Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 49

Muaj Caij Ua Haujlwm Thiab Muaj Caij So

Muaj Caij Ua Haujlwm Thiab Muaj Caij So

“Peb cia li mus rau tej qhov chaw uas tsis muaj neeg, nej thiaj tau so mentsis.”​—MALAKAUS 6:31.

ZAJ NKAUJ 122 Nyob Ruaj Nreeg!

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? *

1. Neeg feem coob saib kev ua haujlwm zoo li cas xwb?

THAJ TSAM ntawm koj nyob, tibneeg puas nyiam ua haujlwm? Nyob rau ntau lub tebchaws muaj tibneeg khwv heev thiab ua haujlwm tas mus li xwb. Lawv tsis muaj sijhawm so, tsis muaj sijhawm los nrog lawv tsev neeg nyob ua ke, lossis kawm txog Vajtswv. (Tej Lus Qhia 2:23) Tiamsis ho muaj ib txhia neeg tsis xav ua haujlwm kiag li. Lawv hais ub hais no kom lawv tsis txhob tau mus ua haujlwm.​—Pajlug 26:13, 14.

2, 3. Tej haujlwm Yehauvas thiab Yexus ua qhia li cas rau peb txog kev ua haujlwm?

2 Niaj hnub nimno, ib txhia khwv heev dhau lawm hos ib txhia ho tub nkeeg dhau lawm. Yehauvas thiab Yexus nkawd saib kev ua haujlwm zoo li cas xwb? Peb paub tias Yehauvas nyiam ua haujlwm heev. Yexus hais txog Yehauvas tias: “Kuv Txiv yeej ua haujlwm tsis so li, yog li ntawd kuv yeej yuav ua haujlwm thiab.” (Yauhas 5:17) Vajtswv Yehauvas ua dabtsi? Vajtswv tsim cov tubtxib saum ntuj thiab tag nrho tej hnub qub saum nruab ntug. Nws kuj tsim txhua yam hauv ntiajteb no thiab. Tus sau nkauj thiaj hais tias: “Tus TSWV [“Yehauvas,”NWT ], koj tsim ib puas tsav yam! Thaum peb saib tej uas koj tsim los ntawd ua rau peb pom hais tias koj yog tus muaj tswvyim! Lub ntiajteb puv nkaus txhua tsav yam uas koj tau tsim tseg.”​—Phau Ntawv Nkauj 104:24.

3 Yexus xyaum ua ib yam li nws Txiv. “Thaum Vajtswv muab lub ntuj mus tso nyob muaj chaw” los Yexus kuj nyob ntawd pab. Nws nyob ntawm Yehauvas ib sab thiab txawj ua haujlwm heev. (Pajlug 8:27-31) Thaum Yexus los hauv ntiajteb los nws rau siab ntso ua nws tes haujlwm. Tej haujlwm uas Yehauvas kom Yexus ua zoo ib yam li zaub mov rau Yexus. Tsis tas li ntawd xwb, txhua yam uas nws ua hauv ntiajteb qhia rau sawvdaws paub tias nws yog tus uas Vajtswv txib los.​—Yauhas 4:34; 5:36; 14:10.

4. Yehauvas thiab Yexus puas so thiab? Qhov no qhia li cas rau peb?

4 Qhov uas Yehauvas thiab Yexus nkawd rau siab ntso ua haujlwm puas qhia tias peb yuav tsum rau siab ntso ua haujlwm, tsis so li? Tsis yog. Phau Vajlugkub hais tias tom qab Yehauvas tsim lub ntuj thiab lub ntiajteb lawm, nws kuj los so thiab. (Khiav Dim 31:17) Qhov no txhais li cas? Yehauvas tsis yog neeg uas txawj nkees thiab yuav tsum so kom los siav. Tsuas yog Vajtswv txaus siab heev rau tej uas nws tsim, nws thiaj so tsis tsim dabtsi ntxiv lawm. Thaum Yexus nyob hauv ntiajteb no nws khwv heev tiamsis nws tseem nrhiav sijhawm los so thiab nrog nws cov phoojywg noj mov ua ke.​—Mathais 14:13; Lukas 7:34.

5. Nyuaj heev rau Vajtswv cov neeg ua dabtsi?

5 Phau Vajlugkub qhia kom Vajtswv cov neeg rau siab ntso ua haujlwm es tsis txhob ua neeg tub nkeeg. (Pajlug 15:19) Khetos cov thwjtim txhua leej txhua tus yuav tsum mus tshaj tawm txoj xov zoo tiamsis peb yuav tsum so thiab. Yog tias koj yuav tau mus khwv los yug koj tsev neeg, koj puas muaj sijhawm los so thiab mus tshaj tawm txoj xov zoo thiab? Yog li peb yuav ua haujlwm thiab so npaum li cas xwb?

PAUB LUB CAIJ UA HAUJLWM THIAB LUB CAIJ SO

6. Raws li Malakaus 6:30-34, Yexus tus qauv qhia li cas rau peb txog kev ua haujlwm thiab kev so?

6 Txog caij ua haujlwm peb yuav tsum ua haujlwm, txog caij so peb yuav tsum so. Vajtswv tshoov Vajntxwv Xalumoos sau tias: “Muaj caij muaj nyoog rau txhua yam.” Xws li muaj caij cog, caij txhim kho dua tshiab, caij quaj ntsuag, caij seev cev lomzem, thiab caij ua lwm yam. (Tej Lus Qhia 3:1-8, TT ) Ua neej nyob peb yuav tsum ua haujlwm thiab peb yuav tsum so. Yexus paub zoo txog qhov no. Muaj ib zaug thaum cov tubtxib mus tshaj tawm rov los, lawv tsis muaj sijhawm so li, “txawm yog yuav noj mov los twb tsis khoom noj.” Yexus thiaj hais rau lawv tias: “Peb cia li mus rau tej qhov chaw uas tsis muaj neeg, nej thiaj tau so mentsis.” (Nyeem Malakaus 6:30-34.) Txawm tias tsis yoojyim rau Yexus thiab nws cov thwjtim los so los Yexus paub tias lawv yuav tsum tau ua li ntawd.

7. Thaum peb kawm txog Hnub Xanpataus yuav pab tau peb li cas?

7 Muaj tej thaud zoo rau peb los so lossis mus ua lwm yam. Thaum ub, Vajtswv teem ib hnub rau nws cov neeg los so txhua lub lim tiam. Hnub ntawd yog Hnub Xanpataus. Txawm tias peb tsis coj Mauxes Txoj Kevcai lawm los yeej tseem zoo rau peb kawm txog Hnub Xanpataus thiab. Tej uas cov Yixalayees ua rau Hnub Xanpataus yuav pab kom peb paub ntsuas seb peb yuav ua haujlwm thiab so li cas.

HNUB XANPATAUS YOG HNUB SO THIAB PE HAWM VAJTSWV

8. Raws li Khiav Dim 31:12-15, Hnub Xanpataus yog hnub ua dabtsi?

8 Vajtswv Txojlus hais tias Vajtswv siv 6 hnub * los tsim kom lub ntiajteb muaj txhij muaj txhua rau neeg nyob. Tom qab ntawd nws tsis tsim dabtsi hauv ntiajteb lawm. (Chivkeeb 2:2) Tiamsis Yehauvas nquag heev, txawm nws tsis tsim dabtsi lawm los nws “yeej ua haujlwm tsis so li.” (Yauhas 5:17) Yehauvas ua haujlwm 6 hnub thiab so rau hnub 7. Nws kuj hais kom cov Yixalayees so rau Hnub Xanpataus uas yog hnub 7 thiab. Hnub ntawd yog ib lub cim rau cov Yixalayees thiab Yehauvas thiab “yog Hnub so uas dawbhuv” rau nws. (Nyeem Khiav Dim 31:12-15.) Yehauvas ua li no kom lawv thiaj muaj sijhawm los pe hawm nws. Nws thiaj tsis pub leejtwg ua haujlwm hnub ntawd, tsis hais nws cov neeg, lawv tej tub tej ntxhais, lawv tej tub qhe, thiab lawv tej tsiaj txhu.​—Khiav Dim 20:10.

9. Nyob rau Yexus tiam, muaj tej tug xav yuam kev li cas txog Hnub Xanpataus?

9 Hnub Xanpataus yeej yog ib hnub zoo rau Vajtswv cov neeg tiamsis cov thawj coj uas nyob rau Yexus tiam muab hnub ntawd ua nruj heev. Lawv hais tias txhaum cai yog leejtwg lwg nplej noj lossis kho neeg mob rau hnub ntawd. (Malakaus 2:23-27; 3:2-5) Tiamsis Yexus qhia rau cov uas mloog nws tias tej uas cov thawj coj ua li ntawd tsis yog lawm, Vajtswv tsis xav li lawv xav.

Hnub Xanpataus yog ib hnub uas Yexus tsev neeg pe hawm Vajtswv (Saib nqi 10) *

10. Raws li Mathais 12:9-12, Yexus qhia li cas txog Hnub Xanpataus?

10 Yexus thiab cov Yudais uas yog nws cov thwjtim so Hnub Xanpataus raws li Mauxes Txoj Kevcai. * Tiamsis tej uas Yexus hais thiab ua qhia tias tsis txhaum yog ib tug ua zoo thiab pab lwm tus rau Hnub Xanpataus. Nws hais ncaj qha tias: “Txoj Kevcai yeej pub peb pab neeg Hnub Xanpataus.” (Nyeem Mathais 12:9-12.) Tej uas Yexus ua qhia tias nws yeej paub zoo vim li cas Vajtswv thiaj kom nws cov neeg so rau Hnub Xanpataus. Yog hais tias Vajtswv cov neeg los so li nws hais ces lawv yuav muaj sijhawm los pe hawm Vajtswv dua. Yexus loj hlob hauv ib tsev neeg uas siv Hnub Xanpataus los pe hawm Vajtswv. Peb paub li ntawd rau qhov thaum Yexus nyob hauv lub nroog Naxales uas nws loj hlob, “Hnub Xanpataus [Yexus] mus rau hauv lub tsev sablaj raws li nws ibtxwm mus. Nws sawv ntsug nyeem Vajtswv Txojlus rau sawvdaws mloog.”​—Lukas 4:15-19.

KOJ XAV LI CAS TXOG KEV UA HAUJLWM?

11. Yexus xyaum leejtwg tus qauv txog kev ua haujlwm?

11 Yauxej qhia Yexus ua ib tug kws ntoo thiab qhia tias Vajtswv xav li cas txog kev ua haujlwm. (Mathais 13:55, 56) Yexus yeej pom Yauxej khwv heev ib hnub dhau ib hnub los yug nws tsev neeg uas coob heev. Yexus thiaj rau siab ua haujlwm thiab qhia rau nws cov thwjtim tias: “Yeej tsimnyog tus uas ua haujlwm tau nqi zog.”​—Lukas 10:7.

12. Phau Vajlugkub hais li cas txog kev ua haujlwm?

12 Tus tubtxib Paulus los kuj rau siab ntso ua haujlwm thiab. Nws qhia lwm tus txog Yexus thiab txoj xov zoo. Nws kuj mus khwv los yug nws thiab. Cov kwvtij hauv Thexalaunikes paub tias Paulus “niaj hnub niaj hmo siv zog ua haujlwm” kom nws thiaj tsis ua nra hnyav rau lwm tus. (2 Thexalaunikes 3:8; Tes Haujlwm 20:34, 35) Tej zaum Paulus sau txog tes haujlwm uas nws xaws tsev ntaub. Thaum nws nrog Akilas thiab Paxilas nyob hauv lub nroog Kauleethaus, nws “nrog nkawd ua haujlwm ua ke” vim nkawd xaws tsev ntaub ib yam li nws. Tiamsis Paulus tsis “niaj hnub niaj hmo siv zog ua haujlwm” tsis so li. Muaj tej hnub nws so tsis xaws tsev ntaub. Xws li Hnub Xanpataus nws so haujlwm los qhia txoj xov zoo rau cov neeg Yudais uas tsis ua haujlwm rau hnub ntawd thiab.​—Tes Haujlwm 13:14-16, 42-44; 16:13; 18:1-4.

13. Tus tubtxib Paulus tus qauv qhia peb li cas?

13 Tus tubtxib Paulus ua qauv zoo heev rau peb xyaum. Nws ua haujlwm khwv noj khwv haus tiamsis nws kuj rau siab “qhia Vajtswv txojmoo zoo” thiab. (Loos 15:16; 2 Kauleethaus 11:23) Paulus kuj txhawb kom sawvdaws rau siab qhia txoj xov zoo. Akilas thiab Paxilas thiaj nrog Paulus “ua Yexus Khetos tes haujlwm.” (Loos 12:11; 16:3) Tsis tas li ntawd, Paulus txhawb kom cov Khixatia hauv Kauleethaus “rau siab ntso ua tus Tswv tes haujlwm.” (1 Kauleethaus 15:58; 2 Kauleethaus 9:8) Yehauvas kuj tshoov Paulus sau cov lus no: ‘Yog leejtwg tsis kam ua haujlwm, tsis txhob pub mov rau tus ntawd noj.’​—2 Thexalaunikes 3:10.

14. Yexus cov lus hauv Yauhas 14:12 txhais li cas?

14 Nyob rau tiam kawg no mus tshaj tawm txoj xov zoo thiab coj neeg los ua Yexus cov thwjtim yog tes haujlwm tseem ceeb tshaj plaws. Yexus hais tias nws cov thwjtim tseem yuav ua tes haujlwm no ntau dua nws. (Nyeem Yauhas 14:12.) Puas yog Yexus hais tias nws cov thwjtim yuav ua tau txujci li nws? Tsis yog. Yexus tsuas hais tias nws cov thwjtim yuav tshaj tawm txoj xov zoo mus rau ntau qhov chaw dua, rau ntau haivneeg dua, thiab yuav tshaj tawm ntev dua nws.

15. Zoo rau peb tshuaj peb tus kheej li cas? Thiab yog vim li cas?

15 Yog koj ua haujlwm khwv noj khwv haus, luag puas pom tias koj yog ib tug neeg nquag? Koj puas ua koj tes haujlwm kom zoo thiab tiav? Yog koj ua ces koj tus lospav yuav tso siab rau koj. Tsis tas li ntawd xwb, cov uas ua haujlwm nrog koj yuav kam mloog txoj xov zoo txog lub Nceeg Vaj dua. Thaum hais txog kev tshaj tawm txoj xov zoo, luag puas pom tias koj rau siab ntso mus tshaj tawm? Koj puas ua zoo npaj ua ntej koj mus thawj zaug ntawm ib lub tsev? Koj puas maj nroos rov mus xyuas cov uas xav paub txog phau Vajlugkub? Koj puas mus ua lwm yam kev tshaj tawm thiab? Yog koj ua, koj yuav nyiam heev.

KOJ XAV LI CAS TXOG HNUB SO HAUJLWM?

16. (1) Yexus thiab nws cov tubtxib puas siv sijhawm los so? (2) Lawv ho txawv ntawm cov neeg tiam no li cas?

16 Muaj tej lub caij Yexus thiab nws cov tubtxib yuav tsum tau so. Tiamsis coob tus uas nyob Yexus tiam thiab nyob tiam no zoo ib yam li tus txivneej nplua nuj hauv Yexus zaj lus piv txwv. Tus txivneej ntawd hais hauv nws lub siab tias: “Cia li so nyob noj nyob haus.” (Lukas 12:19; 2 Timautes 3:4) Nws tsuas xav nyob thiab ua si lomzem xwb. Tiamsis Yexus thiab nws cov tubtxib tsis xav li ntawd. Lawv tsis ua li lawv lub siab nyiam xwb.

Yog peb paub mus ua haujlwm thiab paub so ces peb yuav muaj sijhawm los pe hawm Yehauvas thiab peb yuav muaj kev kaj siab dua (Saib nqi 17) *

17. Lub sijhawm peb tsis ua haujlwm, peb ua dabtsi xwb?

17 Niaj hnub nimno los peb tseem rau siab xyaum coj li Yexus thiab. Peb siv lub sijhawm peb tsis ua haujlwm los so, mus tshaj tawm txoj xov zoo, thiab mus koom tej kev sib txoos. Tseem ceeb heev rau peb mus coj tibneeg los ua Yexus cov thwjtim thiab mus kev sib txoos. Yog li ntawd peb thiaj rau siab ntso ua 2 yam no rau Yehauvas. (Henplais 10:24, 25) Thaum peb mus ncig xyuas tebchaws lossis mus xyuas kwvtij neej tsa los peb nco ntsoov mus kev sib txoos thiab nrog lwm tus tham txog phau Vajlugkub.​—2 Timautes 4:2.

18. Peb tus Vajntxwv Yexus Khetos xav kom peb ua dabtsi?

18 Peb zoo siab kawg uas peb tus Vajntxwv Yexus Khetos tsis yuam peb ua ntau tshaj li peb ua tau thiab pab peb pom tias txawm peb khwv heev los peb yuav tsum muaj caij so thiab. (Henplais 4:15) Yexus xav kom peb rau siab mus khwv los yug peb thiab mus coj neeg los ua nws cov thwjtim tiamsis nws kuj xav kom peb so kom txaus thiab. Zaj tom ntej, peb yuav kawm tias Yexus ua li cas nws thiaj li cawm peb dim ntawm txojkev ua qhev uas phem kawg nkaus.

ZAJ NKAUJ 38 Nws Yuav Hwj Koj Ruaj Khov

^ nqe 5 Vajtswv Txojlus hais tias muaj caij ua haujlwm thiab muaj caij so. Zaj kawm no yuav tham txog Hnub Xanpataus uas Vajtswv sam hwm rau cov Yixalayees coj txhua lub lim tiam. Qhov no yuav pab kom peb paub tias lub caij twg peb yuav ua haujlwm thiab lub caij twg peb yuav so.

^ nqe 8 Yog xav paub ntxiv tias ib hnub uas Vajtswv siv los tsim lub ntiajteb tsis yog ntev li 24 txoos teev xwb, mus saib zaj hu ua, “Do Jehovah’s Witnesses Believe in Creationism?” (Yehauvas Cov Timkhawv Puas Ntseeg Tias Vajtswv Tsuas Siv 6 Hnub Xwb Los Tsim Ib Puas Tsav Yam?) hauv jw.org/hmn.

^ nqe 10 Thaum txog Hnub Xanpataus, Yexus cov thwjtim so raws li kevcai thiab tso tseg tsis npaj tej tshuaj tsw qab thiab tej roj tsw qab uas yuav nqa mus pleev Yexus lub cev mus txog thaum Hnub Xanpataus dhau lawm. (Lukas 23:55, 56) Qhov no qhia tias lawv saib hnub ntawd tseem ceeb kawg li.

^ nqe 56 COV DUAB: Yauxej coj nws tsev neeg mus tom lub tsev sab laj Hnub Xanpataus.

^ nqe 58 COV DUAB: Ib leej txiv siv lub sijhawm nws so haujlwm los pe hawm Vajtswv. Thaum nws tsev neeg mus ncig xyuas tebchaws los lawv tseem mus kev sib txoos thiab.