Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 16

Txhob Koom Tej Kev Lig Kevcai Rau Cov Tuag

Txhob Koom Tej Kev Lig Kevcai Rau Cov Tuag

“Peb thiaj paub lub tswv yim twg mus raws txoj kev tseeb, thiab lub tswv yim twg mus raws qhov yuam kev.”​—1 YAUHAS 4:6, NN.

ZAJ NKAUJ 73 Thov Cia Peb Muaj Siab Tuab

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? *

Tsis txhob koom tej kev lig kevcai uas tsis haum Vajtswv siab, tiamsis nplig koj cov txheeb ze uas muaj ib siab ob qeg (Saib nqe 1, 2) *

1, 2. (1) Xatas tau dag tibneeg li cas? (2) Peb yuav tham txog dabtsi hauv zaj no?

XATAS yog “cov uas dag leej txiv” vim nws twb dag tibneeg txij puag thaum muaj Adas thiab Eva nkawd lawm. (Yauhas 8:44) Nws tau dag txog ntau yam, xws li txog cov tuag. Nws dag tias thaum ib tug tuag lawd nws tseem muaj sia nyob. Tibneeg thiaj ntshai cov tuag thiab ua tej kev lig kevcai rau cov tuag. Vim li no thaum muaj ib tug hauv tsev neeg lossis hauv zej hauv zos tas sim neej, peb cov kwvtij nkauj muam ib txhia thiaj yuav tau ua siab tuab tuav rawv qhov tseeb.​—Yuda 3.

2 Yog lwm tus yuam kom koj koom ua tej kev lig kevcai rau cov tuag, dabtsi thiaj yuav pab tau koj ua li phau Vajlugkub qhia? (Efexau 6:11) Yuav ua li cas koj thiaj nplig thiab txhawb tau cov kwvtij nkauj muam Khixatia uas raug tawm tsam li no? Zaj no peb yuav tham seb Yehauvas pab tau peb li cas. Tiamsis ua ntej ntawd, cia peb kawm seb phau Vajlugkub ho qhia li cas txog cov tuag.

QHOV TSEEB TXOG COV TUAG

3. Xatas tej lus dag tsim tau teeb meem li cas?

3 Vajtswv tsim tibneeg kom nyob mus ib txhis. Tiamsis yuav kom tibneeg nyob tau mus ib txhis, Adas thiab Eva nkawd yuav tsum mloog Vajtswv lus. Vajtswv sam hwm tias: “Tsob ntoo uas pub kom paub qhov zoo qhov phem, koj tsis txhob noj cov txiv kiag li, yog hnub twg koj noj koj yuav tuag.” (Chiv Keeb 2:16, 17) Tiamsis Xatas txawm siv ib tug nab los dag Eva tias: “Neb yeej yuav tsis tuag li.” Eva ntseeg tus nab, nws thiaj de los noj, nws kuj muab rau nws tus txiv noj thiab. (Chiv Keeb 3:4, 6) Twb yog vim li no, lub txim thiaj tshwm los rau noob neej, tibneeg thiaj txawj laus txawj tuag.​—Loos 5:12.

4, 5. Xatas dag li cas ntxiv?

4 Adas thiab Eva nkawd txawm tuag li Vajtswv hais lawm tiag. Tiamsis tom qab no Xatas txawm dag ntxiv tias thaum ib tug twg tuag, tsuas yog lub cev tuag xwb, nws tus ntsuj plig mus nyob rau lwm qhov lawm. Niaj hnub nimno los, coob tus tseem ntseeg Xatas tej lus dag ntawd qees.​—1 Timaute 4:1.

5 Ua cas tibneeg ho ntseeg Xatas tej lus dag coob ua luaj? Vajtswv tsim tibneeg los nyob mus ib txhis. Peb yeej tsis xav tuag, txojkev tuag thiaj yog peb tus yeeb ncuab. (Laj Lim Tswvyim 3:11; 1 Khaulee 15:26) Xatas paub zoo li ntawd nws thiaj muab qhov ntawd rov los dag tibneeg.

6, 7. (1) Xatas puas npog tau qhov tseeb txog txojkev tuag? Piav seb. (2) Qhov tseeb uas phau Vajlugkub qhia pab kom peb tsis txhob ntshai cov tuag li cas?

6 Txawm Xatas yuav dag li cas los yeej npog tsis tau qhov tseeb txog cov tuag. Nimno, tibneeg los paub thiab tshaj tawm txog tej uas phau Vajlugkub qhia txog cov tuag thiab txojkev vam rau cov tuag coob zuj zus. (Laj Lim Tswvyim 9:5, 10; Tubtxib Tes Haujlwm 24:15) Qhov tseeb nplig tau peb siab thiab pab tau peb tsis ntshai thiab tsis txhawj txog cov tuag. Peb paub tseeb tias cov tuag yeej tuag lawm tiag tiag, lawv yeej los ua tsis tau dabtsi rau peb lawm. Tus neeg tuag zoo ib yam li tus neeg pw tsaug zog lawm xwb. (Yauhas 11:11-14) Lawv tsis paub thiab tsis nco tias lawv twb tuag tau ntev npaum li cas lawm. Txawm lawv tuag tau tsheej pua xyoo lawm los, thaum Vajtswv tsa lawv ciaj sawv rov los, lawv tsuas saib zoo li tsaug ib tsig zog xwb.

7 Phau Vajlugkub qhia meej heev txog cov tuag, yoojyim rau peb to taub, thiab kuj muaj hauv paus hauv ntsis. Phau Vajlugkub qhia txawv Xatas tej lus dag! Xatas tej lus dag tsis yog ntxias kom tibneeg yuam kev xwb tiamsis kuj ua puas tsuas tus Tswv Tsim lub npe thiab. Yuav kom peb to taub zoo txog tej teeb meem uas Xatas tau tsim, cia peb tham txog 3 lo lus nug no: Xatas tau dag li cas txog Yehauvas? Tej lus dag ntawd ua rau tibneeg xav li cas txog Yexus tus nqe txhiv? Thiab tej lus dag ntawd hajyam ua rau tibneeg muaj kev txom nyem quaj ntsuag li cas?

XATAS TEJ LUS DAG TSIM TEEB MEEM NTAU YAM

8. Raws li Ntawv Nkauj 106:38-40, Xatas tej lus dag tau ua puas tsuas Yehauvas lub npe li cas?

8 Tej uas Xatas dag txog cov tuag tau ua puas tsuas Yehauvas lub npe. Ib qho uas Xatas dag ntxiv yog qhov nws dag tias Vajtswv muab cov tuag tsim txom mus ib txhis hauv ntuj tawg. Tej lus dag no ua puas tsuas Vajtswv lub npe! Ua cas thiaj hais li no? Rau qhov Yehauvas yog tus Vajtswv uas muaj kev hlub tiamsis Xatas dag tias Yehauvas muaj lub siab phem limhiam. (1 Yauhas 4:8) Qhov no yeej ua rau peb mob siab heev, puas yog? Yehauvas yimhuab mob siab vim nws ntxub txojkev limhiam.​—Nyeem Ntawv Nkauj 106:38-40.

9. Xatas tej lus dag ua rau tibneeg xav li cas txog Khetos tus nqe txhiv uas hais hauv Yauhas 3:16 thiab 15:13?

9 Xatas tej lus dag txog txojkev tuag ua rau tibneeg xav tias Yexus tus nqe txhiv tsis muaj nuj nqes. (Mathai 20:28) Xatas dag tias tibneeg muaj ib tug ntsuj nplig. Yog muaj li ntawd tiag ces tibneeg twb muaj sia nyob mus ib txhis lawd. Khetos kuj tsis tas muab nws txojsia this peb txoj. Xav seb Yehauvas thiab Yexus nkawd mob siab npaum li cas vim tej lus dag ntawd muab Khetos tus nqe txhiv saib tsis muaj qab hau. Nco ntsoov tias Khetos tus nqe txhiv yog Vajtswv txojkev hlub uas loj tshaj plaws rau tibneeg.​—Nyeem Yauhas 3:16; 15:13.

10. Xatas tej lus dag txog txojkev tuag tsim tau tej kev txom nyem quaj ntsuag twg rau tibneeg?

10 Xatas tej lus dag ua rau noob neej txom nyem quaj ntsuag. Cia peb tham txog ob peb tug qauv. Thaum ib tug menyuam tas sim neej tej zaud luag yuav hais rau leej niam leej txiv tias twb yog Vajtswv coj nkawd tus menyuam mus ua nws ib tug tubtxib saum ntuj lawm. Koj xav, qhov no puas yuav ua rau nkawd zoo siab lossis hajyam nyuaj siab xwb? Ua li, cov lus dag tias muaj ntuj tawg ne? Yav tas los cov uas ntseeg tias muaj ntuj tawg tau muab cov uas tawm tsam lawv txojkev ntseeg hlawv ciaj rau saum tej ncej ntoos. Ib phau ntawv tshawb fawb txog lub caij ntawd (Spanish Inquisition) hais tias cov thawj coj kev ntseeg muab tibneeg hlawv seb lawv puas hloov siab kom lawv thiaj dim ntuj tawg. Xatas tej lus dag kuj ua rau tibneeg xav tias lawv yuav tau tua tsiaj ua zaub ua mov laig rau tej poj koob yawm txwv lawv thiaj tau koob hmoov thiab kev pov hwm pov yawm. Ib txhia ua tej no vim lawv tsis xav kom cov tuag los looj koov. Raws li peb pom, Xatas tej lus dag tsis yog nplig tibneeg siab tiamsis hajyam ua rau tibneeg nyuaj siab ntxhov plawv thiab ntshai xwb.

TUAV RAWV QHOV TSEEB HAUV PHAU VAJLUGKUB

11. Txawm peb tej kwvtij neej tsa hlub peb los, tej zaum lawv yuav yuam kom peb hla Vajtswv Txojlus li cas?

11 Yog peb hlub Yehauvas thiab nyiam nws Txojlus ces yuav pab tau peb ua raws li Yehauvas hais thaum tej kwvtij neej tsa yuam kom peb koom ua tej kev lig kevcai rau cov tuag. Tej zaum lawv yuav hais tias peb tsis hlub tsis hwm tus tuag peb thiaj tsis kam ua. Tej zaum lawv yuav ua kom peb txaj muag lossis yuav hem tias yog peb tsis ua ces tus tuag yuav los looj koov sawvdaws. Yuav ua li cas peb thiaj tuav rawv tau qhov tseeb hauv phau Vajlugkub? Xav seb, koj yuav ua li cas thiaj coj tau raws li phau Vajlugkub cov hauv paus ntsiab lus nram no.

12. Tej kev lig kevcai twg ua tsis raws li phau Vajlugkub qhia?

12 “Nej cia li tso plhuav” tej kev lig kevcai uas hla Vajtswv Txojlus. (2 Khaulee 6:17, TMZ) Nyob rau tebchaws Kalinpi-ees (Caribbean) coob tus ntseeg tias tom qab ib tug tuag lawd tej zaum nws tus xyw yuav los ua phem rau cov uas tau ua phem rau nws thaum nws tseem ua neej nyob. Ib phau ntawv sau tias, tej zaud tus xyw ntawd kuj “tsim kev kub ntxhov rau lub zej lub zos” thiab. Nyob rau tej lub tebchaws thaum muaj ib tug tuag, lawv tua nyuj tua npua ntawg rau tus tuag thiab pam tus tuag ntau hnub ntau hmo. Ua cas lawv thiaj ua npaum li ntawd? Lawv ua los hwm tus tuag. Lawv xav tias cov tuag tseem paub tej uas cov ciaj ua. Peb yog Yehauvas cov tub qhe, peb yeej tsis ntseeg thiab tsis koom tej kev lig kevcai uas txhawb Xatas tej lus dag!​—1 Khaulee 10:21, 22.

Ua tib zoo tshawb nrhiav tej ntaub ntawv Vajlugkub thiab nrog koj cov txheeb ze uas tsis teev tiam Yehauvas tham, koj thiaj tsis muaj kev ntxhov siab (Saib nqe 13, 14) *

13. Raws li Yakaunpau 1:5, yog koj tsis paub xyov puas koom tau ib txojkev lig kevcai twg, koj yuav tau ua li cas?

13 Yog koj tsis paub xyov koj puas koom tau ib txojkev lig kevcai twg, cia li thov Yehauvas pub tswvyim rau koj. (Nyeem Yakaunpau 1:5.) Thiab mus tshawb nrhiav hauv peb tej ntaub ntawv Vajlugkub. Yog koj tshawb nrhiav tsis tau, mus nug cov txwj laus hauv koj lub koom txoos. Lawv yuav tsis qhia tias koj yuav tsum ua li cas tiamsis lawv yuav muab tej hauv paus ntsiab lus hauv phau Vajlugkub los pab koj. Yog koj ua li no ces koj yuav muaj tswvyim thiab “txawj cais tias yam twg zoo yam twg phem.”​—Henplais 5:14.

14. Yuav ua li cas peb thiaj tsis ua rau lwm tus dawm yuam kev?

14 “Cia li ua txhua yam rau Vajtswv tau koob meej. Tsis txhob ua rau . . . Vajtswv pawg ntseeg dawm yuam kev.” (1 Khaulee 10:31, 32) Ua ntej peb txiav txim siab mus koom ib txojkev lig kevcai twg, peb yuav tsum ua tib zoo xav seb puas yuav ua rau lwm tus dawm thiab xav yuam kev. Peb hajyam tsis xav kom peb cov kwvtij nkauj muam Khixatia xav yuam kev. (Malakau 9:42) Peb kuj yuav tsum tsis txhob ua siab cov uas tsis teev tiam Yehauvas thiab tsis txhob nrog lawv sib cav sib ceg lossis thuam lawv tej kev lig kevcai. Kev hlub yuav pab kom peb ua tau li ntawd. Yog peb hlub lwm tus, peb yuav xam pom lawv thiab saib taus lawv. Yog peb ua li no tej zaud lawv kuj yuav hloov siab thiab.

15, 16. (1) Ua cas thiaj zoo rau peb qhia sawvdaws paub txog tej uas peb ntseeg? Piav txog tus qauv. (2) Povlauj cov lus hauv Loos 1:16 pab tau peb li cas?

15 Qhia rau sawvdaws paub tias koj yog Yehauvas ib tug Timkhawv. (Yaxaya 43:10) Yog koj cov txheeb ze thiab tej kwvtij zej zog paub tias koj yog Yehauvas ib tug Timkhawv ces yuav yoojyim rau koj dua thaum lawv ua npau taws vog rau koj. Falaxikaus (Francisco) uas nyob tebchaws Mauxanpij (Mozambique) sau tias: “Thaum kuv pojniam, Khalaulinas (Carolina), wb pib kawm Vajlugkub xwb, wb twb qhia rau wb tsev neeg tias wb yuav tsis ua kevcai rau cov tuag lawm. Tom qab ntawd, wb txawm raug kev sim siab thaum Khalaulinas tus niam laus tas sim neej. Raws li lawv tej kev lig kevcai, yuav tsum muab tus tuag ntxuav ces tus uas txheeb ze tshaj yuav tau pw 3 hmos rau ntawm qhov chaw uas muab cov dej ntov pov tseg. Lawv yuav tsum ua li no thiaj haum tus tuag siab. Khalaulinas tsev neeg tseev kom nws mus pw ntawm qhov chaw ntawd xwb xwb li.”

16 Falaxikaus thiab nws tus pojniam ua li cas xwb? Falaxikaus hais tias: “Vim wb hlub Yehauvas thiab xav ua haum nws siab, wb thiaj tsis kam koom lawv tej kev lig kevcai. Qhov no ua rau Khalaulinas tsev neeg npau taws heev. Lawv iab hiam tias ua li wb ua mas saib tsis taus tus tuag thiab lawv yuav tsis tuaj xyuas wb thiab tsis pab wb li lawm. Vim wb twb qhia txog wb txojkev ntseeg rau sawvdaws paub ua ntej lawm, thaum lawv ua npau taws vog rau wb, wb thiaj nyob twjywm xwb. Muaj ib txhia kuj pab wb thiab hais tias wb twb qhia rau sawvdaws paub ua ntej lawm. Tom qab sawvdaws siab tus lawd, peb kuj sib tham haum xeeb lawm thiab. Lawv ib txhia tseem tuaj tom wb tsev, tuaj nug seb puas muaj ntaub ntawv Vajlugkub rau lawv nyeem thiab.” Yog li ntawd, cia peb tsis txhob txaj muag tuav rawv qhov tseeb vim peb twb paub tias phau Vajlugkub qhia li cas txog cov tuag lawm.​—Nyeem Loos 1:16.

NPLIG THIAB TXHAWB COV QUAJ NTSUAG

Cov phoojywg zoo nplig thiab txhawb tus uas muaj ib siab ob qeg (Saib nqe 17-19) *

17. Thaum muaj ib siab ob qeg, dabtsi yuav pab peb ua tau tus “phoojywg uas sib raug zoo” rau peb tus kwvtij Khixatia?

17 Thaum ib tug kwvtij Khixatia muaj ib siab ob qeg, peb yuav tau ua tus “phoojywg uas sib raug zoo heev dua tej kwvtij txheeb” rau nws. (Paj Lug 18:24) Peb yuav tau yimhuab ua tus phoojywg zoo thaum peb ib tug kwvtij Khixatia tej txheeb ze quab yuam kom nws ua tej kev lig kevcai rau cov tuag. Dabtsi yuav pab peb ua tau li no? Cia peb tham txog 2 lub hauv paus ntsiab lus hauv phau Vajlugkub seb peb yuav nplig cov uas muaj kev quaj ntsuag li cas.

18. Ua li cas Yexus thiaj quaj, thiab Yexus tus qauv pab tau peb li cas?

18 “Nrog cov uas quaj, quaj.” (Loos 12:15) Tej thaud peb yuav tsis paub xyov yuav hais li cas rau tus uas ntsib kev quaj ntsuag. Txawm li ntawd los, yog thaum lawv quaj peb nrog lawv quaj ces lawv yuav paub tias peb hlub tshua lawv. Thaum Yexus tus phoojywg Laxalau tuag, Maivliag, Matha, thiab lawv cov txheeb ze quaj heev. Plaub hnub tom qab ntawd Yexus mam tuaj txog. Txawm nws twb paub tias nws yuav tsa Laxalau ciaj sawv rov los, los nws “kuj quaj” thiab. (Yauhas 11:17, 33-35) Vim Yexus xav ib yam li nws Leej Txiv, qhov uas Yexus quaj qhia tias Yehauvas mob siab heev thaum Laxalau tuag. Qhov Yexus quaj kuj qhia tias Yexus hlub Laxalau tsev neeg kawg li. Tej no yeej nplig tau Maivliag thiab Matha nkawd siab. Ib yam li ntawd, thaum peb cov kwvtij nkauj muam pom tias peb hlub thiab tshua lawv, yuav nplig tau lawv siab vim peb nrog nraim lawv thiab txhawb lawv zog.

19. Laj Lim Tswvyim 3:7 pab kom peb paub nplig cov kwvtij Khixatia uas muaj kev quaj ntsuag li cas?

19 “Muaj caij nyob twjywm thiab muaj caij hais lus.” (Laj Lim Tswvyim 3:7) Muaj tej zaud, peb nyob twjywm mloog xwb los twb nplig tau tus uas quaj ntsuag siab lawm. Cia tus kwvtij nkauj muam piav nws tej kev ntxhov siab rau peb, yog nws hais lus “ua dog ua dig” los tsis txhob xav yuam kev. (Yauj 6:2, 3, NN) Tej zaud nws ntxhov siab vim muaj tej txheeb ze uas tsis teev tiam Yehauvas pheej quab yuam kom nws ua li ub li no. Nrog nws thov Vajtswv ua ke. Thov kom “tus uas mloog tej lus thov” txhawb nws lub zog thiab pab kom nws muaj lub siab kaj. (Ntawv Nkauj 65:2) Nrog nws nyeem Vajlugkub ua ke. Lossis nrog nws nyeem tej zaj uas piav txog cov kwvtij lub neej txhawb nws zog.

20. Zaj tom ntej, peb yuav kawm txog dabtsi?

20 Qhov uas peb los paub qhov tseeb txog cov tuag thiab lub neej yav tom hauv ntej uas lawv yuav tau yog ib qho koob hmoov zoo kawg li! (Yauhas 5:28, 29) Yog li ntawd, cia peb ua siab tuab es tuav rawv qhov tseeb hauv phau Vajlugkub thiab coj mus qhia rau lwm tus. Zaj tom ntej, peb yuav kawm seb Xatas siv kev teev dab los npog qhov tseeb kom tibneeg nyob tsaus ntuj nti li cas. Thiab peb yuav kawm tias yog vim li cas peb yuav tau zam tsis txhob koom tej kev lig kevcai thiab kev lomzem uas txuam nrog dab.

ZAJ NKAUJ 22 Lub Nceeg Vaj Twb Kav Lawm​—Cia Li Los!

^ nqe 5 Xatas thiab nws cov dab tau dag txog cov tuag. Vim li no tibneeg thiaj muaj tej kev lig kevcai rau cov tuag. Tej kevcai no ua tsis raws li Vajtswv Txojlus qhia lawm. Zaj no yuav pab kom koj muab siab npuab Yehauvas thaum luag yuam kom koj koom ua tej kev lig kevcai ntawd.

^ nqe 55 COV DUAB: Ob tug Timkhawv tabtom nplig nkawd tus txheeb ze uas muaj kev quaj ntsuag.

^ nqe 57 COV DUAB: Tom qab tus Timkhawv tshawb nrhiav txog tej kev lig kevcai pam tuag, nws ua tib zoo piav nws txojkev ntseeg rau cov txheeb ze.

^ nqe 59 COV DUAB: Ob tug txwj laus hauv lub koom txoos Khixatia tabtom nplig thiab txhawb tus Timkhawv uas muaj ib siab ob qeg.