Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 14

“Sawvdaws Thiaj Yuav Paub Hais Tias Nej Yog Kuv Cov Thwjtim”

“Sawvdaws Thiaj Yuav Paub Hais Tias Nej Yog Kuv Cov Thwjtim”

“Yog nej ib leeg hlub ib leeg, sawvdaws thiaj yuav paub hais tias nej yog kuv cov thwjtim.”​—YAUHAS 13:35.

ZAJ NKAUJ 106 Xyaum Txojkev Hlub

ZAJ NO THAM TXOG DAB TSI? a

Cov neeg uas tsis paub Yehauvas xav li cas xwb thaum lawv pom Yehauvas cov tib neeg txawj sib hlub sib pab? (Saib nqe 1)

1. Tib neeg pom li cas xwb thaum lawv tuaj peb tej kev sib txoos thawj zaug? (Saib daim duab.)

 CIA peb muab xav tias muaj ib khub niam txiv tuaj rau ntawm lub Tsev Nceeg Vaj thawj thawj zaug. Nkawd nyiam kawg li thaum txhua leej txhua tus mus hu nkawd thiab pom sawv daws txawj sib hlub sib pab. Thaum nkawd rov mus tsev, tus niam txawm hais rau tus txiv tias, ‘Yehauvas Cov Tim Khawv zoo tsis thooj li lwm cov tib neeg uas wb ntsib dua los lawm. Kuv nyiam nrog lawv ua ke kawg li.’

2. Vim li cas ib txhia ho tseg tsis teev tiam Yehauvas lawm?

2 Txoj kev hlub uas Yehauvas cov tib neeg ib leeg muaj rau ib leeg mas yeej nrhiav tsis pom qhov twg. Txawm li ntawd los Yehauvas Cov Tim Khawv haj tseem yog noob txaug neeg txhaum. (1 Yauhas 1:8) Yog li ntawd, thaum peb yim paub cov uas nyob hauv lub koom txoos ces peb yim pom tej yam lawv ua tsis tau zoo. (Loos 3:23) Ntshaus siab heev vim ib txhia cia li tso Yehauvas tseg, yeeb vim yog lwm tus tau ua siab tau qes rau lawv.

3. Ua li cas peb thiaj paub tias cov twg yog cov uas raws Yexus qab tiag? (Yauhas 13:34, 35)

3 Cia peb rov mus saib nqe Vajlugkub rau zaj kawm no dua. (Nyeem Yauhas 13:34, 35.) Nqe ntawd hais tias yuav ua li cas tib neeg thiaj paub tias cov twg yog cov uas raws Yexus qab tiag? Yog qhov uas ib leeg hlub ib leeg, tsis yog qhov uas sawv daws zoo tiav tiav. Yexus tsis tau hais tias: ‘Nej thiaj yuav paub hais tias nej yog kuv cov thwjtim.’ Tiam sis nws hais tias: “Sawvdaws thiaj yuav paub hais tias nej yog kuv cov thwjtim.” Raws li no, Yexus tsis tau hais tias tsuas yog nws cov thwj tim thiaj paub txoj kev hlub uas ib leeg muaj rau ib leeg xwb tiam sis cov neeg uas tsis ntseeg los yuav paub thiab.

4. Muaj ib txhia xav paub dab tsi txog cov tseem Khixatia?

4 Tej zaum muaj ib txhia tib neeg uas tsis yog Yehauvas Cov Tim Khawv xav li no tias: ‘Ua li cas txoj kev hlub xwb ho paub tau tias lawv yog cov uas raws Yexus qab tiag? Yexus qhia tias nws hlub nws cov tub txib li cas rau li cas? Thiab yuav ua li cas thiaj xyaum tau Yexus tus yam ntxwv niaj hnub nim no?’ Txawm peb yog Yehauvas Cov Tim Khawv lawm los zoo rau peb nco ntsoov cov lus nug no, yeeb vim yog yuav pab kom peb muaj kev hlub rau lwm tus thiab thaum lwm tus ua tau siab tau qes rau peb lawm los peb thiaj txawj ua qhov zoo qhov yog rov rau lawv.​—Efexus 5:2.

VIM LI CAS COV MUAJ KEV HLUB THIAJ YOG COV RAWS YEXUS QAB TIAG?

5. Piav Yexus cov lus nyob hauv Yauhas 15:12, 13 seb yog li cas.

5 Yexus yeej qhia meej meej tias cov uas raws nws qab yuav muaj ib txoj kev sib hlub sib pab zoo heev uas tsis muaj nyob rau qhov twg. (Nyeem Yauhas 15:12, 13.) Yexus sam hwm nws cov lus rau lawv tias: “Nej ib leeg yuav tsum hlub ib leeg, ib yam li kuv hlub nej.” Nws tus nru lus yog li cas tiag? Yexus hais tias txoj kev hlub uas nws hais txog ntawd, thaum muaj chaw ti, ib tug ntseeg yeej this tau ib tug txoj sia tiag tiag. b

6. Nyob hauv Vajtswv Txoj Lus hais tias kev hlub tseem ceeb npaum li cas?

6 Nyob hauv Vajtswv Txoj Lus qhia hais tias kev hlub tseem ceeb heev hauv peb lub neej. Muaj coob leej ntau tus yeej nyiam cov nqe Vajlugkub uas hais no: “Vajtswv yog txojkev hlub.” (1 Yauhas 4:8) “Hlub kwv tij zej zog ib yam li koj hlub koj tus kheej.” (Mathais 22:39) “Txojkev hlub npog tau txhua yam kev txhaum huv tibsi.” (1 Petus 4:8) “Txojkev hlub yuav nyob mus ibtxhis.” (1 Kauleethaus 13:8) Cov nqe no thiab lwm cov nqe Vajlugkub yeej qhia meej tseeb kom sawv daws xyaum thiab coj txoj kev hlub no.

7. Vim li cas Xatas ho qhia tsis tau kom tib neeg muaj kev hlub thiab sib koom siab?

7 Muaj coob leej ntau ntus tib neeg tau nug li no tias: ‘Yuav ua li cas kuv thiaj paub hais tias txoj kev ntseeg twg thiaj yog txoj tseem? Txoj kev ntseeg twg los yeej hais tias lawv txoj yog txoj tseem tiam sis ib txoj yeej qhia txawv ib txoj txog Vajtswv.’ Xatas rhawv kom muaj ntau txoj kev ntseeg cuav los txuam txoj tseeb xwv tib neeg thiaj nrhiav tsis tau txoj tseem. Txawm li ntawd los nws rub tsis tau kom txhua haiv neeg noj sib hlub haus sib ce. Tsuas yog Yehauvas tib leeg nkaus nkaus xwb thiaj ua tau li ntawd. Tos peb paub li no los, yeeb vim yog kev hlub ncau los ntawm Yehauvas los. Tsuas yog cov uas muaj Yehauvas lub hwj huam dawb huv thiab txais Yehauvas tej koob hmoov thiaj li muaj taus txoj kev sib hlub sib pab yam li no. (1 Yauhas 4:7) Twb yog vim li ntawd, Yexus thiaj hais tias cov uas raws nws qab thiaj muaj txoj tseem kev hlub ib leeg rau ib leeg tiag tiag.

8-9. Txoj kev hlub uas Yehauvas Cov Tim Khawv ib leeg muaj rau ib leeg pab tau lwm tus li cas?

8 Zoo ib yam li Yexus tau hais tseg, kev hlub pab tau coob leej ntau tus paub tias cov twg yog cov uas raws nws qab. Xws li muaj ib tug kwv tij npe hu ua Iyees (Ian) nco txog thaum nws mus thawj thawj zaug rau lub rooj sib txoos uas nyob hauv nws zej zog. Tau ob peb lub hlis ua ntej ntawd, Iyees mus saib lawv ntaus pob rau ntawm tib thaj chaw ntawd thiab. Nws hais tias: “Cov tib neeg uas tuaj saib lawv ntaus pob coj txawv ntawm cov uas tuaj rooj sib txoos. Yehauvas Cov Tim Khawv paub paub cai thiab hnav tej tsoos zoo zoo. Lawv cov me nyuam los yeej paub cai tib yam nkaus. Cov tib neeg no muaj kev thaj yeeb thiab txaus siab rau lawv lub neej. Kuv xav nyob lub neej yam li no. Kuv tsis nco qab txog tias hnub ntawd cov kwv tij qhia li cas rau li cas tiam sis kuv nco qhov uas cov Tim Khawv coj cwj pwm li cas rau li cas xwb.” c Tos Yehauvas Cov Tim Khawv coj tau li no los, yeeb vim yog lawv muaj txoj tseem kev hlub. Peb yeej hlub peb cov kwv tij nkauj muam tawm plaws hauv nruab siab tuaj, peb ua zoo thiab saib taus lawv.

9 Muaj ib tug kwv tij npe hu ua Ntsos (John) xav li ntawd thiab thaum nws tuaj thawj thawj zaug kev sib txoos. Nws hais tias: “Lawv zoo tiag tiag li. Ua rau kuv xav tias ntshe lawv tsis txawj ua txhaum li. Qhov uas lawv sib hlub sib pab li no ua rau kuv pom tias kuv nrhiav tau txoj tseem kev ntseeg lawm.” d Cov hais tas no thiab lwm cov uas hais tsis txhij tsis txhua puav leej qhia tias Yehauvas cov tib neeg txoj kev ntseeg thiaj yog txoj tseem.

10. Thaum twg zoo rau peb qhia tias peb muaj kev hlub tiag tiag? (Saib cov lus hauv qab taw qhia.)

10 Zoo ib yam li peb tau hais tseg ua ntej lawm tias txhua leej txhua tus ntseeg puav leej yog noob txaug neeg txhaum. Muaj qee lub sij hawm cov kwv tij nkauj muam yuav hais tau siab tau qes ua rau peb chim. e (Yakaunpaus 3:2) Txawm li ntawd los tej uas peb ua thiab tej uas peb hais yuav qhia tau tias peb hlub tshua lawv tiag tiag. Cia peb mus saib seb Yexus tau ua tseg li cas thiab peb khaws tau li cas.​—Yauhas 13:15.

YEXUS HLUB NWS COV TUB TXIB LI CAS?

Yexus yeej hlub tshua cov tub txib, nws thiaj ua tib zoo hais lawv tab txawm lawv ua tau ntau yam yuam kev (Saib nqe 11-13)

11. Yakaunpaus thiab Yauhas coj cwj pwm tsis zoo li cas? (Saib daim duab.)

11 Yexus yeej paub tias tag nrho cov uas raws nws qab puav leej yog noob txaug neeg txhaum. Nws thiaj ua tib zoo pab lawv thiab qhia kom lawv coj tej cwj pwm zoo uas haum Yehauvas siab. Muaj ib zaug, Yakaunpaus thiab Yauhas txawm mus hais kom nkawd niam thov Yexus cia nkawd zaum rau ob qho chaw zoo zoo hauv nws lub Nceeg Vaj. (Mathais 20:20, 21) Qhov no qhia tias Yakaunpaus thiab Yauhas nkawd muaj cwj pwm khav theeb thiab saib nkawd tsim txiaj dua lwm tus.​—Pajlug 16:18.

12. Piav seb puas yog Yakaunpaus thiab Yauhas thiaj coj tau cwj pwm tsis zoo xwb.

12 Tsis yog Yakaunpaus thiab Yauhas nkawd ob leeg xwb thiaj coj tau cwj pwm tsis zoo zaum ntawd. Lwm cov tub txib los kuj tau ua li no: “Thaum kaum tus thwj tim hnov txog tej uas nkawd hais ntawd, lawv txawm npau taws heev rau nkawd ob kwv tij.” (Mathais 20:24) Ntshe qhov no yeej ua tau rau Yakaunpaus, Yauhas thiab lwm cov tub txib sib cav sib ceg kawg nkaus. Tej zaum lawv yuav sib hais yam li no: ‘Neb nim yog leej twg, neb ho yuav txeeb qhov chaw zoo dua peb hauv lub Nceeg Vaj? Tsis yog neb ob leeg xwb thiaj ua hauj lwm nrog Yexus. Peb los kuj tsim nyog tau qhov chaw ntawd thiab!’ Txawm lawv tus twg yuav xav li cas los xij peem, nyob rau lub sij hawm ntawd lawv tsis nco ras txog tias lawv ib leeg yuav tau hlub ib leeg thiab ib leeg yuav tau ua zoo rau ib leeg.

13. Yexus ua li cas xwb thaum nws cov tub txib sib cav? (Mathais 20:25-28)

13 Yexus ua li cas xwb? Nws tsis chim tsis npau taws rau lawv. Nws tsis hais tias nws yuav mus nrhiav dua ib co tub txib tshiab uas txo hwj chim thiab ib leeg txawj hlub ib leeg tiam sis Yexus ua siab ntev qhia lawv vim nws paub tias lawv yeej xav ua qhov zoo qhov yog. (Nyeem Mathais 20:25-28.) Yexus yeej ua tib zoo hais lawv tab txawm tom qab no lawv pheej rov sib cam tias tus twg yog tus loj dua.​—Malakaus 9:34; Lukas 22:24.

14. Yexus cov tub txib loj hlob puag ncig tej tib neeg uas coj li cas?

14 Yexus yeej paub zoo tias nws cov tub txib loj hlob puag ncig cov tib neeg zoo li cas rau li cas. (Yauhas 2:24, 25) Cov Yudais tej xib hwb thiab cov Falixais qhia tib neeg tias yog lawv tuav hauj lwm siab siab ces lawv thiaj tseem ceeb. (Mathais 23:6; muab piv rau zaj yeeb yaj kiab uas kawm ntxiv txog Mathais 23:6 hu ua The Front Seats in the Synagogue ua lus Askiv.) Cov Yudais tej thawj coj xav tias lawv zoo dua lwm tus. f (Lukas 18:9-12) Yexus paub ntsoov tias yog cov tib neeg ntawd coj li ntawd ces nws cov tub txib yuav xyaum lawv tus cwj pwm ib yam nkaus. (Pajlug 19:11) Yexus ua siab ntev rau nws cov thwj tim, yeeb vim yog nws paub tias lawv yeej yuav ua tau qho yam yuam kev. Nws yeej paub tias lawv xav ua qhov zoo, nws thiaj ua siab ntev pab kom lawv tsis txhob tsav lawv lub hwj chim tiam sis ua neeg txo hwj chim thiab hlub lwm leej lwm tus.

PEB YUAV XYAUM YEXUS TUS YAM NTXWV LI CAS?

15. Peb khaws tau li cas los ntawm Yakaunpaus, Yauhas, thiab lwm cov thwj tim?

15 Peb khaws tau ntau yam los ntawm qhov uas Yakaunpaus thiab Yauhas nkawd ua. Tsis tsim nyog rau Yakaunpaus thiab Yauhas nkawd nug kom Yexus muab qhov chaw zoo zoo hauv lub Nceeg Vaj rau nkawd. Lwm cov tub txib los yeej ua tsis yog tib yam nkaus es cia tej no ua rau lawv tsis sib koom siab. Tiam sis Yexus yeej ua siab ntev thiab hlub nws 12 tug tub txib kawg li. Peb khaws tau dab tsi los ntawm tej no? Lwm tus yuav coj li cas los xij peem tiam sis qhov tseem ceeb yog seb peb coj li cas thaum lawv ua yuam kev. Ua li puas muaj dab tsi pab tau peb? Thaum peb chim rau ib tug kwv tij nkauj muam twg, cia peb rov tshuaj peb tus kheej li no: ‘Vim li cas tej nws ua yuav xeeb txob kuv ua luaj? Puas muaj tej yam kuv yuav tau hloov? Tus tib neeg ua rau kuv chim puas muaj kev nyuaj siab dab tsi? Txawm tsim nyog rau kuv chim los kuv puas zam thiab hlub txog tus tib neeg ntawd?’ Yog peb ib leeg hlub ib leeg ces qhov ntawd yuav qhia tau tias peb yog cov uas raws Yexus qab tiag.

16. Peb khaws tau dab tsi ntxiv los ntawm Yexus tus yam ntxwv?

16 Yexus tus yam ntxwv qhia rau peb kom nkag siab cov kwv tij nkauj muam. (Pajlug 20:5) Txawm peb nyeem tsis tau lwm tus lub siab ib yam li Yexus los cia peb ua siab ntev rau cov kwv tij nkauj muam tab txawm lawv ua tau tej yam xeeb txob peb. (Efexus 4:1, 2; 1 Petus 3:8) Yog tias peb paub lawv lub neej zoo zoo ces yuav yooj yim rau peb zam lawv dua. Cia peb mam li mus tham txog ib tug yam ntxwv.

17. Qhov uas tus saib xyuas thaj tsam paub lwm tus zoo zoo pab tau nws li cas?

17 Muaj ib tug saib xyuas thaj tsam nco ntsoov txog ib tug kwv tij uas thaum nws mus ncig xyuas cov koom txoos nyob Afika sab hnub tuaj. Thaum thawj tus saib xyuas thaj tsam xav tias tus kwv tij ntawd coj cwj pwm tsis zoo. Tus saib xyuas thaj tsam hais tias: “Kuv tsis ua dub muag rau nws tiam sis kuv mus nrog nws tham kom thiaj paub nws.” Thaum tus saib xyuas thaj tsam lauj sij hawm mus nrog tus kwv tij ntawd tham, nws mam pom hais tias tus kwv tij ntawd loj hlob puag ncig cov neeg zoo li cas thiaj ua rau nws coj li nws coj ntawd rau lwm tus. Tus saib xyuas thaj tsam hais ntxiv li no tias: “Thaum kuv paub hais tias tus kwv tij ntawd yeej ua npaum li nws ua tau kom nrog tau lwm tus sib raug zoo thiab nws twb hloov nws lub neej npaum li cas lawm, kuv qhuas nws kawg li. Wb sib raug zoo heev.” Yog tias peb lauj sij hawm nrog cov kwv tij nkauj muam sib txuas lus kom nkag siab ces yuav yooj yim rau peb zam thiab hlub lawv dua.

18. Yog ib tug kwv tij nkauj muam twg hais tau siab tau qes, peb yuav tau soj ntsuas li cas? (Pajlug 26:20)

18 Muaj tej thaum ib tug kwv tij nkauj muam twg hais tau siab tau qes, yeej ua rau peb xav mus nrog nws tham kom haum. Ua ntej ntawd, cia peb ua zoo soj ntsuas li no: ‘Kuv puas paub txhua yam tias yog tim li cas?’ (Pajlug 18:13) ‘Puas yog nws lam hais tau yuam kev xwb?’ (Tej Lus Qhia 7:20) ‘Kuv puas tau ua li nws ua thiab?’ (Tej Lus Qhia 7:21, 22) ‘Yog kuv mus nrog nws tham, puas yuav ua rau qhov teeb meem loj ntxiv?’ (Nyeem Pajlug 26:20.) Thaum peb lauj sij hawm los zaum tsaws xav txog tej no, peb yuav xam pom tias kev hlub yuav npog tau txhua yam uas tus ntawd tau ua.

19. Koj yuav sib zog ntsos ua dab tsi?

19 Yehauvas Cov Tim Khawv yeej ua npaum li lawv ua tau los qhia tias lawv yog Yexus cov thwj tim thaum lawv ib leeg hlub ib leeg. Peb ib tug dhau ib tug yeej qhia tias peb yog cov raws Yexus qab tiag tiag thaum cov kwv tij nkauj muam hais tau siab tau qes rau peb los peb tseem hlub lawv. Peb txoj kev hlub no yuav ua tau rau lwm tus uas tsis tau ntseeg pom tias peb muaj txoj tseem kev ntseeg thiab lawv yuav los nrog peb teev tiam Yehauvas tus Vajtswv uas yog txoj kev hlub. Cia peb sib zog ntsos ua npaum li peb ua tau xwv lwm tus thiaj pom peb txoj kev hlub thiab hais tias peb thiaj yog cov raws Yexus qab tiag.

ZAJ NKAUJ 17 Kuv Xav Pab

a Muaj coob leej ntau tus xav kawm txog Yehauvas thiab nws Txoj Lus, yeeb vim yog lawv pom tias peb txawj sib hlub sib pab. Txawm li ntawd los, peb haj tseem yog noob txaug neeg txhaum ces muaj qee lub sij hawm, peb ib leeg tseem hais tau siab tau qes rau ib leeg. Peb yuav mus soj ntsuas seb vim li cas peb yuav tsum muaj kev hlub thiab peb yuav xyaum tau Yexus tus yam ntxwv li cas thaum lwm tus ua tau ib yam twg yuam kev rau peb.

b Mus saib phau ntawv Come Be My Follower, tshooj 17, nqe 10-11 ua lus Askiv.

c Mus saib Phau Tsom Faj, lub 11 Hlis tim 1 xyoo 2012, sab 13-14 ntawm zaj hu ua “At Last, My Life Has a Purpose ua lus Askiv.

d Mus saib Phau Tsom Faj, lub 5 Hlis tim 1 xyoo 2012, sab 18-19 ntawm zaj hu ua “My Life Seemed Good ua lus Askiv.

e Nyob rau hauv zaj kawm no tsis yog hais txog tej kev txhaum loj loj uas yuav tau cia cov txwj laus daws, xws li hais nyob rau hauv 1 Kauleethaus 6:9, 10.

f Puag tom qab no, muaj ib tug xib hwb tau hais tawm tias: “Nyob rau lub ntiaj teb no, yeej muaj txog li peb caug leej txiv neej uas ncaj ncees ib yam li Anplahas. Nyob rau ntawm peb caug leej ntawd ces ob leeg yog kuv thiab kuv tus tub. Yog hais tias muaj kaum leej ces ob leeg yog kuv thiab kuv tus tub. Yog muaj tsib leeg ces ob leeg yog kuv thiab kuv tus tub. Yog tias muaj ob leeg ces ob leeg ntawd yog kuv thiab kuv tus tub. Yog tias muaj ib leeg nkaus nkaus xwb ces tus ntawd yog kuv.”