Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 17

Cia Yehauvas Pab Koj Tawm Tsam Dab

Cia Yehauvas Pab Koj Tawm Tsam Dab

“Peb tsis yog tawm tsam nqaij thiab ntshav, tiamsis . . . tawm tsam tej dab phem saum nruab ntug huvsi.”​—EFEXAU 6:12.

ZAJ NKAUJ 55 Tsis Txhob Ntshai!

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? *

1. Raws li Efexau 6:10-13 vim Yehauvas txhawj txog peb, nws thiaj tau ua li cas? Piav seb.

YEHAUVAS txhawj txog nws cov tub qhe nws thiaj pab kom lawv tawm tsam yeej lawv cov yeeb ncuab. Qhov no ua rau peb zoo siab kawg li, puas yog? Xatas thiab nws cov dab yog peb cov thawj yeeb ncuab. Yehauvas tau ceeb toom peb thiab npaj txhua yam cuab yeej los pab peb tawm tsam lawv. (Nyeem Efexau 6:10-13.) Yog peb cia Yehauvas pab peb es tso siab plhuav rau nws ces peb yuav tawm tsam yeej dab Ntxwg Nyoog. Peb yuav hais tau ib yam li tus tubtxib Povlauj hais no: “Yog Vajtswv tuaj peb tog lawm leejtwg yuav tawm tsam tau peb?”​—Loos 8:31.

2. Hauv zaj no, peb yuav tham txog dabtsi?

2 Cov tseem Khixatia yeej tsis nyiam tej uas Xatas thiab nws cov dab ua. Peb rau siab ntso kawm txog Yehauvas thiab teev tiam nws xwb. (Ntawv Nkauj 25:5) Txawm li ntawd los, peb yuav tsum paub seb Xatas coj li cas peb thiaj tsis qaug rau nws tej lus haub ntxias. (2 Khaulee 2:11) Hauv zaj no, peb yuav tham txog tej uas Xatas thiab nws cov dab niaj zaus siv los ntxias tibneeg yuam kev. Peb kuj yuav tham seb peb yuav ua li cas peb thiaj tawm tsam yeej Xatas thiab nws cov dab.

DAB DAG NTXIAS TIBNEEG LI CAS

3, 4. (1) Kev teev dab thiab ua dab yog dabtsi? (2) Tej koom haum tshawb fawb pom li cas txog kev teev dab thiab ua dab?

3 Xatas thiab nws cov dab siv kev teev dab thiab ua dab los dag ntxias tibneeg kom yuam kev. Cov uas teev dab hais tias lawv muaj hwjchim ua tej uas tibneeg ua tsis tau. Lawv hais tias lawv txawj saib caij saib nyoog saib hnub saib hli lossis nrog tau cov tuag tham. Hos ib txhia hais tias lawv txawj ntxooj dab lossis txawj ua khawv koob yees siv. *

4 Tibneeg coob tus xav li cas txog kev teev dab thiab ua dab? Ib lub koom haum tau tshawb fawb pom tias nyob rau 18 lub tebchaws hauv Amelikas Latee (Latin America) thiab Kalinpi-ees muaj li 1 feem 3 ntseeg tias neeg txawj ua yees siv thiab ntxooj dab. Thiab yuav luag 1 feem 3 ntseeg tias tibneeg yeej nrog tau cov tuag thiab dab tham. Kuj muaj dua ib lub koom haum tau tshawb fawb 18 lub tebchaws nyob rau sab Afika pom tias muaj tshaj li ib nrab neeg ntseeg tias tibneeg txawj ntxooj dab. Txawm peb nyob hauv ib lub tebchaws uas ntseeg raws li lawv hais no thiab tsis ntseeg los peb yuav tau ceev faj. Vim li cas? Vim Xatas tos ntsoov “dag ntxias neeg thoob ntiajteb.”​—Qhia Tshwm 12:9.

5. Yehauvas xav li cas txog kev teev dab thiab ua dab?

5 Yehauvas yog “tus Vajtswv tseeb.” (Ntawv Nkauj 31:5) Nws ntxub kev teev dab thiab ua dab! Yehauvas hais tias: “Tsis txhob kheev koj cov ib tug twg muab nws tej tub tej ntxhais hlawv xyeem rau dab, tsis txhob kheev ib tug twg saib caij saib nyoog, saib yaig saib sij, ua txiv neeb thiab ntxooj dab, ua khawv koob, ua yees siv, lossis ua neeb hu tej tuag. Tus uas ua li no yog tus uas qias vuab tsuab rau [Yehauvas].” (Kevcai 18:10-12) Yehauvas tsis kom cov Khixatia coj Mauxe Txoj Kevcai lawm tiamsis peb paub tias nws yeej tseem ntxub kev teev dab thiab ua dab ib yam li qub.​—Malakhi 3:6.

6. (1) Xatas siv kev teev dab thiab ua dab los tsim teeb meem rau tibneeg li cas? (2) Laj Lim Tswvyim 9:5 qhia tseeb li cas txog cov tuag?

6 Yehauvas ceeb toom peb txog kev teev dab thiab ua dab vim nws paub tias Xatas yuav siv tej no los tsim teeb meem rau tibneeg. Xatas dag tias cov tuag tseem muaj sia nyob. (Nyeem Laj Lim Tswvyim 9:5.) Xatas kuj siv kev teev dab thiab ua dab los hem tibneeg kom lawv ntshai thiab tsis kam los cuag Yehauvas. Xatas lub hom phiaj yog kom tibneeg ua li dab hais es tsis txhob ua li Yehauvas hais.

YUAV TAWM TSAM DAB LI CAS

7. Yehauvas qhia li cas rau peb?

7 Raws li nyuam qhuav tham tas no, Yehauvas qhia tias peb yuav tau ua li cas peb thiaj zam dhau Xatas thiab cov dab tej lus dag ntxias. Cia peb kawm seb yuav ua li cas peb thiaj ua tau li ntawd.

8. (1) Peb yuav li cas peb thiaj tsis qaug rau dab tej lus dag ntxias? (2) Ntawv Nkauj 146:4 qhia tseeb li cas txog cov tuag?

8 Nyeem thiab ua tib zoo xav txog Vajtswv Txojlus. Yog peb ua li no ces peb yuav tsis qaug rau dab tej lus dag ntxias. Vajtswv Txojlus zoo li rab ntaj ntse uas phua hlo Xatas tej lus dag ntxias rau peb pom tseeb. (Efexau 6:17) Vajtswv Txojlus qhia tseeb tias tibneeg nrog tsis tau cov tuag sib txuas lus. (Nyeem Ntawv Nkauj 146:4.) Phau Vajlugkub kuj qhia tias tsuas yog Yehauvas tib leeg xwb thiaj paub txog yav tom hauv ntej. (Yaxaya 45:21; 46:10) Yog peb niaj hnub nyeem thiab ua tib zoo xav txog Vajtswv Txojlus, peb yuav paub tawm tsam thiab paub ntxub Xatas tej lus dag ntxias.

9. Peb yeej tsis kov tej yam twg hlo li?

9 Tsis txhob koom nrog kev teev dab lossis ua dab hlo li. Peb yog cov tseem Khixatia, peb yeej tsis xav kov ib yam dabtsi uas txuam nrog kev teev dab hlo li. Xws li, mus cuag tej txiv neeb txiv yaig lossis hu tej poj koob yawm txwv pab. Zoo li tau kawm hauv zaj tas los, peb kuj tsis koom tej kev lig kevcai ua rau cov tuag rau qhov peb paub tseeb tias lawv tuag lawm tiag tiag. Tsis tas li ntawd xwb, peb tsis saib hnub saib hli lossis saib caij saib nyoog. (Yaxaya 8:19) Peb paub tias tag nrho tej kev lig kevcai no tsim tau teeb meem loj heev thiab tej zaum yuav coj tau peb mus mag Xatas thiab cov dab rooj ntxiab.

Xyaum cov Khixatia thawj 100 xyoo es muab tej uas txuam nrog kev teev dab pov tseg thiab tsis txhob nyeem lossis saib tej yam ua ntsig txog dab (Saib nqe 10-12)

10, 11. (1) Thaum cov Khixatia nyob thawj 100 xyoo kawm tau qhov tseeb, lawv ua li cas xwb? (2) Raws li 1 Khaulee 10:21 vim li cas peb yuav tau xyaum cov Khixatia thawj 100 xyoo, thiab peb yuav xyaum lawv li cas?

10 Muab tej uas txuam nrog kev teev dab pov tseg. Cov uas nyob hauv lub nroog Efexau ib txhia ua dab loj heev. Tiamsis thaum lawv kawm tau qhov tseeb, lawv cia li “muab lawv tej ntawv khawv koob los hlawv ua ke tab meeg sawvdaws.” (Tubtxib Tes Haujlwm 19:19) Lawv yeej sawv kiag tawm tsam dab. Txawm lawv tej ntaub ntawv khawv koob raug nqe ntau heev los lawv muab hlawv pov tseg huvsi. Lawv tsis muab pub lossis muab muag rau lwm tus siv. Vim li cas? Rau qhov lawv xam pom tias qhov uas ua haum Yehauvas siab muaj nqes dua tau ib pob nyiaj los.

11 Peb yuav xyaum cov Khixatia thawj 100 xyoo li cas? Yog peb muaj tej yam uas txuam nrog kev teev dab, cia li muab pov tseg, tsis hais tej pov haum pov khoos lossis ib yam dabtsi uas muab coj thiab muab cia hauv tsev tiv thaiv dab.​—Nyeem 1 Khaulee 10:21.

12. Ua ntej peb nyeem thiab saib ib yam dabtsi, peb yuav tau nug li cas?

12 Ua tib zoo tshuaj xyuas tej koj nyeem thiab saib. Xav txog cov lus nug no: “Kuv puas nyiam nyeem tej ntaub ntawv thiab tej zaj hauv Is Taws Nej uas ua ntsig txog dab? Ua li, tej nkauj kuv mloog, tej yeeb yaj kiab lossis tej uas kuv saib hauv this vis, thiab tej nkees (video games) kuv tua puas txuam nrog kev teev dab thiab ua dab? Puas yog ua txog dab tuag tom neeg haus ntshav, poj ntxoog, lossis neeg tuag mus ua tsov? Puas muab yees siv thiab khawv khoob ua kev lomzem yam li tsis muaj teeb meem dabtsi? Tsis yog txhua zaj dab neeg yuav muaj kev teev dab thiab ua dab txuam nrog. Tiamsis peb yuav tau nco ntsoov tsis txhob kov tej uas Yehauvas ntxub hlo li. Peb yuav tau “ua lub siab ncaj . . . txhua lub sijhawm” kom haum Vajtswv siab.​—Tubtxib Tes Haujlwm 24:16. *

13. Peb yuav tsum tsis txhob tham txog dabtsi?

13 Txhob tham txog tej dab neeg dab. Peb yuav tau xyaum Yexus tus qauv. (1 Petus 2:21) Yexus nyob saum ntuj ntev heev ua ntej nws los rau hauv ntiajteb no. Nws paub ntau yam txog Xatas thiab cov dab. Tiamsis nws yeej tsis piav txog lawv thiab tej uas lawv tau ua. Yexus qhia tibneeg txog Yehauvas xwb, tsis yog qhia txog Xatas. Yog peb xyaum Yexus tus qauv ces peb yuav tsis lam tham txog tej dab neeg dab. Tiamsis peb yuav tham txog qhov tseeb xwb thiaj qhia tias peb “lub siab muaj tej lus zoo puv phwj yos.”​—Ntawv Nkauj 45:1.

Peb tsis tas ntshai dab. Yehauvas, Yexus, thiab cov tubtxib saum ntuj muaj hwjchim tshaj tej dab ntawd (Saib nqe 14, 15) *

14, 15. (1) Vim li cas peb thiaj tsis tas ntshai cov dab ua tshee hnyo? (2) Muaj pov thawj dabtsi qhia tias Yehauvas tiv thaiv nws cov tibneeg niaj hnub nimno?

14 Tsis txhob ntshai dab ua tshee hnyo. Tej zaum hauv lub qab ntuj phem uas peb niaj hnub nyob no yuav muaj ntau yam los raug peb. Xwm txheej phem, kev mob nkeeg, lossis kev ploj tuag yuav raug peb thaum twg los peb yeej tsis paub. Yog li ntawd, peb tsis txhob xav tias ib puas tsav yam yog tim dab ua. Phau Vajlugkub hais tias “neeg yeej tsis paub . . . lub caij lub nyoog” uas tej xwm txheej phem yuav los raug nws. (Laj Lim Tswvyim 9:12) Tiamsis yog peb tseem ntshai dab ne? Phau Vajlugkub qhia tias Yehauvas muaj hwjchim dua tej dab huvsi. Xws li thaum Xatas sim Yauj. Yehauvas tsis pub Xatas tua Yauj ces Xatas yeej ua tsis tau li cas. (Yauj 2:6) Nyob rau Mauxe lub caij, Yehauvas ua txujci qhia tias nws muaj hwjchim tshaj tag nrho cov neeg uas txawj ua khawv koob yees siv hauv tebchaws Iyi. (Khiav Dim 8:18; 9:11) Yehauvas kuj pub hwjchim rau Yexus muab Xatas thiab nws cov dab pov saum ntuj los rau hauv ntiajteb. Thiab tsis ntev tom ntej no, lawv yuav raug muab khi cuam mus rau hauv lub qhov tob tob. Lawv yuav ua tsis tau phem rau tibneeg ntxiv lawm.​—Qhia Tshwm 12:9; 20:2, 3.

15 Muaj ntau yam pov thawj qhia tias Yehauvas yeej tiv thaiv nws cov tibneeg tiag. Ua zoo xav txog qhov no: Peb tshaj tawm thiab qhia txog qhov tseeb rau tibneeg thoob plaws ntiajteb. (Mathai 28:19, 20) Peb niaj hnub muab Dab Ntxwg Nyoog lub qe nthuav rau sawvdaws paub, yog nws muaj hwjchim txwv tau peb ces nws yeej txwv lawm. Tiamsis nws tsis muaj hwjchim ua tau li ntawd. Yog li ntawd, peb tsis tas ntshai cov dab ua tshee hnyo. Peb paub tias “[Yehauvas] mus mus los los qhov muag ntsia ntsoov thoob plaws lub ntiajteb kom thiaj ua nws lub hwjchim tshwm los pab cov uas lub siab xib rau nws.” (2 Vaj Keeb Kwm 16:9) Yog peb muab siab npuab Yehauvas ces txawm tej dab ua phem rau peb los tsuas yog ib vuag dua xwb.

COV CIA YEHAUVAS PAB TAU KOOB HMOOV

16, 17. Yuav tau ua siab loj siab tuab li cas thiaj li tawm tsam yeej dab? Piav txog tus qauv.

16 Peb yuav tau ua siab loj siab tuab thiaj tawm tsam yeej cov dab. Thaum tej phoojywg txheeb ze tawm tsam peb, peb hajyam yuav tau ua siab tuab. Nco ntsoov tias Yehauvas yuav foom koob hmoov rau cov uas ua siab loj siab tuab. Cia peb tham txog ib tug muam hu ua Elikam (Erica) uas nyob tebchaws Nkana (Ghana). Nws pib kawm Vajlugkub thaum nws muaj 21 xyoos. Nws txiv yog ib tug uas txawj ua khawv koob yees siv. Raws li lawv tej kev lig kevcai, nws yuav tau koom nrog lawv ua dab thiab noj tej nqaij uas muab fij rau tej poj koob yawm txwv. Thaum Elikam tsis kam, nws tsev neeg hais tias nws ua txhaum tej poj koob yawm txwv lawm ces lawv yuav los looj koov tsev neeg kom muaj mob muaj nkeeg.

17 Elikam tsev neeg tseev kom nws ua lawv tej kev lig kevcai xwb ntag. Yog nws tsis kam ua ces nws yuav tau tawm tsev. Txawm li ntawd los, Elikam tsis kam li. Thaum kawg nws thiaj tawm tsev mus nrog cov Timkhawv nyob lawm. Yehauvas foom koob hmoov rau nws muaj ib tse neeg tshiab. Cov kwvtij nkauj muam hauv lub koom txoos zoo ib yam li nws cov nus thiab viv ncaus tiag tiag. (Malakau 10:29, 30) Txawm Elikam tsev neeg tsis yuav nws thiab muab nws tej qhov txhia chaw hlawv pov tseg huvsi lawm los nws yeej muab siab npuab rawv Yehauvas. Nws ua kevcai raus dej thiab nimno nws yog ib tug tho kev lawm. Nws tsis ntshai cov dab ua tshee hnyo. Elikam kuj tsis tu siab rau nws tsev neeg thiab. Nws hais tias: “Kuv niaj hnub thov Yehauvas kom kuv tsev neeg los paub nws, lawv thiaj dim los teev tiam tus Vajtswv uas muaj kev hlub.”

18. Yog peb tso siab plhuav rau Yehauvas, peb yuav tau tej koob hmoov twg?

18 Tsis yog peb txhua tus yuav raug tawm tsam ib yam li Elikam. Txawm li ntawd los peb txhua tus yuav tau tawm tsam dab es tso siab plhuav rau Yehauvas. Yog peb ua li no, Yehauvas yuav foom koob hmoov rau peb, thiab peb yuav tsis qaug rau Xatas tej lus dag ntxias. Peb kuj yuav tsis ntshai dab ua tshee hnyo es tsis kam teev tiam Yehauvas lawm. Qhov tseem ceeb tshaj, peb yuav muaj kev sib raug zoo ruaj khov nrog Yehauvas. Tus tubtxib Yakaunpau hais tias: “Cia li nyob hauv Vajtswv qab kev tswjhwm. Tawm tsam Ntxwg Nyoog, Ntxwg Nyoog thiaj li khiav ntawm nej mus. Cia li txav los ze Vajtswv mas nws yuav los ze nej.”​—Yakaunpau 4:7, 8.

ZAJ NKAUJ 8 Yehauvas Yog Peb Lub Chaw Cawm Siav

^ nqe 5 Yehauvas hlub peb heev. Nws thiaj ceeb toom peb txog dab thiab tej teeb meem uas lawv tau tsim. Dab ntxias tibneeg li cas kom yuam kev? Peb yuav ua li cas thiaj tawm tsam tau cov dab? Zaj no yuav tham seb Yehauvas tau pab peb li cas peb thiaj zam dhau dab tej lus dag ntxias.

^ nqe 3 TXHAIS TAWM: Kev teev dab thiab ua dab yog hais txog txhua txojkev ntseeg lossis tej kev lig kevcai ua ntsig txog dab. Qhov no kuj yog hais txog txojkev xav tias cov tuag muaj ib tug plig lossis ib tug xyw uas tseem nrog tau cov txiv neeb txiv yaig sib txuas lus. Kev teev dab kuj yog hais txog kev saib hmoov thiab saib caij saib nyoog. Hauv zaj no, lo lus yees siv tsis yog hais txog tej uas tibneeg ua kom lomzem lossis zoo saib xwb tiamsis yog hais txog ua khawv koob thiab ntxooj dab. Cov uas ua tej no txawj tso dab thiab daws dab.

^ nqe 12 Cov txwj laus yuav tsis tsa kevcai tias peb saib tau yam twg thiab nyeem tau yam twg. Txhua tus Khixatia uas tau cob nws lub siab raws li phau Vajlugkub tej hauv paus ntsiab lus, nyias yuav tau xaiv nyias seb yuav nyeem thiab saib tej twg lossis tua tej nkees twg. Cov txiv tsev uas muaj tswvyim yuav ua tib zoo tshuaj xyuas kom tej uas nws tsev neeg nyeem thiab saib mus raws li phau Vajlugkub tej hauv paus ntsiab lus.​—Mus saib zaj “Do Jehovah’s Witnesses Ban Certain Movies, Books, or Songs?” hauv jw.org® mus rau ABOUT US > FREQUENTLY ASKED QUESTIONS.

^ nqe 54 COV DUAB: Yexus ua Vajntxwv saum ntuj thiab muaj hwjchim loj heev. Nws tabtom coj nws pab tub rog uas yog cov tubtxib saum ntuj.