Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

KUV LUB NEEJ

Yehauvas Muab Dag Zog Rau Wb

Yehauvas Muab Dag Zog Rau Wb

Phos: Nyob rau thaum lub 11 Hlis xyoo 1985, wb siab kub lug nyob tsis tswm vim wb yuav tau mus ua ob tug tub txib tshaj tawm txawv teb chaws hauv Afika sab hnub poob (West Africa) ntawm lub teb chaws Lainpilias (Liberia). Tiam sis wb lub dav hlau txawm cia li mus nres rau ntawm teb chaws Xenenkos (Senegal). Kuv poj niam Es hais tias: “Tshuav ib txoos teev lawm xwb ces wb mus txog teb chaws Lainpilias.” Tam sim ntawd wb txawm hnov lawv tshaj tawm tias: “Cov uas yuav mus rau Lainpilias yuav tau tawm hauv lub dav hlau. Muaj ib co tib neeg tab tom sawv tawm tsam nom tswv ces peb yuav ya tsis tau mus rau lub teb chaws ntawd.” Wb thiaj li tau nrog cov tub txib tshaj tawm txawv teb chaws hauv Xenenkos nyob tau kaum hnub. Wb hnov luag tshaj tawm tias nyob rau Lainpilias, tib neeg tuag ua pawg ua lug thiab nom tswv txwv tsis pub mus rau ub rau no. Tsis li ces nom tswv yuav muab lawv tua pov tseg.

Es: Wb yog ob tug neeg uas nyiam ceev faj heev. Ib txwm thaum kuv tseem yau los, luag yeej hu kuv tias Es tus ceev faj. Txawm hla kev xwb los kuv twb ntshai! Tab txawm muaj tej xwm phem ntawd los wb haj tseem muaj siab kub lug xav mus rau Lainpilias.

Phos: Kuv poj niam wb loj hlob nyob tsis deb tsis ze hauv teb chaws Askiv (England) sab hnub poob. Kuv niam thiab kuv txiv thiab kuv poj niam niam los yeej txhawb kom wb ua ob tug tho kev tom qab kawm ntawv tag. Lawv zoo siab kawg li uas wb xav muab wb lub neej los ua hauj lwm puv ntoob rau Yehauvas. Thaum kuv muaj 19 xyoos, kuv tau mus ua hauj lwm hauv Npe-ee. Tom qab wb sib yuav xyoo 1982, Es txawm tau los nrog kuv ua hauj lwm hauv Npe-ee thiab.

Kawm tiav Kile-a thaum lub 9 Hlis tim 8 xyoo 1985

Es: Wb nyiam nyob hauv Npe-ee kawg li tiam sis wb ib txwm xav mus tshaj tawm txoj xov zoo rau tej lub teb chaws uas tsis tshua muaj cov tshaj tawm coob pes tsawg. Wb ua hauj lwm nrog cov kwv tij nkauj muam hauv Npe-ee uas tau mus ua cov tub txib tshaj tawm txawv teb chaws dua los lawm thiab tej yam zoo uas lawv ua ntawd yim huab txhawb kom wb mus ua tes hauj lwm ntawd. Wb thov Yehauvas txhua txhua hmo tau peb lub xyoos nkaus ces xyoo 1985, wb txawm tau txais ib tsab ntawv kom mus kawm Kile-a pab 79! Lawv muab wb xa mus rau Afika sab hnub poob ntawm lub teb chaws Lainpilias.

COV KWV TIJ NKAUJ MUAM TXHAWB WB LUB ZOG

Phos: Wb caij thawj lub dav hlau uas ya mus rau Lainpilias. Tib neeg nyob ntshai rwg thiab nom tswv txwv tsis pub mus rau ub rau no lig lig. Tib neeg hnov ib lub tsheb nrov xwb los ua rau lawv ntshai kawg li thiab quaj qw khiav mus nkaum tag. Qhov uas pab tau kom wb muaj lub siab tus yog nyeem Phau Ntawv Nkauj txhua txhua hmo. Txawm wb raug tej yam nyuaj nyuaj los wb nyiam wb tes hauj lwm kawg li. Kuv poj niam mus qhia txoj xov zoo txhua txhua hnub hos kuv ua hauj lwm hauv Npe-ee nrog Ntsos Tshalaj (John Charuk). a Kuv kawm tau ntau yam los ntawm Ntsos vim nws nyob hauv Lainpilias tau ntua ntau xyoo lawm thiab nws paub cov kwv tij nkauj muam zoo zoo.

Es: Wb nyiam nyob hauv Lainpilias vim muaj cov kwv tij nkauj muam. Lawv muaj kev ntseeg rau Yehauvas thiab hlub wb heev. Wb thiaj li nrog lawv sib raug zoo thiab saib lawv tam li yog wb tsev neeg. Lawv txawj hais lus los nplig wb siab kawg li. Mus qhia txoj xov zoo mas lom zem heev. Yog tias yus maj mus mas haj tseem siab lawv thiab! Tib neeg nyiam sawv ntsug tham Vajlugkub ntawm tej kev tshuam. Yog yus cia li mus nrog lawv tham los yeej tau. Tib neeg kawm Vajlugkub nrog wb coob heev ua rau wb kov tsis yeej qhia lawv.

YEHAUVAS NTXIV DAG ZOG THAUM WB TXHAWJ NTSHAI

Xyoo 1990, lub Npe-ee hauv Lainpilias pab cov neeg tawg rog

Phos: Tau plaub lub xyoos, lub teb chaws ntawd nyob tiaj tus. Tiam sis xyoo 1989, tsov rog txawm pib sawv. Cov tib neeg uas sawv tawm tsam nom tswv tuaj txeeb tau ib cheeb tsam ntawm Npe-ee thaum lub 7 Hli tim 2 xyoo 1990. Tau peb lub hlis, peb txuas lus tsis tau nrog peb tsev neeg thiab lub hauv paus koom haum loj. Muaj kev phem nyob puv ntia qhov txhia chaw, tsis muaj zaub muaj mov noj, thiab tej poj niam los kuj raug txhom. Muaj li no tau 14 lub xyoos nkaus.

Es: Ib haiv neeg sawv tua ib haiv neeg. Cov tub rog nqa phom nrog ncig ntawm tej kev. Lawv huab tib neeg tej tsev. Lawv ib txhia saib tua tib neeg ib yam li tua qaib. Cev tuag sib tshooj pawg lug ntawm tus das. Tsis tas li ntawd, kuj muaj li no nyob ze rau ntawm Npe-ee. Ib co Tim Khawv los kuj raug tua. Muaj ob tug tub txib tshaj tawm txawv teb chaws los kuj raug tua tuag lawm thiab.

Txawm phom sij heev rau cov Tim Khawv txoj sia los lawv kuj muab cov Tim Khawv uas yog haiv neeg uas luag nrhiav tua coj los zais hauv lawv vaj lawv tsev. Cov tub txib tshaj tawm txawv teb chaws thiab cov ua hauj lwm hauv Npe-ee kuj pab zais cov kwv tij nkauj muam tib yam nkaus li ntawd. Nyob hauv Npe-ee, muaj ib txhia Tim Khawv mus pw rau sab hauv hos ib txhia kuj nrog wb pw rau saum wb chav. Ib tse neeg uas muaj xya leej nrog wb nyob ua ke.

Phos: Txhua txhua hnub, tub rog yeej tuaj kuaj ntshis seb peb cov uas nyob hauv Npe-ee puas muab tib neeg zais. Peb cia ob tug tib neeg nyob rau ntawm qhov rais saib tsam muaj xwm li cas hos tso ob tug mus zov rooj vag. Thaum ob tug nyob rau ntawm rooj vag muab tes tso rau ntawm nkawd hauv ntej ces qhia tias tsis muaj dab tsi. Tiam sis yog nkawd ev nkawd ob txhais tes rau ntawm nrob qaum ces qhia hais tias cov tub rog nyaum heev ces lawv yuav tau muab cov phooj ywg coj mus zais tsawg tsuag.

Es: Muaj ib hnub ib pab tub rog uas nyaum nyaum heev txawm nkag los rau hauv Npe-ee. Cov tub rog raws kuv qab los rau sab saud. Lawv kwv phom nrog ncig. Kuv txawm muab ib tug viv ncaus wb xauv rau hauv lub tsev dej uas muaj ib lub tub uas yus mus khiav nkaum tau rau hauv. Tus viv ncaus thiaj li mus nkaum rau ntawd. Cov tub rog txawm tsoo qhov rooj nrov pig poog kom qhib. Kuv tus txiv thov lawv tias, “Kuv poj niam haj tseem siv chav dej.” Thaum kuv kaw lub tub ces lub qhov rooj tub txawm nrov thiab siv sij hawm me ntsis rau kuv rov qab muab tej khoom teeb kom zoo li qub rau. Kuv ntshai ntshai ua rau kuv ib ce tshee hnyo. Kuv paub tias kuv yuav tau ua siab txias txias ua ntej kuv qhib qhov rooj. Kuv ua twj ywm thov Yehauvas pab. Ces kuv mam li qhib qhov rooj thiab hu lawv. Muaj ib tug thawb ntiag kuv thiab mus kiag rau ntawm lub tub mus qhib tiam sis nws tsis pom dab tsi. Nws thiab cov uas nrog nws tshawb lwm chav thiab saum ru tsev los lawv nrhiav tsis pom dab tsi.

TXHUA TUS YEEJ POM YEHAUVAS TXHAIS TES PAB

Phos: Tau ntau ntau lub hlis, peb tsis muaj dab tsi noj tshais tiam sis qhov uas mloog Npe-ee pe hawm Vajtswv txhua tag kis zoo yam nkaus li peb cov tshais. Peb paub hais tias nyeem thiab kawm Vajlugkub yuav txhawb kom peb thev taus ib hnub dhau ib hnub.

Peb paub tias yog peb mus nqa zaub mov los sis dej haus ces peb yuav tiv thaiv tsis tau cov uas los khiav nkaum thiab paub tias lawv yuav raug tua. Yehauvas yeej pub kom peb muaj txawm peem rau lub sij hawm ntawd thiab saib xyuas peb kom peb tsis txhob ntshai.

Tej yam uas muaj nyob rau hauv lub teb chaws ntawd ua rau tib neeg tag kev cia siab tiam sis qhov uas paub Yehauvas txhawb tau peb lub zog. Muaj coob tus kwv tij nkauj muam khiav kom dim lawv txoj sia. Txawm li ntawd los lawv txoj kev ntseeg tseem nyob ruaj khov khwb kho. Muaj ib txhia hais tias tej lawv raug “cob qhia lawv rau thaum lub caij muaj kev txom nyem loj kawg nkaus.” Cov txwj laus thiab cov tub hluas muaj siab tawv qhawv pab cov kwv tij nkauj muam. Tsis tas li ntawd, cov kwv tij nkauj muam uas khiav mus nyob rau lwm thaj chaw ib leeg kuj pab ib leeg thiab mus qhia txoj xov zoo rau ntawm thaj tsam lawv nyob. Lawv kuj nrhiav tej qho chaw kom zoo sib txoos rau hauv tej hav zoov. Tej kev sib txoos thiab qhia txoj xov zoo pab tau kom cov kwv tij nkauj muam muaj kev cia siab thiab txhawb tau lawv lub dag lub zog. Thaum faib zaub faib mov, khaub ncaws thiab lwm yam mas cov kwv tij nug seb puas muaj hnab rau lawv siv mus tshaj tawm txoj xov zoo. Qhov uas lawv nug li no mas txhawb tau peb lub zog kawg li. Cov tib neeg uas pom thiab raug ntau yam thaum muaj tsov muaj rog xav hnov txoj xov zoo. Lawv qhuas cov Tim Khawv tias cov Tim Khawv muaj kev zoo siab cuag li lub teeb ci tuaj rau qhov tsaus. (Mathais 5:14-16) Qhov uas cov kwv tij kub siab lug teev tiam Yehauvas, pab tau ib txhia tub rog los ntseeg Yehauvas.

THAUM WB YUAV NCAIM COV KWV TIJ

Phos: Muaj tej zaud wb yuav tau tawm teb chaws. Muaj peb zaug mas wb tsuas mus me ntsis xwb hos muaj ob zaug wb yuav tau mus ib xyoos. Muaj ib tug muam uas yog ib tug tub txib tshaj tawm txawv teb chaws hais tau yam li wb lub siab xav tias: “Thaum mus kawm Kile-a, lawv cob qhia kom peb hlub cov kwv tij nkauj muam ntawm thaj tsam peb mus kom kawg peb lub siab lub ntsws. Wb thiaj ua yam li ntawd. Yog li ntawd, thaum wb yuav ncaim cov kwv tij nkauj muam mus mas ua rau wb lub siab dua rhe!” Tiam sis wb kuj zoo siab tias lub teb chaws wb mus rau, wb tseem muaj ib feem pab tau cov kwv tij nkauj muam hauv Lainpilias.

Xyoo 1997, nkawd luag ntxhi rov qab mus rau Lainpilias

Es: Thaum lub 5 Hlis xyoo 1996, peb muaj plaub leeg tab tom caij tsheb thiab thauj ib co ntaub ntawv uas qhia txog tes hauj lwm hauv Lainpilias. Peb xav tsav mus rau ib qho chaw uas tsis tshua phom sij uas deb li 16 kilumev (10 mais). Txawm li ntawd los txawm muaj ib co tub rog tuaj vij peb, thiab muab peb peb leeg rho tawm hauv lub tsheb. Tiam sis lawv muab lub tsheb tsav thiab coj kuv tus txiv nrog lawv mus lawm. Peb cia li nyob yoob tas. Ua ciav peb txawm pom kuv tus txiv taug kev los thiab taub hau los los ntshav. Peb xav hais tias lawv muab phom tua nws tiam sis peb mam ras dheev tias yog lawv xuas phom tua ces nws yeej taug tsis tau kev los! Twb yog ib tug tub rog muab nws ntaus thaum tus tub rog muab nws thawb tawm hauv tsheb. Zoo kawg li nws tsuas raug mob me me xwb.

Nyob ib dag ntawm peb, muaj ib lub tsheb tub rog thauj ib co tib neeg uas ntshai ntshai. Peb txawm mus ntsiab nkaus dai ntawm lub tsheb sab nraud. Tus neeg tsav tsheb tso ceev ceev mas peb twb yuav luag plam tes poob. Peb thov kom nws nres tiam sis nws ntshai dhau ces nws tsis mloog peb hais. Txawm peb tuav li ntawd xwb los peb kuj mus txog chaw thiab ib ce tshee hnyo.

Phos: Wb ib leeg ntsia ib leeg thiab xav hais tias ua cas wb tseem ciaj txog tav no. Wb mus pw ntawm ib qho tiaj nrag uas muaj ib lub dav hlau kiv tshuab uas twb yuav luag pob tag. Hnub tom qab wb yuav caij lub dav hlau ntawd mus rau teb chaws Xiala Li-oo (Sierra Leone). Wb zoo siab tias wb tseem muaj txoj sia nyob tiam sis wb txhawj txog cov kwv tij nkauj muam hauv Lainpilias kawg li.

MUAJ NTAU YAM WB TSEEM YUAV THEV NTXIV

Es: Wb mus txog rau lub Npe-ee hauv Xiala Li-oo ntawm lub nroog Falitoos (Freetown). Cov kwv tij saib xyuas wb zoo heev. Tiam sis kuv pheej ras duj dheev txog tej yam uas muaj tshwm sim rau wb hauv Lainpilias. Nruab hnub kuv pheej txhawj tsam muaj xwm dab tsi los raug kuv mas ua rau kuv feeb tsis meej. Hmo ntuj kuv pheej tsim duj dheev duab dab ntub tawm hws lug thiab tshee hnyo tsam muaj ib yam twg phem los raug kuv. Tej no ua rau kuv ua tsis taus pa. Kuv tus txiv cev tes los puag kuv thiab thov Vajtswv pab kuv. Wb hu nkauj qhuas Yehauvas txog thaum kuv tsis tshee lawm. Kuv niaj hnub zoo li no mas ua rau kuv ua mim muag qus, xyov kuv puas yuav ua tau ib tug tub txib tshaj tawm txawv teb chaws ntxiv.

Lub lim tiam tom qab, wb tau txais phau Tsim Dheev! lub 6 Hli tim 8 xyoo 1996 uas tham seb yus yuav ua li cas yog yus pheej ntshai ntshai. Phau no pab kom kuv pom tias vim li cas kuv thiaj pheej ntshai ntshai. Wb kuj tau txais Phau Tsom Faj lub 5 Hlis tim 15 xyoo 1996 uas qhia tias vim li cas thiaj tau kev txhawb zog. Nyob rau phau ntawv no muaj ib daim duab txog ib tug npauj npaim uas nws phab tis ntuag tas. Zaj no qhia tias txawm tus npauj npaim phab tis zoo li ntawd los nws tseem nrhiav tau noj thiab ya. Zoo tib yam li ntawd, Yehauvas muab nws lub hwj huam dawb huv pab kom peb muaj lub siab pab lwm tus tab txawm peb raug ntau yam hauv peb lub neej. Tej Yehauvas muab no yeej raws caij raws nyoog kawg li. (Mathais 24:45) Kuv kuj mus tshawb nrhiav dua lwm yam ntaub ntawv zoo li no thiab muab khaws ua ke. Ua li no pab tau kuv heev. Ntev mus ntev tuaj, kuv tsis nco qab zuj zus tej yam uas kuv raug yav tag los lawm.

YEHAUVAS PAB KOM WB TXAWJ YOOG

Phos: Thaum twg wb rov qab mus rau hauv Lainpilias mas wb zoo siab heev. Thaum xyoo 2004 yuav tas, wb tau pab cov kwv tij nkauj muam hauv Lainpilias yuav luag tau 20 xyoo. Tej tsov rog los kuj tiaj tus lawm. Ceg Npe-ee los kuj tab tom npaj yuav ua vaj ua tsev. Tiam sis txawm muaj dua ib tes hauj lwm tshiab rau wb mus ua.

Nyuaj kawg li rau wb ob niam txiv. Wb nrog cov kwv tij nkauj muam hauv Lainpilias sib raug zoo kawg li mas wb tsis xav ncaim lawv li. Wb twb tso wb tsev neeg tseg mus kawm Kile-a thiab wb pom tias Yehauvas pab wb npaum li cas. Wb thiaj li txaus siab txais tes hauj lwm tshiab mus rau Nkana (Ghana).

Es: Wb quaj kawg li thaum wb ncaim Lainpilias. Muaj ib tug txwj laus uas hnub nyoog nchav lawd npe hu ua Faleej (Frank) hais tias: “Neb yuav tau tso peb tseg! Peb paub tias neb yeej yuav nco ntsoov peb tiam sis neb yuav tau muab neb lub siab lub ntsws mus pab cov kwv tij nkauj muam hauv Nkana vim Yehauvas muab tes hauj lwm ntawd rau neb.” Tus kwv tij cov lus no txhawb tau wb lub zog kawg li kom wb mus pab cov kwv tij nkauj muam uas nyob rau lub teb chaws ntawd txawm lawv tsis paub wb thiab txhua yam puav leej tseem tshiab tshiab rau wb.

Phos: Tsis ntev xwb wb twb sib sib raug zoo nrog cov kwv tij nkauj muam nyob hauv Nkana lawm. Yehauvas Cov Tim Khawv mas coob kawg li nyob rau ntawd! Wb kawm tau ntawm lawv tias nco ntsoov tuav rawv yus txoj kev ntseeg. Wb nyob hauv Nkana tau 13 lub xyoos ces tom qab ntawd lawv ho xa wb mus ua hauj lwm ntawm ceg Npe-ee Afika sab hnub tuaj uas nyob hauv teb chaws Khenyam (Kenya). Txawm wb hlub tshua cov phooj ywg yav tag los lawm los wb kuj ntaus phooj ywg dua nrog rau ib co tshiab. Nyob rau hauv Khenyam no muaj hauj lwm ntau heev ua.

Xyoo 2023, wb nyob hauv Khenyam

WB KHAWS TAU LI NO

Es: Nyob hauv kuv lub neej, kuv tau raug ntau yam. Muaj tej lub sij hawm ua rau kuv cia li nyob ntshai tshee hnyo. Yus nyob rau tej thaj chaw phom sij mas yeej ua rau yus ntxhov siab ces yuav ua rau yus noj tsis qab nyob tsis zoo. Wb paub tias Yehauvas tsis ua txuj ci los mus tiv thaiv wb. Tam sim no kuv hnov tsis tau phom nrov. Yog kuv hnov ces ua rau kuv xeev ntuav thiab kuv tej tes cia li loog tas. Tiam sis kuv tso siab rau tej uas Yehauvas muab los txhawb wb, xws li cov kwv tij nkauj muam. Kuv pom tias yog wb pheej rau siab ntso kawm Vajlugkub, thov Yehauvas, mus tej kev sib txoos thiab mus qhia txoj xov zoo ces Yehauvas yeej yuav pab kom wb ua taus nws tes hauj lwm mus ntxiv.

Phos: Muaj tej thaum tib neeg nug wb tias, “Neb puas nyiam neb tes hauj lwm?” Nyob rau tej lub teb chaws kuj phom sij heev thiab tsis tiaj tsis tus. Txawm li ntawd los qhov uas wb nyiam tshaj yog cov kwv tij nkauj muam. Txawm peb nyias yog nyias ib haiv neeg los peb yeej thooj siab koom ntsws. Wb xav hais tias lub koom haum xa wb mus txhawb lawv tiam sis lawv yog cov uas txhawb wb.

Peb ib tsoom kwv tij thoob qab ntuj yog Yehauvas pub, peb thiaj muaj ib tse neeg nyob qhov txhia qhov chaw. Yog peb nyob hauv ib lub koom txoos ces peb yeej muaj ib tse neeg. Wb paub tias yog wb tso siab rau Yehauvas ces nws yeej yuav muab lub dag lub zog rau wb thev txhua yam.​—Filipis 4:13.

a Mus nyeem txog Ntsos Tshalaj lub neej hauv Phau Tsom Faj lub 3 Hlis tim 15 xyoo 1973 hu ua “I Am Grateful to God and Christ,” ua lus Askiv.