Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 45

Yehauvas Nrog Nraim Peb Mus Tshaj Tawm Txoj Xov Zoo

Yehauvas Nrog Nraim Peb Mus Tshaj Tawm Txoj Xov Zoo

“Lawv yuav paub hais tias muaj ib tug cev Vajtswv lus nrog lawv nyob lawm.”​—EXEKEES 2:5.

ZAJ NKAUJ 67 Kav Tsij Mus Qhia

ZAJ NO THAM TXOG DAB TSI? a

1. Peb paub ntsoov tias yuav muaj li cas, thiab peb ruaj siab tau li cas?

 THAUM peb mus qhia txoj xov zoo, peb yeej paub ntsoov tias yeej yuav muaj neeg tawm tsam. Yav tom ntej los peb tseem haj yam yuav raug kev tawm tsam ntxiv. (Daniyees 11:44; 2 Timautes 3:12; Tshwmsim 16:21) Txawm yuav nyuaj npaum li cas los peb yeej ruaj siab tias Yehauvas yuav pab peb ua nws tes hauj lwm. Cia peb mus piav txog Exekees tus uas cev Vajtswv lus lub neej thaum nws qhia Vajtswv cov lus rau cov neeg Yudais uas mus ua cev qhev hauv lub nroog Npanpiloos.

2. Yehauvas piav txog tias Exekees yuav tau mus qhia rau cov neeg zoo li cas, thiab peb yuav mus piav txog dab tsi hauv zaj kawm no? (Exekees 2:3-6)

2 Exekees yuav tau mus qhia cov tib neeg zoo li cas? Yehauvas piav tias cov neeg ntawd “tawvncauj,” “tsis hwm [nws],” thiab “yog cov neeg ntxeev siab.” Lawv chob yam nkaus li cov pos kaus ntsaj thiab tsiv npaum nkaus li raub ris teb. Yehauvas thiaj li hais mus hais los rau Exekees tias: “Tsis txhob ntshai lawv.” (Nyeem Exekees 2:3-6.) Exekees thiaj mus qhia taus Yehauvas cov lus vim (1) Yehauvas txib nws mus, (2) Yehauvas lub hwj huam dawb huv txhab ntxiv nws lub zog, thiab (3) Yehauvas cov lus tsav tau nws txoj kev ntseeg. Peb lub ntsiab lus no pab tau Exekees li cas thiab ho yuav pab tau peb li cas niaj hnub niam no?

YEHAUVAS TXIB EXEKEES MUS

3. Cov lus twg txhawb tau Exekees, thiab Yehauvas tau ua li cas qhia tias nws txhawb nqa Exekees?

3 Yehauvas tau hais rau Exekees tias: “Kuv yuav txib koj mus.” (Exekees 2:3, 4) Tej zaud cov lus no cuab tau Exekees lub zog kawg nkaus li. Ntshe nws thiaj li nco txog tias Yehauvas twb tau hais cov lus no rau Mauxes thiab Yaxayas nkawd tib yam nkaus thaum nws txib nkawd mus cev Nws cov lus. (Khiav Dim 3:10; Yaxayas 6:8) Exekees kuj paub tias Yehauvas twb tau pab ob tug uas cev Nws lus no peem dhau tej uas nkawd yuav tau mus hais tib neeg. Yog li ntawd, thaum Yehauvas hais ob zaug rau Exekees tias: “Kuv yuav txib koj mus,” nws thiaj li tso siab plhuav rau Yehauvas. Peb yeej nrhiav tau cov lus no ntau ntau zaus nyob rau hauv phau ntawv Exekees tias: “[Yehauvas] rov hais rau kuv.” (Exekees 3:16) Ntxiv ntawd, Exekees yeej hais tsis so tias “[Yehauvas] hais rau kuv hais tias.” (Exekees 6:1) Zaum no Exekees thiaj li paub tseeb tseeb tias Yehauvas yog tus txib nws mus tiag. Tsis tas li ntawd, Exekees kuj yog ib tug pov thawj tus tub ces nws txiv yeej cob qhia ntau tsav ntau yam txog qhov uas Yehauvas tau pab cov uas cev Yehauvas lus rau nws paub. Xws li Yehauvas yeej hais tib co lus no rau Ixaj, Yakhauj, thiab Yelemis lawv tias: “Kuv yuav nrog nraim koj.”​—Chivkeeb 26:24; 28:15; Yelemis 1:8.

4. Cov lus twg txhawb tau Exekees lub zog?

4 Cov neeg Ixayees ib txhia yuav xav li cas thaum Exekees mus hais lawv? Yehauvas hais tias: “Cov Yixalayees yuav tsis muaj ib tug mloog koj hais, txawm yog kuv hais los lawv twb tsis mloog.” (Exekees 3:7) Qhov uas lawv tsis mloog Exekees ces twb yog lawv tsis mloog Yehauvas ntag. Cov lus Yehauvas hais ntawd qhia rau Exekees tias txawm cov tib neeg ntawd tsis mloog Exekees hais los tsis yog tias nws ua tsis tau nws tes hauj lwm rau Yehauvas. Yehauvas kuj hais ntxiv rau Exekees tias thaum twg tej Exekees hais ntawd muaj tshwm sim ces lawv yeej yuav “paub hais tias muaj ib tug cev Vajtswv lus nrog lawv nyob lawm.” (Exekees 2:5; 33:33) Cov lus no cuab tau Exekees lub zog kom nws mus ua cov hauj lwm Yehauvas muab tso rau nws.

YEHAUVAS TXIB PEB

Zoo ib yam li Exekees, yeej yuav muaj cov tsis nyiam thiab tawm tsam peb tiam sis Yehauvas yeej nrog nraim peb (Saib nqe 5-6)

5. Nyob hauv Yaxayas 44:8, txhawb kom peb ua siab loj siab tawv li cas?

5 Peb ua siab loj siab tawv yeeb vim yog Yehauvas txib kom peb mus qhia txoj xov zoo. Nws saib peb rau nqi kawg li, nws thiaj hu peb tias peb yog nws cov tim khawv. (Yaxayas 43:10) Yehauvas hais rau Exekees tias: “Tsis txhob ntshai lawv,” hos niaj hnub no Yehauvas hais rau peb tias: “Nej tsis txhob ntshai.” Vim li cas peb yuav tau txhob ntshai tej tib neeg uas tuaj tawm tsam peb? Rau qhov Yehauvas yog tus txib peb thiab yuav pab peb ib yam li nws tau pab Exekees.​—Nyeem Yaxayas 44:8.

6. (1) Yehauvas tau hais li cas xwv peb thiaj paub tias nws yuav pab peb? (2) Peb yuav tau nco ntsoov li cas thiaj txhawb tau peb lub zog?

6 Yehauvas cog lus tias nws yuav pab peb. Xws li ua ntej Yehauvas hais tias: “Nej yog kuv cov timkhawv,” nws xub hais tias: “Thaum nej hla tej dej tob, kuv yuav nrog nraim nej lossis nej mus hauv dej, dej yuav tsis tshoob nej. Thaum nej mus hauv cov nplaim hluavtaws, hluavtaws yuav tsis kub nej; txojkev sim siab no yuav txov tsis tau nej.” (Yaxayas 43:2) Thaum peb mus qhia txoj xov zoo, peb yuav ntsib ntau tsav ntau yam uas cuag li dej los tshoob peb thiab tej kev sim siab uas tshauv peb yam li hluav taws. Txawm li ntawd los peb yuav kub siab lug mus tshaj tawm txoj xov zoo vim muaj Yehauvas ua tus pab peb. (Yaxayas 41:13) Zoo ib yam li thaum Exekees lub caij, tib neeg niaj hnub niam no los yuav tsis xav mloog tej peb qhia tib yam nkaus. Txawm lawv yuav mloog thiab tsis mloog los, tsis yog hais tias peb tsis txawj qhia txoj xov zoo. Cia peb nco ntsoov rau nruab siab tias qhov uas peb niaj hnub mus qhia tsis tseg tsis tu twb haum Yehauvas siab lawm. Tus tub txib Paulus tau hais tias: “Txhua tus yuav tau nqe zog raws li nyias tes haujlwm.” (1 Kauleethaus 3:8; 4:1, 2) Muaj ib tug muam uas tho kev tau ntau ntau lub xyoos lawm tau hais tias: “Kuv zoo siab kawg li uas Yehauvas muab nqe zog rau tes hauj lwm peb ua.”

VAJTSWV LUB HWJ HUAM TXHAB NTXIV EXEKEES LUB ZOG

Qhov uas Exekees ua yog toog pom Yehauvas lub tsheb nees txhawb tau nws tias Yehauvas yuav pab nws qhia Yehauvas txoj lus (Saib nqe 7)

7. Thaum twg Exekees xav txog zaj yog toog uas nws pom, txhawb tau nws li cas? (Saib daim duab ntawm lub khaum.)

7 Exekees ua yog toog pom Vajtswv lub hwj huam dawb huv muaj zog heev. Vajtswv lub hwj huam ntawd pab cov tub txib saum ntuj thiab tshoj lub tsheb nees tej log loj loj kom ntog rau ub rau no. (Exekees 1:20, 21) Thaum Exekees pom tej no, ua rau nws xav tsis tag nws thiaj hais tias: “Thaum kuv pom dheev li ntawd, ces kuv nyo ntshis ti nkaus rau hauv av.” (Exekees 1:28) Tom qab no thaum twg Exekees xav txog zaj yog toog no, cuab tau nws lub zog tias Vajtswv lub hwj huam yeej yuav pab nws mus ua kom tau tes hauj lwm uas Vajtswv muab tso rau nws.

8-9. (1) Thaum Yehauvas kom Exekees “sawv,” nws ua li cas xwb? (2) Exekees yuav mus qhia rau cov neeg tawv tawv ncauj, Yehauvas tau txhawb nws li cas?

8 Yehauvas sam hwm li no rau Exekees tias: “Tub noobneej, koj cia li sawv. Kuv muaj lus yuav hais rau koj.” Qhov Yehauvas hais li no thiab muab Nws lub hwj huam dawb huv txhab ntxiv Exekees lub zog nws thiaj sawv tau. Exekees sau tias: ‘Vajtswv lub hwj huam txawm los kav hlo kuv ua rau kuv sawv nreg nroos.’ (Exekees 2:1, 2) Tom qab ntawd thaum Exekees mus qhia tib neeg, Vajtswv lub hwj huam dawb huv kuj pab nws. (Exekees 3:22; 8:1; 33:22; 37:1; 40:1) Tsis tas li ntawd, Vajtswv lub hwj huam txhab ntxiv Exekees lub zog mus qhia cov tib neeg “tawvncauj thiab tsis mloog lus.” (Exekees 3:7) Yehauvas hais rau Exekees tias: “Nimno kuv yuav ua kom koj muaj lub siab tawv ib yam li lawv, koj thiaj muaj cuabkav tiv taus lawv. Kuv yuav ua kom koj tawv ib yam li lub qe zeb muaj nqis uas tawv dua tej zebntais; koj tsis txhob ntshai cov neeg ntxeev siab ntawd hlo li.” (Exekees 3:8, 9) Zoo yam nkaus li Yehauvas hais rau Exekees tias: ‘Tsis txhob cia cov neeg tawv ncauj txo tau koj lub zog. Kuv yuav ua rau koj ruaj li zeb khov li tsua.’

9 Tom qab ntawd, Exekees ua yog toog pom Vajtswv lub hwj huam dawb huv txawm los muab nws nqa hlo thiab coj nws mus rau ntawm qhov chaw nws yuav qhia Vajtswv tej lus. Exekees sau tias: “[Yehauvas lub hwj huam] los kav hlo kuv.” Twb tau ib lub lim tiam Exekees thiaj nkag siab txog cov lus uas yuav kom nws mus hais qhia rau tib neeg. (Exekees 3:14, 15) Yehauvas hais kom Exekees mus rau ntawm ib lub vom hav ces tom qab ntawd Vajtswv lub hwj huam txawm “los kav hlo [nws].” (Exekees 3:23, 24) Exekees thiaj muaj siab zim yuav mus qhia tib neeg.

VAJTSWV LUB HWJ HUAM YUAV PAB PEB

Zoo tib yam li Exekees, dab tsi thiaj li yuav pab tau peb mus tshaj tawm txoj xov zoo? (Saib nqe 10)

10. Peb yuav tau muaj kev pab li cas peb thiaj li tshaj tawm taus txoj xov zoo, thiab yog vim li cas?

10 Cia peb nco ntsoov txog Exekees xwv thiaj pab tau peb. Ua ntej Exekees yuav pib mus qhia tib neeg, Vajtswv twb muab Nws lub hwj huam los pab Exekees ua ntej lawm. Niaj hnub niam no peb zoo ib yam li Exekees, Vajtswv yuav tau muab nws lub hwj huam los pab peb xwv peb thiaj mus qhia tau txoj xov zoo tib yam nkaus vim Xatas yeej ua ib puas tsav yam los tav peb txoj kev mus tshaj tawm. (Tshwmsim 12:17) Muaj coob leej ntau tus xav tias peb yeej yuav kov tsis yeej Xatas. Tiam sis qhov uas peb niaj hnub mus tshaj tawm txoj xov zoo qhia tias peb twb kov yeej Xatas lawm. (Tshwmsim 12:9-11) Tsis tas li ntawd, kuj qhia tias peb yeej tsis ntshai tej uas Xatas hem peb kiag li. Txhua zaus peb sawv kev tsees mus qhia tib neeg, tsuas ua rau Xatas swb zuj zus lawm xwb. Tab txawm tib neeg yuav tawm tsam peb npaum li cas, tiam sis peb tsis xoob teg, qhia tau tias Yehauvas yeej muab nws lub hwj huam dawb huv los pab peb rau txhua txoj ke thiab Yehauvas yeej pom zoo rau peb tes hauj lwm.​—Mathais 5:10-12; 1 Petus 4:14.

11. Vajtswv lub hwj huam pab tau peb li cas, thiab yuav ua li cas peb thiaj tau lub hwj huam ntawd tsis so?

11 Peb khaws tau dab tsi ntawm qhov Yehauvas txhab ntxiv dag zog rau Exekees? Vajtswv lub hwj huam yeej yuav pab tau peb kov yeej txhua yam teeb meem uas peb raug thaum mus qhia nws Txoj Lus. (2 Kauleethaus 4:7-9) Yog li ntawd, peb yuav tau ua li cas xwv peb thiaj tau nws lub hwj huam los pab peb? Peb yuav tau thov Yehauvas tsis so thiab tso siab tias nws yuav mloog peb tej lus thov. Yexus tau qhia li no rau nws cov thwj tim tias nej yeej meem “thov,” “nrhiav” thiab “khob” ces Yehauvas yuav “muab [lub hwj huam dawb huv] rau txhua tus uas thov nws!”​—Lukas 11:9, 13; Tes Haujlwm 1:14; 2:4.

VAJTSWV COV LUS TSAV TAU EXEKEES TXOJ KEV NTSEEG

12. Raws li Exekees 2:9–3:3, thooj ntawv los qhov twg los thiab sau txog dab tsi?

12 Vajtswv lub hwj huam ua rau Exekees muaj lub siab tawv qhawv mus qhia Vajtswv cov lus. Tsis tas li ntawd xwb, Vajtswv cov lus haj tseem tsav tau Exekees txoj kev ntseeg thiab. Nyob rau Exekees zaj yog toog, nws pom ib txhais tes tuav rawv ib thooj ntawv. (Nyeem Exekees 2:9–3:3.) Thooj ntawv los qhov twg los, sau txog dab tsi, thiab cov lus hauv txhawb tau Exekees li cas? Cia peb mam ua zoo soj ntsuas. Thooj ntawv los ntawm Vajtswv lub zwm txwv los. Tej zaud Yehauvas siv ib tug ntawm plaub tug tub txib saum ntuj uas Exekees pom, cev thooj ntawv rau nws. (Exekees 1:8; 10:7, 20) Nyob rau hauv thooj ntawv, muaj Vajtswv tej lus txiav txim rau cov tib neeg uas tawv ncauj. (Exekees 2:7) Vajtswv tej lus sau ob sab thoob plaws thooj ntawv huv tib si.

13. Yehauvas qhia kom Exekees muab thooj ntawv ua dab tsi, thiab vim li cas ho qab zib?

13 Yehauvas qhia kom Exekees noj thooj ntawv “kom tsau [nws] lub plab.” Exekees thiaj li muab thooj ntawv noj tag nrho. Qhov yog toog no yog li cas tiag? Exekees yuav tsum nkag siab meej meej txog tej lus uas nws yuav tau muab coj mus cev rau lwm tus. Cov lus ntawd yuav tau txheem mus rau Exekees lub siab lub ntsws. Thaum Exekees noj thooj ntawv mas “qab zib npaum li zib ntab.” (Exekees 3:3) Nws qab zib vim Exekees txaus siab hlo sawv cev Yehauvas. (Phau Ntawv Nkauj 19:8-11) Nws zoo siab kawg li uas Yehauvas xaiv nws los ua ib tug cev Yehauvas lus.

14. Muaj dab tsi pab tau Exekees kom txais ua tes hauj lwm Yehauvas muab rau nws?

14 Yehauvas hais rau Exekees tias: “Cia li ua tib zoo mloog tej lus uas kuv hais rau koj thiab khaws txhua yam rau nruab siab.” (Exekees 3:10) Yehauvas hais kom Exekees nco ntsoov tej lus uas nyob rau hauv thooj ntawv thiab ua zoo xav txog cov lus ntawd. Thaum Exekees ua li hais no ces tsav tau nws txoj kev ntseeg lawm hov ntau. Tsis tas li ntawd, kuj pab tau kom nws hais tau cov lus muaj muaj kuab rau tib neeg. (Exekees 3:11) Thaum Exekees nkag siab zoo zoo Vajtswv cov lus thiab ntseeg cov lus ntawd, nws thiaj kub siab lug yuav mus qhia Vajtswv cov lus.​—Muab piv rau Phau Ntawv Nkauj 19:14.

VAJTSWV COV LUS TSAV TAU PEB TXOJ KEV NTSEEG

15. Yuav kom peb thev taus, peb yuav tau khaws dab tsi rau nruab siab?

15 Yuav kom peb thev taus mus qhia txoj xov zoo, peb yuav tau muab Vajtswv cov lus los tsav peb txoj kev ntseeg. Peb yuav tau “khaws txhua yam rau nruab siab.” Txhua yam ntawd yog tej lus Yehauvas hais. Niaj hnub niam no Yehauvas siv nws Txoj Lus los nrog peb sib txuas lus. Yuav ua li cas peb thiaj paub tias Vajtswv Txoj Lus haj tseem nyob rawv hauv peb nruab siab?

16. Peb yuav tau ua li cas rau Vajtswv Txoj Lus, thiab yuav ua li cas thiaj ntxaum rau peb nruab siab?

16 Thaum peb noj zaub mov mus yug peb lub cev, peb lub cev txawm muaj zog zis tuaj. Zoo tib yam li ntawd, thaum peb nyeem thiab ua zoo xav txog Vajtswv Txoj Lus ces yuav tsav tau peb txoj kev ntseeg kom loj zuj zus. Cia peb khaws zaj uas hais txog thooj ntawv rau nruab siab. Yehauvas xav kom nws Txoj Lus “tsau [peb] lub plab,” uas yog kom nkag siab nws Txoj Lus zoo zoo. Peb ua tau li no yog tias peb thov Vajtswv, nyeem nws Txoj Lus, thiab ua zoo xav txog tej peb nyeem. Peb yuav tau xub xub thov Vajtswv kom peb thiaj muaj lub siab xav mloog Vajtswv cov lus. Tom qab ntawd, nyeem ib zaj hauv phau Vajlugkub. Thaum nyeem tag, zaum tsaws xav tob tob txog tej lus peb tau nyeem. Yog peb xyaum ua yam li no ces peb yuav nkag siab Vajtswv Txoj Lus zuj zus thiab yuav tsav tau peb txoj kev ntseeg.

17. Vim li cas zoo rau peb ua zoo xav txog tej peb nyeem nyob hauv phau Vajlugkub?

17 Thaum peb ua tib zoo xav txog tej peb nyeem hauv phau Vajlugkub ces yuav pab tau peb muaj siab zim mus qhia Vajtswv txoj kev kav rau tib neeg paub thiab mus tshaj tawm txog Vajtswv txoj kev txiav txim uas yuav tshwm sim yav tom ntej. Tsis tas li ntawd, thaum peb xav txog Yehauvas tej yeeb yam, peb txoj kev nrog nws sib raug zoo yuav ruaj khov khwb kho ces peb yuav nyob kaj siab lug tso siab plhuav thiab txaus siab rau peb lub neej.​—Phau Ntawv Nkauj 119:103.

THEV TIAG KOM DHAU

18. Cov tib neeg zej zog yuav tsum lees paub li cas, thiab vim li cas?

18 Peb tsis yog ib tug cev Vajtswv lus ib yam li Exekees. Tiam sis peb yuav tau tshaj tawm Yehauvas txoj xov uas hais muaj nyob hauv nws Txoj Lus qhia rau tib neeg paub, mus txog ntua thaum Yehauvas hais tias txaus lawm. Lub caij Yehauvas los txiav txim, tib neeg thiaj li tsis muaj lus tib tias lawv tsis tau hnov txog Yehauvas tej lus ceeb toom los sis Yehauvas tsis nco qab lawv. (Exekees 3:19; 18:23) Tiam sis thaum ntawd, txhua tus yuav paub tias tej lus peb qhia yeej yog Vajtswv li lus.

19. Dab tsi thiaj li yuav pab tau peb kub siab lug tshaj tawm txoj xov zoo?

19 Muaj peb lub ntsiab lus txhawb tau Exekees lub zog uas yuav txhawb tau peb lub zog tib yam nkaus. Peb mus qhia taus Yehauvas cov lus yeeb vim yog Yehauvas txib peb mus, Yehauvas lub hwj huam dawb huv txhab ntxiv peb lub zog, thiab Yehauvas Txoj Lus tsav tau peb txoj kev ntseeg. Yog Yehauvas tuaj peb tog lawm ces peb yuav kub siab lug qhia txoj xov zoo thiab “thev mus txog thaum kawg.”​—Mathais 24:13.

ZAJ NKAUJ 65 Tau Hau Ntsoov Lawm Tom Ntej!

a Nyob rau hauv zaj kawm no peb yuav kawm txog peb lub ntsiab uas pab tau Exekees tshaj tawm Vajtswv txoj lus. Peb yuav piav txog qhov uas Yehauvas tau pab Exekees, thiab thaum peb kawm txog tej no yuav pab tau kom peb ruaj siab tias Yehauvas yeej yuav pab thaum peb mus qhia txoj xov zoo.