Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 45

Xyaum Txojkev Hlub Uas Tsis Txawj Hloov

Xyaum Txojkev Hlub Uas Tsis Txawj Hloov

“Nej yuav tsum ua siab dawb siab zoo thiab ib leeg hlub ib leeg.”​—XAKHALIYAS 7:9.

ZAJ NKAUJ 107 Taug Nraim Vajtswv Txojkev Hlub

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? *

1-2. Vim li cas peb yuav tau xyaum kom muaj txojkev hlub uas tsis txawj hloov?

VAJTSWV TXOJLUS hais tias: “Tsis txhob muab txojkev ua zoo thiab kev ncaj ncees tso tseg. . . . Yog koj ua li no, Vajtswv thiab neeg yuav txaus siab rau koj.” “Thaum koj ua siab dawb siab zoo yog koj ua zoo rau koj ntag.” “Ua siab dawb siab zoo thiab ua ncaj ua ncees, koj thiaj muaj sia nyob ntev.” (Pajlug 3:3, 4; 11:17; 21:21) Yog li ntawd, peb yuav tau xyaum kom muaj txojkev hlub uas tsis txawj hloov.

2 Txojkev hlub no yuav pab kom (1) peb muaj nuj nqis rau Vajtswv, (2) nrog cov kwvtij nkauj muam ntseeg sib raug zoo, thiab (3) Vajtswv yuav pub txojsia nyob ntev dhawv mus ib txhis rau peb. Yog li ntawd, kav tsij xyaum “ua siab dawb siab zoo thiab ib leeg hlub ib leeg.”​—Xakhaliyas 7:9.

3. Zaj kawm no peb yuav teb 4 lo lus nug twg?

3 Zaj kawm no, yuav teb tau 4 lo lus nug no: Peb yuav tau tsis txhob hloov txojkev hlub rau tus twg? Phau ntawv Luv qhia peb li cas? Niaj hnub niam no, peb ua li cas qhia tau tias peb muaj txojkev hlub uas tsis txawj hloov? Cov uas xyaum txojkev hlub no yuav txais nqe zog li cas?

TSIS TXHOB HLOOV TXOJKEV HLUB RAU TUS TWG?

4. Peb xyaum Yehauvas rau txojke twg? (Malakaus 10:29, 30)

4 Zaj kawm dhau tas los no, peb kawm tias Yehauvas txojkev hlub tsis txawj hloov rau cov uas teev tiam nws. (Daniyees 9:4) Vajtswv Txojlus hais tias: “Vim nej yog Vajtswv cov menyuam uas Vajtswv hlub, nej yuav tsum xyaum ua nej lub neej raws li Vajtswv tus yam ntxwv.” (Efexus 5:1) Yog li ntawd, cia peb xyaum Yehauvas txojkev hlub kom peb thiaj txawj sib hlub sib pab.​—Nyeem Malakaus 10:29, 30.

5-6. Ua siab dawb siab zoo yog li cas?

5 Yuav kom peb xyaum tau txojkev hlub uas tsis txawj hloov, peb yuav tau paub seb qhov ua siab dawb siab zoo thiab hmov tshua ho sib txawv txav li cas. Cia peb muab piav ua lus piv txwv li no.

6 Muaj ib co tibneeg nrog tus tubtxib Paulus caij nkoj ua ke. Lawv lub nkoj txawm mus daig xuab zeb ces dej ntas tuaj ntsawj ua rau lub nkoj tawg yuav luag tag. Lawv thiaj ua luam dej mus rau tim ntug. Nyob rau lub pov txwv ntawd, muaj ib co tibneeg hu ua Malatas. Cov Malatas thiab Paulus lawv yeej tsis tau sib ntsib dua. Yog li ntawd, thaum cov Malatas tuaj pab Paulus lawv, cov Malatas yeej muaj siab dawb siab zoo tuaj pab kom raws kev raws cai.​—Tes Haujlwm 28:2, 7.

7-8. (1) Vim li cas ib tug twg thiaj hmov tshua tau lwm tus? (2) Vim li cas peb ho mus tham txog phau ntawv Luv?

7 Yog li ntawd, cia peb ho mus piav txog txojkev hmov tshua seb yog li cas tiag. Cia peb mus piav txog Daviv. Txawm Yaunathas txiv nrhiav nrhw muab Daviv tua pov tseg los yeej hloov tsis tau Daviv thiab Yaunathas nkawv txojkev sib raug zoo. Tom qab Yaunathas tag simneej lawm los, Daviv haj tseem hlub thiab hmov tshua Yaunathas tus tub Mefinpauses kawg li. Raws li peb nyuam qhuav tham tas los no, ua siab dawb siab zoo yeej txawv qhov uas hmov tshua ib tug twg tiag tiag.​—1 Xamuyees 20:9, 14, 15; 2 Xamuyees 4:4; 8:15; 9:1, 6, 7.

8 Zaum no, cia peb mus tham me ntswb mentsis txog cov yam ntxwv hauv phau ntawv Luv los teb ob lo lus nug no: Cov yam ntxwv nyob hauv phau ntawv Luv qhia peb li cas txog txojkev hlub uas tsis txawj hloov? Peb yuav muab tej no coj los siv rau cov ntseeg li cas? *

PHAU NTAWV LUV QHIA PEB LI CAS?

9. Vim li cas Na-aumis xav tias Yehauvas muab nws tso tseg lawm?

9 Nyob hauv phau ntawv Luv, piav txog tus niam pog hu ua Na-aumis, tus nyab hu ua Luv, thiab Na-aumis tus txiv cov kwvtij ib tug hu ua Npau-am. Yav thaum ub, Na-aumis thiab nws tus txiv ib txwm nrog cov Yixalayees nyob koom zej koom zos. Tiamsis tom qab no thaum muaj kev tshaib nqhis, lawv txawm txiav txim siab tsiv mus nyob rau tebchaws Mau-am. Tsis ntev tom qab ntawd, nws tus txiv txawm tas simneej lawm. Tseg lawv cov niam tub ua ntsuag cia. Ces nws ob tug tub txawm mus yuav tau ob tug ntxhais Mau-am los ua nyab. Ntev mus ntev tuaj, ob tug tub txawm tas simneej lawm thiab. (Luv 1:3-5; 2:1) Na-aumis raug ib qho tag ib qho tuaj ua rau nws lwj siab qas ntsuav. Nws thiaj hais li no tias: “[Yehauvas] tau tso kuv tseg lawm.” “Vajtswv tus uas muaj Hwjchim loj kawg nkaus tau ua rau kuv lub neej raug kev txomnyem lwj siab kawg li.” “[Yehauvas] uas muaj Hwjchim loj kawg nkaus rau txim thiab tso kev txomnyem los rau kuv.”​—Luv 1:13, 20, 21.

10. Yehauvas xav li cas txog Na-aumis tej lus?

10 Yehauvas xav li cas thaum Na-aumis hais li ntawd? Yehauvas hmov tshua Na-aumis kawg nkaus li thiab tsis tau muab nws tso pov tseg. Yehauvas paub ntsoov tias “kev quab yuam tsim txom ua rau tus uas muaj tswvyim ruam.” (Tej Lus Qhia 7:7, TT ) Yog li ntawd, Yehauvas thiaj tau ua li cas los qhia tias nws haj tseem nrog nraim Na-aumis? (1 Xamuyees 2:8) Nws rub Luv lub siab lub ntsws los hlub Na-aumis. Luv ua tib zoo pab nws niam pog kom rov kaj siab thiab nco ntsoov tias Yehauvas haj tseem hlub tshua nws niam pog heev. Luv coj tau xoos qhuas kawg nkaus li. Peb yuav khaws Luv tus yam ntxwv coj mus coj li cas?

11. Vim li cas peb yuav tau txhawb cov nyob lwj siab ntsuav?

11 Mus pab txhawb cov ntseeg uas nyob lwj siab ntsuav. Luv yeej nrog nraim nws niam pog thaum muaj kev nyuaj siab. Niaj hnub no los muaj cov nyob hauv lub koom txoos uas qaug zog thiab nyob lwj siab ntsuav. Tib yam li Luv, peb yuav tau mus pab txhawb cov ntseeg uas qaug zog. Ua li no thiaj qhia tias peb hmov tshua cov ntseeg uas raug kev nyuaj siab ntxhov plawv. (Pajlug 12:25; 24:10) Tsis tas li ntawd, Paulus kuj tau hais tias: “Txhawb tus uas tsis muaj lub siab tawv, pab tus uas qaug zog thiab ua siab ntev rau sawvdaws.”​—1 Thexalaunikes 5:14.

Yog ib tug ntseeg twg muaj kev ntxhov siab, cia li tig ntsej mloog nws piav thiaj txhawb tau nws (Saib nqe 12)

12. Peb txhawb tau ib tug ntseeg twg li cas?

12 Thaum peb mus txhawb ib tug ntseeg twg, peb tsis tas txhawj nyob tsam peb yuav tau hais tsheej zag rau nws mloog. Tej zaum mus mloog nws piav xwb thiab qhia tias nws yeej sawv nruj nraim hauv koj nruab siab, twb pab tau nws lawm hov ntau. Yehauvas yeej ntsia ntsoov thiab txaus siab heev thaum peb cev tes mus pab ib tug ntseeg twg. (Phau Ntawv Nkauj 41:1) Pajlug tshooj 19 nqe 17 hais tias: “Thaum koj muab rau tus pluag yog koj qiv rau [Yehauvas] ntag, ces [Yehauvas] yuav them rov rau koj.”

Luv nrog nraim nws niam pog hos Aulepas rov qab ncaim mus raws nws cov neej tsa. Luv hais rau nws niam pog tias: “Koj mus qhov twg, kuv yeej yuav nrog koj mus qhov ntawd” (Saib nqe 13)

13. Luv thiab Aulepas coj tau sib txawv txav li cas, thiab vim li cas ho hais tias Luv txawj hmov tshua nws niam pog? (Saib daim duab ntawm lub khaum.)

13 Tom qab Na-aumis tus txiv thiab ob tug tub tag simneej lawd, Na-aumis txawm hnov xov tias Yehauvas “tau foom koob hmoov rau nws haivneeg, lawv rov ua tau qoobloo.” (Luv 1:6) Na-aumis thiaj txiav txim siab rov qab mus nyob nws qub teb qub chaw. Nws ob tug nyab txawm nrog nws mus ces Na-aumis cheem nkawv 3 zaug kom nkawv rov qab mus raws neej tsa. Aulepas thiaj mloog nws niam pog lus “ces Aulepas txawm nwj nws niampog thiab ncaim rov qab mus tsev lawm, tiamsis Luv tseem tuav rawv nws niampog tsis tso li.” (Luv 1:7-14) Luv tsis yib thiab raws nws niam pog mus. (Luv 1:16, 17) Tsis yog Luv lam nrog nws niam pog mus xwb tiamsis nws yeem mus. Qhov Luv ua li no qhia tias nws hlub tshua nws niam pog kawg nkaus li. Peb yuav khaws Luv tus yam ntxwv coj mus coj li cas?

14. (1) Niaj hnub no cov ntseeg xyaum tau Luv li cas? (2) Raws li Henplais 13:16, peb yuav ua rau Yehauvas zoo siab li cas?

14 Peb tsis yog lam ua kom tas kev tas cai tiamsis ua ntau tshaj ntawd. Niaj hnub no, txawm peb tsis tau sib ntsib dua los peb yeej txaus siab hlo mus pab cov ntseeg nyob rau lwm qhov chaw. Xws li thaum muaj ib yam xwm txheej twg los raug nthawv nthav, peb yeej nug lawv moo thiab nqes tes hlo mus pab. Yog muaj ib tug ntseeg twg hauv lub koom txoos tu ncua ib yam dabtsi, cia li nqes tes mus pab. Yog peb coj li no, twb yog peb xyaum cov ntseeg hauv lub xeev Makedaunias uas nyob thawj 100 xyoo. Cov ntseeg thaum ntawd tsis yog ua kom tas kev tas cai xwb. Tiamsis lawv yeej lauj sijhawm mus pab thiab pub yam ub yam no “raws li uas lawv pab tau.” (2 Kauleethaus 8:3) Ntshe yuav zoo Yehauvas siab kawg li thaum nws pom tej no.​—Nyeem Henplais 13:16.

QHIA TIAS PEB YEEJ MUAJ TXOJKEV HLUB UAS TSIS TXAWJ HLOOV

15-16. Piav seb Luv puas tso nws niam pog tseg.

15 Cia peb rov mus tham txog Luv thiab Na-aumis seb peb kawm tau li cas ntxiv.

16 Tsis txhob tso tseg. Thaum thawj, Na-aumis tsis kam nws tus nyab nrog nws mus tebchaws Yudas. Txawm Na-aumis cheem npaum twg los nws tus nyab pheej yuav nrog nws mus nkaus nkaus xwb. Ces “Na-aumis pom hais tias, Luv muaj pluaj siab nrog nws mus tiag, nws txawm tsis hais dabtsi ntxiv li lawm.”​—Luv 1:15-18.

17. Yam twg yuav pab kom peb mus pab lwm tus tas zaj tas zog?

17 Peb khaws tau li no: Muaj tej tug ntseeg nyob lwj siab ntsuav los peb ua tiag cev tes pab. Xws li, thaum muaj ib tug muam ntseeg twg tsis kam txais kev pab los peb pheej mus nug tas zaj tas zog seb puas muaj dabtsi peb pab tau vim peb hmov tshua nws. * (Kalatias 6:2) Tej zaum muaj ib hnub twg, nws yuav tos txais peb mus pab nws.

18. Vim li cas Luv ho tu siab?

18 Tsis txhob tu siab. Thaum Na-aumis thiab nws tus nyab rov qab los txog nws qub teb qub chaw, Na-aumis tsis xav tom ntej tom qab nws txawm hais rau tej neeg zej zog tias: “Thaum kuv tawm hauv no mus, kuv muaj txhua yam nplua mias, tiamsis [Yehauvas] coj kuv rov los tes dawb tes npliag.” (Luv 1:21) Thaum Luv hnov nws niam pog hais li no mas ntshe dua rhe nws lub siab. Thaum nws niam pog quaj, nws twb nrog niam pog quaj. Thaum niam pog luag, nws twb nrog niam pog luag. Nkawv sib ua luag los tau ntau hnub ntau hmo mam los txog. Nws pab npaum li no los cuag li nws niam pog tsis xam muaj nws. Nws niam pog thiaj hais tias: “[Yehauvas] coj kuv rov los tes dawb tes npliag.” Txawm nws niam pog hais tau tej lus no ua rau nws tu siab los nws yeej tsis ncaim nws niam pog mus.

19. Yam twg pab tau peb txhob muab tus muaj kev nyuaj siab tso tseg?

19 Peb khaws tau li no: Muaj ib tug muam ntseeg raug kev nyuaj siab, peb thiaj nqes tes mus pab nws. Los nws tsis xav tom ntej tom qab, nws haj tseem hais tau tej lo lus chob chob siab rau peb. Txawm li ntawd los, peb tsis khaws chim. Peb haj tseem tos txais nws li qub thiab thov Yehauvas pab seb puas muaj lwm txoj hau kev uas peb yuav pab tau nws li cas.​—Pajlug 17:17.

Cov txwj laus yuav xyaum Npau-am li cas? (Saib nqe 20-21)

20. Yam twg txhawb tau Luv lub zog?

20 Txhawb raws caij raws nyoog. Luv yeej hmov tshua nws niam pog, tiamsis yeej muaj qee lub sijhawm nws xav tau lwm tus txhawb nws thiab. Yehauvas thiaj tau rub Npau-am lub siab los txhawb Luv. Npau-am hais rau Luv tias: “Thov kom [Yehauvas] pauj txiaj ntsig rau tej uas koj tau ua zoo tas los lawm. Thov kom koj tau txais koob hmoov nplua mias los ntawm [Yehauvas] uas yog cov Yixalayees tus Vajtswv uas koj los vamkhom.” (Luv 2:12, 13) Npau-am cov lus no tabtom hais tau los daws Luv nplooj siab nplooj ntsws.

21. Raws li Yaxayas 32:1, 2, cov txwj laus ua tau li cas?

21 Peb khaws tau li no: Cov ntseeg uas hmov tshua lwm tus kuj xav tau lwm tus txojkev hmov tshua thiab. Cov txwj laus muaj peevxwm xyaum tau Npau-am tus yam ntxwv. Thaum lawv pom ib tug ntseeg twg txhawb tau lwm tus ntseeg lub zog, cia li yeej meem qhuas tus ntawd. Yog tias nej qhuas cov ntseeg yam li no, yuav txhawb tau lawv lub siab lub ntsws.​—Nyeem Yaxayas 32:1, 2.

COV UAS HMOV TSHUA LWM TUS YUAV TAU TEJ NO

22-23. Yam twg pab Na-aumis hloov? (Phau Ntawv Nkauj 136:23, 26)

22 Npau-am muaj lub siab dawb siab zoo kawg nkaus li, nws pub kom Luv thiab Na-aumis nkawv muaj txaus noj txaus haus. (Luv 2:14-18) Na-aumis thiaj hais tias: “Thov [Yehauvas] foom koob hmoov rau Npau-am, [Yehauvas] yeej ua raws li nws tej lus cog tseg rau cov neeg uas tseem ua neej nyob thiab cov uas tuag lawm.” (Luv 2:20) Na-aumis cov lus no qhia tias nws hloov lawm. Thaum thawj, nws yws tias: “[Yehauvas] tau tso kuv tseg lawm.” Tiamsis tom qab no, nws hais tias: “[Yehauvas] yeej ua raws li nws tej lus cog tseg.” Yam twg thiaj txhawb tau Na-aumis hloov siab?

23 Tej yam Na-aumis ntsib tom qab no ua rau nws ras tias Yehauvas haj tseem tsis tau muab nws tso tseg. Nws xav txog thaum Yehauvas rub Luv lub siab kom nrog nws sib ua luag rov qab los rau nws qub teb qub chaw. (Luv 1:16) Tsis tas li ntawd, nws pom tias Yehauvas haj tseem rub Npau-am lub siab pub kom nws tus nyab nkawv muaj txaus noj txaus haus. (Luv 2:19, 20) Tej zaum tej no yuav ua rau nws paub tias Yehauvas yeej tsis tau muab nws tso tseg hlo li. (Nyeem Phau Ntawv Nkauj 136:23, 26.) Thaum nws pom nws tus nyab thiab Npau-am ua siab ntev kawg li rau nws, ntshe nws zoo siab kawg. Tej zaum Luv thiab Npau-am nkawv zoo siab kawg li tias Na-aumis rov qab kaj siab li qub thiab rau siab teev tiam Yehauvas.

24. Vim li cas peb muaj txojkev hlub uas tsis txawj hloov rau cov ntseeg?

24 Phau ntawv Luv yeej qhia tau peb ntau ntau yam txog txojkev hlub uas tsis txawj hloov. Yog peb khaws txojkev hlub zoo li no, peb yuav tsis lam muab tej kwvtij nkauj muam ntseeg tso pov tseg thaum lawv ntsib kev nyuaj siab ntxhov plawv. Peb yuav txaus siab hlo lauj sijhawm mus nplig lawv siab. Tsis tas li ntawd, thaum muaj ib tug ntseeg twg mus pab ib tug twg hauv lub koom txoos los qhov uas cov txwj laus tsa ncauj qhuas tus ntawd twb ua rau nws zoo siab lawm hov ntau tuaj. Ntxiv ntawd, thaum peb pom ib tug ntseeg twg rov qab kaj kaj siab, peb cia li nrog nws kaj siab. (Tes Haujlwm 20:35) Cia peb rau siab ntso xyaum txojkev hlub uas tsis txawj hloov vim peb xav xyaum peb tus Vajtswv Yehauvas, uas yog tus muaj txojkev hlub loj thiab dav kawg nkaus rau sawvdaws.​—Khiav Dim 34:6; Phau Ntawv Nkauj 33:22.

ZAJ NKAUJ 130 Cia Li Sib Zam Txim

^ nqe 5 Yehauvas xav kom nws cov tibneeg xyaum txojkev hlub uas tsis txawj hloov. Yuav kom peb xyaum tau txojkev hlub no, cia peb muab Luv, Na-aumis, thiab Npau-am lawv peb tug yam ntxwv hauv Vajtswv Txojlus coj los ua kev xyaum.

^ nqe 8 Yog tias peb tsis nkag siab ib qho twg, peb mus nyeem tau phau ntawv Luv tshooj 1 thiab 2 los pab.

^ nqe 17 Zaj no tham txog Na-aumis, peb thiaj li hais txog cov muam hauv nqe no. Txawm li ntawd los yeej siv tau rau cov kwvtij ntseeg tib yam nkaus.