Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Cov Hluas Sawv Khov Kho Tawm Tsam Ntxwg Nyoog

Cov Hluas Sawv Khov Kho Tawm Tsam Ntxwg Nyoog

“Cia li muab Vajtswv cev cuab yeej huvsi los hnav thiaj li tawm tsam yeej Ntxwg Nyoog tej tswvyim phem.”​EFEXAU 6:11.

ZAJ NKAUJ: 139, 55

1, 2. (1) Cov tub ntxhais hluas Khixatia tau ua li cas lawv thiaj ntaus yeej Xatas thiab cov dab? (Saib thawj daim duab hauv zaj no.) (2) Peb yuav kawm txog dabtsi?

TUS tubtxib Povlauj muab cov Khixatia piv rau cov tub rog. Peb tabtom ntaus ib ntsuj rog. Peb yeej muaj yeeb ncuab tiag! Tiamsis peb cov yeeb ncuab tsis yog neeg, yog Xatas thiab nws cov dab. Lawv twb ua rog tau ntau txhiab xyoo lawm, lawv txawj ua rog thiab muaj hwjchim heev. Tej zaum yog peb yog ib tug hluas, peb yuav xav tias xyov puas yuav ntaus yeej ntsuj rog no. Ua li, cov hluas puas muaj peevxwm ntaus yeej? Coob tus hluas twb ntaus yeej lawm! Yog vim li cas? Rau qhov Yehauvas muab hwjchim rau lawv. Tsis tas li ntawd xwb, vim lawv “muab Vajtswv cev cuab yeej huvsi los hnav,” lawv thiaj npaj txhij zog ntaus yeej ntsuj rog no.​—Nyeem Efexau 6:10-12.

2 Thaum Povlauj sau zaj lus piv txwv no, tej zaum nws xav txog tus tub rog Loos cev cuab yeej. (Tubtxib Tes Haujlwm 28:16) Cia peb kawm txog Povlauj zaj lus piv txwv thiab kawm seb cov tub ntxhais hluas ib txhia xav li cas txog cev cuab yeej no. Puas yoojyim rau lawv hnav cev cuab yeej no? Vajtswv cev cuab yeej pab tau lawv li cas?

Koj puas hnav cev cuab yeej huvsi?

“MUAB TXOJKEV TSEEB LOS SIA NTAWM DUAV”

3, 4. Txojkev tseeb hauv phau Vajlugkub zoo li tus tub rog Loos txoj siv li cas?

3 Nyeem Efexau 6:14. Tus tub rog Loos txoj siv muaj tej daim hlau khawm rau sab nraud thaiv nws lub duav. Txoj siv ntawd kuj khi daim hlau thaiv hauv siab kom ruaj khov thiaj tsis hnyav. Tej txoj siv kuj muaj khawb dai ntaj dai riam. Tus tub rog sia txoj siv khov kho nws mam tawm mus ntaus rog.

Txojkev tseeb hauv Vajtswv Txojlus tiv thaiv tau peb ntawm kev ntseeg cuav tej lus qhia

4 Txojkev tseeb uas peb kawm hauv Vajtswv Txojlus zoo ib yam li txoj siv uas tus tub rog sia. Txojkev tseeb ntawd tiv thaiv tau peb ntawm kev ntseeg cuav tej lus qhia. (Yauhas 8:31, 32; 1 Yauhas 4:1) Yog peb nyiam txojkev tseeb hauv Vajtswv Txojlus ces qhov uas peb coj raws li Vajtswv txojkev ncaj ncees uas yog “daim hlau hnav thaiv hauv siab” yuav tsis ua lub nra hnyav rau peb. (Ntawv Nkauj 111:7, 8; 1 Yauhas 5:3) Yog peb to taub zoo txog txojkev tseeb hauv phau Vajlugkub ces yuav pab tau peb sawv khov kho tawm tsam peb cov yeeb ncuab.​—1 Petus 3:15.

5. Vim li cas peb yuav tsum hais qhov tseeb xwb?

5 Vim peb saib txojkev tseeb hauv Vajtswv Txojlus rau nqe, peb thiaj mloog phau Vajlugkub tej lus qhia thiab hais qhov tseeb txhua lub sijhawm. Tej lus dag yog Xatas tej cuab yeej. Tej lus dag tsis yog tsim teeb meem rau tus uas ntseeg cov lus dag xwb, tiamsis kuj tsim teeb meem rau tus uas dag thiab. (Yauhas 8:44) Txawm peb yog neeg txhaum los, peb yuav tsum xyaum hais qhov tseeb. (Efexau 4:25) Yeej tsis yoojyim hais qhov tseeb txhua lub sijhawm. Anpikayi (Abigail) uas muaj 18 xyoo hais tias: “Muaj tej lub caij yus xav dag rau qhov yus tsis xav raug teeb meem.” * (Saib cov lus hauv qab taw qhia.) Ua li, dabtsi thiaj pab tau Anpikayi qhia qhov tseeb? Nws hais tias: “Thaum kuv qhia qhov tseeb, kuv lub siab tsis rov nkaug kuv vim kuv muaj lub siab dawb paug rau ntawm Yehauvas. Tsis tas li ntawd xwb, vim kuv hais qhov tseeb xwb kuv niam kuv txiv thiab kuv cov phoojywg tso siab plhuav rau kuv.” Vithaulia (Victoria) uas muaj 23 xyoos hais tias: “Yog yus tsis kam dag, tej zaum yuav muaj ib txhia tsis nyiam yus. Lawv tseem thuam yus thiab. Txawm li ntawd los yus yuav tau koob hmoov. Yus yuav ua taus siab loj siab tuab, yus yuav nyob ze Yehauvas, thiab cov uas hlub yus yuav saib taus yus.” Koj puas pom tias tseem ceeb heev rau koj “muab txojkev tseeb los sia ntawm duav” txhua lub sijhawm?

Muab txojkev tseeb sia ntawm duav (Saib nqe 3-5)

“MUAB TXOJKEV NCAJ NCEES LOS UA DAIM HLAU HNAV THAIV HAUV SIAB”

6, 7. Ua li cas thiaj muab Vajtswv txojkev ncaj ncees piv rau daim hlau hnav thaiv hauv siab?

6 Tus tub rog Loos daim hlau hnav thaiv hauv siab zoo li cas? Lawv muab hlau ntaus ua tej daim thiab muab khawb rau ntawm tej txoj tawv kom zoo li lub tsho ces mam muab rau tus tub rog hnav. Vim tus tub rog cev cuab yeej zoo li no, tsis yoojyim rau nws mus kev. Nws yuav tau tshuaj ntshis seb puas muaj qhovtwg xoob lawm. Txawm tsis yoojyim los, tus tub rog yeej hnav rawv nws cev cuab yeej rau qhov thaum yeeb ncuab tua xub tuaj lossis xuas ntaj tua, thiaj tsis tshab mus raug tej siab ntsws.

Peb yeej tsis muaj tswvyim npaum li Vajtswv es yuav tiv thaiv tau peb lub siab

7 Yehauvas txojkev ncaj ncees zoo ib yam li daim hlau hnav thaiv hauv siab rau qhov nws txojkev ncaj ncees yuav tiv thaiv tau peb lub “siab.” (Paj Lug 4:23) Yog ib tug tub rog twb muaj ib daim hlau thaiv hauv siab uas tawv heev lawm, nws puas yuav muab ib daim dog dig coj los pauv daim ntawd? Nws yeej tsis ua li ntawd ib zaug li. Ib yam li ntawd, peb twb paub Yehauvas txojkev ncaj ncees lawm, peb yuav tsum tsis txhob muab peb txojkev xav los pauv nws txoj. Peb yeej tsis muaj tswvyim npaum li Vajtswv es yuav tiv thaiv tau peb lub siab. (Paj Lug 3:5, 6) Vim li no, peb yuav tsum tshuaj ntshis seb peb “daim hlau hnav thaiv hauv siab” puas tseem khov kho xwv thiaj tiv thaiv tau peb lub siab.

8. Vim li cas peb yuav tsum coj raws li Yehauvas txoj kevcai?

8 Puas muaj tej lub caij uas koj xav tias ua raws li Yehauvas tej kevcai tsis muaj kev ywj pheej? Daniyee uas muaj 21 xyoos hais tias: “Tej menyuam thiab tej xibhwb pem tsev kawm ntawv thuam luag kuv heev vim kuv coj raws li phau Vajlugkub tej kevcai. Kuv thiaj tu siab thiab nyuaj siab tau ib ntus.” Ua li nimno ne, Daniyee ho xav li cas lawm? Nws hais tias: “Kuv pom tias coj raws li Yehauvas tej kevcai pab tau kuv heev. Cov niag ‘phoojywg’ thaud ib txhia mus haus yeeb haus tshuaj hos ib txhia twb kawm ntawv tsis tiav. Kuv nrog lawv tu siab uas lawv tej neej puas tag. Yehauvas yeej tiv thaiv peb tiag.” Madixoo (Madison) uas muaj 15 xyoos hais tias: “Yeej nyuaj heev rau kuv coj raws li Yehauvas tej kevcai rau qhov kuv yeej xav xyaum li tej npoj.” Madixoo thiaj ua li cas xwb? Nws hais tais: “Kuv xav txog tias Yehauvas twb saws kuv los ua nws ib tug Timkhawv lawm. Tej kev sim siab uas kuv raug twb yog Xatas tua tuaj xwb. Kuv zoo siab heev thaum kuv zam dhau tej kev sim siab ntawd.”

Muab txojkev ncaj ncees los ua daim hlau hnav thaiv hauv siab (Saib nqe 6-8)

“MUAB QHOV UAS NPAJ TXHIJ PIAV TXOJ XOV ZOO HAIS TXOG KEV KAJ SIAB LUG, LOS UA KHAU RAU”

9, 10. Cov Khixatia yuav tsum muab dabtsi coj los ua khau rau?

9 Nyeem Efexau 6:15. Tus tub rog uas tawm mus ntaus rog yuav tsum muaj khau rau. Nws nkawm khau zoo li cas xwb? Luag muab 3 daim tawv tsiaj los xaws ua 1 txhais khau. Cov khau no ruaj khov thiab zoo rau heev. Thaum tus tub rog mus kev nws thiaj tsis dawm taw.

10 Tus tub rog Loos rau khau tawm mus ntaus rog, tiamsis peb rau khau tawm mus “hais txog kev kaj siab lug.” (Yaxaya 52:7; Loos 10:15) Txawm li ntawd los peb yuav tsum ua siab tawv peb thiaj tshaj tawm tau txoj xov zoo. Npau (Bo) uas muaj 20 xyoo hais tias: “Kuv ntshai qhia Vajlugkub rau cov uas nrog kuv kawm ntawv ua ke. Kuv txaj muag heev. Tiamsis kuv muab xav ua cas kuv txaj muag ua dabtsi. Nimno kuv thiaj zoo siab hlo qhia Vajlugkub rau kuv tej npoj.”

11. Peb yuav tau ua li cas peb thiaj tsis ntshai tshaj tawm rau lwm tus?

11 Coob tus Khixatia uas tseem hluas pom tias thaum lawv npaj ua ntej, lawv tsis ntshai tshaj tawm rau lwm tus. Koj yuav npaj ua ntej li cas? Ntsulia (Julia) uas muaj 16 xyoo hais tias: “Kuv nqa rawv tej ntaub ntawv Vajlugkub hauv kuv lub hnab kawm ntawv ces kuv ua tib zoo mloog seb cov uas nrog kuv kawm ntawv tham txog dabtsi thiab ntseeg li cas, kuv thiaj paub pab lawv. Kuv npaj ua ntej, kuv thiaj hais tau tej yam uas yuav pab tau lawv.” Malias (Maria) uas muaj 23 xyoos hais tias: “Yog yus ua zoo rau lwm tus thiab ua tib zoo mloog lawv, yus thiaj pom tias lawv muaj kev nyuaj siab dabtsi. Kuv muab tej ntaub ntawv ntsig txog cov hluas nyeem huvsi, kuv thiaj paub qhia tej npoj tias yuav mus nrhiav kev pab hauv phau Vajlugkub lossis hauv jw.org qhovtwg.” Thaum peb npaj tau zoo lawd ces yuav zoo ib yam li peb rau ib nkawm khau uas haum nkaus peb.

Muab qhov uas npaj txhij piav ua khau rau (Saib nqe 9-11)

“MUAB TXOJKEV NTSEEG UA DAIM HLAU THAIV”

12, 13. Xatas yuav siv tej “hmuv hluavtaws” twg tua tuaj rau koj?

12 Nyeem Efexau 6:16. Cov tub rog Loos nqa rawv ib daim hlau thaiv. Daim hlau no loj heev thaiv hlo nws lub cev txij xub pwg txog ntua hauv caug. Yeeb ncuab tua xub tuaj, xuas ntaj tua, lossis siv hmuv nkaug los nws muab daim hlau thaiv hlo ces yeej tsis raug nws li.

13 Xatas yuav siv tej “hmuv hluavtaws” lossis xub hluavtaws twg tua tuaj rau koj? Tej zaum nws yuav dag tias Yehauvas tsis hlub koj thiab yeej tsis muaj leejtwg hlub koj li. Aida (Ida) uas muaj 19 xyoos hais tias: “Kuv pheej xav tias Yehauvas nyob deb heev. Kuv xav tias nws yeej tsis xav nrog kuv ntaus phoojywg li.” Thaum Aida xav li no, nws ua li cas xwb? Nws hais tias: “Cov kev sib txoos txhawb tau kuv txojkev ntseeg heev. Yav thaud kuv tsuas mus zaum mloog xwb, kuv tsis teb. Kuv xav tias xyov puas yuav muaj leejtwg xav mloog kuv tej lus teb. Tiamsis nimno kuv ua tib zoo npaj rau cov kev sib txoos kuv thiaj tsa tau tes teb ob peb zaug. Yeej tsis yoojyim rau kuv, tiamsis tom qab kuv teb tas, kuv kaj siab lawm ntau. Cov kwvtij nkauj muam txhawb kuv zog kawg li thiab. Txhua zaus kuv mus koom kev sib txoos kuv pom tias Yehauvas yeej hlub kuv tiag.”

14. Aida tus qauv qhia li cas rau peb?

14 Daim hlau thaiv tub rog yeej tsis txawj loj txawj me. Tiamsis Aida tus qauv qhia rau peb tias peb txojkev ntseeg tsis zoo li ntawd. Peb txojkev ntseeg yeej txawj loj txawj me. Nyob ntawm seb peb yuav xav kom loj npaum li cas. (Mathai 14:31; 2 Thexalaunika 1:3) Yuav kom peb “txojkev ntseeg ua daim hlau thaiv” tau peb, peb yuav tsum txhawb peb txojkev ntseeg kom loj hlob thiab ruaj khov!

Muab txojkev ntseeg ua daim hlau thaiv (Saib nqe 12-14)

“MUAB TXOJKEV DIM UA LUB MOM HLAU LOS NTOO”

15, 16. Txojkev vam zoo li lub mom hlau li cas?

15 Nyeem Efexau 6:17. Tus tub rog Loos yeej ntoo rawv ib lub mom xwv thiaj tiv thaiv tau nws taubhau, caj dab, thiab ntsej muag. Tej lub mom kuj muaj tes tuav thiaj zoo rau tus tub rog nqa nrog nws.

16 Lub mom hlau tiv thaiv tus tub rog lub taubhau. “Txojkev vam tias yuav dim” kuj zoo ib yam li lub mom vim txojkev vam ntawd tiv thaiv peb txojkev xav. (1 Thexalaunika 5:8; Paj Lug 3:21) Yog peb muaj txojkev vam, peb yuav tos ntsoov Vajtswv tej lus cog tseg thiab yuav tsis cia tej kev nyuaj siab ua rau peb qaug zog. (Ntawv Nkauj 27:1, 14; Tubtxib Tes Haujlwm 24:15) Tiamsis yog peb xav kom txojkev vam tiv thaiv tau peb, peb yuav tsum ntseeg tias muaj ib hnub twg peb yuav tau tej uas peb vam. Peb yuav tsum muab lub “mom hlau” los ntoo, tsis yog muab tuav ntawm tes xwb.

17. Xatas yuav ntxias peb li cas kom peb muab peb lub mom hlau hle?

17 Xatas yuav ntxias peb li cas kom peb muab peb lub mom hlau hle? Xav seb nws tau ua li cas rau Yexus. Xatas paub tias yav tom ntej Yexus yuav tau kav noob neej tiamsis ua ntej ntawd Yexus yuav tau raug tsim txom, raug tua, thiab tseem yuav tau tos txog hnub uas Yehauvas teem tseg nws mam tau ua vajntxwv kav. Xatas thiaj hais rau Yexus tias yog Yexus pe Xatas ib pes xwb, Xatas yuav muab tej tebchaws hauv lub qab ntuj no huvsi rau Yexus kav tamsim ntawd. (Luka 4:5-7) Xatas paub tias yav tom ntej Yehauvas yuav foom koob hmoov ntau heev rau peb. Tiamsis peb yuav tau tos. Ua ntej hnub ntawd los txog tej zaum peb yuav ntsib kev nyuaj siab ntau yam, Xatas thiaj ntxias kom peb nrhiav lub neej tau zoo nyob tamsim no. Nws xav kom peb muab tej uas peb lub siab ntshaw tso ua ntej Vajtswv lub Nceeg Vaj.​—Mathai 6:31-33.

18. Peb yuav ua li cas thiaj qhia tias peb tsis qaug rau Xatas tej lus dag?

18 Peb cov tub ntxhais hluas coob tus yeej tsis qaug rau Xatas tej lus dag. Kalina (Karina) uas muaj 20 xyoo hais tias: “Kuv paub tseeb tias Vajtswv lub Nceeg Vaj xwb thiaj kho tau peb tej teeb meem huvsi.” Txojkev vam no pab tau Kalina heev. Ua rau nws nco ntsoov tias tej uas nws pom hauv lub qab ntuj no tsuas nyob ib ntus xwb. Nws thiaj tsis mus vuag tej haujlwm uas muaj meej mom hauv lub qab ntuj no. Nws siv nws lub dag lub zog huvsi los teev tiam Yehauvas.

Muab txojkev dim ua lub mom hlau ntoo (Saib nqe 15-18)

‘TUAV RAWV LUB HWJ HUAM RAJ NTAJ UAS YOG VAJTSWV TXOJLUS’

19, 20. Yuav ua li cas peb thiaj txawj siv Vajtswv Txojlus?

19 Tus tub rog Loos rab ntaj ntev li 50 centimeter (20 inch). Nws txawj siv rab ntaj ntawd heev vim nws niaj hnub xyaum.

20 Tus tubtxib Povlauj hais tias Vajtswv Txojlus zoo ib yam li rab ntaj. Yehauvas yog tus uas muab rab ntaj ntawd rau peb, tiamsis peb yuav tsum xyaum peb thiaj txawj siv los tiv thaiv peb txojkev ntseeg thiab kho peb txojkev xav. (2 Khaulee 10:4, 5; 2 Timaute 2:15) Yuav ua li cas koj thiaj txawj siv rab ntaj no? Xenpasatee (Sebastian) uas muaj 21 xyoos hais tias: “Thaum kuv nyeem phau Vajlugkub ib tshooj twg, kuv muab nqe uas kuv nyiam sau cia.” Nws hais tias nws ua li no nws thiaj to taub Yehauvas txojkev xav zoo zuj zus. Ib tug tub hluas hu ua Daniyee hais tias: “Thaum kuv nyeem phau Vajlugkub kuv ua tib zoo saib seb tej nqe twg zoo nyeem rau cov uas kuv ntsib. Thaum lawv pom tias yus nyiam phau Vajlugkub thiab xav pab lawv tiag, lawv kuj xav kawm thiab.”

Tuav rawv lub hwj huam rab ntaj (Saib nqe 19-20)

21. Vim li cas peb yuav tsum tsis txhob ntshai Xatas thiab cov dab?

21 Cov tub ntxhais hluas hauv zaj no tej qauv qhia tau li cas rau peb? Qhia tias tsis tas peb yuav ntshai Xatas thiab cov dab. Lawv yeej muaj hwjchim tiag, tiamsis lawv tsis muaj hwjchim npaum li Vajtswv Yehauvas. Tsis tas li ntawd xwb, lawv yuav tsis nyob mus ib txhis. Lawv yuav raug kaw thaum Khetos Kav 1,000 Xyoo, thiab tom qab ntawd lawv yuav raug rhuav tshem mus. (Qhia Tshwm 20:1-3, 7-10) Peb paub zoo tias peb tus yeeb ncuab lub tswvyim phem heev. Tiamsis vim muaj Yehauvas pab, peb yeej yuav tawm tsam yeej tus yeeb ncuab no!

^ nqe 5 Tau muab cov npe hauv zaj no ib txhia hloov lawm.