Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

KUV LUB NEEJ

Thaum Pib Pluag Tiag, Thaum Kawg Muaj Nplua Mias

Thaum Pib Pluag Tiag, Thaum Kawg Muaj Nplua Mias

Kuv yug hauv ib lub tsev me me uas xov tog ntoo xwb hauv ib lub menyuam zos hu ua Linpawti (Liberty), xeev Eedi-ana (Indiana), tebchaws U.S.A. Thaum kuv yug los, kuv niam kuv txiv twb muaj 1 tug tub thiab 2 tug ntxhais lawm. Tom qab kuv, nkawd kuj yug tau 2 tug tub thiab 1 tug ntxhais ntxiv.

Kuv yug hauv lub tsev xov tog ntoo no

THAUM kuv tseem kawm ntawv, xyoo tas xyoo tuaj los tsis muaj dabtsi txawv txav hauv peb lub zos li. Cov menyuam uas nrog yus kawm ntawv tas qeb kawg yeej yog tib co uas nrog yus kawm txij qeb 1 los. Peb lub zos me kawg li, koj yeej paub kuv npe, kuv yeej paub koj npe, cov uas tsis paub ces tsuas yog qee tug xwb.

Peb muaj 7 leej menyuam, thaum kuv hluas kuv kawm ua liaj ua teb

Muaj liaj muaj teb nyob ib ncig peb lub zos. Luag cog pob kws ntau xwb. Thaum kuv yug los, kuv txiv ua zog rau ib tug tswv teb. Yog li ntawd, thaum kuv tiav hluas, kuv thiaj kawm ua liaj ua teb thiab xyaum tsav tsheb laij teb.

Thaum muaj kuv, kuv txiv twb laus heev lawm. Nws muaj 56 xyoo hos kuv niam muaj 35 xyoos. Tiamsis kuv txiv tseem khov kho thiab tsis muaj mob li. Kuv txiv nquag heev. Nws kuj cob tau peb ua neeg nquag thiab. Kuv txiv ua haujlwm tsis tau nyiaj ntau pes tsawg los kuj txaus them nqe vaj nqe tsev rau peb nyob, yuav ris tsho rau peb hnav, thiab yuav zaub mov rau peb noj. Nws tseem muaj sijhawm nrog peb ua ke thiab. Kuv txiv tuag thaum nws muaj 93 xyoos hos kuv niam tuag thaum nws muaj 86 xyoo. Nkawd tsis teev tiam Yehauvas tiamsis kuv ib tug kwv nrog kuv teev tiam. Nws twb ua txwj laus txij xyoo 1972 los lawm.

THAUM KUV YAU

Kuv niam ntseeg Vajtswv heev. Nws coj peb mus tshawj lossis tsev teev ntuj Npativ txhua lub lim tiam. Thawj zaug kuv hnov txog Vaj Peb Leeg yog thaum kuv muaj 12 xyoos. Kuv thiaj nug kuv niam tias: “Ua li cas Yexus ho yog Leej Tub thiab Leej Txiv tibsi maj?” Kuv niam teb tias: “Tub, qhov ko tsis muaj leejtwg paub li os. Peb yeej tsis to taub txog tej ntawd ib zaug li.” Kuv yeej tsis to taub txog qhov ntawd li, tiamsis thaum kuv muaj 14 xyoos, kuv ho ua kevcai raus dej lawm thiab. Kuv ua kevcai raus dej hauv ib tug kwj deg. Lawv muab kuv raus 3 zaug, ib zaug rau Leej Txiv, ib zaug rau Leej Tub, thiab ib zaug rau lub hwj huam dawb huv!

Xyoo 1952​—Ua ntej kuv ua tub rog, kuv muaj 17 xyoo

Thaum kuv tseem kawm ntawv, kuv muaj ib tug phoojywg uas nyiam ntaus nrig heev. Nws thiaj qhia kuv ntaus nrig thiab. Kuv tau mus koom nrog lawv lub koom haum ntaus nrig tiamsis kuv tsis keej pes tsawg ces kuv tsuas mus ntaus ob peb zaug xwb. Tom qab ntawd thaum nom tswv kee tub rog, kuv raug xa mus rau tebchaws Ntsaws Mes Nis. Thaum kuv nyob tid, luag muab kuv xa mus kawm ntxiv, lawv xav tias kuv yuav ua tau ib tug thawj tub rog zoo. Lawv xav kom kuv ua mus li, tiamsis kuv tsis nyiam. Xyoo 1956 thaum kuv ua puv 2 xyoos, kuv thiaj tawm lawm. Tiamsis kuv ho mus koom dua ib pab tub rog tshiab.

Xyoo 1954-1956​—Kuv ua tub rog rau tebchaws U.S.A.

PIB LUB NEEJ TSHIAB

Ua ntej kuv los paub qhov tseeb, kuv xav tias yuav tsum tsab hwjchim yus thiaj yog ib tug txivneej yawg. Kuv coj zoo li tej txivneej hauv tej yeeb yaj kiab thiab cov uas nyob ib ncig kuv. Kuv xav tias cov txivneej uas qhia Vajlugkub tsis yog txivneej yawg. Tiamsis kuv txawm pib kawm txog tej yam uas hloov tau kuv txojkev xav. Muaj ib hnub thaum kuv tsav kuv lub tsheb liab zoo nkauj heev mus hauv zos, muaj 2 tug ntxhais hluas txawm yoj teg kom kuv mus rau ntawm nkawd. Nkawd yog kuv yawm yij hlob 2 tug muam. Nkawd yog Yehauvas Cov Timkhawv. Nkawd twb muab Phau Tsom Faj thiab phau Tsim Dheev! rau kuv dua lawm tiamsis Phau Tsom Faj nyuaj zog rau kuv to taub. Hnub ntawd nkawd xav caw kuv mus koom lub Koom Txoos Kev Kawm Vajlugkub tom nkawd tsev. Kuv hais rau nkawd tias cia kuv xav tso. Nkawd txawm luag ntxhi tias, “Koj puas kam cog lus tias koj yuav tuaj?” Kuv thiaj cog lus rau nkawd.

Kuv xav tias ua cas kuv tseem teb tau li ntawd lawm. Kuv tsis xav mus, tiamsis kuv twb cog lus lawm ces kuv thiaj ua ib siab mus. Kuv qhuas cov menyuam kawg li, ua cas lawv paub Vajlugkub zoo ua luaj! Kuv nrog kuv niam mus tshawj txhua lub lim tiam tiamsis kuv twb tsis paub Vajlugkub zoo, kuv thiaj pib kawm. Kuv xub kawm tias Vajtswv uas loj dua ntais lub npe hu ua Yehauvas. Ntau xyoo dhau los kuv twb nug kuv niam txog Yehauvas Cov Timkhawv, tiamsis nws tsuas hais tias, “Lawv lod, lawv pe hawm ib tug yawg hu ua Yehauvas.” Tamsim no kuv mam pom tias kuv qhov muag qheb lawm hov ntau!

Kuv paub tias kuv nrhiav tau qhov tseeb lawm, kuv thiaj rau siab ntso kawm Vajlugkub. Cuaj lub hlis tom qab kuv mus txojkev sib txoos ntawd xwb kuv twb ua kevcai raus dej lawm. Kuv ua kevcai raus dej rau lub 3 Hlis xyoo 1957. Kuv tus cwj pwm hloov lawm ntau. Kuv zoo siab heev uas kuv kawm tau tias txivneej yawg yuav tsum coj li cas tiag. Kuv pom tias Yexus zoo kawg nkaus thiab muaj hwjchim tshaj txhua tus txivneej, tiamsis nws twb tsis nrog neeg sib ntaus. Phau Vajlugkub hais tias nws xum “raug txom nyem nyuaj siab.” (Yaxaya 53:2, 7) Kuv kawm tau tias Yexus cov thwjtim yuav tsum “muaj lub siab hlub txhua tus.”​—2 Timaute 2:24.

Kuv pib tho kev xyoo 1958 tiamsis tsis ntev xwb, kuv txawm tseg ib ntus tsis tho kev lawm. Vim li cas? Twb yog kuv mus yuav Nkaujliag (Gloria). Nws yog 2 tug ntxhais hluas uas caw kuv mus koom kev sib txoos 1 tug! Kuv yeej tsis xav txog lig li. Yav thaud Nkaujliag zoo cuag li tej qe zeb, nimno nws yeej tsis tau hloov. Nws tseem muaj nqes dua lub qe zeb hlaws iav uas muaj nqes tshaj plaws. Kuv zoo siab heev uas kuv tau nws ua kuv tus pojniam! Kuv mam cia nws qhia mentsis txog nws tus kheej:

“Kuv muaj 8 tus nus thiab 8 tus viv ncaus. Kuv niam yog ib tug Timkhawv uas muaj kev ntseeg heev. Kuv niam tuag thaum kuv muaj 14 xyoos. Tom qab ntawd, kuv txiv mam pib kawm Vajlugkub. Vim kuv niam tsis nrog peb nyob lawm tsis muaj leejtwg zov cov yau, kuv txiv thiaj mus nrog tus thawj xibhwb tom tsev kawm ntawv tham kom cia kuv thiab kuv tus niam laus wb sib hloo nto zov cov yau. Ib hnub ib tug mus kawm ntawv hos ib tug nyob tsev zov cov yau thiab npaj zaub npaj mov tos txiv los txog ces sawvdaws mam noj. Tus thawj xibhwb kuj pom zoo thiab. Lub sijhawm no, kuv tus niam laus twb kawm yuav tiav ces wb sib hloo nto zov cov yau txog thaum nws kawm ntawv tiav. Yehauvas Cov Timkhawv 2 yig tuaj qhia Vajlugkub rau peb 11 leeg menyuam. Peb sawvdaws kuj los teev tiam Yehauvas lawm thiab. Kuv yog ib tug uas txaj muag heev, tiamsis kuv nyiam mus qhia Vajlugkub kawg li. Kuv tus txiv, Xamuyee, tau pab kuv heev kom txhob txaj muag.”

Nkaujliag wb sib sau ua neej rau lub 2 Hlis xyoo 1959. Wb txawm tho kev ua ke thiab xyoo ntawd thaum txog lub 7 Hli ntuj, wb rau npe mus Npe-ee. Wb xav ua haujlwm hauv lub hauv paus loj kawg li. Kwvtij Ximoos Kalaikawm (Simon Kraker) nrog wb tham tiamsis nws hais tias lub sijhawm ntawd Npe-ee tsis txais tej khub niam txiv. Wb xav mus Npe-ee heev, tiamsis ntau xyoo tom qab ntawd wb mam tau mus.

Wb thiaj sau ntawv mus nug lub hauv paus loj seb puas muaj tej koog uas tsis muaj cov tshaj tawm coob. Lawv tsuas muab 1 koog rau wb xaiv xwb: lub nroog Phee Nplaj (Pine Bluff) xeev Avkeexam (Arkansas). Lub nroog no muaj 2 lub koom txoos xwb, cov kwvtij dawb mus ib lub hos cov kwvtij dub mus ib lub. Wb raug xa mus rau lub koom txoos dub uas muaj 14 tug tshaj tawm.

XAIV NTSEJ XAIV MUAG

Tej zaum koj yuav xav tias ua cas Yehauvas Cov Timkhawv ho muab cov dawb cov dub cais nyias mus nyias ib lub koom txoos. Tsis yog peb pom zoo, yav thaud nom tswv txojcai yeej mus li ntawd. Yog tsis mloog ces yuav ua txhaum nom tswv kevcai thiab yuav tsim tau teeb meem loj. Yog cov dawb cov dub sib txoos ua ke, cov kwvtij kuj ntshai tsam tej Tsev Nceeg Vaj raug tsoo. Twb muaj dua li no lawm. Thaum cov dub mus tshaj tawm rau tej koog dawb, lawv raug tub ceev xwm ntes thiab raug ntaus. Peb thiaj ua raws li txojcai, tsuav tau tshaj tawm txoj xov zoo xwb. Peb vam tias ib hnub twg txojcai ntawd yuav hloov.

Thaum ntawd yeej tsis yoojyim mus qhia Vajlugkub li. Thaum wb qhia rau tej koog dub, wb kuj khob yuam kev tej yim dawb thiab. Thaum zoo li no yuav tau txiav txim siab seb yuav tham tsuag tsuag ob peb los xwb lossis cia li thov txim es mus rau lwm lub tsev. Lub sijhawm ntawd thaum mus qhia Vajlugkub mas yuav tau ua li no.

Wb tho kev tiamsis wb khwv noj khwv haus thiab. Wb ua ib txoj haujlwm twg ib hnub tau 3 duas las xwb. Nkaujliag tu ob peb lub tsev, muaj ib lub luag kuj cia kuv mus pab, xwv haujlwm thiaj tas ntxov. Tsev neeg ntawd niaj zaus pub ib pob zaub mov nkoog rau wb rhaub noj ua ntej wb los tsev. Muaj ib tse Nkaujliag liv khaubncaws hos kuv nthua vaj, ntxuav qhov rais, thiab ua lwm yam haujlwm ib ncig vaj tse. Wb kuj ua haujlwm ntxuav qhov rais rau ib tse neeg dawb thiab. Nkaujliag ntxuav sab hauv, kuv ntxuav sab nraud. Wb ntxuav ib hnub nkaus lawv thiaj muab su rau wb noj. Nkaujliag noj hauv tsev, tiamsis tsis nrog tsev neeg ntawd koom tsum. Hos lawv cia kuv noj nraum zoov hauv lub tsev rau tsheb, tiamsis kuv tsis xav li cas. Pluas su ntawd qab kawg li. Lawv zoo kawg tiamsis lub sijhawm ntawd neeg feem coob xaiv ntsej muag heev. Kuv nco muaj ib zaug wb mus sam roj tsheb tas, kuv thov tus txivneej dawb uas ua haujlwm ntawd kom cia Nkaujliag sib lawv lub hoob nab lossis tsev dej. Nws ntsia kuv ua ntsej muag dub txig ces txawm teb tias: “Xauv lawm.”

COV UAS UA SIAB DAWB SIAB ZOO

Txawm cov tsis paub Yehauvas coj li ntawd los, wb nyiam mus qhia Vajlugkub heev thiab nyiam nrog cov kwvtij nkauj muam kawg li! Thaum wb xub mus txog lub nroog ntawd, wb so hauv tus kwvtij leg num rau lub koom txoos tsev. Nws tus pojniam tseem tsis tau teev tiam Yehauvas, Nkaujliag thiaj qhia Vajlugkub rau nws. Hos kuv qhia rau tus ntxhais tus vauv. Leej niam thiab tus ntxhais thiaj txiav txim siab ua kevcai raus dej teev tiam Yehauvas.

Wb muaj phoojywg zoo hauv lub koom txoos dawb thiab. Tej thaud lawv caw wb mus noj mov, tiamsis peb mus thaum tsaus ntuj xwb, tibneeg thiaj tsis pom peb sawvdaws nyob ua ke. Thaum ntawd cov KKK (Ku Klux Klan) uas ntxub lwm haiv neeg thiab limhiam heev tabtom nto moo, lawv tsis ntshai leejtwg li. Muaj ib hmos thaum lawv ua kevcai Halauveej (Halloween), kuv pom lawv ib tug zaum rawv ntawm nws lub qhov rooj tag. Nws hnav cov KKK tsoos ntaub dawb thiab ntoo lawv lub mom. Txawm muaj tej no los, cov kwvtij yeej tsis ntshai, sawvdaws tseem sib hlub sib pab. Muaj ib xyoos, wb tsis muaj nyiaj mus rooj sib txoos. Wb thiaj muab wb lub tsheb Fuaj (Ford) xyoo 1950 muag. Ib tug kwvtij thiaj pab yuav. Ib hlis tom qab ntawd wb taug kev mus qhia Vajlugkub ib hnub sab sab los txog tsev, ua ciav wb lub tsheb nyob ntawm qhov rooj! Muaj ib daim ntawv rhais rau ntawd tias: “Kuv muab neb lub tsheb rov pub rau neb. Sau npe neb tus kwvtij.”

Muaj dua ib zaug cov kwvtij tau pab wb. Xyoo 1962 kuv raug caw mus txoj Kev Kawm Rau Cov Kwvtij Tuav Haujlwm nyob hauv lub zos Leexi Qab Teb (South Lansing), xeev Nus Yauj (New York). Yuav mus ntev li 1 lub hlis mus kawm nrog cov saib xyuas koom txoos, cov saib xyuas thaj tsam, thiab cov saib xyuas cheeb tsam. Tiamsis wb tsis muaj nyiaj thiab kuv nrhiav tsis tau haujlwm li. Kuv twb rau npe ua haujlwm rau ib lub tsev txuas xov tooj lawm es tseem tos seb lawv puas txais kuv. Yog lawv txais ces kuv yog thawj tug dub ua haujlwm hauv. Lawv txawm txais kuv lawm tiag. Zaum no yuav ua li cas? Kuv twb tsis muaj nyiaj yuav pib mus Nus Yauj. Kuv xav tias yog kuv nyob ua txoj haujlwm no ntshe yuav zoo dua. Kuv twb yuav sau mus rau Npe-ee tias kuv tsis mus, tiamsis ho muaj ib yam tshwm sim uas kuv nco ntswb ntsoov los txog niaj hnub no.

Muaj ib tagkis ib tug muam hauv peb lub koom txoos uas tus txiv tsis teev tiam Yehauvas txawm tuaj khov wb qhov rooj. Nws cev ib lub hnab ntawv rau kuv. Lub hnab ntawv ntim nyiaj puv nkaus. Tus muam thiab nws cov menyuam ob peb tug tau sawv ntxov mus nthua teb rau ib tug tswv cog paj rwb, kom tau nyiaj rau kuv mus Nus Yauj. Tus muam hais tias: “Cia li mus kawm, mus kawm kom tau es rov los qhia peb!” Kuv nug lub tsev txuas xov tooj seb lawv puas kam kuv mus Nus Yauj los tso mam ua lawv txoj haujlwm. Lawv tsis kam. Tiamsis kuv tsis txhawj. Kuv yuav mus Nus Yauj xwb, kuv zoo siab heev uas kuv tsis ua txoj haujlwm ntawd!

Cia Nkaujliag mam tham seb nws nco tau dabtsi thaum wb nyob hauv lub nroog Phee Nplaj: “Kuv nyiam koog ntawd kawg li! Kuv qhia Vajlugkub rau 15 mus rau 20 leej. Thaum sawv ntxov wb mus tshaj tawm ib lub qhov rooj rau ib lub ces yav lig wb mus qhia rau cov uas kawm Vajlugkub. Muaj tej hnub wb qhia txog ntua 11 teev ib tag hmo. Thaum mus qhia Vajlugkub mas lomzem kawg! Yog lawv tsis xa wb mus rau lwm qho los kuv yeej zoo siab hlo nyob twjywm hauv lub nroog no. Kuv xum nyob ntawm no dua li mus saib xyuas tej thaj tsam, tiamsis Yehauvas tsis xav li ntawd.” Yehauvas muaj dua ib lub tswvyim.

SAIB XYUAS COV KOOM TXOOS

Thaum wb tseem tho kev hauv lub nroog Phee Nplaj, wb rau npe mus ua ob tug tho kev tshwj xeeb. Wb yeej xav tias yuav tau xwb xwb li nod. Rau qhov tus kwvtij saib xyuas cheeb tsam xav kom wb mus pab ib lub koom txoos hauv lub xeev Thexav (Texas). Nws xav kom wb ua ob tug tho kev tshwj xeeb. Wb kuj xav ua thiab, wb thiaj rau npe. Wb ib sij mus saib ib zaug seb puas pom ntawv tuaj tiamsis tsis pom li. Thaum kawg ib tsab ntawv thiaj tuaj txog. Tiamsis kuv ho raug caw mus ua tus ncig xyuas cov koom txoos lawm! Kwvtij Li-oo Vivawm (Leon Weaver) uas tamsim no ua tus dhia haujlwm ntawm pab saib xyuas ceg hauv tebchaws U.S.A. kuj raug tsa ua ib tug saib xyuas thaj tsam rau tib lub sijhawm ntawd thiab. Thaum ntawd yog lub 1 Hlis xyoo 1965.

Kuv txhawj tsam kuv tuav tsis tau tes haujlwm no. Ib xyoos ua ntej ntawd tus kwvtij uas saib xyuas cheeb tsam, Yakaunpau Thooxoo (James A. Thompson, Jr.), ua tib zoo qhuab ntuas kuv tias yuav tsum coj li cas thiaj zoo. Thaum kuv pib tuav tes haujlwm no, kuv mam pom tias nws tej lus muaj nqes npaum cas. Tom qab kuv raug tsa ua ib tug saib xyuas thaj tsam, kwvtij Yakaunpau yog thawj tug uas kuv nrog ua haujlwm ua ke. Kuv kawm tau ntau yam ntawm nws.

Kuv nco cov kwvtij uas tau pab kuv txiaj ntsig kawg li

Yav thaud, tsis muaj kev cob qhia rau cov kwvtij saib xyuas thaj tsam pes tsawg. Yus nrog ib tug kwvtij saib xyuas thaj tsam mus saib ib lub koom txoos tas ces lwm lub lim tiam nws ho nrog yus mus. Nws pom tias yus yuav tsum hloov li cas ces nws mam hais xwb. Tom qab ntawd ces yus mus yus lawm. Kuv hais rau Nkaujliag tias: “Es nws txawm yuav tso wb mus wb li lod?” Ntev mus kuv mam pom tias twb muaj cov kwvtij paub haujlwm zoo pab tau yus, tiamsis yus yuav tsum cia lawv pab. Kuv nco cov kwvtij uas tau pab kuv txiaj ntsig kawg li, xws li kwvtij Yakaunpau Npalau (James Brown), thaum ntawd nws yog ib tug uas saib xyuas thaj tsam thiab. Kwvtij Felej Lauj (Fred Rusk) pab tau kuv kawg li thiab, thaum ntawd nws ua haujlwm nyob hauv Npe-ee.

Lub sijhawm ntawd tibneeg tseem xaiv ntsej muag heev. Muaj ib zaug wb mus xyuas lub xeev Thenexis (Tennessee), wb mus tom thawj thaum pab KKK tabtom kwv paib. Muaj dua ib zaug peb mus qhia Vajlugkub los so ib pliag hauv ib lub khw noj mov. Kuv sawv mus hoob nab ua cas ib tug yawg dawb, uas tau txam tej cim phem rau ntawm nws lub cev, ua ntsej muag o wv lawv kuv qab los. Ib tug kwvtij dawb uas loj tshaj wb ob leeg thiaj los kiag rau hauv thiab nug kuv tias, “Kwvtij Hawj, puas muaj teeb meem dabtsi?” Tus yawg ntawd txawm tawm kiag rov lawm. Kuv pom tias qhov uas tibneeg sib ntxub tsis yog tim nqaij tawv tiamsis yog tim txojkev txhaum uas sawvdaws muaj. Thiab kuv pom tias txawm yus tus kwvtij nqaij tawv txawv yus los, nws yeej yog yus tus kwvtij tiag, thiab nws yeej tsis ntshai tuag this yus.

THAUM KAWG MUAJ NPLUA MIAS

Kuv ua tus saib xyuas thaj tsam tau 12 xyoos thiab ua tus saib xyuas cheeb tsam tau 21 xyoos. Lub caij ntawd wb txais koob hmoov nplua mias thiab ntsib ntau yam uas txhawb tau wb kawg li. Tiamsis tseem muaj ib yam zoo tshaj uas wb tau txais thiab. Lub 8 Hli xyoo 1997, tau muaj raws nkaus li wb siab xav, wb raug caw mus ua haujlwm hauv Npe-ee, tebchaws U.S.A. Wb pib ua haujlwm rau lub 9 Hlis. Txij thaum wb xub rau npe mus Npe-ee los txog thaum ntawd, twb muaj li 38 xyoo lawm. Kuv xav tias tej zaum cov kwvtij tsuas caw wb mus pab ib nyuag ntu xwb, tiamsis tsis yog li kuv xav.

Yav thaud Nkaujliag zoo cuag li tej qe zeb, nimno nws yeej tsis tau hloov

Cov kwvtij kom kuv ua haujlwm nrog Chav Saib Xyuas Kev Tshaj Tawm. Thaum cov txwj laus thiab cov saib xyuas thaj tsam hauv tebchaws U.S.A. sau mus nug txog tej yam tseem ceeb, chav no tshawb nrhiav cov lus teb xa rov mus rau lawv. Kuv kawm tau ntau yam! Kuv zoo siab tias cov kwvtij no ua siab ntev cob qhia kuv. Tamsim no los, yog kuv rov nrog lawv ua haujlwm, ntshe kuv yuav kawm tau ntau yam ntxiv.

Nkaujliag wb nyiam lub neej nyob hauv Npe-ee kawg li. Wb yeej ib txwm sawv ntxov ces tsis nyuaj. Wb mus txog 1 xyoos ntau, lawv kom kuv ua ib tug uas pab cuam Pab Uas Ntaus Thawj lub Rooj Saib Xyuas Kev Tshaj Tawm. Ces xyoo 1999, kuv txawm raug tsa ua Pab Uas Ntaus Thawj ib tug. Kuv kawm tau ntau yam, tiamsis qhov tseem ceeb tshaj, kuv kawm tau tias Yexus yog lub koom txoos lub taubhau, tsis yog neeg.

Xyoo 1999, kuv ua Pab Uas Ntaus Thawj ib tug

Thaum kuv xav txog kuv lub neej, kuv saib kuv zoo li Amau uas cev Vajtswv lus. Nws yog ib tug nyuag neeg yug tsiaj txhu thiab tu txiv cev, cov pluag thiaj noj tej txiv ntawd xwb. Tiamsis Yehauvas pom zoo siv Amau cev nws lus thiab foom koob hmoov nplua mias rau nws. (Amau 7:14, 15) Kuv tsuas yog ib tug neeg ua liaj ua teb tus tub xwb, tiamsis Yehauvas tseem pom zoo siv kuv thiab foom koob hmoov nplua mias rau kuv ib yam li Amau. Yog yuav tham txog tej koob hmoov ntawd mas yeej tham tsis paub tag li! (Paj Lug 10:22) Kuv lub neej thaum pib pluag tiag, tiamsis thaum kawg kuv tau nplua mias. Kuv tseem tau ntau tshaj li kuv lub siab xav lawm!