Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Koj Puas Nco Qab?

Koj Puas Nco Qab?

Koj puas tau muab cov Phau Tsom Faj rau xyoo no coj los ua tib zoo nyeem? Sim seb koj teb puas tau cov lus nug hauv qab no:

Vim li cas zoo rau peb thov Vajtswv, mloog nws lus thiab xav txog nws?

Peb yuav paub txiav txim ua qhov zoo, txawj qhia lwm leej lwm tus, muaj kev ntseeg ruaj nreeg ruaj khov, thiab yuav xib Yehauvas heev zuj zus.​—w22.01, sab 30-31.

Vim li cas ho zoo rau peb tso siab rau Yehauvas thiab cov Yehauvas tsa los sawv nws cev?

Peb yuav tau tso siab rau Yehauvas es tsis txhob ua xyem xyav thaum cov txwj laus txiav txim siab ua dab tsi. Yog tam sim no peb mloog lawv lus ces thaum txog lub sijhawm uas txom nyem kawg nkaus, yuav tsis nyuaj ua luaj twg rau peb mloog lawv lus.​—w22.02, sab 4-6.

Vim li cas tus tub txib saum ntuj ho qhia rau Xakhaliyas txog txoj hlua ntsuas tsev ntawm tus tswv xeev Xelunpanpees txhais tes? (Xakhaliyas 4:8-10)

Zaj yog toog yog los mus txhawb Vajtswv cov tib neeg kom nco ntsoov tias lub tuam tsev sawv daws pom ntawd tsis zoo npaum li lub qub los yeej yuav muab kho kom tiav thiab yuav zoo ib yam li Yehauvas lub siab nyiam.​—w22.03, sab 16-17.

Peb yuav xyaum ua ib tug neeg txawj hais lus li cas? (1 Timautes 4:12)

Peb yuav tau nco ntsoov hais lus mos lus muag thaum peb mus tshaj tawm txoj xov zoo, thaum mus kev sib txoos los hu nkauj kom kawg siab kawg ntsws, tsa tes teb, thiab tsis txhob thuam ib tug twg.​—w22.04, sab 6-9.

Vim li cas plaub tug tsiaj hauv Daniyees tshooj 7 ho koom ua ib tug tsiaj ntawm Tshwmsim 13:1, 2?

Tus tsiaj hauv Tshwmsim tshooj 13 tsis yog hais txog ib roog nom tswv xwb, xws li teb chaws Loos. Tiam sis tus tsiaj no piv txwv txog ib zej tsoom nom tswv uas kav puag txheej thaum ub los txog niaj hnub niam no.​—w22.05, sab 9.

Ib yam uas qhia tias peb tso siab rau Vajtswv ua tus txiav txim ncaj ncees yog li cas tiag?

Yog ib tug twg thuam peb, ua siab peb, ua txhaum rau peb, peb tsis txhob npau taws los sis khaws chim tiam sis muab tso rau Yehauvas ua tus saib xyuas. Yehauvas yuav daws tej yam peb ib leeg ua rau ib leeg.​—w22.06, sab 10-11.

Thaum ib tug kwv tij thov Vajtswv tom kev sib txoos, nws yuav tau nco ntsoov li cas?

Tsis txhob siv lub sij hawm thov Vajtswv los qhuab ntuas lwm tus los sis los tshaj tawm txog tej ub tej no. Thaum thov pib kev sib txoos los tsis txhob “thov ntev thov ntau. (Mathais 6:7)​—w22.07, sab 24-25.

“Cov neeg uas ua phem ua qias” yuav sawv “los raug kev txiav txim” li cas? (Yauhas 5:29)

Yehauvas yuav tsis txiav txim rau lawv raws li lub neej lawv coj ua ntej lawv nruam sim tiam sis yuav txiav txim raws li tej yam lawv ua tom qab lawv sawv rov los.​—w22.09, sab 18.

Kwv Tij Luthafaw (Rutherford) tau hais li cas thaum muaj lub rooj sib txoos rau lub 9 Hlis xyoo 1922?

Lub rooj sib txoos nyob rau hauv teb chaws U.S.A. hauv lub xeev Auhaiyaum (Ohio) ntawm lub nroog Xidawm Phau-ees (Cedar Point), nws tshaj tawm tias: “Tus Vaj Ntxwv twb kav lawm. Nej tes hauj lwm yog mus qhia txhua leej txhua tus kom paub. Yog li ntawd, cia li mus tshaj tawm, tshaj tawm, tshaj tawm, txog tus Vaj Ntxwv thiab nws lub Nceeg Vaj.”​—w22.10, sab 3-5.

Yaxayas tshooj 30 qhia txog peb yam twg uas Yehauvas tau ua los pab nws cov tib neeg thev lawv tej kev nyuaj siab?

Tshooj ntawd qhia tias nws (1) mloog thiab teb peb tej lus thov, (2) qhia seb txoj hau kev twg thiaj zoo, thiab (3) foom koob hmoov rau peb tam sim no thiab yav tom ntej.​—w22.11, sab 9.

Vim li cas peb paub tias Phau Ntawv Nkauj 37:10, 11, 29 muaj tiav rau yav thaum ub thiab tseem yuav muaj rau yav tom ntej?

Daviv hais txog lub neej thaum Xalaumoos kav es cov Ixayees ua neej kaj siab lug. Yexus hais txog ib lub vaj kaj siab uas yuav muaj yav tom ntej thiab nws kuj hais txog nqe 11. (Mathais 5:5; Lukas 23:43)​—w22.12, sab 8-10, 14.