Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 4

Pluas Hmo Yoojyim Uas Qhia Txog Ib Tug Vajntxwv Saum Ntuj

Pluas Hmo Yoojyim Uas Qhia Txog Ib Tug Vajntxwv Saum Ntuj

“No yog kuv lub cev. . . . No yog kuv cov ntshav uas nias hom thawj rau tej lus cog tseg.”​—MATHAI 26:26-28.

ZAJ NKAUJ 146 Ua Txhua Yam Tshiab

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? *

1-2. (1) Ua cas peb ho paub tias Yexus xav kom peb ua yoojyim xwb thaum ua kevcai nco txog nws txojkev tuag? (2) Peb yuav kawm txog Yexus tej yeeb yam twg?

HMO ua kevcai nco txog Yexus Khetos txojkev tuag yog ib hmos uas peb niaj xyoo ua. Tej zaum peb txhua tus yeej piav tau tias thaum peb ua tus Tswv Pluas Hmo peb ua li cas rau li cas. Vim li cas peb ho piav tau? Vim pluas mov ntawd yog ib pluag yoojyim heev. Txawm li ntawd los, hmo ntawd yog ib hmos tshwj xeeb kawg li. Yog li, peb ib txhia thiaj xav tias tseem ceeb npaum li ntawd ua cas ho ua yoojyim ua luaj?

2 Thaum Yexus qhia qhov tseeb rau tibneeg, nws qhia yoojyim heev sawvdaws thiaj to taub. (Mathai 7:28, 29) Thaum nws qhia kom peb ua kevcai nco txog nws txojkev tuag los nws kuj qhia kom peb ua yoojyim thiab xwb. Cia peb kawm seb Yexus tau qhia li cas rau hmo ntawd thiab nws noj pluas mov ntawd li cas. Peb yuav pom tias nws txo hwjchim, ua siab loj siab tuab, thiab muaj kev hlub kawg li. Peb kuj yuav kawm seb peb xyaum tau nws li cas.

YEXUS TXO HWJCHIM

Lub ncuav thiab khob cawv ua rau peb nco ntsoov tias Yexus muab nws txojsia txhiv peb thiab nimno nws twb ua Vajntxwv kav saum ntuj lawm (Saib nqe 3-5)

3. (1) Thaum Yexus ua kevcai nco txog nws txojkev tuag, raws li Mathai 26:26-28, nws ua yoojyim li cas xwb? (2) Cov ncuav thiab cov cawv piv txog dabtsi?

3 Thaum Yexus nrog nws cov tubtxib ua Kevcai Hla Dhau tas, Yexus muab cov ncuav thiab cov cawv seem los ua kevcai nco txog nws txojkev tuag. Thaum ntawd tsuas muaj nws 11 tug tubtxib uas muab siab npuab nws lawm xwb. (Nyeem Mathai 26:26-28.) Yexus siv cov ncuav thiab cov cawv seem los ua kevcai. Nws hais tias ob yam ntawd ua piv txwv txog nws lub cev thiab nws cov ntshav zoo tiav log uas nws yuav muab fij cawm lawv. Cov tubtxib puas xav tias ua cas pluas mov tshiab no Yexus tsuas muab cov ncuav thiab cov cawv seem coj los ua xwb? Tej zaum lawv yuav tsis xav li ntawd. Vim li cas?

4. Thaum Yexus ua tus Tswv Pluas Hmo, ua li cas nws thiaj ua yoojyim xwb?

4 Ob peb lub hlis ua ntej ntawd Yexus tau mus xyuas Laxalau, Matha, thiab Maivliag uas yog nws cov phoojywg. Yexus qhia ntau yam rau lawv tiamsis Matha tsis zaum mloog. Matha tsuas rau siab ntso npaj ntau yam zaub mov rau Yexus xwb. Yexus thiaj ua tib zoo hais Matha tias tsis tas ua ntau yam, ua ib ob yam xwb los yeej tau lawm. (Luka 10:40-42) Hmo ua ntej Yexus tuag, Yexus thiaj ua yoojyim ib yam li nws tau hais rau Matha. Yexus tsis ua ntau yam. Qhov no qhia li cas rau peb txog Yexus?

5. Qhov uas Yexus ua tus Tswv Pluas Hmo yoojyim xwb qhia li cas txog nws raws li Filipi 2:5-8?

5 Txhua yam uas Yexus hais thiab ua qhia tias nws yog ib tug neeg txo hwjchim. Tej uas nws ua hmo ua ntej nws tuag kuj qhia tias nws txo hwjchim heev. (Mathai 11:29) Hmo ntawd nws paub tias nws yuav muab nws txojsia los txhiv noob neej txhua tus thiab Yehauvas yuav tsa nws ciaj sawv rov los tau lub meej mom zoo kawg nkaus nyob saum ntuj. Txawm li ntawd los, thaum nws nrog nws cov tubtxib ua kevcai nco txog nws txojkev tuag, nws tsis ua ntau yam los ua kom nws tau koob meej. Tiamsis nws tsuas hais kom nws cov tubtxib muab ncuav thiab cawv coj los ua kevcai nco txog nws txhua xyoo xwb. (Yauhas 13:15; 1 Khaulee 11:23-25) Qhov no qhia tias Yexus tsis tsab hwjchim. Peb zoo siab kawg li uas peb tus Vajntxwv saum ntuj yog ib tug uas txo hwjchim heev.​—Nyeem Filipi 2:5-8.

6. Thaum muaj xwm los raug peb, peb yuav xyaum txo hwjchim li Yexus li cas?

6 Peb yuav tau xyaum txo hwjchim li Yexus li cas? Peb yuav tau xam pom lwm tus ua ntej. (Filipi 2:3, 4) Xav seb hmo ua ntej Yexus tuag, nws tau ua li cas. Nws paub tias nws yuav raug tsim txom thiab raug tua, tiamsis nws nyuaj siab txog nws cov tubtxib dua. Nws paub tias thaum nws tuag, lawv yuav quaj ntsuag nws heev. Hmo ua ntej nws tuag, nws thiaj siv sijhawm qhia lawv thiab txhawb lawv. (Yauhas 14:25-31) Yexus ua li no vim nws txo hwjchim, nws txhawj txog lwm tus dua nws txhawj txog nws tus kheej. Yexus tso tau qauv zoo kawg li rau peb xyaum!

YEXUS UA SIAB LOJ SIAB TUAB

7. Ua cas tej Yexus ua tom qab nws ua tus Tswv Pluas Hmo tag ho qhia tau tias nws ua siab loj siab tuab?

7 Tej Yexus ua tom qab nws ua tus Tswv Pluas Hmo tag qhia tau tias nws ua siab loj siab tuab. Nws ua li cas? Txawm nws paub tias luag yuav thuam tias nws ua tuam mom Vajtswv thiab yuav muab nws tua li ib tug tub sab los, nws yeej ua raws nkaus li nws Leej Txiv siab nyiam. (Mathai 26:65, 66; Luka 22:41, 42) Yexus tuav rawv nws txojkev ntseeg vim nws hwm Vajtswv lub npe, txhawb Vajtswv txojkev kav, thiab xav qheb kev rau txhua tus uas ntxeev dua siab tshiab kom lawv tau txojsia ib txhis tsis kawg. Tej Yexus ua kuj cuab tau cov tubtxib zog thiab.

8. (1) Yexus hais li cas rau nws cov tubtxib? (2) Tom qab Yexus tuag lawd, nws cov thwjtim xyaum nws tus qauv ua siab loj siab tuab li cas?

8 Yexus kuj ua siab loj siab tuab vim nws tsis tas zog txhawj txog nws tus kheej xwb, tiamsis nws txhawj txog nws cov tubtxib. Tom qab Yexus hais kom Yuda tawm mus lawm, nws mam ua kevcai nco txog nws txojkev tuag nrog nws 11 tug thwjtim uas muab siab npuab nws. Txoj kevcai no yuav ua rau cov xaiv tseg txhua tus nco ntsoov txog tej koob hmoov uas lawv yuav tau vim Yexus cov ntshav. Thiab ua rau lawv nco txog lo lus cog tseg tshiab. (1 Khaulee 10:16, 17) Yexus qhia tias nws thiab nws Leej Txiv xav kom lawv ua dabtsi lawv thiaj muaj kev ntseeg ruaj nreeg thiab thiaj tau nrog nws nyob saum ntuj. (Yauhas 15:12-15) Yexus kuj qhia rau lawv tias yav tom ntej lawv yuav raug kev tsim txom. Tiamsis nws txhawb kom lawv xyaum nws tus qauv es “cia li ua siab tuab.” (Yauhas 16:1-4 thawj kab, 33) Lawv puas ua li Yexus hais? Lawv yeej ua. Txawm ntau xyoo tom qab ntawd los lawv tseem xyaum Yexus tus qauv es xam pom lwm tus thiab ua siab loj siab tuab. Txawm lawv yuav raug xwm txheej dabtsi los lawv ib leeg yeej pab ib leeg tiv thev.​—Henplais 10:33, 34.

9. Peb yuav xyaum Yexus es ua siab loj siab tuab li cas?

9 Tiam no los peb tseem niaj hnub xyaum Yexus tus qauv ua siab loj siab tuab. Peb yuav tsum ua siab loj siab tuab peb thiaj pab tau peb cov kwvtij uas raug kev tsim txom vim lawv txojkev ntseeg. Tej thaud lawv kuj raug kaw vim raug luag iab hiam. Thaum muaj li no, peb yuav tau pab lawv tsis hais thov Vajtswv rau lawv, lossis sawv lawv cev hais lawv zaj hauv tej tsev tu plaub. (Filipi 1:14; Henplais 13:19) Peb kuj yuav tau ua siab loj siab tuab tshaj tawm txoj xov zoo thiab. (Tubtxib Tes Haujlwm 14:3) Txawm muaj neeg tawm tsam peb thiab tsim txom peb los, peb ua ib yam li Yexus es tau hau ntsoov tshaj tawm txog lub Nceeg Vaj. Ua li, yog peb ho ntaus siab yau ne, peb yuav ua li cas?

10. Ob peb lub lim tiam ua ntej tus Tswv Pluas Hmo, peb yuav tau ua li cas thiab yog vim li cas?

10 Yuav kom peb ua tau siab loj siab tuab, peb yuav tsum xav txog txojkev vam uas peb muaj vim Khetos tus nqe txhiv. (Yauhas 3:16; Efexau 1:7) Ob peb lub lim tiam ua ntej tus Tswv Pluas Hmo, peb yuav tau ua li cas thiaj qhia tias peb saib tus nqe txhiv rau nqe? Peb yuav tau nyeem cov nqe Vajlugkub uas muab teem cia rau lub caij ua kevcai nco txog Yexus thiab yuav tau ua tib zoo xav txog tej uas tau tshwm sim rau lub caij Yexus tuag. Yog peb ua li no ces thaum peb tuaj koom ua tus Tswv Pluas Hmo, peb yuav hajyam nkag siab txog lub ncuav thiab khob cawv thiab yuav hajyam saib Yexus tus nqe txhiv rau nqe. Yog peb nco Yexus thiab Yehauvas nkawd txiaj ntsig thiab to taub zoo tias tej nkawd ua ntawd pab tau peb thiab peb tsev neeg li cas ces peb txojkev vam yuav hajyam ruaj khov. Thiab peb yuav ua tau siab loj siab tuab thev mus txog thaum kawg.​—Henplais 12:3.

11-12. Peb tau kawm li cas lawm?

11 Peb tau kawm tias tus Tswv Pluas Hmo tsis yog qhia txog tus nqe txhiv uas muaj nqes kawg nkaus xwb, tiamsis kuj qhia txog Yexus tej yeeb yam xws li kev txo hwjchim thiab kev ua siab loj siab tuab. Peb zoo siab kawg li uas nws tseem txo hwjchim thiab ua siab loj siab tuab ua peb tus Tuam Pov Thawj Hlob saum ntuj uas niaj hnub thov Vajtswv pab peb! (Henplais 7:24, 25) Yog peb nco Yexus txiaj ntsig, peb yuav tsum ua kevcai nco txog nws txojkev tuag txhua xyoo li nws tau sam hwm. (Luka 22:19, 20) Peb yuav ua li no rau hmo Nixa 14 uas yog tib hmos Yexus ua thaum ub. Tsis muaj ib hmos tshwj xeeb tshaj no lawm.

12 Qhov uas ua tus Tswv Pluas Hmo yoojyim qhia li cas ntxiv txog Yexus? Vim li cas Yexus thiaj tuaj yeem tuag txhiv noob neej? Thaum Yexus nyob hauv ntiajteb no, sawvdaws pom tias nws coj li cas? Cia peb kawm seb.

YEXUS HLUB PEB HEEV

13. (1) Yauhas 15:9 thiab 1 Yauhas 4:8-10 qhia tias Yehauvas thiab nws Leej Tub txojkev hlub loj npaum li cas? (2) Leejtwg thiaj tau txais koob hmoov los ntawm nkawd txojkev hlub los?

13 Txhua yam Yexus ua, nws ua qhia tias nws hlub peb ib yam li Yehauvas. (Nyeem Yauhas 15:9; 1 Yauhas 4:8-10.) Yexus hlub peb kawg li nws thiaj tuaj yeem muab nws txojsia txhiv peb. Txawm peb yog cov xaiv tseg lossis yog ‘lwm pab yaj’ los Yehauvas thiab nws Leej Tub hlub peb, peb thiaj tau txais koob hmoov los ntawm tus nqe txhiv los. (Yauhas 10:16; 1 Yauhas 2:2) Qhov uas Yexus ua tus Tswv Pluas Hmo yoojyim kuj qhia tias nws hlub thiab xav txog nws cov thwjtim. Ua li cas thiaj hais li ntawd?

Yexus qhia kom ua kevcai nco txog nws yooj yoojyim xwb, cov xaiv tseg tsis hais nyob rau tiam twg thiab qhovtwg los thiaj ua tau (Saib nqe 14-16) *

14. Yexus tau ua li cas los qhia tias nws hlub nws cov thwjtim?

14 Yexus hlub cov xaiv tseg heev, nws thiaj ua kom yoojyim rau lawv. Ib tiam dhau ib tiam lawv yuav tsum ua kevcai nco txog Yexus txojkev tuag, txawm lawv yuav nyob qhovtwg, tsis hais hauv tsev lojfaj los xij. (Qhia Tshwm 2:10) Yav tas los lawv puas ua tau li Yexus sam hwm? Lawv yeej ua tau!

15-16. Txawm nyuaj heev los ib txhia tau ua li cas thiaj ua tau tus Tswv Pluas Hmo?

15 Txij thaum thawj 100 xyoo los txog niaj hnub nimno, cov tseem Khixatia yeej peem tiag kom lawv ua tau kevcai nco txog Yexus txojkev tuag. Txawm nyuaj npaum li cas los lawv nrhiav txhua txojkev los ua tus Tswv Pluas Hmo raws li Yexus tau ua qauv tseg. Cia peb tham txog 2 tug qauv. Thaum Kwvtij Helaus Khee (Harold King) raug kaw ib leeg hauv tsev lojfaj nyob tebchaws Suav, nws siv tswvyim nws thiaj ua tau kevcai nco txog Yexus. Nws siv tej nws nrhiav tau coj los ua lub ncuav thiab khob cawv. Nws kuj kwv yees tau hmo uas yuav ua tus Tswv Pluas Hmo thiab. Thaum txog hmo ntawd txawm nws nyob tib leeg xwb los, nws hu nkauj, thov Vajtswv, thiab cev ib zaj lus qhia.

16 Cia peb tham txog ib tug qauv ntxiv. Thaum muaj Ntsuj Rog Thoob Qab Ntuj Zaum 2, muaj ib co muam raug kaw rau hauv ib lub yeej kaw neeg. Lawv nyiag kev ua tus Tswv Pluas Hmo xwb, yog luag pom ces lawv kawg tuag. Vim pluag mov no yoojyim heev thiaj tsis muaj leejtwg paub tias lawv ua dabtsi. Lawv hais tias: “Peb sawvdaws sawv ua ke ncig ib lub rooj tiag taw. Peb muab ib daim ntaub dawb vov lub rooj ntawd thiab muab lub ncuav thiab khob cawv txawb rau saud. Peb taws tswm ciab xwb ces lawv tsis pom tias peb ua dabtsi. . . . Peb rov cog lus rau peb Leej Txiv tias peb yuav siv tag nrho peb lub dag lub zog txhawb nqa nws lub npe dawb huv.” Cov muam no muaj kev ntseeg heev! Tej no qhia tias Yexus yeej hlub nws cov thwjtim kawg li nws thiaj qhia kom ua yoojyim. Txawm lawv raug kaw los lawv thiaj ua tau li nws hais!

17. Peb yuav tau ua tib zoo xav txog cov lus nug twg?

17 Twb yuav txog hmo ua kevcai nco txog Yexus txojkev tuag, yog li ntawd, cia peb ua tib zoo xav txog cov lus nug no: ‘Kuv yuav hajyam xyaum Yexus txojkev hlub li cas? Kuv puas txhawj txog kuv cov kwvtij dua kuv txhawj txog kuv tus kheej? Kuv puas tseev kom kuv cov kwvtij nkauj muam ua ntau tshaj li lawv ua tau, los yog kuv pom tias lawv twb siv zog kawg nkaus lawm?’ Cia peb xyaum Yexus txhua lub sijhawm es “ib leeg xam pom ib leeg.”​—1 Petus 3:8.

NCO NTSOOV XYAUM YEXUS ES TXO HWJCHIM, UA SIAB TUAB, THIAB HLUB LWM TUS

18-19. (1) Txawm lwm hnub peb tsis ua kevcai nco txog Yexus txojkev tuag lawm los peb tseem yuav nco ntsoov txog dabtsi? (2) Tamsim no koj yuav tsum rau siab ntso ua dabtsi?

18 Yexus Khetos cov lus sam hwm kom ua kevcai nco txog nws txojkev tuag twb yuav dua mus. Thaum txog lub sijhawm muaj kev ceeblaj txom nyem loj kawg li, Yexus yuav “rov qab los” qaws cov “xaiv cia lawd” mus saum ntuj. Tom qab ntawd peb yuav tsis ua kevcai nco txog Yexus txojkev tuag ntxiv lawm.​—1 Khaulee 11:26; Mathai 24:31.

19 Txawm thaum ntawd Yehauvas cov tibneeg tsis ua kevcai nco txog Yexus txojkev tuag lawm los peb tseem yuav nco ntsoov tias pluas mov ntawd yog ib pluag ua qhia txog Yexus txojkev txo hwjchim, lub siab loj siab tuab, thiab nws txojkev hlub uas loj kawg nkaus. Thaum ntawd ntshe cov uas tau ua kevcai nco txog Yexus txojkev tuag yuav muaj siab zim piav rau cov nyob lub caij ntawd. Tiamsis tamsim no peb yuav tsum rau siab ntso xyaum Yexus es txo hwjchim, ua siab loj siab tuab, thiab muaj kev hlub. Yog peb ua li no ces Yehauvas yeej yuav foom koob hmoov nplua mias rau peb.​—2 Petus 1:10, 11.

ZAJ NKAUJ 13 Xyaum Li Khetos

^ nqe 5 Tshuav tsis ntev xwb twb yuav txog tus Tswv Pluas Hmo uas yog ua kevcai nco txog Yexus Khetos txojkev tuag. Pluag mov no yog ib pluag yoojyim ua thiab qhia tau ntau yam rau peb txog qhov uas Yexus txo hwjchim, ua siab loj siab tuab, thiab muaj kev hlub. Hauv zaj no peb yuav kawm seb peb xyaum tau Yexus li cas.

^ nqe 55 COV DUAB: Ua yeeb yam txog cov uas ua tus Tswv Pluas Hmo, cov nyob hauv lub koom txoos thawj 100 xyoo; cov nyob kwvlam xyoo 1880; cov uas raug kaw hauv cov Natxi (Nazi) lub yeej kaw neeg; tiam no hauv ib lub Tsev Nceeg Vaj nyob Amelikas qab teb (South America) uas muaj huab cua sov.