Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 7

Ua Tib Zoo Mloog Seb Tej Neeg Txawj Ntse Hais Li Cas

Ua Tib Zoo Mloog Seb Tej Neeg Txawj Ntse Hais Li Cas

“Ua tib zoo mloog, kuv yuav qhia koj saib tej neeg txawj ntse hais li cas.”​—PAJLUG 22:17.

ZAJ NKAUJ 126 Ceev Faj Zov, Sawv Ruaj Nreeg, Ruaj Khov

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? *

1. Ua li cas luag yuav tau qhuab ntuas peb, thiab vim li cas ho zoo rau peb mloog?

 UA NEEJ nyob muaj tus hais los yuav tau muaj tus mloog. Muaj qee lub sijhawm peb yeej yuav tau mus thov lwm tus pab qhia peb ua neej. Hos muaj qho zaug muaj tej tug kwvtij ntseeg yuav ntuas kom peb ceev faj nyob tsam peb mus ua txhaum. (Kalatias 6:1) Lossis muaj tej thaum, luag yuav qhuab ntuas peb tom qab peb mus ua txhaum. Txawm peb yuav raug tus hlob tus yau ntuas los, nco ntsoov khaws lawv tej lus ntuas tseg. Yog peb mloog lawv tej lus ntuas, ib hnub qab nram ntsis yuav txuag tau peb txojsia.​—Pajlug 6:23.

2. Raws li Pajlug 12:15, vim li cas peb yuav tau mloog tej lus qhuab ntuas?

2 Lub ntsiab rau zaj kawm no pab kom peb ua tib zoo mloog “tej neeg txawj ntse.” (Pajlug 22:17) Nco ntsoov tias yuav muaj tus txawj tshaj peb, paub dua peb. (Nyeem Pajlug 12:15.) Tus neeg mloog luag tej lus qhuab ntuas qhia tias nws tsis tsab ua loj tiamsis nws ua tus me dua. Ntxiv ntawd, nws pom tias yuav kom nws tshais tau mus ib rog, yuav tau muaj tus txhawb nws lub zog. Yehauvas tshoov kom Vajntxwv Xalumoos sau li no tias: “Khaws luag tej tswvyim cia kom zoo, koj thiaj yuav vammeej.”​—Pajlug 15:22.

Ob qho lus qhuab ntuas no qhov twg yoojyim rau koj mloog dua? (Saib nqe 3-4)

3. Muaj ntau txoj hau kev qhuab ntuas twg?

3 Muaj ntau txoj hau kev qhuab ntuas, xws li txais kom raug lub ntsiab lossis hais kom tsi ntsees. Ua li no, txais kom raug lub ntsiab yog li cas tiag? Tej zaum peb yuav mus nyeem tau tej zaj nyob hauv phau Vajlukub lossis peb ho mus nyeem tau tej ntaub ntawv uas lub koom haum luam tawm ua rau peb thim xav. (Henplais 4:12) Ua li no, qhov hais tsi ntsees yog li cas tiag? Yog thaum muaj ib tug txwj laus twg lossis ib tug kwvtij ntseeg paub tab twg qhuab ntuas kom peb yuav tau hloov qho mentsis. Yog muaj ib tug twg twb tsa ncauj los ntuas peb thiab muab Vajtswv Txojlus los txhawb peb lub dag lub zog lawm, ces peb cia li ua tib zoo qhib siab hlo mloog nws tej lus thiab khaws coj mus ua neej.

4. Raws li Tej Lus Qhia 7:9, peb yuav tau txhob coj li cas thaum muaj ib tug twg qhuab ntuas peb?

4 Thaum muaj ib tug ntuas tsi ntsees rau peb, tej zaum peb yuav co hau nto lossis fee plhu lossis peb tseem yuav ua ntsej muag tsaus nti los kuj muaj. Vim li cas tej thaum peb ho co hau nto tsis xav mloog? Txawm tus ntawd hais yog thiab peb twb paub peb tej kev txhaum los, peb tsis xav mloog yeeb vim yog nws nthuav peb lub qe tawm. (Nyeem Tej Lus Qhia 7:9.) Tej zaum peb tseem yuav yws duj dom thiab hais tias, ‘Nws mas txhob txwm ua tsis ncaj kiag li, xav rhuav kuv xwb.’ Tsis tas li ntawd, peb tseem yuav tsawm tus qhuab ntuas ntawd hais tias, ‘Leejtwg tso cai rau nws ntuas kuv no? Nws los yeej txawj ua txhaum tib yam nkaus thiab nav?’ Yog hais tias peb tsis nyiam nws tej lus ntuas peb, peb cia li tsis quav ntsej mloog. Lossis peb ho mus nrog tus ub tus no tham seb lawv puas teb peb raws li peb lub siab xav.

5. Zaj kawm no, peb yuav piav txog tej twg?

5 Nyob rau hauv zaj kawm no peb yuav muab qho tug yam ntxwv uas tsis mloog luag tej lus qhuab ntuas thiab qho tug yam ntxwv uas mloog luag tej lus qhuab ntuas hauv Vajtswv Txojlus coj los tham qho mentsis ua ke. Tsis tas li ntawd, peb yuav tham me ntswb mentsis seb yuav ua li cas peb thiaj yuav mloog thaum ib tug twg qhuab ntuas peb thiab khaws luag tej lus coj mus ua neej.

COV TSIS MLOOG LUS QHUAB NTUAS

6. Peb khaws tau li cas los ntawm Vajntxwv Lehaunpau-as thaum luag qhuab ntuas nws?

6 Cia peb mus piav txog Lehaunpau-as. Tom qab nws sawv los ua vajntxwv lawm, nws tej pejxeem txawm sawv tuaj cuag nws. Lawv txawm tuaj thov kom muab lawv tej nra uas nws txiv muab tsub rau lawv ris txo kom sib mentsis. Yeej yog ib qho zoo kawg uas Lehaunpau-as mus cuag cov laus neeg seb yuav teb cov pejxeem li cas. Cov laus neeg qhia rau Lehaunpau-as kom teb raws li cov pejxeem tej lus thov xwv lawv thiaj yuav poog nws. (1 Vajntxwv 12:3-7) Tiamsis Lehaunpau-as tsis yuav tej lus raws li cov laus neeg qhia rau nws. Nws txawm mus cuag cov loj hlob nrog nws ua ke sib tuav xam. Cov nrog nws ib loj ua ke li no, hnub nyoog muaj kwvlam li 40 xyoo ntawd ces lawv yeej laus taws lawm thiab. (2 Xwmtxheej Vajntxwv 12:13) Thaum Lehaunpau-as mus cuag lawv txog tej yam cov pejxeem hais, lawv txawm tawm tau ib lub tswvyim tsis zoo hlo li rau nws. Lawv haj tseem hais kom nws tsub lub nra hnyav tshaj li nws txiv tsub rau tej pejxeem thiab. (1 Vajntxwv 12:8-11) Thaum Lehaunpau-as hnov ob tog lus tag lawm, nws tsis mus thov Yehauvas kom pab txiav txim seb ua li cas thiaj zoo. Lehaunpau-as ua ywj nws siab xwb thiab mus mloog cov ib loj nrog nws ua ke tej lus. Tom qab ntawd, Lehaunpau-as thiaj cov pejxeem Yixalayees muaj kev sib cov nyom loj heev. Niaj hnub niam no los, thaum ib tug qhuab ntuas peb ua rau peb tsis xav hnov los, yog lawv muab Vajtswv Txojlus los hais lawm ces peb cia li tig ntsej mloog.

7. Peb khaws tau Vajntxwv Uxiyas tus yam ntxwv li cas?

7 Txuas ntxiv no cia peb ho mus tham txog Vajntxwv Uxiyas. Nws tsis mloog tej lus qhuab ntuas li. Nws nkag mus rau hauv Yehauvas lub tuam tsev, chav uas yog cov pov thawj thiaj mus tau xwb. Thiab nws tseem tabtom yuav mus hlawv hmoov tshuaj tsw qab rau saum lub thaj. Cov pov thawj cheem nws li no tias: “Uxiyas! Koj tsis muaj cai hlawv hmoov tshuaj tsw qab fij rau [Yehauvas]. Tsuas yog cov povthawj uas yog Aloos cov xeebntxwv uas twb ua kevcai ntxuav lawm thiaj ua tau xwb.” Thaum ntawd, Uxiyas ua li cas xwb? Yog tias nws tso plhuav tseg es tawm plaws ntawm lub tuam tsev mus, ces tej zaum Yehauvas kuj yuav zam nws lub txim thiab. Tiamsis “Uxiyas chim heev rau cov povthawj.” Ua li cas nws coj li no? Ntshe nws xav hais tias nws twb yog vajntxwv lawm ces nws ua li cas los yeej tau tag nrho. Tiamsis Yehauvas tsis txaus siab. Vim Uxiyas xav ua ywj siab nws thiaj “mob ruas mus txog hnub uas nws tuag.” (2 Xwmtxheej Vajntxwv 26:16-21) Uxiyas tus yam ntxwv qhia rau peb tias tsis hais peb yuav yog leejtwg, yog hais tias peb tsis mloog Vajtswv Txojlus qhia ces Yehauvas yuav tsis lees yuav peb.

COV MLOOG LUS QHUAB NTUAS

8. Thaum Yauj raug qhuab ntuas, nws coj li cas?

8 Cov peb yuav piav no coj zoo tsis thooj li cov peb piav tas los lawm. Vajtswv Txojlus qhia tias cov yuav hais no mloog Vajtswv Txojlus ces lawv thiaj txais tau koob hmoov. Xws li Yauj. Txawm nws ua ib puas tsav yam zoo li Vajtswv lub siab nyiam los, nws haj tseem yog noob txaug neeg txhaum. Thaum nws muaj kev nyuaj siab ntxhov plawv, nws thiaj hais tau qho lo yuam kev. Yog li ntawd, Elihus thiab Yehauvas thiaj tau ntuas nws. Yauj coj li cas thaum nws raug ntuas? Nws zoo siab hlo mloog. Nws thiaj hais tias: “Kuv hais txog tej uas kuv tsis totaub . . . Yog li ntawd kuv txajmuag kawg nkaus rau tej lus uas kuv hais, kuv thiaj mus zaum ntawm cub tshau thiab hauv av ris siab hlo tsis ua ntxiv li lawm.” Yog li ntawd, Yehauvas thiaj foom koob hmoov rau Yauj vim nws txo hwjchim.​—Yauj 42:3-6, 12-17.

9. Mauxes coj li cas xwb thaum nws raug qhuab ntuas, thiab nws tus cwj pwm ho pab tau peb li cas?

9 Cia peb ho mus tham txog Mauxes tus yam ntxwv. Tom qab nws ua tau ib yam tsis yog lawm, nws yeej mloog thaum lwm tus ntuas nws. Muaj ib zaug nws txawm npau npau taws nws tsis nco qab hwm Yehauvas lawm. Vim muaj li no Yehauvas tsis pub Mauxes mus rau lub tebchaws Yehauvas cog tseg. (Teev Npe 20:1-13) Thaum Mauxes thov kom Yehauvas rov qab thim xav, Yehauvas hais tias: “Tsis txhob hais qhov uas koj yuav mus rau tebchaws Kana-as li!” (2 Kevcai 3:23-27) Txawm muaj li ntawd los, Mauxes tsis tu siab tsis chim dabtsi. Nws coj raws li Yehauvas tej kev txiav txim siab. Ces yog li ntawd, Yehauvas haj tseem siv nws coj cov Yixalayees quj qees. (2 Kevcai 4:1) Yauj thiab Mauxes nkawv coj tau ob tug yam ntxwv zoo kawg nkaus li rau peb tau xyaum. Tab txawm Yauj hais tau yuam kev los, nws tsis hais ub hais no los daws nws zaj. Hos Mauxes txaus siab hlo ua li Yehauvas tej kev txiav txim siab, tab txawm nws yuav poob ib yam uas nws ntshaw tshaj hauv nws lub neej.

10. (1) Raws li Pajlug 4:10-13, peb lub neej yuav zoo li cas yog peb mloog tej lus qhuab ntuas? (2) Thaum muaj ib co raug qhuab ntuas, lawv coj cwj pwm zoo li cas xwb?

10 Yog tias peb xyaum raws li cov ntseeg txheej puag thaum ub zoo li Yauj thiab Mauxes nkawv, ces yuav pab tau peb lub neej lawm hov ntau. (Nyeem Pajlug 4:10-13.) Muaj coob leej ntau tus kwvtij nkauj muam ntseeg yeej xyaum coj ib yam li no ntag. Nyob rau hauv lub tebchaws Khonkaus (Congo), muaj ib tug kwvtij npe hu ua Nuj tau hais tias: “Muaj ib co kwvtij paub tab nyob hauv kuv lub koom txoos tau pab kom kuv pom tias kuv txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas yuav poob tsag ces lawv txawm rub ntiag kuv. Kuv mloog li lawv tej lus qhia, ces pab tau kuv lub neej lawm hov ntau.” * Nyob hauv tebchaws Kanada (Canada), muaj ib tug nkauj muam ntseeg uas yog ib tug tho kev hu ua Mim tau hais li no: “Qhov lawv ntuas kuv mas kuv tsis xav hnov kiag li, tiamsis tej lus no kuv yuav tsum tau hnov.” Nyob rau hauv lub tebchaws Khau-esa (Croatia) muaj ib tug kwvtij ntseeg hu ua Mas tau hais li no: “Kuv poob kuv tes haujlwm hauv koom txoos lawm los, thaum muab xav mas kuv pom tias tej uas cov kwvtij qhuab ntuas ntawd pab tau kuv txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas lawm hov ntau.”

11. Kwvtij Khalaus Khalais tau hais li cas txog thaum lwm tus qhuab ntuas yus?

11 Muaj ib tug kwvtij ntseeg hu ua Khalaus Khalais (Karl Klein). Nws yog ib tug ntawm Pab Uas Ntaus Thawj. Cia peb mus saib seb thaum ib tug qhuab ntuas nws, nws coj li cas. Kwvtij Khalais tau piav tias muaj ib zaug Kwvtij Luthafaw (Rutherford) tau qhuab ntuas nws hnyav ncawv. Thaum nws nyuam qhuav hnov mas chim nws siab kawg nkaus li. Khalaus tau hais tias: “Tau ib nyuag ntu tom qab no wb mam rov sib ntsib dua. Kwvtij Luthafaw pom dheev kuv, ces nws txawm hais tias, ‘Tuaj thiab los Kwvtij Khalaus.’ Txij zaum tag los lawm, kuv tseem chim txog tav no. Kuv teb luj loos puag tom pob qa tuaj rau nws xwb. Nws hais rau kuv tias, ‘Khalaus, ceev faj ov. Ntxwg Nyoog tabtom cuab tau ib roog ntxiab tos koj.’ Kuv mas txaj muag tiag tiag li. Kuv cia li lam hais rau nws tias, ‘Tsis muaj dabtsi thiab os.’ Txawm kuv teb nws li ntawd los, nws twb toov tau tias kuv tseem chim rau nws, ces nws thiaj rov qab hais dua rau kuv tias, ‘Aws, kuv paub los mas. Tiamsis Ntxwg Nyoog tabtom cuab ntxiab tos koj lawm nawb.’ Kwvtij Luthafaw hais yog lawm. Yog peb chim rau ib tug twg ces yeej yog peb qheb siab lug rau Ntxwg Nyoog ntxias peb ntag.” * (Efexus 4:25-27) Yog li ntawd, Kwvtij Khalais thiaj li khaws Kwvtij Luthafaw cov lus ntuas tseg cia, thiab nkawv rov qab sib raug zoo li qhov qub lawm.

YUAV UA LI CAS THIAJ MLOOG LUAG QHUAB NTUAS?

12. Ua neeg txo hwjchim pab tau peb mloog luag tej lus qhuab ntuas li cas? (Phau Ntawv Nkauj 141:5)

12 Yuav ua li cas peb thiaj mloog luag qhuab ntuas? Peb yuav tau txo lub hwjchim kom qes qes thiab nco ntsoov hais tias peb yog noob txaug neeg txhaum thiab peb yeej ua tau qho yam yuam kev. Raws li peb twb tham dua los lawm, Yauj tau hais qho lo yuam kev. Tiamsis nws thim xav, ces Yehauvas txawm foom koob hmoov rau nws. Vim li cas Yehauvas ho foom koob hmoov? Twb yog vim Yauj tsis muab hlob thiab txo nws lub hwjchim qes qes. Txawm tias Elihus hluas dua nws los, thaum Elihus ntuas nws, nws mloog Elihus tej lus ntuas. (Yauj 32:6, 7) Yog li ntawd, txo lub hwjchim kom qes qes yuav pab tau peb mloog luag tej lus qhuab ntuas, tab txawm peb xav hais tias twb tsis xoos ntuas peb, lossis yog ho muaj ib tug hluas dua peb los ntuas peb. Muaj ib tug txwj laus nyob hauv tebchaws Kanada tau hais tias: “Peb twb ntsia tsis pom peb tus kheej, ces zoo rau lwm tus ntuas peb xwv peb thiaj li ua tau zoo. Peb yuav tau cia Vajtswv lub hwj huam dawb huv pab kom peb coj tej cwj pwm zoo. Ntxiv ntawd, peb yuav tau rau siab ntso kom peb txawj cob txawj qhia luag lwm leej lwm tus.”​—Nyeem Phau Ntawv Nkauj 141:5.

13. Thaum muaj ib tug twg qhuab ntuas peb, peb xav li cas xwb?

13 Nco ntsoov tias Vajtswv hlub peb, nws thiaj qhuab ntuas peb. Yehauvas tsuas xav kom peb tau txais qhov zoo xwb. (Pajlug 4:20-22) Thaum Vajtswv siv nws Txojlus, tej ntaub ntawv lub koom haum luam tawm, lossis ib tug ntseeg paub tab twg los ntuas peb, twb yog nws qhia nws txojkev hlub rau peb ntag. Nyob rau hauv Henplais 12:9, 10 tau hais tias: “Vajtswv qhuab ntuas peb kom muaj nqis rau peb.”

14. Thaum lwm tus qhuab ntuas peb, peb yuav tau xav txog tej twg xwb?

14 Nco ntsoov xav txog cov lus qhuab ntuas, txhob xav txog tus uas ntuas peb. Muaj qee lub sijhawm peb yuav xav tias, ‘Twb tsis tsim nyog ntuas peb li ntawd.’ Yog li ntawd, tus uas ntuas lwm tus yuav tsum ua tib zoo xaiv nws cov lus, xwv tus raug ntuas thiaj xav txais yuav nws tej lus. * (Kalatias 6:1) Yog hais tias peb yog tus raug ntuas, peb yuav tau ua zoo mloog tej lus ntuas ntawd, seb peb yuav khaws tau tej lus ntuas ntawd li cas, tab txawm peb yuav xav hais tias tsim nyog tus qhuab ntuas peb ntawd xaiv nws tej lus kom zoo mentsis. Cia peb ua tib zoo xav li no, ‘Txawm kuv tsis nyiam nws tej lus ntuas ntawd los, kuv khaws tau nws tej lus no li cas los siv? Ua li, kuv puas xav hais tias nws yog noob txaug neeg txhaum thiab, tej zaum nws yuav ua tsis tau txhua yam zoo?’ Yog tias peb ua tib zoo mloog thaum luag ntuas peb, peb thiaj yuav txawj yuav ntse.​—Pajlug 15:31.

THOV LUAG PAB TUAV TSWVYIM KOM THIAJ TXAWJ NTSE

15. Vim li cas peb yuav tau tsav tswvyim?

15 Tus neeg thoob tsib khaws luag tej tswvyim. Nyob hauv phau Vajlugkub, raws li Pajlug 13:10 hais li no: “Tus neeg uas thov luag pab tuav tswvyim thiaj yog neeg ntse.” Tej lus no yeej muaj tseeb tiag. Cov uas mus nug lwm tus txhab tswvyim rau nws yeej thoob tsib dua thaum hais txog teev tiam Yehauvas thiab txawj txiav txim siab ua yam ub yam no dua cov uas tsis vam khom lwm tus pab. Yog li ntawd, kav tsij mus nug lwm tus thiaj pab tsav tau tswvyim rau peb.

Vim li cas ib tug muam ho mus nug lwm tus muam uas paub tab kom tsav tswvyim? (Saib nqe 16)

16. Lub caij twg zoo rau peb nug lwm tus kom pab tsav tswvyim rau peb?

16 Lub caij twg zoo rau peb mus nug ib tug ntseeg kom pab tsav tswvyim rau peb? Xws li, (1) muaj ib tug muam ntseeg caw kom ib tug paub tab nrog nws mus qhia Vajlugkub ua ke. Ces tom qab ntawd, nws txawm nug tus ntawd seb puas muaj tej yam twg nws yuav tau hloov kom nws txawj qhia dua. (2) Ib tug muam mus nug lwm tus muam uas paub tab zog seb mus yuav hom khaub ncaws twg hnav thiaj raug ntsej muag. (3) Muaj ib tug kwvtij ntseeg tabtom yuav mus tham thawj zaug lus qhuab qhia. Nws txawm mus nug ib tug kwvtij ntseeg uas paub tab kom nrog saib nws lus zaj lus qhuab qhia seb puas muaj yam twg nws hloov tau. Txawm tias ib tug kwvtij twg txawj txawj qhuab qhia lawm los, zoo rau nws nug lwm tus kom pab qhia nws ntxiv.

17. Peb yuav khaws luag tej lus qhuab ntuas li cas?

17 Nco ntsoov hais tias ib lub lim tiam lossis ib lub hlis tom ntej no, yog peb ib tug twg raug qhuab ntuas, tsis hais txais kom raug lub ntsiab lossis hais kom tsi ntsees los cia li nco ntsoov tej uas peb twb kawm tag los lawm. Txo lub hwjchim kom qes qes. Xav txog cov lus, txhob xav txog tus hais. Cia li khaws tej lus qhuab ntuas mus siv ua neej. Nco ntsoov tias peb txhua leej txhua tus tsis yog nyob nyob cia li txawj ntse. Vajtswv Txojlus hais tias yog peb “khaws luag tej lus qhuab ntuas thiab muab siab rau kawm” ces peb “yuav txawj ntse.”​—Pajlug 19:20.

ZAJ NKAUJ 124 Peb Ib Txwm Npuab Siab

^ nqe 5 Peb uas yog Yehauvas cov tibneeg yeej paub zoo tias peb yuav tau mloog tej lus qhuab ntuas uas nyob hauv phau Vajlugkub thiab muab coj rau hauv peb lub neej. Tiamsis muaj qee zaug yeej tsis yoojyim rau peb coj raws li tej lus qhuab ntuas ntawd kiag li. Vim li cas ho tsis yoojyim rau peb coj li ntawd? Yuav kom peb mloog lus qhuab ntuas, peb yuav tau nco ntsoov tej yam twg?

^ nqe 10 Tau muab cov npe hauv zaj no ib txhia hloov lawm.

^ nqe 14 Nyob rau zaj tom ntej, peb yuav piav seb yuav ua tib zoo qhuab ntuas lwm tus li cas.