncaws zoo hnav, thiab muaj tsev zoo nyob. Tiamsis peb yuav tsum ceev faj tsis txhob mus ntshaw nyiaj txiag. Niaj hnub nimno tibneeg coob tus “ntshaw nyiaj” thiab ntshaw ub ntshaw no. (2 Timautes 3:2) Yexus paub tias nws cov thwjtim yuav tsum ceev faj tsam lawv ho pib ntshaw nyiaj txiag lawm. Nws thiaj hais rau lawv tias: “Tsis muaj leejtwg yuav ua qhev tau rau ob tug tswv. Yog nws ua li ntawd, nws yuav ntxub ib tug thiab nyiam ib tug; nws yuav hwm ib tug thiab saib tsis taus ib tug. Yog nej yuav muab Vajtswv thiab nyiaj txiag saib hlob ib yam nkaus yeej tsis tau.” (Mathais 6:24) Yog ib tug uas pe hawm Yehauvas siv tag nrho nws lub sijhawm thiab dab zog mus khwv kom tau nyiaj txiag xwb ces nws yuav zoo li tus qhev uas muaj 2 tug tswv. Nws yuav pe hawm tsis tau Yehauvas tib leeg xwb.

Cov Laudikeyas ib txhia xav tias lawv zoo li no . . . tiamsis Yehauvas thiab Yexus pom lawv zoo li no (Saib nqe 6)

6. Tej uas Yexus ntuas lub koom txoos Laudikeyas qhia tau peb li cas?

6 Cov Khixatia hauv lub koom txoos Laudikeyas khav tias: “Peb npluanuj, peb tsis pluag ib yam dabtsi li.” Tiamsis Yehauvas thiab Yexus pom tias lawv ‘pluag, liabqab thiab digmuag.’ Yexus thiaj li ntuas lawv. Nws tsis ntuas lawv vim lawv nplua nuj tiamsis vim lawv ntshaw nyiaj txiag dhau lawm, lawv thiaj tsis muaj kev sib raug zoo nrog Yehauvas. (Tshwmsim 3:14-17) Yog peb pom tias peb lub siab pib ntshaw nyiaj txiag ces peb yuav tsum maj nroos hloov peb lub siab. (1 Timautes 6:7, 8) Yog peb tsis maj nroos hloov ces peb yuav ua 2 lub siab thiab Yehauvas yuav tsis txaus siab rau peb txojkev pe hawm lawm. Yehauvas xav kom peb hlub nws “kawg siab kawg ntsws.” (Malakaus 12:30) Yog peb tsis ceev faj, peb yuav muab nyiaj txiag saib tseem ceeb tshaj Yehauvas.

7-9. Ib tug txwj laus hu ua Daviv tus qauv pab tau peb li cas?

7 Cia peb tham txog ib tug txwj laus hauv tebchaws U.S.A. hu ua Daviv (David) uas yog ib tug neeg nquag heev. Nws hais tias nws yog ib tug neeg rau siab ua haujlwm heev hauv nws qhov chaw ua haujlwm. Qhov chaw nws ua haujlwm muab ib txoj haujlwm tshiab thiab them nyiaj ntau dua rau nws. Luag pom tias txhua tus uas ua tib yam haujlwm li nws mas nws yog tus txawj tshaj plaws hauv nws lub tebchaws. Nws hais tias: “Thaum ntawd kuv xav tias tej uas kuv tau no yog Yehauvas foom koob hmoov rau kuv.” Tiamsis puas yog li ntawd tiag?

8 Ntev mus ntev tuaj, Daviv mam ras tias nws txoj haujlwm ua rau nws txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas tsuag zuj zus lawm. Nws hais tias: “Thaum kuv mus kev sib txoos thiab mus qhia Vajlugkub, kuv tsuas xav txog tej teeb meem tom haujlwm xwb. Kuv khwv tau nyiaj ntau heev tiamsis kuv kuj muaj kev nyuaj siab ntau heev thiab. Kuv pojniam wb los pib muaj teeb meem ntau zuj zus.”

9 Daviv pom tias nws yuav tsum txiav txim seb yam twg yog yam uas tseem ceeb tshaj hauv nws lub neej. Nws hais tias: “Kuv txiav txim siab tuag nthi tias kuv yuav tsum hloov kuv lub neej.” Nws xav hloov nws cov sijhawm tom haujlwm nws thiaj mus hais rau nws tus lospav. Nws tus lospav ua li cas xwb? Nws muab Daviv rho tawm haujlwm! Daviv yuav ua li cas? Nws hais tias: “Hnub tom qab ntawd xwb kuv txawm mus tso npe ua ib tug pab tho kev txhua lub hli.” Daviv thiab nws tus pojniam nkawd mus ua haujlwm tu vaj tu tsev los yug nkawd. Ib ntus tom qab, Daviv txawm ua ib tug tho kev ces tsis ntev nws tus pojniam kuj nrog nws tho kev lawm thiab. Txoj haujlwm uas nkawd ua yog ib txoj uas luag saib tsis khuab qhov muag. Tiamsis nkawd tsis muab nkawd txoj haujlwm saib ua yam tseem ceeb tshaj hauv nkawd lub neej. Nimno nkawd tsuas tau nyiaj li 1 feem 10 ntawd nkawd cov nyiaj hli qub. Txawm li ntawd los, nkawd yeej muaj txaus siv txhua lub hlis. Nkawd xav muab Yehauvas tso ua ntej hauv nkawd lub neej thiab nkawd kuj pom tias Yehauvas yeej saib xyuas cov uas xub nrhiav nws lub Nceeg Vaj.​—Mathais 6:31-33.

10. Peb yuav tsum ceev faj txog tej uas peb lub siab ntshaw li cas?

10 Txawm peb muaj nyiaj ntau thiab tsawg los tsis tseem ceeb. Qhov tseem ceeb yog peb yuav tsum ceev faj txog tej uas peb lub siab ntshaw. Peb yuav tsum tsis txhob ntshaw nyiaj txiag thiab tsis txhob cia peb txoj haujlwm ua yam tseem ceeb dua peb tes haujlwm rau Yehauvas. Yuav ua cas peb thiaj paub seb peb puas qaug rau kev khwv nyiaj txiag? Muab xav li no: ‘Thaum kuv mus koom txoos lossis mus tshaj tawm, kuv puas xav ntsoov txog kuv txoj haujlwm xwb? Kuv puas niaj hnub txhawj tsam lwm hnub kuv yuav tsis muaj nyiaj txaus siv? Kuv thiab kuv tus txij nkawm puas muaj teeb meem txog nyiaj txiag? Kuv puas kam ua tej haujlwm uas lwm tus saib tsis khuab qhov muag tsuav kuv muaj sijhawm teev tiam Yehauvas xwb?’ (1 Timautes 6:9-12) Thaum peb xav txog cov lus nug no peb yuav tsum nco ntsoov tias Yehauvas hlub peb thiab nws cog lus rau cov uas teev tiam nws tias: “Kuv yuav tsis tso koj tseg lossis kuv yuav tsis muab koj povtseg ib zaug li.” Paulus thiaj sau tias: “Nej tsis txhob qaug rau nyiaj rau kub.”​—Henplais 13:5, 6.

UA TIB ZOO XAIV TEJ KEV LOMZEM

11. Tej kev lomzem uas peb saib yuav ua tau li cas rau peb?

11 Yehauvas yeej xav kom peb muaj kev zoo siab, thiab tej kev lomzem yeej yog ib qho uas yuav ua rau peb zoo siab. Vajtswv Txojlus hais tias “yam uas zoo tshaj plaws rau tibneeg yog kev noj kev haus, thiab txaus siab rau tej uas nws khwv tau los ntawd.” (Tej Lus Qhia 2:24) Txawm li ntawd los, tej kev lomzem hauv ntiajteb uas peb saib feem ntau tsis zoo rau peb. Tej ntawd yuav ua rau peb tsis pom tias qhovtwg zoo qhovtwg phem lawm. Tsis tas li ntawd xwb yuav ua rau peb pib nyiam tej uas Vajtswv Txojlus txwv lossis pib xav tias tej ntawd tsis phem ua luaj twg.

Leejtwg yog tus npaj tej kev lomzem uas koj saib? (Saib nqe 11-14) *

12. Raws li 1 Kauleethaus 10:21, 22, vim li cas peb yuav tsum ua tib zoo xaiv tej kev lomzem uas peb saib?

12 Peb xav pe hawm Yehauvas tib leeg xwb. Yog li ntawd peb “yuav noj tus Tswv [“Yehauvas,” NWT ] rooj mov thiab noj dab rooj mov tsis tau.” (Nyeem 1 Kauleethaus 10:21, 22.) Feem ntau, peb tsuas noj mov nrog peb cov phoojywg lossis cov txheeb ze xwb. Yog peb xaiv tej kev lomzem uas ua txog kev ua nruj ua tsiv, ua dab, ua kev nkauj kev nraug, ua kev plees kev yi, lossis lwm yam uas cev nqaij daim tawv ntshaw ces cuag li peb nrog Vajtswv cov yeeb ncuab noj mov ua ke lawm ntag. Yog peb ua li no, yuav tsis zoo rau peb thiab yuav rhuav tau peb txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas.

13, 14. (1) Tej kev lomzem uas peb saib zoo li tej zaub mov uas peb noj li cas? (2) Raws li Yakaunpaus 1:14, 15, tej kev lomzem tsis huv yuav ua li cas rau peb?

13 Tej kev lomzem uas peb saib zoo li tej zaub mov uas peb noj li cas? Thaum peb noj mov peb xaiv tau tej zaub mov uas peb xav noj. Tiamsis thaum peb muab nqos lawd, peb lub cev yuav ua li cas rau tej zaub mov ntawd los peb ua tsis tau dabtsi lawm. Tej zaub mov zoo yuav ua kom peb noj qab nyob zoo. Tej zaub mov phem yuav ua rau peb muaj mob. Tej zaum ib hmos kaj ntug xwb peb yuav tsis pom tias tej peb noj yuav ua li cas rau peb lub cev. Tiamsis ntev mus ntev tuaj peb mam li paub tias tej zaub mov ntawd zoo los tsis zoo.

14 Zoo ib yam li ntawd, thaum peb xaiv tej kev lomzem, peb kuj xaiv tau tej uas peb xav saib thiab. Tiamsis tom qab ntawd, tej kev lomzem yuav tswj tau peb tej kev xav thiab peb lub siab lub ntsws. Yog peb saib tej yam dawb huv ces yuav zoo rau peb. Tiamsis yog peb saib tej yam tsis huv, ces yuav tsis zoo rau peb. (Nyeem Yakaunpaus 1:14, 15.) Tej kev lomzem tsis huv tej zaum yuav tsis ua rau peb mus ua neeg phem tamsid, tiamsis ntev mus ntev tuaj peb yuav pib ua li tej uas peb niaj hnub saib. Twb yog vim li ntawd phau Vajlugkub thiaj ceeb toom peb tias: “Nej tsis txhob xav yuam kev, yeej tsis muaj ib tug yuav dag tau Vajtswv, txhua tus nyias yuav tau sau raws li tej uas nyias tseb. Tus uas tseb tej uas neeg lub siab nyiam, tus ntawd yeej yuav tau sau kev ploj kev tuag raws li tej uas nws tseb.” (Kalatias 6:7, 8) Yog li ntawd tseem ceeb heev rau peb tsis txhob saib tej yam uas Yehauvas ntxub!​—Phau Ntawv Nkauj 97:10.

15. Yehauvas muab dabtsi rau peb saib ua kev lomzem?

15 Yehauvas cov tibneeg coob tus nyiam saib Yehauvas Cov Timkhawv Tshooj T.V. hauv Is Taws Nej. Ib tug muam hu ua Melilees (Marilyn) hais tias: “Yehauvas Cov Timkhawv Tshooj T.V. pab kom kuv xav txog tej yam zoo xwb thiab txhua zaj los yeej zoo rau kuv saib huvsi. Thaum kuv kho siab lossis qaug zog, kuv mus nrhiav ib zaj lus qhuab qhia lossis ib zaj Pe Hawm Vajtswv Txhua Tagkis los saib. Thaum kuv saib tej no ua rau kuv txav ze rau Yehauvas thiab nws lub koom haum. Yehauvas Cov Timkhawv Tshooj T.V. hloov tau kuv lub neej lawm ntau.” Tshooj T.V. no puas pab tau koj thiab? Muaj ib zaj lus qhuab qhia tawm tshiab txhua lub hlis nrog rau suab lus kaw, yeeb yaj kiab, thiab nkauj txhawb siab uas koj xav saib thiab xav mloog thaum twg los tau.

16. Vim li cas peb yuav tsum ua tib zoo ntsuas seb peb saib tej kev lomzem heev npaum li cas?

16 Tsis yog peb yuav tsum ua tib zoo xaiv tej uas peb saib xwb, tiamsis peb yuav tsum ua tib zoo ntsuas seb peb saib heev npaum li cas thiab. Yog peb tsis ua li ntawd ces tej zaum peb yuav siv sijhawm saib tej kev lomzem ntawd ntau dua li peb siv los teev tiam Yehauvas. Muaj coob tus pom tias tsis yoojyim tswj lawv tus kheej kom tsis txhob saib ntau dhau lawm. Ib tug muam hu ua Anpinkayis (Abigail) hais tias: “Thaum kuv ua haujlwm ib hnub sab sab los txog tsev, kuv nyiam zaum saib T.V. kom los siav. Tiamsis yog kuv tsis ceev faj ces kuv yuav zaum saib tsheej tag hmo.” Ib tug kwvtij hluas hu ua Xamuyees (Samuel) hais tias: “Muaj tej thaud kuv saib cov yeeb yaj kiab luv luv hauv Is Taws Nej ib zaj tag ib zaj dua. Thaum xub thawj kuv tsuas saib ib zaj nkaus xwb tiamsis tos nco ces kuv twb saib peb plaub txoos teev lawm.”

17. Yuav ua li cas peb thiaj paub tswj peb tus kheej kom tsis txhob saib kev lomzem ntau dhau?

17 Yuav ua li cas peb thiaj paub tswj peb tus kheej kom tsis txhob saib kev lomzem ntau dhau? Sim muab sau cia seb ib lub limtiam twg, koj siv sijhawm ntau npaum li cas los saib kev lomzem. Muab lub sijhawm koj siv los saib T.V., xyuas Is Taws Nej, thiab tua nkees (game) hauv koj lub twj ntawm tes sau cia txhua txhua hnub. Yog koj pom tias koj siv sijhawm los saib tej kev lomzem ntawd ntau dhau lawm ces qee sijhawm los ua tej yam tseem ceeb ua ntej tso mam saib tej ntawd. Tom qab ntawd, thov Yehauvas pab kom koj ua tau raws li koj npaj tseg. Yog koj ua li no, koj yuav nquag thiab yuav muaj sijhawm los kawm Vajlugkub, nrog koj tsev neeg pe hawm Vajtswv ua ke, mus kev sib txoos, thiab mus tshaj tawm. Tsis tas li ntawd xwb, thaum koj saib tej kev lomzem los koj yuav kaj siab dua vim koj twb muab Yehauvas tso ua ntej lawm.

RAU SIAB PE HAWM YEHAUVAS TIB LEEG NKAUS XWB

18, 19. Peb yuav ua li cas thiaj yog peb pe hawm Yehauvas tib leeg nkaus xwb?

18 Petus sau txog thaum Xatas lub qab ntuj yuav xaus thiab lub ntiajteb tshiab yuav los. Tom qab ntawd nws hais tias: “Thaum nej tseem tabtom tos hnub ntawd nej yuav tsum ua nej lub neej kom dawbhuv rau Vajtswv pom hais tias, nej ua haum Vajtswv siab thiab nej tsis muaj ib qhov txhaum li.” (2 Petus 3:14) Thaum peb ua raws li cov lus no es ua peb lub neej kom haum Yehauvas siab ces twb yog peb pe hawm Yehauvas tib leeg nkaus xwb.

19 Xatas thiab nws lub qab ntuj yuav niaj hnub ntxias kom peb muab lwm yam tso ua ntej hauv peb lub neej. (Lukas 4:13) Txawm li cas los, peb yuav tsis cia ib yam dabtsi lossis ib tug twg ua rau peb tsis pe hawm Yehauvas. Peb txiav txim siab tuag nthi tias tsuas yog Yehauvas tib leeg nkaus xwb thiaj tsim nyog peb pe hawm!

ZAJ NKAUJ 129 Thev Mus Txog Thaum Kawg

^ nqe 5 Peb yeej xav pe hawm Yehauvas heev tiamsis peb puas pe hawm nws tib leeg xwb? Tej uas peb txiav txim siab ua yuav qhia tias peb puas pe hawm Yehauvas tib leeg xwb. Cia peb tham txog 2 yam hauv peb lub neej uas peb niaj hnub ua. Peb yuav tham txog kev khwv nyiaj txiag thiab kev lomzem uas peb saib.

^ nqe 54 COV DUAB: Peb yeej tsis xav noj tej zaub mov uas luag ua tsis huv. Ib yam li ntawd, peb kuj tsis xav mus saib tej kev lomzem uas ua txog kev ua nruj ua tsiv, ua dab, ua kev nkauj kev nraug lossis ua kev plees kev yi.