Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 16

Ris Txiaj Ntsig Rau Tus Nqi Txhiv

Ris Txiaj Ntsig Rau Tus Nqi Txhiv

“Neeg Leej Tub los . . . thiab muab nws txojsia los txhiv ntau leej.”​—MALAKAUS 10:45.

ZAJ NKAUJ 18 Nco Txiaj Ntsig Rau Tus Nqe Txhiv

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? *

1-2. (1) Tus nqi txhiv yog dabtsi? (2) Vim li cas yuav tsum muaj tus nqi txhiv?

YEHAUVAS tsim Adas zoo tiav log tiamsis nws txhob txwm mus ua txhaum nws thiaj plam txojsia nyob mus ib txhis rau nws thiab nws cov menyuam. Adas cov menyuam twb tsis tau ua txhaum dabtsi li. (Loos 5:12, 14) Yehauvas thiaj qhia tias nws yuav ua li cas los cawm Adas cov menyuam thiab xeeb leej xeeb ntxwv kom dim kev txhaum thiab kev ploj kev tuag. (Chivkeeb 3:15) Thaum txog lub sijhawm uas Yehauvas teem cia lawm nws thiaj xa nws tus Tub los rau hauv ntiajteb thiab “muab nws txojsia los txhiv ntau leej.”​—Malakaus 10:45; Yauhas 6:51.

2 Tus nqi txhiv yog dabtsi? Hauv Khixatia Cov Nqe Lus Kili qhia tias tus nqi txhiv yog tus nqi uas Yexus them kom tau qhov uas Adas ua plam lawm rov qab los. (1 Kauleethaus 15:22) Yehauvas txoj cai ncaj ncees uas nws muab rau Mauxes hais tias yuav tsum muab siav pauj siav xwb yog li ntawd thiaj yuav tsum muaj tus nqi txhiv. (Khiav Dim 21:23, 24) Thaum Adas ua txhaum nws zoo tiav log ces tus yuav los pauj nws txojkev txhaum yuav tsum zoo tiav log ib yam li nws. Yexus zoo tiav log ib yam li Adas, yog li ntawd Yexus txojsia thiaj li pauv tau Adas txoj xwb. (Loos 5:17) Twb yog vim Ii ntawd Vajtswv Txojlus thiaj hais tias Yexus yog “Leej Txiv tus uas nyob mus ibtxhis” rau cov uas tso siab rau tus nqi txhiv.​—Yaxayas 9:6; Loos 3:23, 24.

3. Raws li Yauhas 14:31 thiab 15:13, vim li cas Yexus zoo siab hlo muab nws txojsia los txhiv peb?

3 Yexus zoo siab hlo muab nws txojsia los txhiv peb txoj vim rau qhov nws hlub nws Txiv uas nyob saum ntuj thiab nws hlub peb. (Nyeem Yauhas 14:31; 15:13.) Vim Yexus hlub Yehauvas, Yexus thiaj ua kom muaj tiav raws li Yehauvas lub siab nyiam mus txog ntua hnub nws tuag. Nws ua li ntawd, Yehauvas lub hom phiaj thaum xub thawj rau tibneeg thiab lub ntiajteb thiaj yuav muaj tiav li Yehauvas lub siab nyiam. Hauv zaj no peb yuav kawm seb vim li cas Yehauvas thiaj cia Yexus raug kev tsim txom ntau ua luaj ua ntej nws tuag. Peb kuj yuav tham mentsis txog Yexus ib tug thwjtim uas ris txiaj ntsig rau tus nqi txhiv. Thiab tham seb peb yuav ris txiaj ntsig rau tus nqi txhiv li cas thiab yuav ua li cas peb thiaj yim huab ris txiaj ntsig rau qhov uas Yehauvas thiab Yexus nkawd pub tus nqi txhiv rau peb.

VIM LI CAS YEXUS YUAV TSUM RAUG KEV TSIM TXOM?

Xav seb Yexus raug kev tsim txom npaum li cas nws thiaj li muab tau tus nqi txhiv rau peb (Saib nqi 4)

4. Piav seb thaum Yexus tuag zoo li cas.

4 Xav txog tej uas Yexus raug ua ntej nws tuag. Yog Yexus hais kom coob tshaj li 12 pawg tub rog saum ntuj los pab nws los yeej tau tiamsis nws tsis ua li ntawd. Nws cia cov tub rog Loos txhom nws thiab ntaus nws. (Mathais 26:52-54; Yauhas 18:3; 19:1) Lawv muab hlua nplawm nws sab sab ua nqaij tos tag ces tseem muab tus ncej ntoo hnyav hnyav rau nws kwv thiab ev rau saum nws lub nraub qaum mus rau ntawm qhov chaw uas lawv yuav muab nws tua. Thaum lawv twb mus tau ib nyuag chim lawm cov tub rog Loos mam yuam ib tug txivneej los kwv Yexus tus ntoo. (Mathais 27:32) Thaum Yexus mus txog rau ntawm qhov chaw uas lawv yuav muab nws tua, cov tub rog txawm muab ntsia hlau ntsia nws ob txhais tes thiab ob txhais taw rau ntawm tus ncej ntoo. Thaum lawv muab nws dai saum tus ntoo ua rau nws lub cev hnyav thiab rub nws lub qhov nqaij ntawm nws ob txhais tes thiab ob txhais taw ntuag ntxiv. Thaum ntawd Yexus cov phoojywg thiab nws niam nyob ib cag quaj tu siab heev. Tiamsis cov Yudas cov thawj coj hnyo thiab thuam Yexus zom zaws. (Lukas 23:32-38; Yauhas 19:25) Yexus raug dai rau saum tus ncej ntoo ntev heev, ua rau nws mob thiab ua tsis taus pa. Thaum nws txojsia twb yuav tu, nws thov Vajtswv ib zaug ntxiv ces nws txawm nyo hau thiab tu siav lawm. (Malakaus 15:37; Lukas 23:46; Yauhas 10:17, 18; 19:30) Yexus tuag txom nyem kawg nkaus li.

5. Yexus tsis nyuaj siab txog qhov uas luag yuav muab nws tua tiamsis nws nyuaj siab txog dabtsi?

5 Yexus tsis nyuaj siab txog qhov uas luag muab nws tsim txom thiab muab nws tua. Tiamsis nws nyuaj siab txog qhov uas luag iab liam tias nws hais lus saib tsis taus Vajtswv thiab xyav Vajtswv lub koob lub npe. (Mathais 26:64-66) Thaum nws xav txog qhov uas luag iab liam nws ua rau nws nyuaj siab thiab ntxhov siab kawg li. Nws thiaj xav kom nws Txiv tsis txhob cia nws poob ntsej muag li no. (Mathais 26:38, 39, 42) Cia peb tham seb vim li cas Yehauvas ho cia nws tus Tub uas nws hlub raug luag tsim txom thiab raug luag tua.

6. Vim Ii cas Yexus thiaj yuav tsum tuag rau saum tus ncej ntoo?

6 Yexus yuav tsum tuag saum tus ncej ntoo nws thiaj cawm tau cov Yudas ntawm qhov uas lawv raug foom tsis zoo. (Kalatias 3:10, 13) Qhov uas Adas ua txhaum twb ua rau lawv raug kev ploj kev tuag lawm. Tiamsis Yehauvas tseem foom tsis zoo rau lawv vim lawv lees tias lawv yuav coj raws li Mauxes Txoj Kevcai uas Yehauvas muab rau lawv tiamsis lawv tsis ua li ntawd. (Loos 5:12) Mauxes Txoj Kevcai hais tias yog muaj ib tug neeg raug lub txim tuag, thaum lawv tua nws tuag lawm ces yog lawv xav muab nws lub cev dai rau saum tus ncej ntoo los tau. * (2 Kevcai 21:22, 23, TT; 27:26) Vim Yexus tuag rau saum tus ncej ntoo, nws txojkev tuag thiaj cawm tau cov Yudas dim ntawm qhov uas lawv raug foom tsis zoo txawm tias lawv tsis lees yuav nws.

7. Ua cas Yehauvas cia nws tus Tub raug kev tsim txom?

7 Yehauvas cia Yexus raug kev tsim txom los twb yog nws npaj Yexus los ua peb tus Povthawj Hlob. Thaum Yexus tseem nyob hauv ntiajteb no nws paub hais tias tiv kev tsim txom nyuaj npaum li cas. Thaum nws nyuaj siab dhau lawm nws tsa suab hlo “quaj thiab los kua muag kawg li” thov Vajtswv. Vim li ntawd Yexus thiaj “paub pab cov neeg uas raug kev sim siab.” Peb ua Yehauvas tsaug uas nws muab ib tug uas hlub peb thiab “twb raug kev sim siab thiab kev tsimtxom” li peb los ua peb tus Povthawj Hlob.​—Henplais 2:17, 18; 4:14-16; 5:7-10.

8. Vim li cas Yehauvas thiaj cia nws tus Tub raug kev tsim txom?

8 Yehauvas cia nws tus Tub raug kev tsim txom kom kawg kev thiaj teb tau Xatas cov lus iab liam tias tibneeg yeej yuav tsis muab siab npuab Yehauvas thaum lawv raug kev sim siab. Thiab tibneeg teev tiam Yehauvas los twb yog lawv xav kom nws pab lawv xwb. Xatas hais tias tibneeg yeej tsis txawv deb ntawm Adas, lawv yeej tsis hlub Yehauvas tiag tiag li. (Yauj 1:9-11; 2:4, 5) Tiamsis Yehauvas tso siab tias Xatas yuav tsim txom Yexus npaum twg los Yexus yeej yuav muab siab npuab Nws. Yexus yeej ua li ntawd thiab qhia tias tej Xatas iab liam yog lus dag tag nrho xwb, tsis muaj tseeb.

YAUHAS RIS TXIAJ NTSIG RAU TUS NQI TXHIV

9. Tus tubtxib Yauhas tso tau tus qauv zoo li cas rau peb xyaum?

9 Yexus tus nqi txhiv txhawb tau cov Khixatia thaum ub txojkev ntseeg kawg li. Lawv kub siab lug mus tshaj tawm txoj xov zoo tag lawv lub neej. Tus tubtxib Yauhas yog ib tug. Nws mus tshaj tawm qhov tseeb txog Yexus thiab txog tus nqi txhiv tau li 60 tawm lub xyoos. Thaum nws hnub nyoog twb yuav muaj li 100 xyoo, cov nom tswv Loos xa nws mus kaw rau hauv lub pov txwv Pamaus vim nws pheej mus “qhia Vajtswv Txojlus thiab tej lus tseeb uas Yexus Khetos qhia.” (Tshwmsim 1:9) Yauhas lub neej qhia tias nws muaj lub siab ntev thev taus thiab muaj txojkev ntseeg uas ruaj khov.

10. Cov lus Yauhas sau qhia tias nws ris txiaj ntsig rau tus nqi txhiv li cas?

10 Thaum peb nyeem cov ntawv uas Yauhas sau hauv phau Vajlugkub, peb pom tias nws muaj kev hlub rau Yexus thiab ris txiaj ntsig rau tus nqi txhiv. Yauhas sau tshaj li 100 tawm zaus txog tus nqi txhiv thiab tej uas tus nqi txhiv pab tau noob neej. Yauhas sau tias: “Yog leejtwg ua txhaum, peb muaj ib tug thov Leej Txiv pab peb; tus ntawd yog Yexus Khetos tus uas ncaj ncees.” (1 Yauhas 2:1, 2) Thiab nws sau tias tseem ceeb npaum li cas rau peb mus qhia qhov tseeb txog Yexus. (Tshwmsim 19:10, NWT ) Peb yuav ua li cas peb thiaj li paub ris txiaj ntsig rau tus nqi txhiv li Yauhas?

KOJ YUAV RIS TXIAJ NTSIG RAU TUS NQI TXHIV LI CAS?

Yog peb ris txiaj ntsig rau tus nqi txhiv ces peb yuav tsis kam mus ua kev txhaum (Saib nqi 11) *

11. Yuav ua li cas peb thiaj li tsis mus ua txhaum?

11 Tsis txhob mus ua txhaum. Yog peb ris txiaj ntsig rau tus nqi txhiv ces peb yuav tsis xav li no: ‘Thaum raug kev sim siab kuv pheej ua nyuaj rau kuv tus kheej ua dabtsi? Kuv mus ua txhaum tag lawm los kuv mam li thov Yehauvas zam txim rau kuv xwb.’ Tiamsis peb yuav tsum xav li no: ‘Thaum kuv xav txog ib puas tsav yam uas Yehauvas thiab Yexus nkawd ua rau kuv, ua li cas kuv thiaj yuav mus ua txhaum?’ Yuav kom peb ua tau li no peb yuav tsum thov Vajtswv pab kom peb “tsis txhob cia tej kev sim siab ntxias tau peb.”​—Mathais 6:13.

12. Peb yuav ua li 1 Yauhas 3:16-18 hais li cas?

12 Hlub koj cov kwvtij nkauj muam. Yexus tsis yog muab nws txojsia txhiv peb xwb tiamsis nws kuj txhiv cov kwvtij nkauj muam hauv lub koom txoos thiab ces lawv yeej muaj nuj nqis heev rau nws. (Nyeem 1 Yauhas 3:16-18.) Yog peb ris txiaj ntsig rau Yexus tus nqi txhiv ces tej lus peb hais thiab tej peb ua yuav tsum qhia tias peb hlub lawv. (Efexus 4:29, 31–5:2) Xws li peb mus pab lawv thaum lawv muaj mob muaj nkeeg, thaum lawv raug kev txom nyem, lossis thaum muaj xwm txheej phem los raug lawv. Tiamsis peb yuav ua li cas thaum muaj ib tug nyob hauv lub koom txoos ua rau peb tu siab?

13. Vim li cas peb yuav tsum zam txim rau peb cov kwvtij nkauj muam?

13 Puas muaj tej thaum uas nyuaj heev rau koj zam txim rau koj cov kwvtij nkauj muam? (Levis Kevcai 19:18) Tej zaum nqi Vajlugkub no yuav pab tau koj: “Nej ib tug yuav tsum pab ib tug. Yog nej cov muaj ib tug ua txhaum rau ib tug, nej ib tug yuav tsum zam txim rau ib tug, ib yam li Vajtswv twb zam txim rau nej lawm.” (Kaulauxais 3:13) Txhua zaus uas peb zam txim rau peb ib tug kwvtij lossis peb ib tug nkauj muam ces peb qhia rau peb Leej Txi uas nyob saum ntuj tias peb ris txiaj ntsig rau tus nqi txhiv. Yuav ua li cas peb thiaj yim huab ris txiaj ntsig rau tus nqi txhiv?

YUAV UA LI CAS KOJ THIAJ YIM HUAB RIS TXIAJ NTSIG RAU TUS NQI TXHIV?

14. Ib qho uas yuav pab kom peb ris txiaj ntsig rau tus nqi txhiv yog dabtsi?

14 Ua Yehauvas tsaug rau tus nqi txhiv. Tus muam Ntsaus As Nam (Joanna) uas muaj 83 xyoos nyob tebchaws Idia (India) hais tias: “Kuv xav mas, txhua txhua hnub uas kuv thov Vajtswv yeej zoo rau kuv ua Vajtswv tsaug rau tus nqi txhiv.” Txhua hnub uas koj thov Yehauvas, qhia rau nws txog tej uas koj ua txhaum thiab thov nws zam txim rau koj. Tiamsis yog hais tias koj ua txhaum loj heev koj yuav tau mus cuag cov txwj laus. Lawv yuav ua zoo mloog koj thiab muab Vajtswv Txojlus los pab koj. Lawv yuav thov Yehauvas zam txim rau koj kom koj rov qab muaj kev sib raug zoo nrog Yehauvas.​—Yakaunpaus 5:14-16.

15. Vim li cas thiaj zoo rau peb teem sijhawm los kawm thiab ua zoo xav txog tus nqi txhiv?

15 Muab tus nqi txhiv coj los ua tib zoo xav. Tus muam La Ntsa Ma Nis (Rajamani) uas muaj 73 xyoos hais tias: “Txhua zaus uas kuv nyeem txog tej kev tsim txom uas Yexus raug mas ua rau kuv kua muag teev yees.” Tej zaum yuav mob koj siab thiab yog koj xav txog tej uas luag tsim txom Yexus. Yog koj nco ntsoov txog tej uas Yexus ua los txhiv koj ces koj hajyam yuav muaj kev hlub rau Yexus thiab Yehauvas. Yog li ntawd kav tsij teem sijhawm los ua tib zoo kawm thiab xav txog Yexus tus nqi txhiv.

Thaum Yexus thiab nws cov thwjtim noj pluas hmo ua ke nws qhia nws cov thwjtim kom ua li ntawd ua kevcai nco txog nws (Saib nqi 16)

16. Ua cas thaum peb mus qhia lwm tus txog tus nqi txhiv ho pab tau peb? (Saib daim duab ntawm lub khaum.)

16 Mus qhia lwm tus txog tus nqi txhiv. Txhua zaus uas peb mus qhia lwm tus txog tus nqi txhiv yuav pab kom peb hajyam paub ris txiaj ntsig rau tus nqi txhiv thiab. Peb muaj ntaub ntawv thiab tej yeeb yaj kiab ntau los pab peb mus qhia lwm tus tias vim li cas Yexus yuav tsum tuag txhiv peb. Xws li zaj kawm 4 hauv phau ntawv Vajtswv Muaj Xov Zoo Rau Peb! Zaj kawm ntawd muaj lub ntsiab hais tias “Yexus Khetos Yog Leejtwg?” Thiab tshooj 5 hauv Phau Vajlugkub Qhia Txog Dabtsi Tiag? Tshooj ntawd muaj lub ntsiab tias “Tus Nqe Txhiv Yog Vajtswv Qhov Khoom Pub Muaj Nqes Tshaj Plaws.” Txhua txhua xyoo thaum peb mus ua kevcai nco txog Yexus thiab peb mus caw lwm tus tuaj koom peb, pab kom peb hajyam paub ris txiaj ntsig rau Yexus tus nqi txhiv. Yog ib qho koob hmoov zoo kawg nkaus uas Yehauvas cia peb mus qhia lwm tus txog nws tus Tub!

17. Vim li cas tus nqi txhiv yog yam khoom pub zoo tshaj plaws uas Yehauvas pub rau peb?

17 Raws li peb kawm hauv zaj no yeej tsim nyog peb ris txiaj ntsig rau tus nqi txhiv. Vim muaj tus nqi txhiv peb thiaj muaj kev sib raug zoo nrog Yehauvas txawm hais tias peb yog neeg zoo tsis tiav. Vim muaj tus nqi txhiv thiaj rhuav tau Dab Ntxwgnyoog tes haujlwm. (1 Yauhas 3:8) Vim muaj tus nqi txhiv, Yehauvas lub hom phiaj thaum xub thawj rau lub ntiajteb thiaj yuav muaj tiav. Lub ntiajteb yuav yog ib lub vaj kaj siab. Txhua tus neeg uas koj ntsib yuav puav leej hlub thiab teev tiam Yehauvas. Yog li ntawd, cia peb ua npaum li peb ua tau los qhia tias peb ris txiaj ntsig rau tus nqi txhiv uas yog yam khoom pub zoo tshaj plaws uas Yehauvas pub rau peb.

ZAJ NKAUJ 20 Koj Pub Koj Tib Leeg Tub

^ nqe 5 Vim li cas Yexus thiaj yuav tsum raug tsim txom thiab tuag? Zaj kawm no yuav teb lo lus nug no thiab pab kom peb yim huab ris txiaj ntsig rau tus nqi txhiv.

^ nqe 6 Qhov uas muab tus neeg txhaum uas tsis tau tuag ntsia lossis khi rau saum tus ncej ntoo yog cov neeg Loos tej kev lig kevcai xwb tiamsis Yehauvas cia nws tus Tub tuag li ntawd.

^ nqe 55 DAIM DUAB: Peb tug kwvtij no ib tug fee hlo tsis kam saib tej uas tsis zoo, ib tug tsis kam haus luam yeeb, hos ib tug tsis kam yuav nyiaj xiab.