Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 45

ZAJ NKAUJ 138 Ua Neej Laus Yog Mom Yeeb Koob

Kawm Cov Laus Uas Muaj Kev Ntseeg Tej Lus Faj Tseg

Kawm Cov Laus Uas Muaj Kev Ntseeg Tej Lus Faj Tseg

“Tej neeg laus muaj tswvyim . . . tej neeg laus muaj kev txawj ntse.”​—YAUJ 12:12, 13.

LUB NTSIAB RAU ZAJ NO

Yog peb mloog Vajtswv Yehauvas tej lus, nws cog lus tias nws yuav pab peb tam sim no thiab yuav muab txoj sia ib txhis tsis kawg rau peb yav tom ntej.

1. Vim li cas peb yuav tau kawm ntawm tej laus?

 PEB yeej yuav tsum tau lwm tus pab, peb thiaj txawj txiav txim siab ua qhov zoo qhov yog. Peb muaj cov txwj laus hauv lub koom txoos los sis lwm cov Khixatias uas paub tab. Yog lawv laus dua peb, peb tsis txhob xav hais tias lawv tej tswv yim qub dhau pab tsis tau peb. Yehauvas xav kom peb kawm los ntawm cov laus. Vim lawv noj ntau diav mov, lawv yeej pom thiab paub ntau yam dua.​—Yauj 12:12.

2. Nyob rau hauv zaj kawm no yuav tham txog dab tsi?

2 Nyob puag txheej thaum ub, Yehauvas siv cov laus uas muaj kev ntseeg los txhawb thiab coj nws cov tib neeg. Xws li Mauxes, Daviv thiab tus tub txib Yauhas lawv. Lawv nyias nyob nyias ib lub sij hawm thiab nyias raug nyias lawm ib yam. Tiam sis thaum lawv laus laus lawm, lawv faj tseg tej lus uas yuav pab tau cov hluas. Lawv tus twg los yeej hais txog kom mloog Vajtswv lus. Yehauvas kuj muab lawv cov lus sau tseg cia rau hauv phau Vajlugkub kom tom qab no peb thiaj tau nyeem. Txawm peb yuav laus yuav hluas los lawv cov lus yeej pab tau peb. (Loos 15:4; 2 Timautes 3:16) Nyob rau hauv zaj kawm no peb yuav nyeem lawv tej lus uas lawv tau muab faj tseg thiab seb peb kawm tau li cas.

“NEJ THIAB NEJ TEJ XEEBNTXWV THIAJ MUAJ SIA NYOB NTEV”

3. Mauxes ua tej yam twg rau Vajtswv thiab Vajtswv cov tib neeg?

3 Mauxes ua hauj lwm hnyav heev tag nws lub neej rau Yehauvas. Nws yog ib tug cev Vajtswv lus, ib tug txiav txim, ib tug thawj coj, thiab ib tug sau keeb kwm. Nws muaj tswv yim ntau heev! Nws coj haiv neeg Ixayees tawm cev qhev hauv Iyiv teb chaws thiab nws pom Yehauvas ua ntau yam txuj ci. Yehauvas siv nws sau thawj tsib phau ntawv hauv phau Vajlugkub, Phau Ntawv Nkauj 90, tej zaum Phau Ntawv Nkauj 91, thiab tej zaum phau Yauj.

4. Mauxes txhawb leej twg lub zog, thiab vim li cas?

4 Mauxes hnub nyoog muaj 120 lawm ces tsis ntev ua ntej thaum nws yuav tuag, nws hu tag nrho cov Ixayees tuaj ua ke thiab qhia rau lawv txog tej uas Yehauvas tau ua pub rau lawv. Muaj ib txhia Ixayees pom Yehauvas ua ntau yam txuj ci thiab pom thaum Yehauvas rau txim rau cov Iyiv. (Khiav Dim 7:3, 4) Lawv kuj pom Yehauvas muab tus Dej Liab faib ua ob sab thiab lawv taug kev qhuav qhawv hauv plawv. Tsis tas li ntawd, lawv kuj pom thaum Yehauvas muab Falaus thiab nws cov tub rog ua puas tsuaj tag ntawm tus Dej Liab. (Khiav Dim 14:29-31) Thaum nyob tom roob moj sab qhua, lawv pom Yehauvas tiv thaiv thiab saib xyuas lawv. (2 Kevcai 8:3, 4) Ua ntej cov Ixayees yuav mus rau hauv lub teb chaws uas Vajtswv cog tseg rau lawv, Mauxes thiaj hais lus txhawb cov Ixayees lub zog ua ntej nws yuav tag sim neej. a

5. Mauxes cov lus faj tseg hauv 2 Kevcai 30:19, 20 txhawb tau cov Ixayees li cas?

5 Mauxes tau hais li cas? (Nyeem 2 Kevcai 30:19, 20.) Nws txhawb haiv neeg Ixayees tias lawv yuav muaj ib lub neej zoo heev yav tom ntej. Yog lawv mloog Yehauvas lus ces Yehauvas yuav foom koob hmoov rau lawv nyob hauv lub teb chaws ntawd mus li. Lub teb chaws ntawd zoo nkauj heev thiab muaj qoob loo ntsu nplua mias! Mauxes hais li no rau lawv tias: “Muaj zej muaj zos uas tsis yog nej txhais tes ua rau nej nyob ua nej tug . . . Tej vajtse ntawd muaj txhua yam zoo puv nkaus uas tsis yog nej npaj cia rau hauv, thiab muaj tej qhovtshij uas tsis yog nej khawb, muaj tej vaj txiv hmab, thiab tej vaj txiv ntoo roj uas tsis yog nej cog.”​—2 Kevcai 6:10, 11.

6. Vim li cas Vajtswv cia lwm lub teb chaws tuaj ntaus yeej cov Ixayees?

6 Mauxes kuj ceeb toom cov Ixayees tias yog lawv xav nyob hauv lawv lub teb chaws uas ntsu qoob loo nplua mias, lawv yuav tau mloog Yehauvas tej lus sam hwm. Mauxes txhawb kom lawv xaiv “txojsia” uas yog mloog Yehauvas lus thiab “muab siab npuab nws.” Txawm Mauxes hais li ntawd los cov Ixayees tsis mloog Yehauvas lus. Ntev mus ntev tuaj Yehauvas tsis tiv thaiv lawv ces cov Axilias thiaj li tuaj ntaus thiab coj lawv mus ua cev qhev. Tom qab no cov Npanpiloos kuj tuaj ntaus yeej lawv tib yam nkaus thiab muab lawv coj mus ua cev qhev lawm.​—2 Vajntxwv 17:6-8, 13, 14; 2 Xwmtxheej Vajntxwv 36:15-17, 20.

7. Peb khaws tau dab tsi los ntawm Mauxes cov lus uas nws faj tseg? (Saib daim duab.)

7 Peb khaws tau tias mloog lus thiaj tau txoj sia. Peb tab tom nyob ze ze rau lub ntiaj teb tshiab uas Vajtswv cog tseg tib yam li thaum cov Ixayees tab tom yuav nkag mus rau lub teb chaws uas Vajtswv cog tseg. Tshuav tsis ntev lub ntiaj teb no yuav hloov ua ib lub vaj kaj siab. (Yaxayas 35:1; Lukas 23:43) Thaum ntawd yuav tsis muaj Dab Ntxwg Nyoog thiab nws cov dab dag ntxias tib neeg. (Tshwmsim 20:2, 3) Yuav tsis muaj tej kev ntseeg cuav los mus haub ntxias. (Tshwmsim 17:16) Yuav tsis muaj tej nom tswv los caij tsuj tej pej xeem lawm. (Tshwmsim 19:19, 20) Yehauvas yuav tsis pub kom muaj ib tug twg tsim teeb meem. (Phau Ntawv Nkauj 37:10, 11) Txhua tus yuav mloog Yehauvas tej kev cai ces yuav muaj kev thaj yeeb nyab xeeb. Txhua tus yuav txawj sib hlub sib pab thiab ib leeg tso siab rau ib leeg. (Yaxayas 11:9) Peb yeej tos tsis hnyu txog lub sij hawm ntawd! Yog tias peb mloog Yehauvas lus, peb tsis yog nyob ntev ntev hauv lub ntiaj teb no xwb tiam sis yuav nyob mus tas ib txhiab ib txhis.​—Phau Ntawv Nkauj 37:29; Yauhas 3:16.

Yog peb mloog Yehauvas lus, peb yuav nyob tau mus ib txhis hauv lub ntiaj teb no (Saib nqe 7)


8. Qhov uas ib tug tub txib tshaj tawm txawv teb chaws pheej xav txog txoj sia ib txhis tsis kawg pab tau nws li cas? (Yudas 20, 21)

8 Yog peb pheej xav txog qhov uas Vajtswv yuav pub txoj sia ib txhis tsis kawg rau peb ces peb yuav mloog nws lus tab txawm peb yuav raug kev sim siab npaum li cas. (Nyeem Yudas 20, 21.) Muaj ib tug kwv tij uas yog ib tug tub txib tshaj tawm txawv teb chaws hauv Afika (Africa) lub siab pheej xib ua tej yam tsis haum Yehauvas siab. Nws hais tias: “Kuv mam li ras txog tias yog kuv tsis mloog Yehauvas lus ces kuv yuav tsis tau nyob mus ib txhis hauv lub vaj kaj siab. Qhov no thiaj li pab tau kom kuv peem kam tiag thiab thov Yehauvas pab kuv. Vim muaj Yehauvas pab, kuv thiaj li peem dhau.”

“KOJ THIAJ YUAV VAMMEEJ”

9. Daviv raug kev sim siab li cas hauv nws lub neej?

9 Daviv yog ib tug vaj ntxwv kav Vajtswv cov tib neeg thiab nws muab siab npuab nraim Vajtswv. Nws kuj yog ib tug neeg ntaus nkauj, sau paj lug, ib tug tub rog, thiab ib tug uas cev Vajtswv lus. Nws raug ntau yam kev sim siab hauv nws lub neej. Nws tau khiav nkaum ntau ntau lub xyoos vim Vaj Ntxwv Xa-ules nrhiav nrhw yuav muab nws tua pov tseg. Tom qab no thaum Daviv ua vaj ntxwv lawm los nws tus tub Axaloos xav muab nws tua pov tseg vim xav txeeb nws tus nom ua. Txawm Daviv muaj teeb meem ntau npaum li no thiab nws kuj ua ntau yam yuam kev los nws muab siab npuab nraim Vajtswv tas nws sim neej. Yehauvas hais tias Daviv “yeej ua haum [nws] siab.” Yog li ntawd, peb yuav tau ua tib zoo mloog Daviv tej lus uas nws tau faj tseg cia!​—Tes Hauj Lwm 13:22; 1 Vajntxwv 15:5.

10. Vim li cas Daviv ho ntuas nws tus tub ua ntej nws tus tub sawv ua vaj ntxwv?

10 Cia peb mus tham txog Daviv cov lus ntuas uas nws hais rau nws tus tub Xalaumoos. Yehauvas xaiv Xalaumoos ua ib lub tuam tsev kom tib neeg thiaj tau tuaj teev tiam Yehauvas. (1 Xwmtxheej Vajntxwv 22:5) Xalaumoos yuav raug ntau yam hauv nws lub neej. Cia peb mus tham txuas ntxiv seb Daviv yuav hais li cas rau nws.

11. Raws li 1 Vajntxwv 2:2, 3, Daviv tau hais li cas tseg rau Xalaumoos thiab ho muaj tseeb li ntawd li cas? (Saib daim duab.)

11 Daviv tau hais li cas? (Nyeem 1 Vajntxwv 2:2, 3.) Daviv hais rau nws tus tub tias yog nws mloog Yehauvas lus ces nws lub neej yuav vam meej ntxhias. Tau ntau ntau xyoo, Xalaumoos lub neej yeej vam meej tiag. (1 Xwmtxheej Vajntxwv 29:23-25) Nws ua tau lub tuam tsev, sau qho phau ntawv hauv phau Vajlugkub, thiab nws ib co lus kuj muaj nyob rau lwm phau ntawv hauv phau Vajlugkub thiab. Nws lub koob lub npe nrov ncha moo lug txog nws txoj kev txawj ntse thiab tej nyiaj txiag uas nws muaj. (1 Vajntxwv 4:34) Tiam sis tom qab no Xalaumoos tsis mloog Yehauvas lus thiab tso Yehauvas tseg mus pe lwm cov vajtswv lawm. Yehauvas thiaj li tseg tsis nrog nraim Xalaumoos lawm ces Xalaumoos txoj kev txawj ntse thiaj li ploj zuj zus ua rau nws kav tsis tau cov pej xeem kom zoo thiab ncaj.​—1 Vajntxwv 11:9, 10; 12:4.

Daviv cov lus xaus uas nws hais rau Xalaumoos pab tau peb pom tias yog peb mloog Yehauvas lus ces Yehauvas yuav tsav tswv yim kom peb txawj txiav txim siab ua qhov zoo (Saib nqe 11-12) b


12. Peb khaws tau dab tsi los ntawm Daviv cov lus?

12 Peb khaws tau tias yog peb mloog Yehauvas lus ces peb lub neej yuav vam meej ntxhias. (Phau Ntawv Nkauj 1:1-3) Yehauvas tsis tau cog lus tias nws yuav pab kom peb muaj nyiaj thiab nto moo ib yam li Xalaumoos. Tiam sis yog peb mloog lus ces peb yuav muaj tswv yim txawj txiav txim ua qhov zoo. (Pajlug 2:6, 7; Yakaunpaus 1:5) Tsis tas li ntawd, peb yuav txawj txiav txim rau tej yam xws li ua hauj lwm, kawm ntaub kawm ntawv, ua kev lom zem, thiab nyiaj txiag. Ntxiv ntawd, peb yuav tiv thaiv tau peb txoj kev sib raug zoo nrog Yehauvas thiab tau txais txoj sia ntev dhawv mus ib txhis. (Pajlug 2:10, 11) Peb yuav muaj tej phooj ywg zoo thiab peb tsev neeg los yuav muaj kev zoo siab.

13. Muaj dab tsi pab tau Khamees kho nws lub neej?

13 Nyob hauv Mauxanpij (Mozambique), muaj ib tug muam npe hu ua Khamees (Carmen). Nws xav hais tias kawm ntaub kawm ntawv siab thiaj li yuav ua rau nws lub neej vam meej. Yog li ntawd, nws thiaj li mus kawm ntawv qeb siab kom nws thiaj txawj kos duab ua vaj ua tsev. Nws hais tias: “Kuv nyiam tej uas kuv kawm ntawd kawg li. Tiam sis yeej noj tag nrho kuv lub dag lub zog thiab sij hawm. Kaj ntug txoog xwb kuv twb mus kawm mus txog ntua tsaus ntuj ntais, thiaj li ua rau kuv mus tsis tau tej kev sib txoos ces kuv txoj kev sib raug zoo nrog Yehauvas thiaj tsuag zuj zus. Kuv mam li ras dheev tias kuv tab tom pe ob tug los pav.” (Mathais 6:24) Nws thiaj li thov Yehauvas thiab tshawb nrhiav hauv tej ntaub ntawv uas Yehauvas lub koom haum luam tawm. Nws thiaj hais ntxiv li no tias: “Tom qab cov txwj laus thiab kuv niam qhuab ntuas kuv tas, kuv thiaj li txiav txim siab muab kuv txoj kev kawm ntawv tso tseg los ua hauj lwm puv ntoob rau Yehauvas. Kuv xam pom tias kuv yeej txiav txim siab tau zoo kawg li lawm thiab kuv yeej tsis khuv xim ib yam dab tsi li.”

14. Mauxes thiab Daviv nkawd tus nru lus yog li cas tiag?

14 Mauxes thiab Daviv nkawd hlub Yehauvas thiab paub tias qhov uas mloog Yehauvas lus tseem ceeb npaum li cas. Nkawd thiaj li txhawb kom lwm tus xyaum nkawd tus yam ntxwv thiab muab siab npuab nraim Yehauvas. Nkawd ceeb toom tias yog ib tug twg tso Yehauvas tseg ces Yehauvas yuav tsis txaus siab rau tus ntawd thiab tus ntawd yuav tsis tau Yehauvas tej koob hmoov. Niaj hnub nim no los nkawd tej lus yeej tseem muaj nuj nqis heev rau peb. Cia peb mus kawm dua ntxiv txog ib tug seb nws ho txhawb kom peb ntseeg Yehauvas ruaj nreeg li cas.

“TSIS MUAJ IB YAM DABTSI UA RAU KUV ZOO SIAB TSHAJ”

15. Tus tub txib Yauhas pom dab tsi hauv nws lub neej?

15 Yauhas yog Yexus Khetos ib tug tub txib thiab nws ncawg Yexus heev. (Mathais 10:2; Yauhas 19:26) Yauhas nrog Yexus mus qhia txoj xov zoo, pom tej txuj ci Yexus ua, thiab nws nrog nraim Yexus thaum muaj kev nyuaj siab ntxhov plawv. Nws pom ntsoov thaum Yexus raug tua tuag thiab pom Yexus tom qab Yexus sawv rov qab los. Tsis tas li ntawd, nws kuj pom lub koom txoos Khixatias hlob zuj zus thiab pom txoj xov zoo tau muab “coj mus qhia rau txhua tus uas nyob hauv qab ntuj no lawm.”​—Kaulauxais 1:23.

16. Cov ntawv uas Yauhas sau pab tau leej twg?

16 Thaum Yauhas laus lawd, nws muaj lub cij fim los sau phau Tshwmsim. (Tshwmsim 1:1) Yauhas kuj tau sau phau Yauhas, 1 Yauhas, 2 Yauhas, thiab 3 Yauhas. Phau 3 Yauhas yog nws sau mus rau Nkayus vim nws suav tias Nkayus tam li nws ib tug me nyuam. (3 Yauhas 1) Tsis tas li ntawd, Yauhas kuj suav lwm cov tam li nws cov me nyuam thiab. Tej uas Yauhas sau no tsis yog txhawb cov nyob txheej thaud xwb tiam sis kuj txhawb los txog ntua niaj hnub nim no thiab.

17. Raws li 3 Yauhas 4, dab tsi ua rau yus muaj kev zoo siab tshaj?

17 Yauhas tau sau li cas? (Nyeem 3 Yauhas 4.) Yauhas sau hais tias nws zoo siab heev thaum nws pom cov kwv tij nkauj muam mloog Yehauvas lus. Nyob rau lub sij hawm ntawd, muaj ib txhia qhia tej yam cuav thiab tsim teeb meem hauv lub koom txoos kom sawv daws cais ua pab ua pawg. Txawm muaj li ntawd los ib txhia haj tseem “ua lawv lub neej raws li qhov tseeb.” Lawv mloog Vajtswv lus thiab ua lawv “lub neej raws li Vajtswv hais.” (2 Yauhas 4, 6) Cov Khixatias uas tuav rawv lawv txoj kev ntseeg ua rau Yehauvas thiab Yauhas nkawd zoo siab heev.​—Pajlug 27:11.

18. Peb khaws tau dab tsi los ntawm Yauhas cov lus?

18 Peb khaws tau tias yog peb ntseeg Yehauvas ruaj nreeg ces peb yeej yuav zoo siab thiab yuav ua rau lwm tus zoo siab. (1 Yauhas 5:3) Xws li peb zoo siab vim peb ua tau rau Yehauvas zoo siab. Yehauvas zoo siab tias peb mloog nws lus thiab tsis mus ua tej yam phem. (Pajlug 23:15) Tsis tas li ntawd, cov tub txib saum ntuj los yuav zoo siab heev thiab. (Lukas 15:10) Thaum peb pom cov kwv tij nkauj muam tuav rawv lawv txoj kev ntseeg tab txawm lawv raug tsim txom los sis raug sim kom ua tej yam phem mas ua rau peb zoo siab heev. (2 Thexalaunikes 1:4) Thaum lub sim ceeb no dua mus, vim peb npuab siab nraim Yehauvas, peb yuav zoo siab heev.

19. Letshaum hais li cas txog qhov uas mus qhia Vajlugkub rau lwm tus? (Saib daim duab.)

19 Thaum peb qhia Vajlugkub rau lwm tus, yuav ua rau peb zoo siab heev. Nyob rau teb chaws Domunis Lephanplis (Dominican Republic), muaj ib tug muam npe hu ua Letshaum (Rachel) hais tias yog ib txoj koob hmoov zoo kawg li uas tau qhia tib neeg txog Yehauvas. Nws tau pab ib co tib neeg los ntseeg Yehauvas. Nws thiaj hais tias: “Thaum pom cov uas kuv qhia Vajlugkub rau hlub Yehauvas, tso siab rau Nws, thiab hloov lawv lub neej rau Nws mas ua rau kuv zoo siab heev piav tsis txawj tag. Yeej tsis nkim kuv lub zog mus qhia lawv li.”

Thaum peb qhia lwm tus kom txawj hlub thiab mloog Yehauvas lus mas ua rau peb zoo siab heev (Saib nqe 19)


LAWV COV LUS FAJ TSEG PAB TAU PEB LI CAS?

20. Peb muaj tej yam twg zoo sib thooj ib yam li Mauxes, Daviv, thiab Yauhas lawv?

20 Mauxes, Daviv, thiab Yauhas lawv nyob puag thaum ub los lawm thiab lawv lub neej yeej txawv peb lub lawm deb heev. Txawm li ntawd los peb yeej muaj ntau yam zoo sib thooj. Xws li peb teev tiam tus tseem Vajtswv tib yam nkaus. Peb thov Yehauvas, tso siab rau Nws, thiab cia nws coj peb txoj hau kev. Peb tso siab tias Yehauvas yuav foom koob hmoov rau cov uas mloog nws lus.

21. Cov uas coj raws li Mauxes, Daviv, thiab Yauhas lawv cov lus faj tseg yuav tau txais dab tsi?

21 Cia peb coj raws li Mauxes, Daviv, thiab Yauhas lawv cov lus es mloog Yehauvas lus. Yog peb coj yam li ntawd ces peb lub neej yuav vam meej ntxhias. Peb yuav “muaj sia nyob ntev” dhawv hauv lub ntiaj teb no mus ib txhis! (2 Kevcai 30:20) Tsis tas li ntawd, peb yuav muaj kev zoo siab vim peb ua haum peb Leej Txiv tus uas nyob saum ntuj lub siab.​—Efexus 3:20.

ZAJ NKAUJ 129 Thev Mus Txog Thaum Kawg

a Cov Ixayees feem coob uas pom Yehauvas ua txuj ci ntawm tus Dej Liab mus tsis txog lub teb chaws uas Vajtswv cog tseg. (Teev Npe 14:22, 23) Yehauvas hais tias cov uas hnub nyoog muaj 20 xyoo rov saud yuav tuag tag rau tom roob moj sab qhua. (Teev Npe 14:29) Tsuas tshwj Yausuas, Kalej, cov uas hluas, thiab coob leej ntau tus uas yog xeem Levis thiaj hla mus txog lub teb chaws uas Vajtswv cog tseg.​—2 Kevcai 1:24-40.

b COV DUAB: Sab laug: Daviv faj nws cov lus tseg rau Xalaumoos. Sab xis: Cov kwv tij nkauj muam tab tom mus kawm txoj Kev Kawm Rau Cov Tho Kev.