Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 1

“Tsis Txhob Poob Siab Vim Kuv Yog Koj Tus Vajtswv”

“Tsis Txhob Poob Siab Vim Kuv Yog Koj Tus Vajtswv”

“Koj tsis txhob ntshai, vim kuv nrog nraim koj, tsis txhob poob siab vim kuv yog koj tus Vajtswv. Kuv yuav pub zog rau koj, kuv yuav pab koj.”​—YAXAYA 41:10.

ZAJ NKAUJ 7 Yehauvas Yog Peb Lub Dag Lub Zog

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? *

1-2. (1) Cov lus hauv Yaxaya 41:10 pab tau peb tus muam Yauxikaus li cas? (2) Yehauvas tsom kwm kom cov lus hauv Yaxaya 41:10 nyob los txog peb lub caij kom pab tau leejtwg?

IB TUG muam Khixatia hu ua Yauxikaus (Yoshiko) uas muab siab npuab Yehauvas tau txais ib qho xov phem heev. Nws tus kws kho mob qhia rau nws tias nws tsuas tshuav ob peb lub hlis nyob lawm xwb. Thaum nws hnov li ntawd, nws ua li cas xwb? Yauxikaus txawm nco dheev txog Yaxaya 41:10 uas yog ib nqes Vajlugkub uas nws nyiam heev. (Nyeem Yaxaya 41:10.) Nws thiaj muaj lub siab tus hais rau nws tus kws kho mob tias nws tsis ntshai, rau qhov Yehauvas tuav rawv nws tes. * Cov lus hauv nqe Vajlugkub no nplig tau peb tus muam siab thiab pab tau nws tso siab plhuav rau Yehauvas. Thaum peb ntsib kev sim siab, cov lus ntawd yeej yuav pab tau peb muaj lub siab tus thiab. Yuav kom peb to taub zoo txog cov lus no, cia peb tshuaj saib seb yog vim li cas Vajtswv thiaj kom Yaxaya cev cov lus ntawd.

2 Thaum xub thawj, Yehauvas kom Yaxaya sau cov lus ntawd los nplig cov Yudai uas yuav raug ntes mus ua cev qhev tim tebchaws Npanpiloo. Tiamsis Yehauvas kuj tsom kwm kom cov lus ntawd nyob los txog rau peb lub caij no kom nplig tau txhua tus uas teev tiam nws. (Yaxaya 40:8; Loos 15:4) Niaj hnub nimno, peb nyob rau “lub sijhawm txom nyem nyuaj siab kawg” nkaus li, peb hajyam cheem tsum cov lus hauv phau Yaxaya los txhawb peb lub zog.​—2 Timaute 3:1.

3. (1) Nqe Vajlugkub xyoo 2019 uas yog Yaxaya 41:10 muaj cov lus cog tseg twg? (2) Vim li cas peb thiaj cheem tsum cov lus cog tseg no?

3 Hauv zaj no, peb yuav tham txog Yehauvas 3 lo lus cog tseg hauv Yaxaya 41:10 uas yuav txhawb tau peb txojkev ntseeg: (1) Yehauvas yuav nrog nraim peb, (2) nws yog peb tus Vajtswv, thiab (3) nws yuav pab peb. Cov lus cog tseg * no yeej pab tau peb thaum peb raug kev sim siab ib yam li Yauxikaus. Peb los kuj niaj hnub raug xwm txheej phem hauv lub qab ntuj no thiab. Peb ib txhia tseem raug tej tseem fwv uas muaj hwjchim loj tsim txom. Cia peb kawm Yehauvas 3 lo lus cog tseg no ib los zuj zus.

“KUV NROG NRAIM KOJ”

4. (1) Thawj lo lus cog tseg uas peb yuav kawm txog yog dabtsi? (Saib cov lus hauv qab taw qhia.) (2) Yehauvas xav li cas txog peb xwb? (3) Koj xav li cas txog tej uas Yehauvas hais?

4 Yehauvas xub cog lus rau peb tias: “Koj tsis txhob ntshai, vim kuv nrog nraim koj.” * Qhov no qhia tias Yehauvas saib ntsoov peb thiab hlub tshua peb. Vim li cas peb thiaj paub li ntawd? Yehauvas hais tias: “Vim kuv qhov muag saib koj tsim txiaj thiab vim koj muaj koob meej thiab kuv hlub koj.” (Yaxaya 43:4) Tsis muaj ib yam dabtsi nyob saum ntuj lossis hauv ntiajteb uas yuav tshem tau Yehauvas txojkev hlub uas nws muaj rau cov uas teev tiam nws. (Yaxaya 54:10) Yehauvas txojkev hlub rau peb thiab nws txojkev sib raug zoo nrog peb ua rau peb muaj lub siab loj siab tuab. Nws yuav tiv thaiv peb niaj hnub nimno ib yam li nws tau tiv thaiv nws tus phoojywg Aplas (Aplahas). Yehauvas hais rau nws tias: “Aplas, koj tsis txhob ntshai, kuv yog daim hlau uas thaiv koj.”​—Chiv Keeb 15:1.

Vim muaj Yehauvas pab, peb yeej hla dhau tej kev sim siab uas peb raug uas zoo li dej nyab thiab hluavtaws kub (Saib nqe 5-6) *

5-6. (1) Ua li cas peb thiaj paub tias Yehauvas yeej xav pab peb thaum peb raug kev sim siab? (2) Yauxikaus tus qauv pab tau peb li cas?

5 Yehauvas xav kom peb paub tias nws yeej xav pab peb thaum peb raug kev sim siab. Vim li no nws thiaj cog lus rau nws cov tibneeg tias: “Thaum koj hla dej kuv yuav nrog nraim koj, thaum koj hla tus niag dej, dej yuav tsis nyab koj, thaum koj hla hluavtaws, koj yuav tsis kub hnyiab, thiab nplaim taws yuav tsis kub koj.” (Yaxaya 43:2) Cov lus no txhais li cas?

6 Yehauvas tsis tau cog lus tias nws yuav tshem tej teeb meem uas peb muaj mus, tiamsis nws yuav tsis cia tej teeb meem uas zoo li tej “niag dej” los nyab nkaus peb lossis cia tej kev sim siab uas zoo li tej “nplaim taws” los kub kom peb puas tsuaj mus. Yehauvas cog lus tias nws yuav nrog nraim peb, yuav pab kom peb “hla” dhau peb tej teeb meem. Yehauvas yuav ua li no li cas? Nws yuav pab kom peb muaj lub siab tus peb thiaj tsis ntshai xwv peb thiaj tuav rawv peb txojkev ntseeg, txawm peb txojsia yuav tu los xij peem. (Yaxaya 41:13) Yehauvas tau pab peb tus muam Yauxikaus li ntawd. Yauxikaus tus ntxhais hais tias: “Peb ntseeg tsis tau tias cas Niam siab tus ua luaj. Peb pom tias yuav tsum yog Yehauvas xwb thiaj pab tau nws muaj lub siab tus li ntawd. Ua ntej Niam tuag, nws niaj hnub nrog cov neeg ua haujlwm hauv tsev kho mob thiab cov neeg uas tuaj kho mob tham txog Yehauvas thiab Nws tej lus cog tseg.” Yauxikaus tus qauv pab tau peb li cas? Pab peb pom tias yog peb tso siab rau Vajtswv tej lus cog tseg tias “Kuv yuav nrog nraim koj,” peb kuj yuav ua tau siab loj siab tuab thiab sawv tau khov kho thev peb tej kev sim siab.

“KUV YOG KOJ TUS VAJTSWV”

7-8. (1) Yehauvas lo lus cog tseg 2 yog li cas, thiab lo lus ntawd txhais li cas? (2) Ua li cas Yehauvas thiaj hais rau cov Yudai uas raug mus ua cev qhev tias: “Tsis txhob poob siab”? (3) Yehauvas tau txhawb nws cov tibneeg li cas hauv Yaxaya 46:3, 4 es lawv thiaj tsis ntshai?

7 Yehauvas cog lus rau peb zaum 2 tias: “Tsis txhob poob siab vim kuv yog koj tus Vajtswv.” “Tsis txhob poob siab” yog txhais li cas? Puag thaum ub lo lus Henplais “poob siab” yog txhais tias “ib sij tig saib tom qub qab ib zaug vim ntshai tsam muaj xwm dabtsi los raug yus” lossis “tig pes lees ntsia tom ntej tom qab.”

8 Ua li cas Yehauvas thiaj hais rau cov Yudai uas yuav raug mus ua cev qhev hauv tebchaws Npanpiloo kom “tsis txhob poob siab”? Rau qhov nws paub tias cov neeg hauv lub tebchaws ntawd yuav yog cov uas poob siab. Ua li cas lawv ho yuav poob siab? Rau qhov thaum 70 lub xyoos uas cov Yudai raug ua cev qhev xaus, cov Npanpiloo yuav raug pab tub rog Midia thiab Pawxia tuaj tawm tsam. Yehauvas yuav siv pab tub rog no tuaj tso nws cov tibneeg kom dim cev qhev ntawm cov Npanpiloo. (Yaxaya 41:2-4) Thaum cov Npanpiloo thiab tej haiv neeg uas nyob lub caij ntawd paub tias lawv cov yeeb ncuab tuaj ze lawm, lawv ib leeg txhawb ib leeg tias: “Cia li ua siab tuab.” Lawv kuj rau siab ntso puab tej vajtswv dab mlom ntau ntxiv, vam tias tej dab mlom ntawd yuav tiv thaiv lawv. (Yaxaya 41:5-7) Rau Yehauvas cov tibneeg uas nyob lub caij ntawd, nws kuj cuab lawv lub zog kom lawv tsis txhob ntshai. Nws txhawb lawv tias: “Yixayee, koj uas yog kuv tus qhev . . . tsis txhob poob siab vim kuv yog koj tus Vajtswv.” (Yaxaya 41:8-10) Yehauvas hais tias: “Kuv yog koj tus Vajtswv.” Cov lus no pab tau cov uas muab siab npuab Yehauvas pom tias nws tseem nco ntsoov lawv, thiab lawv tseem yog nws cov tibneeg. Yehauvas hais ntxiv rau lawv tias: “Kuv yuav puag [koj] thiab yuav cawm kom [koj] dim.” Cov lus no ntshe txhawb tau cov Yudai uas raug mus ua cev qhev lub zog heev.​—Nyeem Yaxaya 46:3, 4.

9-10. Vim li cas thiaj tsis tsim nyog rau peb ntshai? Piav seb.

9 Niaj hnub nimno los tej xwm txheej uas muaj tshwm sim rau txhua qhov thoob ntiajteb kuj ua rau tej tibneeg uas nyob puag cig peb poob siab tas. Peb los kuj raug tej xwm txheej ntawd tib yam nkaus thiab. Txawm li ntawd los, peb tsis cia tej ntawd ua rau peb ntshai. Rau qhov Yehauvas hais rau peb tias: “Kuv yog koj tus Vajtswv.” Ua li cas cov lus no thiaj pab tau peb muaj lub siab tus tsis ntshai?

10 Xav txog qhov piv txwv no: Muaj 2 tug neeg caij ib lub dav hlau ua ke. Ib tug hu ua Zeb, ib tug hu ua Npis. Lub dav hlau nkawd caij txawm raug cua hlob ntsawj mus ntsawj los. Lub sijhawm ntawd txawm muaj ib tug hais saum paj taub tuaj tias: “Sia siv twjywm kom khov kho, rau qhov cov cua no yuav tsis ntaug sai.” Zeb ntshai kawg li. Tiamsis tus tsav dav hlau hais ntxiv tias: “Kuv yog tus tsav dav hlau rau nej. Nej tsis txhob poob siab.” Thaum ntawd Zeb txawm co hau nto hais tias, “Puas tso siab tau rau nws maj?” Tiamsis Zeb ntsia ua cas Npis tsis ntshai li. Zeb thiaj nug Npis tias: “Ua li cas koj tsis ntshai li?” Npis txawm hais luag ntxhi rau Zeb tias: “Rau qhov kuv paub tus tsav dav hlau zoo heev. Nws yog kuv txiv!” Npis thiaj hais ntxiv tias: “Cia kuv qhia koj txog kuv txiv. Yog koj paub nws thiab paub tias nws txawj tsav dav hlau npaum li cas ces koj yeej yuav tsis ntshai thiab.”

11. Zaj lus piv txwv txog 2 tug neeg caij dav hlau qhia li cas rau peb?

11 Zaj lus piv txwv no qhia li cas rau peb? Peb yeej tsis ntshai ib yam li Npis, rau qhov peb paub Yehauvas uas yog peb Leej Txiv saum ntuj zoo heev. Peb paub tias txawm peb tej teeb meem nyob rau tiam kawg no yuav loj npaum li tej cua daj cua dub los, nws yeej yuav pab tau peb hla dhau tej ntawd. (Yaxaya 35:4) Txawm lub qab ntuj neeg yuav ntshai rwg tej teeb meem niaj hnub nimno los peb tsis ntshai rau qhov peb tso siab plhuav rau Yehauvas. (Yaxaya 30:15) Peb kuj ua ib yam li Npis thiab thaum peb mus pab tej neeg zej zog kom tso siab rau Yehauvas. Thaum lawv tso siab rau Yehauvas lawd, lawv yuav tsis ntshai tej teeb meem uas los raug lawv, vim Yehauvas yuav pab lawv.

“KUV YUAV PUB ZOG RAU KOJ [THIAB] PAB KOJ”

12. (1) Yehauvas lo lus cog tseg 3 yog li cas? (2) Thaum hais txog Yehauvas “txhais npab” yog hais txog dabtsi?

12 Yehauvas cog lus rau peb zaum 3 tias: “Kuv yuav pub zog rau koj, kuv yuav pab koj.” Yaxaya twb piav lawm tias Yehauvas yuav pab txhawb nws cov tibneeg li cas. Nws hais tias: “[Yehauvas] nrog nws lub hwjchim los, thiab siv nws txhais npab kav.” (Yaxaya 40:10) Ntau zaus thaum phau Vajlugkub hais txog “txhais npab” yog hais txog hwjchim. Yog li ntawd, thaum Yaxaya hais tias Yehauvas “txhais npab kav” qhia rau peb tias Yehauvas yog ib tug Vajntxwv uas muaj hwjchim heev. Nws twb siv nws lub zog nchav los pab thiab los tiv thaiv nws cov tibneeg txheej thaud, nws yeej yuav ua ib yam li ntawd rau nws cov tibneeg uas tso siab plhuav rau nws niaj hnub nimno thiab.​—Kevcai 1:30, 31; Yaxaya 43:10.

Tsis muaj ib yam cuab yeej twg uas yuav tawm tsam yeej Yehauvas txhais npab uas muaj zog tiv thaiv nws cov tibneeg (Saib nqe 12-16) *

13. (1) Yehauvas cog lus tias nws yuav pub zog rau peb rau thaum twg? (2) Yehauvas lo lus cog tseg twg txhawb tau peb lub zog thiab pab tau peb tso siab rau nws?

13 Thaum tej yeeb ncuab tsim txom peb, Yehauvas cog lus rau peb tias: “Kuv yuav pub zog rau koj.” Niaj hnub nimno, muaj tej lub tebchaws tawm tsam tes haujlwm uas peb ua rau Yehauvas, ib txhia tseem txwv tsis pub peb teev tiam Yehauvas thiab. Txawm li ntawd los peb tsis ntshai thiab tsis poob siab. Yehauvas tej lus cog tseg txhawb tau peb lub zog thiab pab tau peb tso siab rau nws. Nws cog lus rau peb tias: “Tsis muaj ib yam cuab yeej uas tsim los [yuav] tawm tsam yeej koj.” (Yaxaya 54:17) Cov lus no pab kom peb nco ntsoov txog 3 qho twg?

14. Ua li cas peb ho paub tias Yehauvas cov yeeb ncuab yuav tawm tsam peb?

14 Qhov 1, peb paub tias tibneeg yeej yuav ntxub peb vim peb yog Khetos cov thwjtim. (Mathai 10:22) Yexus hais tias tiam kawg nws cov thwjtim yuav raug tsim txom hnyav heev. (Mathai 24:9; Yauhas 15:20) Qhov 2, Yaxaya cev lus tias peb cov yeeb ncuab tsis yog ntxub peb xwb, tiamsis lawv yuav siv ntau yam cuab yeej los tawm tsam peb. Tej cuab yeej ntawd kuj yog tej lus iab hiam, tej lus dag, thiab kev tsim txom uas ua rau nqaij ntuag ntshav nrog. (Mathai 5:11) Yehauvas tsis txwv peb cov yeeb ncuab kom txhob siv tej cuab yeej no los tawm tsam peb. (Efexau 6:12; Qhia Tshwm 12:17) Txawm li ntawd los, peb tsis tas yuav ntshai. Yog vim li cas?

15-16. (1) Qhov 3 uas peb yuav tsum nco ntsoov yog dabtsi thiab Yaxaya 25:4, 5 txhawb lub ntsiab no li cas? (2) Yaxaya 41:11, 12 hais tias cov uas tawm tsam peb thaum kawg yuav zoo li cas?

15 Qhov 3 uas peb yuav tsum nco ntsoov yog qhov uas Yehauvas hais tias “tsis muaj ib yam cuab yeej” yuav “tawm tsam yeej” peb. Yehauvas yuav tiv thaiv peb ntawm “cov neeg ua nruj ua tsiv li pa” ib yam li tus ntsa loog tiv thaiv peb ntawm cov cua daj cua dub. (Nyeem Yaxaya 25:4, 5.) Peb cov yeeb ncuab yeej yuav tawm tsam peb tiamsis tsuas yog ib vuag dua xwb.​—Yaxaya 65:17.

16 Tej uas Yehauvas hais tias yuav los raug cov uas “chim heev” rau peb kuj txhawb tau peb lub zog thiab pab tau peb hajyam tso siab rau nws. (Nyeem Yaxaya 41:11, 12.) Txawm Vajtswv cov yeeb ncuab yuav siv zog tawm tsam peb lossis ua rog hnyav npaum li cas rau peb los, thaum kawg lawv “yuav ploj thiab puas tsuaj mus.”

TEJ UAS PAB TAU PEB HAJYAM TSO SIAB RAU YEHAUVAS

Yog peb nyeem phau Vajlugkub tsis tu ncua ces peb yuav hajyam tso siab rau Yehauvas (Saib nqe 17-18) *

17-18. (1) Nyeem Vajlugkub pab tau peb hajyam tso siab rau Yehauvas li cas? Piav txog tus qauv. (2) Ua tib zoo xav txog nqe Vajlugkub rau xyoo 2019 pab tau peb li cas?

17 Yog peb hajyam paub Yehauvas ces peb hajyam tso siab rau nws. Qhov uas yuav pab tau peb paub Yehauvas zoo ces yog qhov uas peb ua tib zoo nyeem phau Vajlugkub thiab xav txog tej peb nyeem ntawd. Phau Vajlugkub yuav pab kom peb pom tias Yehauvas tau pab nws cov tibneeg txheej thaum ub li cas. Qhov no yuav pab tau peb tso siab rau Yehauvas tias nws yuav tsom kwm peb niaj hnub nimno ib yam li ntawd thiab.

18 Yaxaya piav tau zoo heev txog Yehauvas. Nws muab Yehauvas piv rau ib tug tswv yaj thiab muab nws cov tub qhe piv rau cov menyuam yaj. Yaxaya hais txog Yehauvas li no: “Nws yuav qaws cov menyuam yaj los rau ntawm nws txhais npab, nws yuav muab puag rau hauv nws lub xubntiag.” (Yaxaya 40:11) Thaum peb pom Yehauvas txhais npab puag rawv peb, peb yeej tsis ntshai ib yam dabtsi li. Vim tus qhev ncaj thiab ntse tsis xav kom peb ntshai lossis poob siab rau tej teeb meem uas peb raug, lawv thiaj xaiv Yaxaya 41:10 los ua nqe Vajlugkub rau xyoo 2019. Nqe no hais tias: “Tsis txhob poob siab vim kuv yog koj tus Vajtswv.” Ua tib zoo xav txog cov lus cog tseg no. Yav tom hauv ntej, yog koj muaj teeb meem dabtsi, cov lus no yuav cuab tau koj lub zog.

ZAJ NKAUJ 73 Thov Cia Peb Muaj Siab Tuab

^ nqe 5 Nqe Vajlugkub rau xyoo 2019 muaj 3 yam uas yuav pab kom peb ua tau lub siab tus thaum muaj kev phem hauv lub qab ntuj no lossis hauv peb lub neej. Zaj no peb yuav tham seb 3 yam ntawd yuav pab tau peb li cas kom peb thiaj tsis txhawj dhau thiab kom peb thiaj tso siab rau Yehauvas. Ua tib zoo xav txog nqe Vajlugkub rau xyoo no. Nco ntsoov rau hauv koj nruab siab xwv thiaj yuav txhawb tau koj thaum koj ntsib teeb meem yav tom hauv ntej.

^ nqe 3 TXHAIS TAWM: Yehauvas cov lus cog tseg qhia rau peb tias Yehauvas tau hais li cas lawd yeej yuav muaj raws nkaus li ntawd. Nws cov lus cog tseg yuav pab kom peb tsis txhob txhawj txhawj txog tej teeb meem uas yuav los raug peb.

^ nqe 4 COV LUS HAUV QAB TAW QHIA: Yaxaya 41:10, 13, thiab 14 hais tias “tsis txhob ntshai” 3 zaug. Peb nqes no kuj siv lo lus “kuv” (uas yog hais txog Yehauvas) ntau zaus thiab. Vim li cas Yehauvas thiaj tshoov kom Yaxaya siv lo lus “kuv” ntau zaus ua luaj? Vim Yehauvas tib leeg xwb thiaj pab tau peb ua siab loj siab tuab.

^ nqe 52 COV DUAB: Ib tse neeg ntsib ntau yam kev sim siab tsis hais tom haujlwm, muaj mob muaj nkeeg, thaum mus tshaj tawm, thiab tom tsev kawm ntawv.

^ nqe 54 COV DUAB: Ib pab tub ceev xwm txeem los hauv tsev thaum ib pab timkhawv tseem sib txoos hauv ib yig lub tsev, tiamsis lawv nyob twjywm xwb.

^ nqe 56 COV DUAB: Tsev neeg pe hawm Vajtswv ua ke cuab tau sawvdaws lub zog kom thev tiag.