Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 15

Xyaum Ua Ib Tug Neeg Txawj Hais Lus

Xyaum Ua Ib Tug Neeg Txawj Hais Lus

“Koj yuav tsum ua koj lub neej rau cov ntseeg xyaum, tsis hais tej lus uas koj hais.”​—1 TIMAUTES 4:12.

ZAJ NKAUJ 90 Ib Tug Txhawb Tau Ib Tug Lub Zog

ZAJ NO THAM TXOG DAB TSI? a

1. Ua li cas peb ho lam txawj hais lus?

 VAJTSWV yog tus pub kom peb txawj hais lus. Thaum Vajtswv tsim kiag tau thawj tug txiv neej uas npe hu ua Adas, nws txawm txawj nrog Vajtswv sib txuas lus. Adas txawj xev ntau ntau yam lus kom nws thiaj muaj lus ntau ntau los hais. Tsis tas li ntawd, nws tis npe rau tej tsiaj txhu huv tib si. (Chivkeeb 2:19) Thaum nws nrog nws tus niam nkauj txhav qaib sib txuas lus thawj zaug mas ntshe ua rau nws lub siab dhia nrov pig poog.​—Chivkeeb 2:22, 23.

2. Txheej thaum ub thiab txheej niam no, tib neeg tau siv lawv lub ncauj hais lus zoo li cas?

2 Tsis ntev tom qab no, tej lus zoo txawm ploj zuj zus lawm. Thaum Dab Ntxwg Nyoog dag rau Evas, noob neej thiaj poob kev txaug kev txhaum. (Chivkeeb 3:1-4) Tsis tas li ntawd, Adas iab liam Evas thiab Yehauvas nkawv rau tej yam nws ua. (Chivkeeb 3:12) Tom qab Ka-ees muab nws tus kwv Anpees tua, nws hais lus dag rau Yehauvas. (Chivkeeb 4:9) Ka-ees ib tug xeeb ntxwv npe hu ua Lamej tau hais ib co lus uas qhia tias nyob rau nws tiam tib neeg tsiv thiab nyaum kawg. (Chivkeeb 4:23, 24) Niaj hnub niam no los peb yeej pom hais tias tej thawj coj yeej siv lus dev lus npua tab meeg ib zej tsoom sawv daws. Tej lus vuab tsuab yeej muaj puv ntia rau hauv tej yeeb yaj kiab. Tsis hais tom tsev kawm ntawv los sis tom chaw ua hauj lwm, tib neeg yeej hais tej lus tsis zoo tas zaj tas zog. Tej lus qias vuab tsuab no qhia tau hais tias peb nyob rau ib lub caij lub nyoog phem kawg nkaus li lawm.

3. Peb yuav tau ua zoo xav txog tej twg, thiab nyob rau zaj kawm no peb yuav piav txog dab tsi?

3 Muaj ntau zaus peb hnov li cas peb kheev hais li ntawd. Cia peb nco ntsoov xaiv tej lus peb hais. Xws li, tsis txhob hais lus ntsw ntsuav los sis thuam lwm tus thiaj haum Yehauvas siab. Cia peb siv tej lus zoo los qhuas Yehauvas. Nyob rau zaj kawm no yuav pab kom peb txawj hais lus xws li (1) thaum mus tshaj tawm txoj moo zoo, (2) thaum mus kev sib txoos, thiab (3) thaum nrog tib neeg sib txuas lus. Cia peb mus tham me ntswb me ntsis seb Yehauvas xav li cas txog tej lus peb hais.

HAIS TEJ LUS YEHAUVAS POM ZOO

Tej nyob nraim nkoos hauv peb nruab siab tawm tau ntawm peb lub ncauj li cas? (Saib nqe 4-5) d

4. Raws li Malakis 3:16, vim li cas tej lus peb hais ho tseem ceeb rau Yehauvas?

4 Nyeem Malakis 3:16. Cov neeg uas hais tej lus zoo thiab hwm Yehauvas, nws yuav muab lawv tej npe “sau rau hauv ib phau ntawv.” Yexus tau hais li no: “Lub siab xav li cas lub ncauj hais tawm li ntawd.” (Mathais 12:34) Tej lus peb hais tawm yeej qhia tias peb txoj kev sib raug zoo nrog Yehauvas loj npaum li cas. Yehauvas yuav pub cov tib neeg nrog nws sib raug zoo thiab hais lus zoo nyob mus ib txhis hauv lub qab ntuj tshiab.

5. (1) Tej peb hais thiab peb txoj kev teev tiam ho sib chab sib chaws tau li cas? (2) Raws li daim duab, yog peb xav ua haum Yehauvas siab peb yuav tsum tsis txhob hais tej lus twg?

5 Cov tib neeg uas tsis teev tiam Yehauvas yeej hais lus khav theeb, tshawv tshawv thiab hnyav hnyav. (2 Timautes 3:1-5) Yog li ntawd, peb tsis xav coj tib yam li cov tib neeg no. Yuav kom peb txoj kev teev tiam haum Yehauvas siab, peb yuav tau tshuaj ntshis tej lus peb hais. (Yakaunpaus 1:26) Xws li peb puas yog ib tug neeg hais lus mos lus muag thaum peb mus tshaj tawm txoj moo zoo thiab mus tom kev sib txoos tiam sis thaum peb nyob hauv vaj hauv tsev peb ho hais lus tshawv tshawv rau peb tsev neeg?​—1 Petus 3:7.

6. Kiab tej lus zoo pab tau li cas?

6 Tej lus zoo peb hais qhia tau rau lwm tus tias peb teev tiam Yehauvas. Thaum peb hais lus zoo, tej neeg ob cag yuav pom tias cov uas teev tiam Yehauvas thiab cov tsis teev tiam sib txawv txav li cas. (Malakis 3:18) Xws li ib tug nkauj muam ntseeg npe hu ua Kiab. b Nws tus xib hwb kom lwm tus me nyuam thiab Kiab nkawv sib pab ua ntaub ua ntawv ua ke. Tus me nyuam ntawd txawm pom tias Kiab coj cwj pwm txawv lwm tus me nyuam. Kiab tsis thuam ib tug me nyuam twg thiab tsis nyiam hais lus vuab tsuab. Tus me nyuam ntawd txawm nyiam nyiam Kiab tus xeeb ceem nws thiaj pib kawm Vajlugkub nrog Kiab. Thaum peb tej lus zoo ua rau lwm tus los ntseeg Yehauvas mas ntshe ua rau Yehauvas txaus siab kawg li.

7. Peb yuav xyaum hais tej lus twg?

7 Peb xyaum hais tej lus zoo kom thiaj qhuas tau Yehauvas, thiab cov kwv tij nkauj muam ntseeg los thiaj xav nrog peb ua ke. Cia peb kawm txuas ntxiv tom ntej no seb muaj dab tsi pab tau kom peb ua “lub neej rau cov ntseeg xyaum, tsis hais tej lus” uas peb hais.

TXAWJ HAIS LUS THAUM MUS TSHAJ TAWM TXOJ MOO ZOO

Thaum mus tshaj tawm txoj moo zoo, nco ntsoov hais lus zoo thiaj haum Yehauvas siab (Saib nqe 8-9)

8. Yexus tso tau tus yam ntxwv zoo li cas rau peb tau xyaum thaum mus tshaj tawm txoj moo zoo?

8 Nco ntsoov hais lus mos lus muag thaum muaj ib tug twg ua rau peb chim. Thaum Yexus mus tshaj tawm txoj moo zoo, luag tsawm nws hais tias nws yog ib tug neeg quav dej quav cawv, noj loj haus loj, yog tus tuav xam ntawm Dab Ntxwg Nyoog, saib tsis taus hnub Xanpataus, thiab hais lus tuam mom Vajtswv. (Mathais 11:19; 26:65; Lukas 11:15; Yauhas 9:16) Txawm li ntawd los Yexus tsis ua heev ua tsiv rov rau luag. Zoo tib yam li ntawd, thaum luag tsawm los peb yuav tau nco ntsoov coj li Yexus. (1 Petus 2:21-23) Ua li dab tsi thiaj li yuav pab tau peb thaum ib tug twg ua nruj ua tsiv es ua rau peb lub siab kub lug?​—Yakaunpaus 3:2.

9. Thaum mus qhia txoj moo zoo, muaj dab tsi pab tau peb tswj peb tus nplaig?

9 Thaum peb mus qhia txoj moo zoo es muaj ib tug twg tsawm peb los tsis txhob npau taws. Muaj ib tug kwv tij npe hu ua Xab tau hais tias, “Kuv xav tias tus neeg ntawd yuav tsum tau hnov txog Vajtswv. Yog ib hnub nram ntsis nws ho los ntseeg ces nws yuav tsis ua nruj ua tsiv lawm.” Hos muaj qee zaug peb ho mus phoom tej tug tib neeg tab tom chim chim. Yog peb mus tom thawj tej tug no, cia peb coj ib yam li tus muam Lug. Nws thov Yehauvas tsawg tsuag kom Yehauvas pab nws ua lub siab tus tus thiab tsis txhob teb tshawv tshawv rov rau luag.

10. Raws li 1 Timautes 4:13, peb yuav tau muaj hom phiaj li cas?

10 Ua ib tug neeg txawj qhia Vajlugkub. Timautes yog ib tug neeg txawj txawj qhia txoj moo zoo. Txawm li ntawd los nws tseem yuav tau xyaum kam tiag kom yim huab txawj ntxiv. (Nyeem 1 Timautes 4:13.) Yog li ntawd, yuav kom peb txawj qhia Vajlugkub nthawv nthav peb yuav tau npaj zoo zoo ua ntej. Yehauvas lub koom haum muaj ntau ntau yam los mus pab kom peb txawj tshaj tawm txoj moo zoo. Xws li phau Xyaum Kom Txawj Nyeem Txawj Qhia thiab Lub Neej Thiab Tes Hauj Lwm Khixatia​—Phau Kawm ntawm ntu “Rau Siab Ua Vajtswv Tes Hauj Lwm.” Ua li koj puas tau lauj sij hawm mus saib cov ntaub ntawv no? Yog peb ua tib zoo npaj ua ntej ces peb yuav tsis ntshai mus nrog luag tham.

11. Ua li cas ib co ntseeg ho txawj txawj qhia Vajlugkub?

11 Yog peb xyaum tej tug ntseeg uas txawj txawj qhia Vajlugkub hauv koom txoos ces peb yuav txawj qhia ib yam li lawv. Xab hais tias ua cas muaj ib txhia kwv tij nkauj muam ntseeg yuav txawj txawj qhia Vajlugkub ua luaj li. Nws ua tib zoo saib seb lawv qhia li cas rau li cas ces nws txawm xyaum lawv. Muaj ib tug nkauj muam ntseeg npe hu ua Kab Lia ua tib zoo mloog thaum cov kwv tij piav saum sam thiaj xwv nws thiaj li paub mus qhia tib neeg.

TXAWJ HAIS LUS THAUM MUS KEV SIB TXOOS

Yog peb hu nkauj yuav qhuas tau Yehauvas (Saib nqe 12-13)

12. Muaj tej twg ho nyuaj rau ib txhia?

12 Yuav kom tej kev sib ntsib ntws tau zoo zoo, txhua leej txhua tus yuav tau sib pab tsa tes teb thiab hu nkauj. (Phau Ntawv Nkauj 22:22) Ib txhia tib neeg mas ntshai ntshai tsa tes teb thiab hu nkauj thaum mus kev sib txoos. Yog koj ntshai li tau hais no, cia peb mus tham txuas ntxiv seb muaj dab tsi pab tau ib txhia kom tsis txhob ntshai.

13. Muaj dab tsi pab tau peb hu nkauj thaum mus kev sib txoos?

13 Hu kom kawg siab kawg ntsws. Peb hu nkauj thaum tuaj sib txoos ua ke twb yog hu los qhuas Yehauvas. Muaj ib tug nkauj muam ntseeg hu ua Xis suav hais tias nws tsis txawj hu nkauj. Tiam sis nws xav xav hu nkauj los qhuas Yehauvas. Yog li ntawd, thaum nws npaj rau kev sib txoos nws kuj xyaum hu nkauj tib yam nkaus thiab. Thaum nws xyaum zaj nkauj, nws mloog seb cov lus hais mus phim qhov kev sib txoos ntawd li cas. Nws hais tias, “Ua li no pab kom kuv tsis txhob xav txog qhov kuv tsis txawj hu nkauj tiam sis pab kuv xav txog lub ntsiab nyob hauv zaj nkauj.”

14. Yog tias koj yog ib tug neeg txaj txaj muag, muaj dab tsi pab tau koj tsa tes teb hauv kev sib txoos?

14 Thaum tuaj sib txoos, nco ntsoov tsa tes teb. Muaj ib txhia ntshai ntshai tsa tes teb. Kab Lia hais tias: “Txawm kuv lub suab tsis tshee los kuv ntshai kawg nkaus li thaum muaj coob coob tus mloog. Kuv thiaj li tsa tsis taus tes teb.” Txawm li ntawd los, Kab Lia yeej peem tas zog kom tsa taus tes. Thaum nyob tom tsev, nws npaj tias yog tus kwv tij nug ces nws teb raws lo lus nug ntawd thiab tsuas hais ob peb los xwb. Nws hais ntxiv tias: “Txawm kuv hais ob peb nyuag lo xwb los, yeej zoo vim tus kwv tij xav kom teb raws li qhov lus nug.”

15. Peb yuav tau nco ntsoov li cas txog peb tej lus teb?

15 Muaj ib txhia kwv tij nkauj muam kheev kheev hais lus tiam sis lawv tsis kam tsa tes teb. Tej zaum lawv xav tib yam li tus muam Liag. Nws hais tias: “Tos kuv tsis tsa tes teb los kuv tsis xav teb ob peb nyuag lo dog pes dig xwb.” Nco ntsoov tias Yehauvas yeej tsis kom peb hais tsheej zag tsheej zag thiaj zoo. c Nws yuav zoo siab heev yog tias peb tsa tes teb.

TXAWJ NROG TIB NEEG SIB TXUAS LUS

16. Peb yuav tau ceev tsis txhob hais tej lus twg?

16 Nco ntsoov “tsis txhob thuam” ib tug twg. (Efexus 4:31) Ib tug ntseeg twg yuav tau nco ntsoov txhob hais lus vuab tsuab. Tsis tas li ntawd, muaj ib txhia lus los peb yuav tau tseg tsis txhob hais. Xws li muab ib tug piv rau ib tug thaum hais txog ib haiv neeg twg, ib xeem twg los sis ib lub teb chaws twg kiag li. Peb tsis xav hais tej lus tshawv tshawv cob coos rau ib tug twg. Muaj ib tug kwv tij tau lees hais tias: “Kuv tau hais tej lus uas kuv xav hais tias txaus luag heev tab sis qhov tseeb tiag, kuv tej lus twb mus chob tus neeg tod lub siab lawm. Thaum kuv hais tau lus siab ib tug twg, kuv tus poj niam rub kuv mus rau ib cag thiab hais kuv tias tej lus kuv siv ntawd tsis zoo mloog, tsuas ntsawv lwm tus siab xwb.”

17. Raws li Efexus 4:29, peb tej lus txhawb tau lwm tus li cas?

17 Nco ntsoov hais tej lus yuav txhawb tau lwm tus. Tsis txhob maj maj yws los sis thuam lwm tus tiam sis hais tej lus los qhuas luag. (Nyeem Efexus 4:29.) Cov neeg Ixayees tsis ris txiaj ntsig rau tej lawv tau, lawv thiaj pheej yws tas zaj tas zog. Yog peb nrog tus neeg yws taus ces peb yuav yws taus tib yam nkaus. Zoo ib yam li thaum ub muaj 10 tus mus tshuaj teb chaws rov los qhia tsis zoo rau cov Ixayees ces lawv thiaj “tuaj yws Mauxes” zom zaws. (Teev Npe 13:31–14:4) Yog peb nco ntsoov qhuas lwm tus ces yuav ua rau sawv daws nyob kaj siab lug. Zoo ib yam li Yefethas tus ntxhais. Nws cov phooj ywg hais tej lus txhawb nws lub zog nws thiaj tau hau ntsoov rau nws tes hauj lwm. (Cov Thawjtswj 11:40) Xis hais tias: “Thaum peb qhuas ib tug twg, pab tau tus ntawd pom tau Yehauvas txoj kev hlub tshua nws thiab hais tias nws muaj nuj nqis npaum li cas rau Yehauvas lub koom haum.” Yog li ntawd, nco ntsoov hais tej lus qhuas peb cov kwv tij nkauj muam.

18. Raws li Phau Ntawv Nkauj 15:1, 2, vim li cas peb yuav tsum hais lus tseeb thiab tej ntawd yog li cas tiag?

18 Nco ntsoov hais lus tseeb. Yehauvas yuav tsis txaus siab rau peb yog peb pheej hais lus dag. Nws ntxub txhua yam lus dag. (Pajlug 6:16-19) Niaj hnub niam no tib neeg xav tias hais lus dag tsis ua li cas tiam sis peb yuav tau nco ntsoov ua li Yehauvas hais. (Nyeem Phau Ntawv Nkauj 15:1, 2.) Muaj tseeb tiag, peb yeej tsis hais lus dag tiam sis peb yuav tau ceev faj nyob tsam peb pheej zais lus kom luag txhob paub qhov tseeb.

Txhob mloog lus xaiv, hloov mus tham lwm yam thiaj haum Yehauvas siab (Saib nqe 19)

19. Muaj tej yam twg uas peb yuav tau ceev faj thiab?

19 Nco ntsoov txhob ua neeg taug xaiv. (Pajlug 25:23; 2 Thexalaunikes 3:11) Liag tau hais tias: “Mloog tej lus nkawg xaiv mas txo txo yus lub zog li, ua rau kuv tsis tso siab rau tus neeg uas pheej taug xaiv rau kuv. Kuv yeej tsis paub tias xyov nws puas muab kuv coj mus taug xaiv rau lwm tus thiab.” Yog peb hnov ib tug twg pib taug xaiv ces cia peb hloov mus tham lwm yam.​—Kaulauxais 4:6.

20. Koj yuav siv koj tus nplaig hais tej lus zoo li cas?

20 Niaj hnub niam no peb nyob rau ib lub qab ntuj uas tib neeg siv lawv tus nplaig hais tej yam lus tsis zoo. Yog li ntawd, peb yuav tau siv peb tus nplaig hais tej yam lus kom haum Yehauvas siab. Peb yuav tau nco ntsoov tias Yehauvas yog tus pub kom peb txawj hais lus peb thiaj txawj thiab nws xav kom peb hais tej lus zoo xwb. Nws yuav foom koob hmoov rau peb yog tias peb txawj hais lus thaum peb mus tshaj tawm txoj moo zoo, mus kev sib txoos, thiab nrog tib neeg sib txuas lus. Thaum Yehauvas muab tej kev phem rhuav tshem tag mus lawm ces peb yuav hnov tej lus zoo lawm xwb. (Yudas 15) Sam sim no cia peb nco ntsoov siv peb lub qhov ncauj los qhuas Yehauvas.​—Phau Ntawv Nkauj 19:14.

ZAJ NKAUJ 36 Tswj Lub Siab

a Yehauvas yog tus pub kom peb txawj hais lus. Txawm hais tias Yehauvas pub kom peb txawj hais lus los ib txhia tib neeg siv lawv tej lus los hais ua dog ua dig. Vim lub qab ntuj neeg no kheev hais tej lus qias vuab tsuab, peb yuav ua li cas peb thiaj txawj hais lus dawb lus huv? Thaum peb mus tshaj tawm txoj moo zoo, mus kev sib txoos, thiab nrog lwm tus sib txuas lus, peb puas hais tau tej lus uas ntxim Yehauvas nyiam? Nyob rau hauv zaj kawm no, yuav piav txog ob lo lus nug no.

b Tau muab cov npe hauv zaj no ib txhia hloov lawm.

c Yog xav paub ntxiv txog kev tsa tes teb, mus saib Phau Tsom Faj lub 1 Hlis xyoo 2019 ntawm zaj kawm hu ua “Qhuas Yehauvas Hauv Lub Koom Txoos.”

d DAIM DUAB: Ib tug kwv tij ntseeg hais lus npau taws vog rau ib tug txiv tsev; ib tug kwv tij ntseeg mus kev sib txoos tiam sis tsis kam hu nkauj; muaj ib tug muam ntseeg nkawg xaiv rau lwm tus.