Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 42

Peb Nrhiav Tau Txojkev Ntseeg Tseeb Lawm Tiag

Peb Nrhiav Tau Txojkev Ntseeg Tseeb Lawm Tiag

“Nej yuav tsum ua tib zoo saib txhua yam huv tibsi, saib yam twg zoo, nej khaws yam ntawd cia.”​—1 THEXALAUNIKES 5:21.

ZAJ NKAUJ 142 Tuav Rawv Txojkev Cia Siab

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? *

1. Vim li cas coob leej ntau tus ho ua xyem xyav thaum hais txog kev ntseeg Vajtswv?

MUAJ qas txhiab qas plhom leej tau hais tias lawv pe hawm Vajtswv thiab txawm lawv yuav pe hawm Vajtswv li cas los xij peem. Vim li no thiaj muaj coob leej ntau tus tsis paub xyov yuav ntseeg txoj twg. Ib txhia thiaj ua xyem xyav thiab hais li no tias, “Puas muaj ib txojkev ntseeg twg uas yuav haum Vajtswv siab lossis nws yeej txaus siab rau txhua txoj?” Peb puas paub tseeb tseeb tias tej uas peb qhia muaj tiag, thiab ua li Yehauvas Cov Timkhawv puas pe hawm raws li Vajtswv lub siab nyiam? Peb yuav kawm txog tej yam ua pov thawj qhia tias Yehauvas Cov Timkhawv yeej pe hawm tau raws li Vajtswv lub siab nyiam tiag.

2. Raws li 1 Thexalaunikes 1:5, ua li cas Paulus thiaj paub tseeb tseeb tias tej uas nws ntseeg ntawd muaj tseeb tiag?

2 Tus tubtxib Paulus yeej ntseeg tias tej uas nws kawm thiab qhia muaj tseeb tiag. (Nyeem 1 Thexalaunikes 1:5.) Nws tsis lam tau lam ntseeg kom zoo siab xwb. Tiamsis nws muab Vajtswv Txojlus ua tib zoo kawm tshab tshab. Nws thiaj hais tau li no tias “Vajtswv Txojlus txhua zaj puavleej yog Vajtswv tshoov neeg lub siab kom neeg sau.” (2 Timautes 3:16) Ua li cas Paulus ho hais li no? Thaum nws nyeem Vajtswv Txojlus nws yeej pom tau tias Yexus yog tus Mexiyas, tab txawm Yudais cov thawj coj yuav tsis ntseeg tias Yexus yog tus Mexiyas. Cov thawj coj Yudais hais tias lawv yog cov uas paub Vajtswv, tiamsis lawv lub siab nyob deb ntawm Vajtswv heev. (Titus 1:16) Paulus tsis zoo li cov thawj coj ntawd, nws pe hawm raws li Vajtswv lub siab nyiam thiab coj raws nraim li Vajtswv qhia.​—Tes Haujlwm 20:27.

3. Puas tsim nyog peb paub txhua yam ua ntej peb ntseeg Vajtswv? (Mus saib lub ntsiab me “ Peb Yeej Paub Tsis Txhij Yehauvas Tej Tswvyim Thiab Txujci.”)

3 Muaj ib txhia xav tias yog lawv mus rau txojkev ntseeg twg, txojkev ntseeg ntawd yuav tsum teb tau lawv tej lus. Ua li peb puas xav tib yam nkaus li ntawd? Cia peb mus kawm txog Paulus tus yam ntxwv. Paulus txhawb kom cov ntseeg “ua tib zoo saib txhua yam huv tibsi,” thiab nws qhia tias muaj ntau yam uas nws tseem tsis tau nkag siab txog Vajtswv Txojlus. (1 Thexalaunikes 5:21) “Peb tsuas paub qee yam. . .rau qhov nimno peb pom zem zuag yam li saib hauv daim iav.” (1 Kauleethaus 13:9, 12, TT ) Paulus tseem tsis tau paub txhij paub txhua, peb los haj tseem tsis tau paub ib yam nkaus. Txawm li ntawd los Paulus yeej paub Yehauvas txaus lawm thiab tej uas Yehauvas npaj tseg rau tibneeg rau yav pem suab. Tej nws kawm no qhia rau nws paub tseeb tseeb tias nws ntseeg tau qhov yog.

4. Ua li cas peb thiaj paub tias peb pe hawm Vajtswv raws li nws lub siab nyiam tiag?

4 Ib yam uas peb paub tseeb tseeb tias peb pe hawm Vajtswv raws li nws lub siab nyiam yog kawm seb Yexus pe hawm Vajtswv li cas, thiab muab coj los piv rau Yehauvas Cov Timkhawv txojkev ntseeg. Hauv zaj no peb yuav kawm tias cov uas raws Yexus qab (1) tsis pe hawm dab mlom, (2) saib taus Yehauvas lub npe, (3) nyiam paub qhov tseeb, thiab (4) hlub tshua txhua leej txhua tus.

TSIS PE HAWM DAB MLOM

5. Yexus tso tau tus yam ntxwv twg txog kev pe hawm Vajtswv, thiab peb yuav xyaum tau nws li cas?

5 Yexus hlub tshua Vajtswv tagnrho siab ntsws. Txawm nws yuav nyob saum ntuj lossis nyob hauv ntiajteb no, nws tsuas pe hawm Vajtswv Yehauvas tib leeg nkaus nkaus xwb. (Lukas 4:8) Yexus kuj qhia kom nws cov thwjtim pe hawm Yehauvas tib yam nkaus. Yexus thiab nws cov thwjtim yeej ib txwm tsis siv dab mlom los teev Vajtswv hlo li. Vim Vajtswv yog plig thiab peb pom tsis tau nws, tsis muaj ib yam dabtsi hauv ntiajteb neeg yuav txua tau tias yog Yehauvas. (Yaxayas 46:5) Tiamsis ua li cas ib co kev ntseeg txua mlom txog lawv cov thawj coj lossis txiv plig? Puas tsim nyog peb muab lawv txua ua mlom los pe hawm? Nyob hauv 10 Txoj Kevcai, txoj 2, Yehauvas hais tias: “Tsis txhob puab tej mlom uas zoo li tej uas nyob saum nruab ntug lossis hauv ntiajteb no. . . Tsis txhob pe ib tug mlom twg li.” (Khiav Dim 20:4, 5) Nqe Vajlugkub no qhia tseeb tseeb tias kom tsis txhob pe dab pe mlom peb thiaj ua tau raws li Vajtswv siab nyiam.

6. Piav seb niaj hnub no Yehauvas Cov Timkhawv pe hawm Vajtswv li cas?

6 Cov neeg tshawb keeb kwm pom tau tias cov ntseeg nyob thawj 100 xyoo tsuas pe hawm Vajtswv tib leeg nkaus nkaus xwb. Muaj ib phau ntawv uas qhia txog keeb kwm teev ntuj tau hais tias cov ntseeg uas nyob thawj 100 xyoo yeej tsis siv dab mlom los pe hawm Vajtswv kiag li. Niaj hnub no Yehauvas Cov Timkhawv coj tib yam nkaus. Peb yeej tsis thov rau tej dab mlom, tej tubtxib qaum ntuj, thiab tsis thov rau Yexus. Tsis tas li ntawd peb kuj tsis pe hawm tus chij lossis qhuas txog ib lub tebchaws twg. Txawm neeg yuav hais li cas los xij, peb yeej yuav ua raws nraim li Yexus qhia hais tias: “Koj yuav tsum pe hawm Yehauvas uas yog koj tus Vajtswv thiab teev tiam nws tib leeg xwb.”​—Mathais 4:10, NWT.

7. Yehauvas cov Timkhawv coj txawv ntawm lwm txojkev ntseeg li cas?

7 Niaj hnub no coob leej ntau tus raws ncuj nciav tej txiv plig lossis tej xibhwb uas nrov nrov rau txhua qhov. Ib txhia tibneeg muab cov neeg no los sawv Vajtswv chaw. Tibneeg mus koom lawv tej tsev teev ntuj ua npoj ntws, yuav lawv tej ntaub ntawv los nyeem, thiab muab nyiaj mus txhawb nqa lawv. Tsis tas li ntawd cov tibneeg no mloog txhua yam uas tus xibhwb lossis tus txiv plig ntawd hais cuag li lawv mloog Yexus qhia. Ua li cov pe hawm Yehauvas puas coj li ntawd? Yehauvas Cov Timkhawv tsis muaj ib tug xibhwb lossis txiv plig los ntaus thawj. Tiamsis nyob hauv peb lub koom haum muaj cov los ntaus thawj, peb yeej hwm lawv raws li Yexus tau qhia tseg tias: “Nej sawvdaws puavleej yog kwvtij huv tibsi.” (Mathais 23:8-10) Peb tsis muab neeg saib hlob dua lwm tus, txawm lawv yog neeg muaj meejmom lossis yog nom yog tswv thiab peb tsis mus koom tes nrog ib roog nom tswv twg. Yog li ntawd peb thiaj txawv ntawm lwm txojkev ntseeg.​—Yauhas 18:36.

PEB SAIB TAUS YEHAUVAS LUB NPE

Cov raws Yexus qab zoo siab hlo qhia lwm tus txog Yehauvas (Saib nqe 8-10) *

8. Vim li cas peb ho paub tseeb hais tias Yehauvas xav kom peb siv nws lub npe qhia rau lwm tus?

8 Muaj ib zaug Yexus tau thov li no: “Txiv, thov kom koj lub npe tau koob meej!” Yehauvas thiaj teb Yexus cov lus thov thiab cog lus tias nws yeej yuav ua kom nws lub npe tau koob meej. (Yauhas 12:28) Thaum Yexus nyob hauv ntiajteb no nws tshaj tawm txog nws Txiv lub koob lub npe nrov ncha moo lug. (Yauhas 17:26) Niaj hnub no los cov ntseeg Vajtswv tiag tiag yeej zoo siab hlo siv nws lub npe mus qhia rau lwm tus.

9. Cov ntseeg nyob thawj 100 xyoo ua dabtsi los qhia tias lawv saib taus Vajtswv lub npe?

9 Nyob thawj 100 xyoo, Yehauvas “xaiv ib co los ua [nws] haivneeg.” (Tes Haujlwm 15:14) Nws thiaj tsa kom muaj tej koom txoos nyob txhua nrho qhov txhia qhov chaw. Cov ntseeg nyob thawj 100 xyoo siv Yehauvas lub npe thiab zoo siab hlo muab tshaj tawm rau txhua leej txhua tus. Ntxiv ntawd lawv siv Vajtswv lub npe thaum lawv sau phau Vajlugkub. Lawv yeej yog cov uas Vajtswv xaiv los ua nws haivneeg tiag tiag li.​—Tes Haujlwm 2:14, 21.

10. Piav seb vim li cas Yehauvas Cov Timkhawv thiaj yog cov uas siv Vajtswv lub npe ntau tshaj.

10 Yehauvas Cov Timkhawv puas siv Vajtswv lub npe? Niaj hnub no muaj ntau txojkev ntseeg muab Vajtswv lub npe zais thiab ib co los txwv tsis pub siv. * Xws li lawv txhob txwm muab Vajtswv lub npe rho tawm hauv tej Vajlugkub uas lawv txhais tawm. Yehauvas Cov Timkhawv tsis coj li ntawd, lawv yeej siv Vajtswv lub npe. Niaj hnub niam no peb yeej tshaj tawm txog Vajtswv lub npe ntau tshaj lwm pawg ntseeg. Peb thiaj hu peb pawg ntseeg hais tias peb yog Yehauvas Cov Timkhawv, thiab peb tsis yog lam tuav lub npe ntawd dawb dawb do do xwb. (Yaxayas 43:10-12) Peb lub koom haum luam tawm ntau tshaj 240 plhom phau Vajlugkub lus Askiv hu ua New World Translation of the Holy Scriptures. Phau ntawv no muaj Yehauvas lub npe nyob puv ntia txhua txhia qhov uas lwm cov Vajlugkub muab rho tawm lawm. Peb kuj muaj lwm cov ntaub ntawv uas peb tau luam tawm tshaj li 1,000 yam lus, siv los pab peb kawm Vajlugkub thiab txhawb kom sawvdaws siv Vajtswv lub npe.

NYIAM PAUB QHOV TSEEB

11. Cov ntseeg nyob thawj 100 xyoo ua li cas thiaj qhia tias lawv lub siab xib rau qhov tseeb?

11 Yexus lub siab ib txwm xib rau qhov tseeb uas yog qhov tseeb txog Vajtswv thiab tej uas Vajtswv cog tseg rau yav tom ntej. Yexus coj nws lub neej raws nraim li txojkev tseeb uas nws muab qhia rau lwm tus. (Yauhas 18:37) Cov ntseeg uas raws Yexus qab los lawv lub siab yeej xib rau qhov tseeb thiab. (Yauhas 4:23, 24) Tsis tas li ntawd, tus tubtxib Paulus hais tias cov raws Yexus qab taug “txojkev uas yog txoj tseeb.” (2 Petus 2:2) Cov ntseeg txheej thaum ub muaj lub siab xib rau qhov tseeb tiag tiag, lawv thiaj tsis mus txuam lwm txojkev ntseeg tej kev lig kev cai thiab muab tibneeg tej tswvyim coj los txuam kev pe hawm. (Kaulauxais 2:8) Niaj hnub niam no los, cov ntseeg yuav tau rau siab ntso “ua lawv lub neej raws li qhov tseeb” uas yog muab Vajtswv Txojlus siv rau hauv lawv lub neej.​—3 Yauhas 3, 4.

12. Piav seb Pab Uas Ntaus Thawj ua li cas xwb thaum yuav tau kho tej uas peb ib txwm qhia thiab ntseeg, thiab vim li cas lawv ho muab tej ntawd kho mus kho los.

12 Yehauvas Cov Timkhawv tsis khav tias lawv paub phau Vajlugkub txhij txhua. Muaj tej thaum lawv yuav tau muab tej uas lawv qhia kho mus kho los kom thiaj yog, thiab hloov mus hloov los seb tej koom txoos yuav dhia li cas. Tej kev hloov mus hloov los no tsis ua rau peb ua xyem xyav. Phau Vajlugkub qhia meej meej tias ntev mus ntev tuaj Vajtswv cov tibneeg yuav nkag siab nws tej lus zuj zus. (Kaulauxais 1:9, 10) Yehauvas maj mam qhia qhov tseeb zuj zus rau peb. Vim li no peb yuav tau ua tiag tos Yehauvas qhia. (Pajlug 4:18) Thaum Pab Uas Ntaus Thawj pom tias muaj qho yam uas peb qhia thiab ntseeg yuav tau muab kho me ntswb me ntsis ces lawv yeej maj nrawm nroos kho. Yehauvas Cov Timkhawv hloov qho yam uas lawv ntseeg txog phau Vajlugkub kom sawvdaws txojkev sib raug zoo nrog Vajtswv zoo zuj zus tuaj thiab pe hawm Yehauvas li Yexus qhia tseg. Dua li lwm txojkev ntseeg, ces lawv hloov kom haum tibneeg siab nkaus nkaus xwb. (Yakaunpaus 4:4) Peb yeej tsis hloov tej uas peb qhia thiab ntseeg kom haum tibneeg lub siab nyiam. Tiamsis peb hloov kom raws li phau Vajlugkub qhia vim peb xav ua li Vajtswv lub siab nyiam.​—1 Thexalaunikes 2:3, 4.

HLUB TSHUA TXHUA LEEJ TXHUA TUS

13. Cov uas raws Yexus qab yuav tau coj li cas thiab vim li cas peb paub tias Yehauvas Cov Timkhawv ho coj tau li ntawd?

13 Cov ntseeg nyob thawj 100 xyoo coj thiab ua tau zoo kawg nkaus li. Ib yam uas lawv ua zoo tshaj ntawd yog lawv txawj sib hlub sib pab. Yexus hais tias: “Yog nej ib leeg hlub ib leeg, sawvdaws thiaj yuav paub hais tias nej yog kuv cov thwjtim.” (Yauhas 13:34, 35) Niaj hnub niam no los Yehauvas Cov Timkhawv ib leeg yeej hlub ib leeg thiab nyob sib haum xeeb. Peb lub koom haum tsis zoo li lwm lub uas nyias muaj nyias ib pab ib pawg, nyias faib raws li nyias xeem, haiv neeg, tebchaws, lossis cov muaj thiab cov pluag. Peb zoo tam li ib tse neeg tab txawm peb nyias yuav txawv nyias lawm ib yam. Nyob hauv peb tej kev sib txoos thiab rooj sib txoos los peb pom sawvdaws nyob ua ke sib haum xeeb nkaus nkaus xwb. Tej no ua rau peb ntseeg tias peb yeej pe hawm Yehauvas raws li nws lub siab nyiam tiag.

14. Raws li Kaulauxais 3:12-14, peb ua li cas thiaj qhia tias peb hlub tshua ib tug twg?

14 Phau Vajlugkub yeej qhia tias peb “ib leej yuav tsum hlub ib leeg tiag tiag.” (1 Petus 4:8) Peb ua tau li no thaum peb ib tug twg zam txim rau ib tug thiab vim peb sawvdaws yog neeg txhaum, ib leeg cia li ua siab ntev rau ib leeg. Tsis tas li ntawd peb kuj nrhiav txhua txoj hauv kev los tos txais thiab ua siab dawb siab zoo rau sawvdaws thiab cov uas tau ua siab peb tib yam nkaus. (Nyeem Kaulauxais 3:12-14.) Qhov uas peb sawvdaws hlub tshua ib tug twg qhia tias peb yog cov uas raws Yexus qab tiag.

“MUAJ TIB TXOJKEV NTSEEG”

15. Peb yuav xyaum cov ntseeg nyob thawm 100 xyoo li cas ntxiv?

15 Niaj hnub niam no peb npuab nraim cov ntseeg nyob thawj 100 xyoo tus hneev taw. Xws li nyob hauv peb tej koom txoos nimno muaj cov kwvtij los dhia haujlwm tib yam nkaus li cov ntseeg txheej thaum ub. Peb muaj cov kwvtij los saib xyuas thaj tsam, cov txwj laus, thiab cov tub leg num huv tibsi. (Filipis 1:1; Titus 1:5) Tib yam li cov ntseeg nyob thawj 100 xyoo, peb yeej saib taus Yehauvas tej kevcai uas hais tias cov txwj nkawm thiaj pw tau ua ke, tsis noj ntshav thiab txhaj ntshav, thiab tiv thaiv cov ntseeg ntawm cov uas tsis xav coj lawv lub neej raws li Vajtswv tej kevcai.​—Tes Haujlwm 15:28, 29; 1 Kauleethaus 5:11-13; 6:9, 10; Henplais 13:4.

16. Raws li Efexus 4:4-6, piav seb peb kawm tau li cas.

16 Yexus qhia tias muaj coob tus yuav lees tias lawv yog cov ntseeg, tiamsis lawv lub siab nyob deb ntawm Vajtswv. (Mathais 7:21-23) Vajtswv Txojlus piav ntxiv tias nyob rau lub sijhawm kawg yuav muaj coob leej ntau tus “hais tias lawv yog cov uas ntseeg Vajtswv.” (2 Timautes 3:1, 5) Txawm li ntawd los Phau Vajlugkub qhia tseeb tseeb tias tsuas “muaj tib txojkev ntseeg” thiaj ua haum Vajtswv siab xwb.​—Nyeem Efexus 4:4-6.

17. Leejtwg yog cov uas raws Yexus qab thiab pe hawm Vajtswv raws li nws lub siab nyiam?

17 Yog li ntawd leejtwg thiaj yog cov pe hawm Vajtswv thiab ua raws li nws lub siab nyiam? Peb tau kawm txog ntau yam los ua pov thawj qhia rau peb. Tsis tas li ntawd peb tau kawm tias Yexus thiab cov ntseeg nyob thawj 100 xyoo tau pe hawm Vajtswv li cas. Yehauvas Cov Timkhawv thiaj yog cov uas pe hawm Vajtswv raws li nws lub siab nyiam. Peb zoo siab kawg li uas peb tau los ua Yehauvas cov tibneeg thiab paub qhov tseeb txog nws thiab nws tej lus cog tseg rau yav tom ntej. Peb paub tseeb tseeb tias peb nrhiav tau txojkev ntseeg tseeb lawm tiag.

ZAJ NKAUJ 3 Peb Qhov Chaw Vam Khom

^ nqe 5 Hauv zaj no peb yuav kawm txog Yexus qhia tias txojkev pe hawm Vajtswv zoo li cas tiag tiag. Tsis tas li ntawd xwb, cov ntseeg nyob thawj 100 xyoo pe hawm Vajtswv li cas los lawm, thiab niam no los ua li cas peb ho paub tias Yehauvas Cov Timkhawv txojkev ntseeg yog txoj ua raws li Vajtswv lub siab nyiam.

^ nqe 10 Nyob rau xyoo 2008, Txiv Vaj Qhia Npes Nes Div 16 (Pope Benedict XVI) txwv kom cov ntseeg txhob siv Vajtswv lub npe thaum hu nkauj thiab thaum thov Vajtswv.

^ nqe 62 COV DUAB: Yehauvas lub koom haum tau luam tawm phau Vajlugkub uas lus Askiv hu ua New World Translation ntau tshaj 200 tawm yam lus xwv txhua haivneeg thiaj paub Vajtswv lub npe.