Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 40

Tus Neeg Tso Kev Txhaum Tseg Coj Li Cas Tiag?

Tus Neeg Tso Kev Txhaum Tseg Coj Li Cas Tiag?

“Kuv los hu cov neeg txhaum, kom lawv tso lawv tej kev txhaum tseg.”​—LUKAS 5:32.

ZAJ NKAUJ 36 Tswj Lub Siab

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? *

1-2. Qhov uas ob tug vajntxwv zoo tsis sib xws yog dabtsi thiab hauv zaj kawm no peb yuav piav txog dabtsi?

CIA peb sawvdaws txhais ob tug vajntxwv yuav hais no. Ib tug kav 10 xeem Yixalayees hos ib tug kav 2 xeem Yudas. Nkawv nyias nyob nyias txawv caij txawv nyoog. Txawm li ntawd los, nkawd coj tau muaj ntsis sib xws. Nkawv yog neeg tawv ncauj tsis mloog Yehauvas lus thiab haub ntxias Yehauvas cov tibneeg mus ua txhaum. Nkawv nrog pej kum neeg pe lawv tej dab qhuas. Tsis tas li ntawd, nkawv saib neeg txojsia tsis muaj nuj nqis. Tiamsis thaum kawg, ib tug tsis tso nws txojkev ua phem tseg ces txawm tuag lawm hos ib tug nws tso nws txojkev phem tseg ces Vajtswv thiaj txuag nws txojsia cia. Ob tug vajntxwv no yog tus twg tiag?

2 Tus vajntxwv kav 10 xeem Yixalayees yog Ahaj hos tus kav 2 xeem Yudas yog Manaxes. Zaj kawm no, peb yuav taug nkawv lub neej seb tus neeg tso kev txhaum tseg coj zoo li cas tiag. (Tes Haujlwm 17:30; Loos 3:23) Tsis tas li ntawd, seb Yexus piav txog tus neeg tso kev txhaum tseg coj li cas. Peb yuav tau muab tej no ua tib zoo taug kom tshab tshab xwv yog tias peb ho tau ua txhaum li cas lawm los, peb thiaj paub coj kom haum Yehauvas siab nws thiaj zam peb lub txim.

TUS VAJNTXWV AHAJ

3. Vajntxwv Ahaj coj li cas?

3 Ahaj yog 10 xeem Yixalayees tus vajntxwv thib 7. Vim lub nroog Xidoos nplua nuj heev, yuav kom tsav tau cov Yixalayees vam meej, Ahaj thiaj txiav txim siab mus yuav tus vajntxwv Xidoos tus ntxhais hu ua Yexenpees los ua pojniam. Tsis ntev tom qab ntawd, Yexenpees pib txw cov Yixalayees mus ua kev txhaum. Nws thiaj hais kom nws tus txiv Ahaj hais tej pejxeem tuaj pe Npa-as. Tej pejxeem txawm muab lawv tej menyuam tua hlawv fij rau Npa-as thiab tseem mus ua niam ntiav hauv tej tsev teev dab. Yexenpees los tseem ntes cov cev Yehauvas lus coj mus tua pov tseg. (1 Vajntxwv 18:13) Phau Vajlugkub thiaj hais tias Ahaj ‘ua txhaum rau Yehauvas heev tshaj cov vajntxwv thaum ub ua lawm thiab.’ (1 Vajntxwv 16:30) Yehauvas yeej pom txhua yam. Nws tsis ua ntsej muag lag dig, nyob ib cag ntsia. Nws hmov tshua nws cov tibneeg kawg nkaus li, nws thiaj txib Eliyas kom mus hais nws cov tibneeg muab lawv tej kev txhaum tso tseg. Tiamsis Ahaj thiab Yexenpees ua tawv qhawv tsis yib li.

4. Yehauvas npaj tseg yuav ua li cas rau Ahaj tiamsis Ahaj ho coj li cas?

4 Yehauvas tsis txaus siab rau nkawv txojke tawv ncauj. Nws thiaj txib Eliyas mus ntuas Ahaj thiab Yexenpees tias nkawv caj ceg yuav tu noob yog nkawv tsis tseg. Eliyas tej lus phua rhe Ahaj lub siab lub ntsws. Ahaj thiaj “txo hwjchim” lawm.​—1 Vajntxwv 21:19-29.

Vajntxwv Ahaj yog qub neeg qub siab, nws thiaj muab tus cev Vajtswv lus coj mus kaw (Saib nqe 5-6) *

5-6. Ua cas peb ho paub tias Ahaj tsis tau muab nws tej kev phem tso pov tseg?

5 Ahaj tsuas txo hwjchim tau ib nyuag ntu xwb. Nws lub siab tseem qhwv rawv tsis qhuav ntshav. Nws tseem tseg tej chaw pe hawm Npa-as thiab tsis hais kom tej pejxeem tig rov los cuag Yehauvas. Cia peb mus tham me ntswb mentsis txog ib yam uas qhia tias Ahaj lub siab tseem nyoos qas txias.

6 Muaj ib hnub, Ahaj txawm yaum Vajntxwv Yehausafas kom nrog nws mus ua rog rau cov Xilias. Vajntxwv Yehausafas hais kom lawv mus cuag ib tug cev Vajtswv lus ua ntej tso lawv mam mus. Tiamsis Ahaj tsis nyiam li ntawd, nws thiaj teb tias: “Tseem tshuav dua ib tug, nws yog Imelas tus tub Mikayas. Tiamsis kuv ntxub nws heev, vim nws yeej ibtxwm tsis cev tej lus zoo rau kuv ib zaug li; tsuas yog pheej cev tej zaj lus phem rau kuv xwb.” Txawm Ahaj xav li no los nws haj tseem txib Mikayas tuaj cuag nws. Mikayas tej lus ntsawv Ahaj siab, Ahaj thiaj li muab nws pov rhees rau hauv tsev lojcuj. (1 Vajntxwv 22:7-9, 23, 27) Txawm Ahaj muab Mikayas kaw li no los, Yehauvas yeej tsis rhuav nws tej lus. Thaum Ahaj mus ntaus rog, nws thiaj tau tuag hauv tshav rog lawm.​—1 Vajntxwv 22:34-38.

7. Yehauvas suav tias Ahaj yog ib tug neeg zoo li cas tiag?

7 Yehauvas suav Ahaj yog ib tug neeg zoo li cas tiag? Tom qab Ahaj tag sim neej lawm, Yehauvas txib Yehus mus cuag Vajntxwv Yehausafas. Yehauvas tsis txaus siab vim Yehausafas thiab Ahaj nkawv sib koom tes ua ib nqag. Yehus thiaj cev Yehauvas lus tias: ‘Puas tsimnyog koj pab cov neeg ua phem ua qias thiab hlub cov neeg uas ntxub Yehauvas?(2 Xwmtxheej Vajntxwv 19:1, 2, NWT ) Raws li ob nqes no, Yehus muab Ahaj hu ua ib tug neeg ntxub Yehauvas. Qhov no qhia tseeb tseeb tias Ahaj tsis tau tso nws txojkev phem tseg tiag tiag. Tab txawm Ahaj yuav lees tias nws tau ua txhaum lawm los, hauv nws nruab siab tseem yog tus qub.

8. Piav seb Ahaj puas tau tso nws tej kev txhaum tseg tiag tiag.

8 Ahaj tus xeeb ceem yeej tsis zoo li ib tug neeg uas tau muab nws txojkev txhaum tso pov tseg lawm tiag. Thaum Ahaj hnov tias Yehauvas yuav tso sub tawg sub ntsha los rau nws tsev neeg, nws txo hwjchim thiab lees tias nws tau ua txhaum lawm tiag. Ntev mus ntev tuaj, nws yog qub neeg qub siab. Qhov no qhia tias nws haj tseem tsis tau tso nws tej kev phem hlo li. Yog li ntawd, thaum ib tug twg tso nws txojkev txhaum tseg, nws tsis yog lam lees ntawm lub ncauj tiamsis nws lub neej yuav tsum ntxeev npho. Cia peb mam li mus xyuas seb tus neeg tso nws tej kev txhaum tseg coj zoo li cas tiag tiag.

TUS VAJNTXWV MANAXES

9. Thaum Manaxes sawv ua vajntxwv, nws coj zoo li cas?

9 Kwvlam li 200 xyoo tom qab Ahaj tiam, Manaxes mam li sawv los ua vajntxwv kav cov Yudas. Tiamsis nws haj tseem coj tau phem tshaj Ahaj lawm ob peb npaug. Phau Vajlugkub hais tias: ‘Nws ua txhaum loj heev rau Yehauvas, Yehauvas thiaj chim heev rau nws.’ (2 Xwmtxheej Vajntxwv 33:1-9) Xws li, Manaxes tau teeb ntau lub thaj teev dab, txaug tus dab mlom Aselas coj los tso rau hauv Yehauvas lub tuam tsev, ua khawv koob, ua yees siv, saib yaig, thiab “tua cov neeg uas tsis muaj txim coob leej.” Cov neeg nws tau tua no twb tsis yog lawm leejtwg. Nws muab kiag nws tej “tub tua hlawv fij” txi dab.​—2 Vajntxwv 21:6, 7, 10, 11, 16.

10. Yehauvas muab Manaxes rau txim li cas thiab tom qab ntawd, Manaxes coj li cas?

10 Yehauvas thiaj txib neeg mus cuag Manaxes thiab cev Nws cov lus. Tiamsis Manaxes siab tawv cuag zeb khov cuag li tsua, nws tsis yeem mloog Yehauvas lus tib yam nkaus li Ahaj. Yehauvas thiaj cia “cov thawj rog uas kav Axilia tus vajntxwv cov tub rog tuaj tawm tsam lawv. Lawv xuas nqe lauj cab Manaxe mus thiab muab saw tooj liab khi nws thiab coj nws mus rau Npanpiloo.” Thaum Manaxes raug kaw tim Npanpiloos, nws mam thim xav txog tej kev phem kev qias nws tau ua. ‘Nws thiaj txo hwjchim thiab tig rov los cuag Yehauvas uas yog nws tus Vajtswv.’ Ntxiv ntawd, nws tseem ‘thov Yehauvas pab nws.’ Zaum no, nws tsis coj lub siab qub lawm. Nws xam pom tias muaj Yehauvas ua “nws tus Vajtswv.” Yog li ntawd, nws thiaj thov thov Vajtswv tsis tseg tsis tu.​—2 Xwmtxheej Vajntxwv 33:10-13, TT.

Vajntxwv Manaxes tso nws tej kev txhaum tseg nws thiaj rhuav tshem txhua yam kev dab qhuas (Saib nqe 11) *

11. Raws li 2 Xwmtxheej Vajntxwv 33:15, 16, Manaxes qhia li cas tias nws muab nws tej kev txhaum tso tseg lawm tiag?

11 Ntev mus ntev tuaj, Manaxes tej lus thov qhia tias nws tsis yog tus neeg qub lawm. Yehauvas thiaj tig ntiag los mloog Manaxes tej lus thov tias kom cia nws rov qab ua vajntxwv kav dua. Vim li cas Manaxes thiab Ahaj ho zoo tsis sib xws? Manaxes tso nws tej kev phem tseg thiab tsis coj lub siab qub lawm. Nws rhuav tshem txhua yam kev teev dab teev qhua thiab txhawb kom tej pejxeem rov qab mus teev tiam Yehauvas. (Nyeem 2 Xwmtxheej Vajntxwv 33:15, 16.) Vim Manaxes tau txw nws tsev neeg, tej thawj coj thiab tej pejxeem teev tej dab qhuas tau ntev niaj ntau xyoo los lawm, nws yuav tau ua siab tawv thiab muaj kev ntseeg nws thiaj mus hais taus lawv. Tsis tas li ntawd, nws yeej rau siab ntso kho tej yam nws tau rhawv yav tag los lawm mus txog ntua thaum nws laus laus plaub hau dawb paug. Manaxes tus tub xeeb ntxwv Yauxiyas xyaum coj ib yam li nws yawg vim hais tias tom qab no, nws thiaj sawv los ua ib tug vajntxwv zoo heev.​—2 Vajntxwv 22:1, 2.

12. Manaxes tus xeeb ceem qhia peb li cas?

12 Manaxes tus xeeb ceem qhia tias tus neeg uas twb muab nws tej kev txhaum tso pov tseg lawm tiag, tsis yog txo hwjchim nkaus nkaus xwb, nws tseem ua tshaj ntawd. Xws li, thov Yehauvas tsis tseg tsis tu kom hlub tshua nws, tsis coj lub siab qub, rau siab ntso muab tej kev teev dab rhuav tshem, thiab txhawb kom sawvdaws tig rov los cuag Yehauvas. Tej no qhia tias txawm tias ib tug neeg ntais ntuj npaum li cas los yeej hloov tau yog xav hloov tiag. Yehauvas yeej yuav “ua zoo rau peb thiab zam peb lub txim” yog muaj lub siab hloov tiag. (Phau Ntawv Nkauj 86:5) Yog li ntawd, ib tug neeg txhaum twg yuav tau tso nws tej kev txhaum tseg tiag tiag tsis yog lam lees ntawm lub ncauj xwb, Yehauvas thiaj zam tau txim.

13. Piav zaj lus piv txwv seb ib tug tso nws tej kev txhaum tseg coj li cas tiag.

13 Manaxes tsis yog lam lees nws tej kev txhaum ntawm lub ncauj nkaus nkaus xwb tiamsis nws ua kiag los qhia tias nws yeej tsis coj lub neej qub lawm tiag. Cia peb muab tham li no kom thiaj nkag siab zoo. Xws li, muaj ib hnub koj tshaib tshaib plab ces koj mus yuav ib taig mov noj tiamsis lawv txawm cev ib taig txhuv los rau koj xwb. Koj yeej tsis xav noj li. Tib yam nkaus li ntawd, thaum Yehauvas xav kom tus neeg txhaum tso nws tej kev txhaum tseg, tsis yog tias yuav cia li lam lees ntawm lub ncauj xwb. Nws yuav tau ua ntau tshaj qhov uas lam tau lam lees kom tag cai xwb. Cia peb mus tham me ntswb mentsis txog Yexus zaj kwv huam kom peb thiaj nkag siab tej no zoo tuaj.

TUS NEEG TSO KEV TXHAUM TSEG

Tus tub loj leeb ras dheev txog nws tej kev txhaum nws thiaj rov qab los tsev (Saib nqe 14-15) *

14. Ua li cas peb ho paub tias tus tub loj leeb xav hloov nws lub neej?

14 Nyob hauv Lukas 15:11-32, Yexus piav txog ib tug tub loj leeb. Zaj ntawd txawm pib li no: Puag thaum ub, muaj ib tug tub tabtom nto hluas plaws. Nws tawv ncauj thiab tsis kam mloog nws txiv lus. Nws thiaj khiav mus “rau lwm lub tebchaws deb deb lawm.” Nws ua kev nkauj kev nraug thiab ua neeg liam txwv ntsuav. Thaum nws ua lub neej tsaus ntuj nti, nws mam li “nco dheev” txog lub neej uas nrog nws txiv nyob. Nws thiaj sawv kev hlo rov los cuag nws txiv thiab thov kom nws txiv zam nws lub txim. Raws li zaj kwv huam no, txawm tus hluas no ras dheev txog nws txojke tawv ncauj lawm los, nws yuav tau hloov nws lub siab.

15. Ua cas peb thiaj paub tias tus tub loj leeb tso nws tej kev txhaum tseg lawm tiag?

15 Peb paub tias tus tub loj leeb tso nws tej kev txhaum tseg lawm vim tias nws txiav txim siab rov qab mus tsev. Thaum nws pom dheev nws txiv, nws hais tias: “Txiv, kuv ua txhaum rau Vajtswv thiab ua txhaum rau koj lawm. Kuv tsis tsimnyog ua koj tus tub lawm!” (Lukas 15:21) Raws li nws thawj lo lus, nws xav rov qab los nrog Yehauvas sib raug zoo dua. Nws pom tias nws txojke tawv ncauj, ua rau nws txiv lub kua muag los sis laub sis lug. Nws thiaj ua npaum li nws ua tau los pauj nws txiv tus txiaj ntsig. Nws xav kom nws txiv suav nws tam li ib tug tub zog. (Lukas 15:19) Zaj kwv huam no tsis yog lam piav kom zoo mloog xwb. Tiamsis yuav pab tau kom cov txwj laus paub seb ib tug neeg txhaum twg puas tau tso nws txojkev txhaum tseg tiag tiag.

16. Vim li cas cov txwj laus ho tsis paub tseeb tseeb tias tus neeg txhaum tso nws tej kev txhaum tseg lawm tiag?

16 Cov txwj laus tsuas yog tibneeg xwb, lawv tsuas pom tus neeg sab nraud xwb tsis pom tus neeg nruab nrog. Cov txwj laus thiaj tsis paub tseeb tseeb tias xyov ib tug neeg txhaum twg puas tau tso nws tej kev txhaum tseg lawm tiag tiag. Tiamsis muaj qee zaug, tej tug neeg yog qub neeg qub siab ces cov txwj laus thiaj toov tau tias tus ntawd tsis tau tso nws tej kev txhaum tseg tiag tiag.

17. (1) Piav seb lam lees ntawm lub ncauj xwb puas yog tso kev txhaum tseg lawm tiag. (2) Raws li 2 Kauleethaus 7:11, ib tug neeg tso kev txhaum tseg coj li cas tiag?

17 Xws li, xyoo tas xyoo tuaj los ib tug kwvtij ntseeg pheej ua kev nkauj kev nraug tsis tseg tsis tu. Nws tsis quav ntsej mus cuag ib tug twg pab li. Nws pheej muab zais ntshis, tsis qhia nws pojniam, nws cov phoojywg kwv luag, thiab cov txwj laus. Muaj ib hnub cov txwj laus txawm hnov txog tej yam nws tau ua. Cov txwj laus mus cuag nws thiab muaj puav pheej qhia tias nws ua plees ua yi. Tus kwvtij txawm thov kiag thiab hais tias nws tau ua txhaum lawm tiag. Yog li ntawd, cov txwj laus yuav ua li cas xwb? Tus kwvtij no tsis yog ua txhaum ib zaug xwb tiamsis nws twb ua txhaum ntau ntau zaus lawm. Thiab cov txwj laus haj tseem yog cov mus cuag nws. Nws twb tsis yog tus los cuag lawv. Yog li ntawd, ob peb tug txwj laus uas taug nws zaj yuav tsum pom tias nws hloov lawm tiag, tsis yog lam lees ntawm lub ncauj xwb. Lawv yuav tau pom tias nws yuav ua raws li nws hais. (Nyeem 2 Kauleethaus 7:11.) Tej zaum, yuav tau muab nws rho tawm ntawm lub koom txoos ib nyuag ntu mus. (1 Kauleethaus 5:11-13; 6:9, 10) Cia sijhawm ncua ib nyuag ntu seb nws puas ua raws li nws cov lus.

18. Ua cas thiaj paub tseeb tseeb tias tus raug rho tawm tso nws tej kev txhaum tseg lawm, thiab yuav muaj li cas ntxiv?

18 Yuav kom paub tseeb tseeb tias tus raug rho tawm ntawd tso nws tej kev txhaum tseg tiag tiag, nws yuav tau tuaj tej kev sib txoos tsis tu ncua. Tsis tas li ntawd, nws yuav tau mloog cov txwj laus tej lus ntuas kom rau siab ntso thov Vajtswv thiab kawm phau Vajlugkub. Nws yuav tau tswj ntau yam thiaj tsis rub nws rov mus ua txhaum dua. Nws yeej tso siab tau tias Yehauvas yuav zam nws lub txim yog tias nws kub siab lug kho nws txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas. Cov txwj laus yeej yuav pab kom tau nws rov los nrog cov ntseeg ua ke dua. Txawm cov txwj laus los yuav tau nco ntsoov tias, txhua tus tsis zoo sib xws. Tsis txhob muab ib tug piv rau ib tug qhov teeb meem. Yog lawv ua li no, lawv yuav ua tib zoo soj ntsuas thiab yuav tsis tsub nra hnyav tshaj li tsim nyog.

19. Tus neeg tso kev txhaum tseg lawm coj li cas? (Exekees 33:14-16)

19 Peb kawm tau li cas los ntawm lub ntsiab no? Tus neeg txhaum tsis yog lam lees ntawm lub ncauj xwb tiamsis nws yuav tau ua tawm plaws hauv nruab siab tuaj. Nws yuav tseg ntua tsis rov qab mus ua txhaum Yehauvas ntxiv lawm thiab muab Yehauvas tej kevcai puag kiag rau hauv nruab siab. (Nyeem Exekees 33:14-16.) Tus ua txhaum yuav tau nco ntsoov tias nws txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas yog yam tseem ceeb tshaj hauv nws lub neej.

KAV TSIJ TSO NEJ TEJ KEV TXHAUM TSEG

20-21. Thaum ib tug ua txhaum, peb yuav ua li cas thiaj yog?

20 Thaum ub, Yexus rau rau siab mus qhia tibneeg vim nws hais tias: “Kuv los hu cov neeg txhaum, kom lawv tso lawv tej kev txhaum tseg.” (Lukas 5:32) Niaj hnub niam no los peb xav tib yam nkaus li Yexus xav. Ua li, yog tias tus neeg ua txhaum ntawd ho yog peb ib tug phoojywg kwvluag ne, peb yuav ua li cas?

21 Nco ntsoov tias, txawm peb koom siab nrog nws zais nws tej kev txhaum los yim zais yim loj xwb. Yeej tsis muaj leejtwg yuav zais tau ib yam dabtsi ntawm Yehauvas ob lub ntsiab muag kiag li. (Pajlug 5:21, 22; 28:13) Qhov uas peb pab tau nws ces yog txhawb kom nws mus cuag cov txwj laus. Yog nws tsis yib, ces peb mam li mus cuag cov txwj laus vim hais tias peb tsis xav kom nws muab Yehauvas tso pov tseg.

22. Zaj kawm tom ntej no piav txog dabtsi?

22 Tiamsis yog tias ib tug ho tau ua txhaum ntev loo lawm ne, cov txwj laus puas yuav muab nws rho tawm hauv lub koom txoos mus? Cov txwj laus rho nws tawm li no puas yog lawv hmov tshua nws tiag tiag? Zaj kawm tom ntej no mam li piav seb Yehauvas qhuab ntuas tus nws hlub li cas thiab peb yuav xyaum Yehauvas li cas.

ZAJ NKAUJ 103 Cov Txwj Laus

^ nqe 5 Tus neeg tso kev txhaum tseg tsis yog lam hais pov tseg xwb. Zaj kawm no mam li qhia seb yog li cas tiag. Xws li peb yuav mus tham me ntswb mentsis txog Vajntxwv Ahaj, Vajntxwv Manaxes, thiab tus tub loj leeb hauv Yexus zaj kwv huam. Tsis tas li ntawd, peb yuav piav txog tej yam los pab kom cov txwj laus paub seb ib tug neeg txhaum twg puas tau tso nws txojkev txhaum tseg tiag tiag.

^ nqe 60 DAIM DUAB: Vajntxwv Ahaj npau taws vog thiab nthe kom coj Mikayas mus kaw.

^ nqe 62 DAIM DUAB: Vajntxwv Manaxes txib neeg kom muab tej mlom tsoo pov tseg.

^ nqe 64 DAIM DUAB: Tus tub loj leeb zoo siab tias nws los yuav txog tsev tiamsis nws sab kawg li.