Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 15

Koj Saib Cov Neeg Ntawm Koj Thaj Tsam Zoo Li Cas Xwb?

Koj Saib Cov Neeg Ntawm Koj Thaj Tsam Zoo Li Cas Xwb?

“Nej cia li tsa qhovmuag saib tej teb; nplej twb siav heev zoo hlais lawm.”​—YAUHAS 4:35.

ZAJ NKAUJ 64 Xyiv Fab Hlo Koom Tes Sau Qoob Loo

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? *

1, 2. Thaum Yexus hais cov lus hauv Yauhas 4:35, 36, nws hais txog dabtsi xwb?

YEXUS taug kev mus dhau ib co teb npleg uas cov nplej tabtom tuaj mos nyoos ntsuab xwb xiab. (Yauhas 4:3-6) Tshuav li 4 lub hlis cov nplej no mam li zoo hlais. Tiamsis Yexus ho hais rau lawv tias: “Nej cia li tsa qhovmuag saib tej teb; nplej twb siav heev zoo hlais lawm.” (Nyeem Yauhas 4:35, 36.) Ua cas Yexus ho hais li no?

2 Yexus tsis yog hais txog hlais cov nplej lawv pom no tiamsis nws hais lus piv txwv txog mus coj tibneeg los ua nws cov thwjtim. Xav seb tau muaj li cas. Cov Yudais ib txwm tsis ua dabtsi nrog cov Xamalis tiamsis Yexus tseem tshaj tawm rau tus pojniam Xamalis thiab nws kuj mloog Yexus. Tsis tas li ntawd xwb, thaum Yexus tabtom tham txog cov nplej uas “twb siav zoo hlais lawm,” muaj ib pab Xamalis uas hnov txog Yexus los ntawm tus pojniam ntawd sam sim tuaj cuag Yexus. (Yauhas 4:9, 39-42) Ib tug tshawb fawb Vajlugkub piav tias: “Qhov uas cov neeg maj nroos tuaj mus cuag Yexus thiab mloog nws, qhia tias lawv zoo li cov nplej uas siav zoo hlais lawm.”

Peb yuav ua li cas yog peb pom tias peb daim teb “nplej twb siav heev zoo hlais lawm”? (Saib nqi 3)

3. Yog tias koj saib neeg li Yexus saib, koj yuav txawj tshaj tawm dua li cas?

3 Koj saib cov neeg uas koj mus tshaj tawm rau zoo li cas xwb? Koj puas saib lawv zoo li cov nplej uas twb siav zoo hlais lawm? Yog koj xav li ntawd ces yuav muaj li 3 qhov no. Qhov 1, koj yuav kub siab lug mus tshaj tawm, koj yuav tsis sej sijhawm vim lub caij sau qoob loo luv luv. Qhov 2, koj yuav zoo siab heev thaum muaj neeg mloog txoj xov zoo. Phau Vajlugkub hais tias: “Cov neeg . . . zoo siab thaum sau qoobloo.” (Yaxayas 9:3) Qhov 3, koj yuav saib txhua tus li lawv yuav los ua Yexus ib tug thwjtim thiab koj yuav hloov koj zaj lus qhia kom raug lawv siab.

4. Hauv zaj no peb yuav kawm tau dabtsi los ntawm tus tubtxib Paulus?

4 Tej zaum Yexus cov thwjtim ib txhia xav tias cov Xamalis yeej yuav tsis los ua Yexus cov thwjtim. Tiamsis Yexus tsis xav li ntawd, nws pom tias lawv yeej ua tau nws cov thwjtim. Peb yuav tsum pom cov neeg ntawm peb thaj tsam ib yam li ntawd thiab. Tus tubtxib Paulus tso tau ib tug qauv zoo heev rau peb xyaum. Hauv zaj no peb yuav kawm tias (1) Paulus paub mentsis txog cov neeg uas nws tshaj tawm rau txojkev ntseeg, (2) nws paub lawv nyiam dabtsi, thiab (3) nws pom tias lawv yeej ua tau Yexus cov thwjtim.

LAWV NTSEEG LI CAS?

5. Ua cas Paulus thiaj to taub cov neeg uas mloog nws qhia hauv lub tsev sablaj?

5 Paulus keev mus tshaj tawm hauv cov Yudais lub tsev sablaj. Xws li thaum Paulus mus qhia hauv lub nroog Thexalaunikes, “nws siv Vajtswv tej lus nrog [cov Yudais] sib cam rau peb hnub Xanpatau.” (Tes Haujlwm 17:1, 2, TT ) Paulus yog neeg Yudais ces nws to taub lawv zoo, nws thiaj tsis ntshai mus tshaj tawm rau lawv.​—Tes Haujlwm 26:4, 5; Filipis 3:4, 5.

6. Cov neeg hauv Athees tej khw txawv cov uas Paulus qhia hauv lub tsev sablaj li cas?

6 Thaum muaj neeg tawm tsam Paulus, nws khiav mus rau lub nroog Thexalaunikes thiab Npele-as ces nws mam mus rau hauv Athees. Thaum nws mus txog Athees, “nws mus hauv lub tsev sablaj, nws niaj hnub nrog cov Yudais thiab lwm Haivneeg uas hwm Vajtswv . . . sib cav.” (Tes Haujlwm 17:17) Tiamsis thaum Paulus mus tshaj tawm tom tej kiab khw, lawv yog neeg txawv lawm. Cov neeg no ib txhia yog cov xibhwb uas yog cov Epikule-as pab thiab cov Xautau-is pab thiab yog lwm haiv neeg uas tsis tau hnov txog txoj xov zoo. Lawv xav tias tej uas Paulus qhia yog ib “zaj tshiab.” Lawv thiaj hais rau nws tias: “Peb hnov koj qhia tej zaj txawv txawv uas peb tsis tau hnov dua.”​—Tes Haujlwm 17:18-20.

7. Raws li Tes Haujlwm 17:22, 23, Paulus hloov nws zaj lus qhia li cas?

7 Nyeem Tes Haujlwm 17:22, 23. Paulus tsis qhia cov neeg hauv Athees li nws qhia cov Yudais hauv lub tsev sablaj. Paulus ua zoo saib thiab xav seb cov neeg hauv Athees tej kab lig kevcai thiab kev ntseeg zoo li cas, nws mam li muab tej uas lawv twb ntseeg lawm los uas zoo qhia txog qhov tseeb hauv Vajtswv Txojlus rau lawv. Ib tug tshawb fawb Vajlugkub hais tias: “Rau qhov Paulus yog ib tug Yudais Khixatia, nws paub tias cov Kilis tsis teev tiam cov neeg Yudais thiab cov Khixatia tus ‘tseem’ Vajtswv, tiamsis nws ua zoo qhia tias tus Vajtswv uas nws qhia rau lawv tsis yog ib tug tshiab rau cov Athees.” Paulus hloov nws zaj lus qhia kom raug lawv siab. Nws hais rau cov Athees tias tej uas nws tshaj tawm yog los ntawm ‘tus Vajtswv uas lawv tsis paub’ tiamsis lawv pe hawm los xwb. Txawm lawv tsis paub Vajtswv Txojlus los Paulus tsis xav tias lawv yuav tsis los ntseeg. Nws saib lawv zoo li cov nplej uas twb siav zoo hlais lawm, nws thiaj hloov nws zaj lus qhia kom raug lawv siab.

Xyaum Paulus tus qauv, saib seb cov neeg ntawm koj thaj tsam ntseeg li cas, hloov koj cov lus kom raug lawv siab, thiab saib lawv li lawv yuav los ua Yexus ib tug thwjtim (Saib nqi 8, 12, 18) *

8. (1) Yuav ua li cas koj thiaj paub tias cov neeg ntawm koj thaj tsam ntseeg li cas? (2) Yog muaj ib tug hais rau koj tias nws twb muaj ib txojkev ntseeg lawm, koj yuav teb nws li cas?

8 Ib yam li Paulus, peb yuav tsum ua zoo saib seb cov neeg ntawm peb thaj tsam ntseeg li cas. Lawv muaj dabtsi dai ntawm lawv qhov rooj lossis muaj dabtsi ntawm lawv qab vag tsib taug. Tus tswv tsev lub npe, nws tej tsoos tsho, lossis nws cov lus qhia koj li cas txog nws txojkev ntseeg? Yog nws hais rau koj tias nws twb muaj ib txojkev ntseeg lawm, koj yuav teb nws li cas? Thaum tus tswv tsev hais li no rau ib tug tho kev tshwj xeeb hu ua Futaulam (Flutura), nws teb tias: “Kuv tsis yog tuaj kom koj hloov koj txojkev ntseeg, tiamsis kuv tuaj nrog koj tham txog qhov no . . .”

9. Koj yuav tham txog dabtsi nrog tus uas twb muaj nws ib txojkev ntseeg lawm?

9 Koj yuav tham txog dabtsi nrog tus uas twb muaj nws ib txojkev ntseeg lawm? Nrhiav ib qho uas neb ntseeg ib yam los tham. Tej zaud nws pe hawm ib tug Vajtswv xwb, lossis nws ntseeg tias Yexus yog peb tus Cawmseej, lossis nws ntseeg tias tshuav tsis ntev xwb tej kev phem kev lim hiam yuav dua mus. Thaum neb muaj ib qho uas neb ntseeg ib yam lawm, ua zoo xav seb koj yuav siv phau Vajlugkub los qhia li cas thiaj raug nws siab.

10. Peb yuav tsum xyaum ua li cas thiab yog vim li cas?

10 Tsis yog txhua tus neeg yuav ntseeg txhua yam uas lawv txojkev ntseeg qhia. Yog li ntawd, ua zoo nug seb nws ntseeg li cas tiag. Tus kwvtij Daviv uas yog ib tug tho kev tshwj xeeb nyob tebchaws Auxitalia hais tias: “Nimno muaj coob tus uas muab tibneeg tej tswvyim thiab txojkev ntseeg los sib txuam ua ke.” Tus muam Daunatas (Donalta) nyob tebchaws Anpenias (Albania) hais tias: “Muaj ib txhia hais rau peb tias lawv muaj ib txojkev ntseeg lawm, tiamsis tom qab ntawd ho lees tias lawv tsis ntseeg Vajtswv.” Ib tug kwvtij tshaj tawm txawv tebchaws nyob Antsitinas (Argentina) pom tias muaj ib txhia neeg hais tias lawv ntseeg Vaj Peb Leeg tiamsis tsis ntseeg tias Leej Txiv, Leej Tub, thiab lub hwj huam dawb huv yog tib tug Vajtswv. Nws hais tias: “Thaum kuv paub li ntawd lawm ces yoojyim dua rau kuv nrhiav seb puas muaj tej qho uas wb ntseeg ib yam.” Yog li ntawd, ua tib zoo xav seb cov neeg ntawm koj thaj tsam ntseeg li cas. Koj thiaj ua tau li Paulus hais no: “Kuv yeem ua txhua yam neeg rau txhua tus.”​—1 Kauleethaus 9:19-23, TT.

LAWV NYIAM DABTSI?

11. Raws li Tes Haujlwm 14:14-17, Paulus tham txog dabtsi rau cov neeg hauv Lixathas?

11 Nyeem Tes Haujlwm 14:14-17. Paulus paub tias cov neeg nws tshaj tawm rau nyiam dabtsi thiab hloov nws zaj lus qhia kom raug lawv siab. Xws li thaum nws nrog ib pab neeg coob coob hauv Lixathas tham, lawv tsis paub Vajtswv Txojlus zoo tiamsis lawv paub txog kev cog qoob cog loo, muaj noj muaj haus, thiab muaj kev lomzem zoo siab. Vim li ntawd, Paulus thiaj li muab tshav muab nag thiab muab qoob loo los tham thiab los ua lus piv txwv qhia txog Vajtswv rau lawv.

12. Yuav ua li cas koj thiaj paub tias tus koj nrog tham nyiam dabtsi koj thiaj paub hloov koj cov lus kom raug nws siab?

12 Xav seb cov neeg ntawm koj thaj tsam nyiam dabtsi thiab hloov koj cov lus kom raug lawv siab. Thaum koj tabtom mus ntawm ib tug lub tsev saib seb nws ua dabtsi. Tej zaum nws tabtom ua vaj zaub, nyeem ntawv, lossis kho tsheb. Kuj zoo rau koj nrog nws tham txog qhov uas nws tabtom ua ntawd. (Yauhas 4:7) Tej zaum nws cev khaub ncaws kuj qhia tias nws yog haivneeg twg, ua haujlwm dabtsi, lossis nws nyiam dabtsi. Kwvtij Nkuxatavaus (Gustavo) hais tias: “Kuv nrog ib tug txivneej 19 xyoos tham. Nws lub tsho muaj ib tug hu nkauj uas nto npe heev daim duab. Kuv nug txog nws lub tsho, nws hais tias nws nyiam tus neeg hu nkauj ntawd heev. Thaum kuv nrog nws tham tag, nws kuj kam kawm Vajlugkub thiab nimno nws yog peb ib tug kwvtij lawm.”

13. Koj yuav hais li cas tus uas koj nrog tham thiaj xav kawm Vajlugkub?

13 Koj yuav hais li cas tus uas koj nrog tham thiaj xav kawm Vajlugkub? Xav seb koj yuav hais li cas nws thiaj xav kawm, thiab qhia nws tias tej nws kawm yuav pab tau nws li cas. (Yauhas 4:13-15) Tus muam hu ua Phab Phis (Poppy) hais tias muaj ib tug pojniam caw nws mus hauv tsev. Thaum Phab Phis pom ib daim ntawv dai ntawm phab ntsa tias tus pojniam yog ib tug xibhwb qhia ntawv, Phab Phis hais rau nws tias peb kuj nyiam qhia ntawv thiab. Peb ua li ntawd thaum peb mus qhia Vajlugkub thiab thaum peb mus kev sib txoos. Tus pojniam ntawd pib kawm Vajlugkub, mus kev sib txoos hnub tom qab ntawd, thiab tsis ntev nws kuj mus lub Rooj Sib Txoos thiab. Li 1 xyoos xwb nws txawm ua kevcai raus dej lawm. Sim xav seb cov uas koj rov mus xyuas nyiam dabtsi xwb. Thiab koj yuav ua li cas qhia peb txojkev kawm Vajlugkub rau lawv, lawv thiaj xav kawm.

14. Koj yuav ua zoo npaj li cas rau tus uas koj kawm Vajlugkub rau?

14 Ua zoo npaj rau tus uas koj yuav mus kawm Vajlugkub rau. Xav txog nws tsev neeg, nws muaj kev kawm ntawv li cas, nws ua haujlwm dabtsi, thiab nws nyiam dabtsi. Npaj seb koj yuav nyeem nqi Vajlugkub twg, tso zaj yeeb yaj kiab twg, thiab yuav siv cov lus piv txwv twg los qhia qhov tseeb rau nws. Xav seb koj yuav qhia li cas thiaj raug nws siab. (Pajlug 16:23) Ib tug tho kev hu ua Fualas (Flora) hauv tebchaws Anpenias kawm Vajlugkub nrog ib tug pojniam uas hais rau nws tias, “Kuv ntseeg tsis tau tias Vajtswv yuav tsa cov tuag sawv rov los.” Fualas tsis yuam nws. Fualas hais tias: “Ua ntej nws yuav ntseeg tias Vajtswv yuav tsa cov tuag sawv rov los nws yuav tsum paub tus Vajtswv uas cog cov lus ntawd tso.” Txhua zaus nkawd kawm Vajlugkub, Fualas thiaj qhia txog Vajtswv txojkev hlub, nws lub tswvyim, thiab nws lub hwjchim rau tus pojniam ntawd. Tom qab no tus pojniam ntawd mam ntseeg tias Vajtswv yuav tsa cov tuag sawv rov los. Nimno nws yog Yehauvas ib tug Timkhawv lawm thiab nws kub siab lug mus tshaj tawm.

POM TIAS LAWV YUAV UA TAU YEXUS COV THWJTIM

15. Raws li Tes Haujlwm 17:16-18, cov neeg hauv Athees coj li cas, tiamsis ua cas Paulus ho mus tshaj tawm rau lawv?

15 Nyeem Tes Haujlwm 17:16-18. Cov neeg hauv Athees pe hawm dab mlom, ntseeg cov uas tsis ntseeg Vajtswv tej tswvyim, thiab nyiam ua kev plees kev yi tiamsis Paulus tseem tshaj tawm rau lawv. Txawm tias lawv thuam nws los nws tsis tso tseg. Paulus hais tias “yav tas los nws thuam Yexus, nws tsimtxom Yexus thiab nws ua saib tsis taus Yexus” los nws twb ua tau ib tug Khixatia lawm. (1 Timautes 1:13) Yexus pom tias Paulus ua tau nws ib tug thwjtim, zoo ib yam li ntawd Paulus pom tias cov neeg hauv Athees los yeej ua tau Yexus cov thwjtim thiab. Vim Paulus pom li no nws thiaj coj tau coob tus los ua Yexus cov thwjtim.​—Tes Haujlwm 9:13-15; 17:34.

16, 17. Piav seb ua cas txhua hom neeg yeej ua tau Yexus cov thwjtim.

16 Thawj 100 xyoo, muaj ntau hom neeg los ua Yexus cov thwjtim. Thaum Paulus sau ntawv mus rau cov Khixatia hauv lub nroog Kauleethaus uas cov neeg Kilis nyob, nws hais tias lawv ib txhia yav tas los yog neeg txhaum thiab ua phem ua qias. Tiamsis nws hais ntxiv tias: ‘Nimno Yexus Khetos twb ntxuav nej lub txim lawm.’ (1 Kauleethaus 6:9-11) Koj puas xav tias cov neeg ntawd yuav los ua tau Yexus cov thwjtim?

17 Nimno los muaj coob tus xav hloov lawv lub neej los ua Yexus cov thwjtim. Tus muam tho kev tshwj xeeb hu ua Yukina hauv tebchaws Auxitalia pom tias txhua hom neeg yeej nyiam txoj xov zoo. Muaj ib zaug thaum nws mus tom cov neeg muag tsev qhov chaw ua haujlwm, nws pom ib tug pojniam hluas uas muaj ob peb tug duab kos ntawm nws lub cev thiab hnav khaub ncaws thoov thoov. Nws hais tias: “Thaum chiv thawj kuv tsis tshua xav mus nrog nws tham, tiamsis thaum kuv nrog nws tham kuv paub tias nws nyiam Vajlugkub heev thiab cov duab ntawm nws lub cev yog cov nqi Vajlugkub hauv Phau Ntawv Nkauj.” Tus pojniam no pib kawm Vajlugkub thiab mus kev sib txoos. *

18. Vim li cas peb yuav tsum tsis txhob xav tias tej tug yuav tsis los ntseeg?

18 Thaum Yexus hais tias nplej twb siav zoo hlais lawm, puas yog nws xav tias yuav muaj neeg coob los ua nws cov thwjtim? Tsis yog. Phau Vajlugkub hais tias tsuas muaj qee leej xwb thiaj yuav los ntseeg. (Yauhas 12:37, 38) Yexus paub neeg lub siab, nws paub tias feem coob yuav tsis yuav txoj xov zoo. (Mathais 9:4) Txawm li ntawd los nws tseem kub siab lug mus tshaj tawm rau txhua tus thiab rau siab ntso qhia cov uas yuav los ntseeg nws. Peb tsis paub tej uas nyob hauv neeg lub siab. Yog li ntawd, peb yuav tsum tsis txhob xav tias thaj tsam no lossis tus neeg no yuav tsis los ntseeg. Tiamsis peb yuav tsum xav tias lawv yeej yuav los ntseeg. Malakaus uas yog ib tug tshaj tawm txawv tebchaws hauv Npukinas Faxaus (Bukina Faso) hais tias: “Cov uas kuv xav tias yuav kawm tau zoo ho tso tseg lawm. Tiamsis cov uas kuv xav tias yuav kawm tsis tau ho kawm tau zoo heev. Yog li ntawd, zoo rau peb cia Vajtswv lub hwj huam dawb huv coj peb.”

19. Peb yuav saib cov neeg ntawm peb thaj tsam zoo li cas xwb?

19 Ntsia thawj muag mas zoo li tsis muaj coob tus uas zoo li cov nplej siav zoo hlais lawm. Tiamsis nco ntsoov Yexus cov lus uas nws hais rau nws cov thwjtim tias: ‘Nplej twb siav heev zoo hlais lawm.’ Tibneeg yeej txawj hloov thiab ua tau Khetos cov thwjtim. Yehauvas saib lawv zoo li “tej nyiaj tej kub” uas muaj nqis heev. (Hakais 2:7) Yog peb saib cov neeg ntawm peb thaj tsam li Yexus thiab Yehauvas nkawd ces peb yuav ua kom peb paub lawv zoo thiab paub tej uas lawv nyiam. Peb yuav saib lawv li lawv yuav los ua peb ib tug kwvtij nkauj muam.

ZAJ NKAUJ 57 Qhia Rau Ib Tsoom Neeg Sawvdaws

^ nqe 5 Qhov uas koj saib cov neeg ntawm koj thaj tsam zoo li cas yuav pab koj mus tshaj tawm thiab mus qhia lawv li cas? Hauv zaj no peb yuav kawm seb Yexus thiab tus tubtxib Paulus saib cov neeg tuaj mloog nkawd qhia zoo li cas, thiab peb yuav xyaum nkawd li cas peb thiaj paub cov neeg ntawm peb thaj tsam txojkev ntseeg, tej uas lawv nyiam, thiab pom tias lawv yeej ua tau Yexus cov thwjtim thiab.

^ nqe 17 Mus saib tej zaj hu ua “Vajlugkub Kho Tau Lub Neej” uas qhia seb tibneeg hloov hlawv lub neej li cas. Yav tas los tej zaj no muaj nyob hauv Phau Tsom Faj los txog xyoo 2017. Nimno muaj nyob hauv jw.org®. Mus rau NTSIG TXOG PEB > LUB NEEJ.

^ nqe 57 COV DUAB: Thaum ob niam txiv no mus tshaj tawm ib lub qhov rooj rau ib lub, nkawd pom (1) ib lub tsev tu du dais thiab muaj paj zoo nkauj; (2) ib lub tsev muaj menyuam me; (3) ib lub tsev sw sw sab hauv sab nraud; thiab (4) ib lub tsev muaj kev ntseeg lawm. Koj yuav nrhiav tau tus uas yuav los ua ib tug thwjtim nyob qhovtwg?