Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 51

Koj Puas Paub Vajtswv Yehauvas Zoo?

Koj Puas Paub Vajtswv Yehauvas Zoo?

“Tus TSWV [“Yehauvas,” NWT ], txhua tus uas paub koj, lawv yeej cia siab rau koj; koj yeej tsis muab ib tug twg uas los cuag koj tso tseg li.”​—PHAU NTAWV NKAUJ 9:10.

ZAJ NKAUJ 29 Ua Lub Neej Kom Phim Peb Lub Npe

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? *

1, 2. Ahelitaus tus qauv qhia peb li cas?

KOJ niam koj txiv puas yog Yehauvas Cov Timkhawv? Txawm nkawd yog thiab nkawd muaj kev sib raug zoo nrog Yehauvas los koj yuav tsum nco ntsoov tias koj txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas nyob ntawm koj. Txawm koj niam thiab koj txiv ntseeg thiab tsis ntseeg Yehauvas los peb txhua leej txhua tus nyias yuav tsum cog nyias kev phoojywg nrog Yehauvas.

2 Xav txog ib tug kwvtij hu ua Ahelitaus (Angelito). Tag nrho nws tsev neeg puavleej yog Yehauvas Cov Timkhawv tiamsis nws tsis xav hais tias thaum nws yau nws muaj kev sib raug zoo nrog Yehauvas. Nws hais tias: “Kuv tsuas lam nrog kuv tsev neeg teev tiam Yehauvas xwb.” Ahelitaus thiaj li siv sijhawm ntau ntxiv los nyeem Vajtswv Txojlus thiab ua tib zoo xav txog tej uas nws nyeem. Nws kuj thov Yehauvas heev dua qub. Twb yog li ntawd Ahelitaus thiaj hais tias: “Kuv pom tias yuav kom muaj kev sib raug zoo nrog kuv Leej Txiv Yehauvas, kuv yuav tsum siv sijhawm los kawm kom kuv paub nws zoo.” Ahelitaus tus qauv ua rau peb xav tias: Txawm peb paub Yehauvas los peb puas paub nws zoo? Thiab peb yuav tsum ua li cas peb thiaj paub nws zoo?

3. Txawm peb paub Yehauvas los peb puas paub nws zoo tiag?

3 Txawm tias peb paub Yehauvas lub npe thiab paub yam puav txog tej uas nws hais thiab tej uas nws ua lawm los hais tsis tau tias peb paub nws zoo. Yuav kom peb paub Yehauvas zoo, peb yuav tsum siv sijhawm los kawm txog nws thiab nws tus yam ntxwv. Thaum Yehauvas ua ib yam dabtsi peb thiaj to taub tias yog vim li cas nws thiaj ua li nws ua thiab hais li nws hais. Qhov no yuav pab kom peb tshuaj ntsuam seb tej peb xav thiab tej peb ua puas haum Yehauvas siab. Thaum peb paub tias Yehauvas xav kom peb ua dabtsi lawm ces peb yuav tsum ua li ntawd.

4. Tej qauv hauv phau Vajlugkub yuav pab tau peb li cas?

4 Muaj ib txhia neeg yuav thuam luag peb rau qhov peb xav teev tiam Yehauvas. Lawv hajyam yuav tawm tsam peb thaum peb mus koom nrog Yehauvas cov neeg. Tiamsis yog tias peb tso siab rau Yehauvas, nws yuav tsis tso peb tseg li. Peb yuav cog tau kev phoojywg zoo nrog Yehauvas mus ib txhiab ib txhis. Peb puas yuav paub tau Yehauvas zoo npaum li ntawd tiag? Yeej tau kawg! Zoo ib yam li Mauxes thiab Vajntxwv Daviv nkawd, nkawd twb yog noob txaug neeg txhaum los nkawd twb ua tau. Thaum peb kawm txog nkawd, peb yuav teb tau 2 lo lus nug no: Ua cas nkawd thiaj paub Yehauvas? Thiab peb kawm tau li cas los ntawm nkawd?

MAUXES POM “TUS UAS SAWVDAWS QHOVMUAG TSIS POM”

5. Mauxes txiav txim siab ua dabtsi?

5 Mauxes txiav txim siab teev tiam Yehauvas. Thaum Mauxes muaj li 40 xyoo nws yeem mus nrog cov Yixalayees uas yog Vajtswv cov neeg ua ke, nws tsis yeem kom luag hu tias “nws yog Falaus tus ntxhais tus tub.” (Henplais 11:24) Thaum Mauxes mus nrog cov Yixalayees nws tso lub neej ua nom ua tswv tseg. Nws ua rau Falaus uas yog Iziv tus vajntxwv uas luag saib yam li ib tug vajtswv chim heev. Mauxes muaj kev ntseeg heev! Nws tso siab plhuav rau Yehauvas. Twb yog vim li no Mauxes thiaj li muaj kev sib raug zoo nrog Yehauvas tas nws sim neej.​—Pajlug 3:5.

6. Mauxes tus qauv qhia li cas rau peb?

6 Qhov no qhia li cas rau peb? Ib yam li Mauxes, peb sawvdaws yuav tsum txiav txim siab tias peb puas yuav teev tiam Yehauvas thiab nrog nws cov neeg ua ke. Tej zaum peb yuav tau tso tej yam uas tseem ceeb heev rau peb tseg peb thiaj teev tiam tau Yehauvas. Cov uas tsis paub Yehauvas yuav tawm tsam peb los kuj muaj thiab. Tiamsis yog peb tso siab rau peb Leej Txiv uas nyob saum ntuj, nws yeej yuav pab peb thiab yuav tsis tso peb tseg.

7, 8. Mauxes paub dabtsi ntxiv txog Yehauvas?

7 Mauxes paub Yehauvas zoo zuj zus thiab rau siab ntso ua li Yehauvas hais. Xws li thaum Yehauvas txib Mauxes mus coj cov neeg Yixalayees tawm hauv tebchaws Iziv, Mauxes ntshai heev thiab ib sij hais rau Yehauvas ib zaug tias nws ua tsis tau. Yehauvas hlub Mauxes thiab to taub nws zoo, Yehauvas thiaj pab Mauxes. (Khiav Dim 4:10-16) Mauxes thiaj cev tau Yehauvas cov lus txiav txim hnyav heev rau Falaus. Thiab Mauxes pom Yehauvas lub hwjchim thaum Yehauvas cawm cov Yixalayees thiab ua dej hiavtxwv nphau kiag los npog nkaus Falaus thiab nws cov tub rog tuag tag hauv Hiavtxwv Liab.​—Khiav Dim 14:26-31; Phau Ntawv Nkauj 136:15.

8 Thaum Mauxes coj cov Yixalayees tawm hauv tebchaws Iziv, lawv niaj hnub yws los Mauxes pom tias Yehauvas ua siab ntev heev rau lawv. (Phau Ntawv Nkauj 78:40-43) Thiab Mauxes pom tias Yehauvas txo hwjchim heev thaum Yehauvas hloov siab tsis muab cov Yixalayees ua puas tsuaj tag raws li Mauxes tau thov kom Nws tsis txhob ua.​—Khiav Dim 32:9-14.

9. Raws li Henplais 11:27, Mauxes sib raug zoo nrog Yehauvas npaum li cas?

9 Tom qab Mauxes coj cov Yixalayees khiav dim ntawm tebchaws Iziv, Mauxes sib raug zoo heev nrog Yehauvas cuag li nws lub qhov muag twb pom nws Leej Txiv Yehauvas uas nyob saum ntuj. (Nyeem Henplais 11:27.) Nkawd sib raug zoo npaum li cas? Phau Vajlugkub hais tias: “Tus TSWV [“Yehauvas,” NWT ] nrog Mauxes tham tim ntsej tim muag ib yam li ob tug phoojywg sib tham.”​—Khiav Dim 33:11.

10. Yog peb xav paub Yehauvas zoo peb yuav tsum ua li cas?

10 Qhov no qhia li cas rau peb? Yog peb xav paub Yehauvas zoo, peb yuav tsum kawm txog nws tus yam ntxwv thiab rau siab ntso ua raws li nws lub siab xav. Niaj hnub nimno “Vajtswv xav kom tej neeg sawvdaws nyias dim nyias lub txim thiab xav kom lawv paub qhov tseeb.” (1 Timautes 2:3, 4) Ib qho uas peb ua tau raws li Yehauvas lub siab xav ces yog qhov uas peb mus qhia lwm tus txog nws.

11. Ua cas peb thiaj paub Yehauvas zoo dua thaum peb mus qhia lwm tus txog nws?

11 Thaum peb qhia lwm tus txog Yehauvas yuav pab kom peb paub nws zoo ntxiv. Xws li peb pom Yehauvas txojkev hlub rau tibneeg thaum nws coj peb mus rau cov uas xav los paub nws. (Yauhas 6:44) Peb pom Vajtswv Txojlus muaj hwjchim pab tau cov kawm Vajlugkub tso tej kev phem tseg thiab hloov lawv lub neej. (Kaulauxais 3:9, 10) Thiab peb pom tias Vajtswv ua siab ntev heev rau cov neeg hauv peb thaj tsam rau qhov uas nws niaj hnub xa peb mus pab kom lawv los paub txog nws lawv thiaj tau kev cawm dim.​—Loos 10:13-15.

12. Hauv Khiav Dim 33:13, Mauxes thov Yehauvas li cas? Thiab yog vim li cas?

12 Mauxes saib nws txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas muaj nqis heev. Txawm Yehauvas siv Mauxes ua ntau yam txujci thiab Mauxes twb paub Yehauvas zoo heev lawm los nws tseem thov Yehauvas pab kom nws paub Yehauvas zoo ntxiv. (Nyeem Khiav Dim 33:13.) Thaum Mauxes thov Yehauvas li no nws twb muaj 80 tawm xyoo lawm, tiamsis nws paub tias tseem tshuav ntau yam uas nws tsis tau paub txog nws Leej Txiv Yehauvas.

13. Yog peb saib peb txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas muaj nqis, peb yuav ua li cas?

13 Qhov no qhia li cas rau peb? Txawm peb teev tiam Yehauvas ntev npaum li cas lawm los peb yuav tsum saib peb txojkev sib raug zoo nrog nws muaj nqis. Ib qho uas qhia tias peb saib peb txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas muaj nqis ces yog qhov uas peb thov Vajtswv.

14. Vim li cas kev thov Vajtswv thiaj tseem ceeb heev yog peb xav paub Vajtswv zoo?

14 Yog koj xav ua phoojywg zoo nrog ib tug twg, koj yuav tsum niaj hnub nrog nws tham. Ib yam li ntawd yog koj xav ua phoojywg zoo nrog Vajtswv, koj yuav tsum niaj hnub thov nws thiab qhia siab rau nws. (Efexus 6:18) Kilixita (Krista) uas nyob hauv tebchaws Rhawkis (Turkey) hais tias: “Txhua zaus uas kuv qhib siab thov Vajtswv thiab pom tej uas nws pab kuv ua rau kuv hajyam hlub Yehauvas thiab tso siab rau nws. Thaum kuv pom Yehauvas teb kuv tej lus thov thiab pab kuv, ua rau kuv pom tias Yehauvas yeej yog ib Leej Txiv thiab ib tug Phoojywg zoo heev.”

TUS UAS UA HAUM YEHAUVAS SIAB

15. Yehauvas hais li cas txog Vajntxwv Daviv?

15 Thaum Vajntxwv Daviv yug los nws niam nws txiv thiab cov Yixalayees muab siab npuab Yehauvas. Daviv teev tiam Yehauvas, puas yog nws ua raws li poj ua tseg yawg ua cia xwb? Tsis yog. Daviv yeej cog nws txojkev sib raug zoo nrog Vajtswv Yehauvas thiab Yehauvas los kuj hlub nws heev. Yehauvas hais li cas txog Daviv? Nws hais tias: “Daviv yog tus uas ua haum kuv siab.” (Tes Haujlwm 13:22) Ua cas Daviv thiaj muaj kev sib raug zoo ua luaj nrog Yehauvas?

16. Thaum Daviv saib tej uas Yehauvas tsim, Daviv kawm tau li cas?

16 Daviv paub Yehauvas los ntawm tej uas Yehauvas tsim. Thaum Daviv tseem yau, nws yog tus saib xyuas nws txiv cov yaj nyob tom tej tiaj nras. Tej zaum thaum nws mus yug yaj, nws siv sijhawm ua tib zoo xav txog tej uas Yehauvas tsim. Thaum Daviv tsa muag ntsia saum nruab ntug thiab pom tej hnub qub thoob plaws qab ntug ua rau nws ras txog Yehauvas tej yam ntxwv zoo. Daviv thiaj sau tias: “Saum nruab ntug twb ua rau peb pom Vajtswv lub hwjchim tseeb, thiab qhia tes haujlwm uas nws ua tiav lawm rau peb paub.” (Phau Ntawv Nkauj 19:1, 2) Daviv kuj ua tib zoo xav txog qhov uas Yehauvas tsim tau peb zoo kawg li. Nws pom tias Yehauvas thiaj yog tus uas muaj laj lim tswvyim. (Phau Ntawv Nkauj 139:14) Thaum Daviv ua tib zoo xav txog tej uas Yehauvas tsim ua rau nws pom tias nws me npaum li cas.

17. Yog peb ua tib zoo xav txog tej uas Vajtswv tsim, yuav pab tau peb li cas?

17 Qhov no qhia li cas rau peb? Ntsia thiaj pom saib thiaj paub tias Yehauvas tsim tau lub ntiajteb zoo npaum li cas. Peb yuav tsum xav paub txog tej uas Yehauvas tsim. Xav txog tej nroj tsuag tej xyoob tej ntoo tej tsiaj tej txhu thiab tibneeg, seb tej uas Vajtswv tsim no qhia li cas rau koj txog nws. Yog koj niaj hnub ua li no ces koj yuav hajyam hlub Yehauvas thiab paub nws zoo.​—Loos 1:20.

18. Raws li Phau Ntawv Nkauj 18, Daviv pom li cas xwb?

18 Daviv pom tias Yehauvas yog tus pab nws. Xws li thaum Daviv tiv thaiv nws txiv cov yaj ntawm ib tug tsov ntxuav thiab ib tug dais nws paub tias Yehauvas yog tus uas pab nws tua tau 2 tug tsiaj qus no. Thaum Daviv tua Nkauli-am uas yog ib tug tub rog loj thiab siab heev los nws pom tias Yehauvas yog tus pab nws thiab. (1 Xamuyees 17:37) Thiab thaum nws khiav ntawm Vajntxwv Xa-ules, Daviv hais tias Yehauvas yog tus uas cawm nws dim. (Phau Ntawv Nkauj 18, cov lus hauv qab taw qhia) Yog Daviv khav theeb ces nws yuav hais tias tej no puavleej yeej yog nws ua nws nkaus xwb. Tiamsis Daviv yog ib tug neeg txo hwjchim, nws thiaj pom tias Yehauvas yog tus pab nws.​—Phau Ntawv Nkauj 138:6.

19. Daviv tus qauv qhia li cas rau peb?

19 Qhov no qhia li cas rau peb? Tsis yog peb thov Yehauvas xwb tiamsis peb yuav tsum paub thaum twg nws pab peb thiab nws pab peb li cas. Yog peb ua neeg txo hwjchim ces peb yuav to taub tias peb ua tsis tau ib puas tsav yam peb tus kheej thiab tej uas peb ua tsis tau los Yehauvas yeej yuav pab peb. Txhua zaus Yehauvas pab peb ua rau peb txojkev sib raug zoo nrog nws hajyam ruaj khov. Muaj ib tug kwvtij hu ua Ixaj nyob hauv lub povtxwv Fintsis (Fiji) uas teev tiam Yehauvas ntev lawm hais tias: “Kuv pom tias Yehauvas yog tus pab kuv txij thaum kuv pib kawm phau Vajlugkub los txog ntua niaj hnub nimno. Twb yog vim li no kuv thiaj ntseeg tias yeej muaj Yehauvas tiag.”

20. Ua cas Daviv thiaj muaj kev sib raug zoo nrog Yehauvas thiab qhov no qhia peb li cas?

20 Daviv xyaum coj li Yehauvas tus yam ntxwv. Yehauvas tsim kom peb muaj cuab kav xyaum tau nws tus yam ntxwv. (Chivkeeb 1:26) Yog peb kawm paub txog Yehauvas tus yam ntxwv ces peb thiaj yuav xyaum tau nws. Vim Daviv paub nws Leej Txiv saum ntuj zoo nws thiaj xyaum tau Vajtswv tus yam ntxwv es paub ua zoo rau lwm tus. Cia peb tham txog ib qho uas Daviv ua. Muaj ib zaug Daviv mus ua txhaum kev nkauj kev nraug nrog Npasenpas thiab ua kom nws tus txiv tuag tom tshav rog. (2 Xamuyees 11:1-4, 15) Tiamsis vim rau qhov Daviv xyaum Yehauvas es khuvleej lwm tus, Yehauvas thiaj khuvleej nws thiab zam txim rau nws. Daviv muaj kev sib raug zoo nrog Yehauvas, cov Yixalayees thiaj nyiam nws heev. Yehauvas kuj siv Daviv los ua qauv rau cov Yixalayees cov vajntxwv xyaum thiab.​—1 Vajntxwv 15:11; 2 Vajntxwv 14:1-3.

21. Raws li Efexus 4:24 thiab 5:1, yog peb “xyaum ua [peb] lub neej raws li Vajtswv tus yam ntxwv” yuav zoo li cas xwb?

21 Qhov no qhia li cas rau peb? Peb yuav tsum “xyaum ua [peb] lub neej raws li Vajtswv tus yam ntxwv.” Yog peb xyaum Yehauvas tus yam ntxwv ces yuav zoo rau peb thiab peb yuav paub Yehauvas zoo ntxiv. Tsis tas li ntawd xwb yog peb xyaum coj li Yehauvas tus yam ntxwv peb thiaj yog Vajtswv cov menyuam.​—Nyeem Efexus 4:24; 5:1.

KAWM PAUB TXOG YEHAUVAS

22, 23. Yog peb ua raws li tej peb paub txog Yehauvas yuav zoo li cas xwb?

22 Raws li peb tau kawm los no, thaum peb ua tib zoo xav txog tej uas Yehauvas tsim thiab kawm phau Vajlugkub ces peb yuav paub Yehauvas zoo. Muaj ntau tus uas muab siab npuab Vajtswv uas peb xyaum tau hauv phau Vajlugkub xws li Mauxes thiab Daviv nkawd. Yehauvas twb ua nws feem es ua ib puas tsav yam pab kom peb paub txog nws lawm. Yog li ntawd peb yuav tsum ua peb feem es rua qhov muag ntsia tej nws tsim, cuab pob ntseg mloog nws Txojlus, thiab qhib peb lub siab rau Yehauvas.

23 Txawm peb kawm npaum li cas los peb yeej kawm tsis txawj tag txog Yehauvas. (Tej Lus Qhia 3:11, NWT ) Qhov tseem ceeb tshaj, tsis yog qhov uas peb paub Yehauvas npaum li cas tiamsis yog qhov uas peb puas ua raws li tej peb paub. Yog peb xyaum ua li peb kawm txog Yehauvas thiab xyaum nws tus yam ntxwv ces nws yuav nyob ze peb. (Yakaunpaus 4:8) Yehauvas hais hauv nws Txojlus cia lawm tias nws yeej yuav tsis tso cov uas xav paub nws tseg ib zaug li.

ZAJ NKAUJ 2 Koj Hu Ua Yehauvas

^ nqe 5 Muaj coob tus ntseeg tias yeej muaj Vajtswv tiamsis lawv tsis paub nws zoo. Qhov uas peb paub Yehauvas yog li cas tiag? Mauxes thiab Vajntxwv Daviv ua li cas nkawd thiaj muaj kev sib raug zoo nrog Vajtswv thiab peb kawm tau li cas los ntawm nkawd? Zaj kawm no yuav teb 2 lo lus nug no.