Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Koj Puas Paub Koj Tus Yeeb Ncuab?

Koj Puas Paub Koj Tus Yeeb Ncuab?

“Peb twb paub [Xatas] tej tswvyim phem lawm.”​—2 KHAULEE 2:11.

ZAJ NKAUJ: 49, 27

1. Yehauvas hais li cas txog peb tus yeeb ncuab?

ADAS yeej paub tias nab tsis txawj hais lus. Yog li ntawd, thaum Eva hais tias muaj ib tug nab hais lus rau nws, Adas paub tias yuav tsum yog ib tug plig hais xwb. (Chiv Keeb 3:1-6) Adas thiab Eva tsis paub zoo xyov tus plig ntawd yog leejtwg. Txawm li ntawd los Adas tseem tuaj hlo tus plig ntawd tog tawm tsam nws Leej Txiv saum ntuj. (1 Timaute 2:14) Yehauvas thiaj piav ua ntu zus tias tus plig ntawd yog ib tug yeeb ncuab thiab muaj ib hnub nws yuav raug rhuav tshem mus. Yehauvas kuj ceeb toom tias ua ntej tus plig ntawd raug rhuav tshem mus, nws yuav sawv tawm tsam txhua tus uas hlub Vajtswv.​—Chiv Keeb 3:15.

2, 3. Ua ntej tus Mexiyas tshwm los, vim li cas Yehauvas ho tsis hais dabtsi ntau txog Xatas?

2 Yehauvas yeej tsis qhia tias tus plig phem uas sawv tawm tsam nws lub npe hu li cas. * (Saib cov lus hauv qab taw qhia.) Tau muaj 2,500 xyoo tom qab ntawd Yehauvas mam li qhia tias tus uas sawv tawm tsam nws yog leejtwg. (Yauj 1:6) Vajtswv muab tus plig phem ntawd hu ua “Xatas,” uas txhais tias “tus tiv txheem.” Nyob hauv Cov Nqe Lus Henplais, lub npe “Xatas” tsuas muaj nyob hauv phau 1 Vaj Keeb Kwm, Yauj, thiab Xekhaliya xwb. Vajtswv tsis hais dabtsi ntau txog tus yeeb ncuab no. Tom qab tus Mexiyas tshwm los, Vajtswv mam piav ntxiv. Vim li cas?

3 Lub ntsiab uas Yehauvas kom sau Cov Nqe Lus Henplais yog sau txog tus Mexiyas xwb. Vajtswv xav kom tibneeg paub tias tus Mexiyas yuav los li cas. (Luka 24:44; Kalatia 3:24) Thaum tus Mexiyas los txog, Yehauvas mam hais kom tus Mexiyas thiab nws cov thwjtim piav txog Xatas thiab cov dab rau peb. * (Saib cov lus hauv qab taw qhia.) Yehauvas ua li no vim Yexus thiab cov xaiv tseg yuav yog cov uas muab Xatas thiab cov uas raws nws qab rhuav tshem.​—Loos 16:20; Qhia Tshwm 17:14; 20:10.

Vim peb muaj Vajtswv Yehauvas, Yexus, thiab cov tubtxib saum ntuj los tiv thaiv peb, peb yeej yuav kov yeej peb tus yeeb ncuab

4. Ua cas peb thiaj tsis tas ntshai Ntxwg Nyoog?

4 Tus tubtxib Petus piav tias Xatas Ntxwg Nyoog zoo li “tus tsov ntxhuav nyooj laws.” (1 Petus 5:8) Thiab Yauhas hais tias nws yog “tus niag zaj yog tus nab txwj nab laug.” (Qhia Tshwm 12:9) Tiamsis peb tsis tas ntshai ua tshee hnyo. Ntxwg Nyoog tsis yog tus uas muaj hwjchim loj dua ntais. (Nyeem Yakaunpau 4:7.) Peb twb muaj Vajtswv Yehauvas, Yexus, thiab cov tubtxib saum ntuj los tiv thaiv peb. Peb yeej yuav kov yeej peb tus yeeb ncuab. Txawm li ntawd los, zoo rau peb teb 3 lo lus nug tseem ceeb no: Xatas muaj hwjchim npaum li cas? Nws dag ntxias tibneeg li cas? Nws ua tsis tau dabtsi? Cia peb teb cov lus nug no seb peb kawm tau li cas.

XATAS MUAJ HWJCHIM NPAUM LI CAS?

5, 6. Vim li cas tibneeg tej tseem fwv ho kho tsis tau tej teeb meem uas tibneeg niaj hnub raug?

5 Cov tubtxib saum ntuj coob tus nrog Xatas ntxeev siab rau Vajtswv. Ua ntej dej dag nyab ntiajteb, Xatas ntxias tau cov tubtxib saum ntuj no ib txhia mus deev cov pojniam hauv ntiajteb. Phau Vajlugkub ua lus piv txwv tias tus zaj uas yog Xatas xuas nws tus kotw nplawm tej hnub qub saum nruab ntug poob tag 1 feem 3. (Chiv Keeb 6:1-4; Yuda 6; Qhia Tshwm 12:3, 4) Cov tubtxib uas fav xeeb rau Vajtswv cia Xatas ua tus kav lawv, lawv thiaj tsis muaj feem nrog Vajtswv tsev neeg lawm. Peb yuav tsum tsis txhob xav tias lawv yog ib pab uas tsis muaj kevcai tswj li. Xatas xav kom nws tau ib lub nceeg vaj los kav li Vajtswv, nws thiaj tsa ib lub tseem fwv uas peb qhov muag tsis pom los tswjhwm lub qab ntuj no. Nws muab nws tus kheej tsa ua tus vajntxwv thiab nws tsa ib co timtswv nrog nws kav.​—Efexau 6:12.

6 Xatas siv nws lub tseem fwv no los tswjhwm tibneeg tej tseem fwv huv tibsi. Peb paub tias yeej muaj li no vim Xatas tau muab “tag nrho tej tebchaws hauv ntiajteb ua tshwm rau Yexus saib, . . . thiab hais rau Yexus tias, ‘Lub hwjchim thiab tej koob meej no huvsi kuv yuav muab pub rau koj. Rau qhov twb muab tej no cob rau kuv lawm, thiab kuv muab pub rau tus uas kuv xav pub.’” (Luka 4:5, 6) Ntau lub tseem fwv yeej xav pab lawv tej pejxeem thiab tej tug kuj hlub tshua pejxeem tiag tiag. Tiamsis tej tseem fwv ntawd yeej kho tsis tau tej teeb meem uas tibneeg niaj hnub raug.​—Ntawv Nkauj 146:3, 4; Qhia Tshwm 12:12.

7. Xatas siv kev ntseeg cuav thiab kev lag luam ntxias tibneeg li cas? (Saib thawj daim duab hauv zaj no.)

7 Xatas thiab nws cov dab kuj siv kev ntseeg cuav thiab kev lag luam los “dag ntxias neeg thoob ntiajteb.” (Qhia Tshwm 12:9) Nws siv kev ntseeg cuav dag txog Yehauvas, thiab nws siv zog ua kom Vajtswv lub npe ploj ntais mus. (Yelemi 23:26, 27) Twb yog vim li no, cov uas xav teev tiam Vajtswv los ho yuam kev mus teev tiam tej dab lawm. (1 Khaulee 10:20; 2 Khaulee 11:13-15) Xatas siv kev lag kev luam ntxias tibneeg li cas? Nws dag tias yog tibneeg muaj nyiaj txiag nplua nuj thiab muaj tej qhov txhia chaw ntau ces lawv yuav muaj kev zoo siab. (Paj Lug 18:11) Cov uas ntseeg Xatas tej lus dag thiaj tau hau ntsoov mus ua “nyiaj txiag li qhev,” tsis kam teev tiam Vajtswv. (Mathai 6:24) Muaj ib txhia twb nyiam Vajtswv, tiamsis vim lawv nyiam tej qhov txhia chaw dua, lawv thiaj tsis muab siab npuab Vajtswv lawm.​—Mathai 13:22; 1 Yauhas 2:15, 16.

Peb yuav tsum txiav txim siab seb peb yuav tuaj Yehauvas tog lossis Xatas tog

8. Peb kawm tau li cas ntawm Adas thiab Eva nkawd thiab cov tubtxib uas fav xeeb rau Vajtswv?

8 Peb kawm tau li cas ntawm Adas thiab Eva nkawd thiab cov tubtxib uas fav xeeb rau Vajtswv? Peb kawm tau tias (1) tsuas muaj 2 tog xwb, peb yuav tsum txiav txim siab seb peb yuav tuaj Yehauvas tog lossis Xatas tog. (Mathai 7:13) Tsis tas li ntawd xwb, peb kawm tau tias (2) cov uas tuaj Xatas tog tsuas tau zoo ib ntus xwb. Adas thiab Eva nkawd kuj ua tau ywj siab thiab txiav txim siab rau nkawd tus kheej tias qhovtwg zoo qhovtwg phem. Cov dab kuj tau tswjhwm neeg tej tseem fwv. (Chiv Keeb 3:22) Tiamsis thaum kawg cov uas tuaj Xatas tog tsuas ntsib kev puas ntsoog xwb.​—Yauj 21:7-17; Kalatia 6:7, 8.

9. Vim li cas peb yuav tsum nco ntsoov tias Xatas yog tus kav lub qab ntuj no?

9 Vim li cas peb yuav tsum nco ntsoov tias Xatas yog tus kav lub qab ntuj no? Yog peb nco ntsoov li no ces (1) thaum hais txog kev nom kev tswv peb yuav paub coj. Yehauvas xav kom peb saib taus tej nom tej tswv. (1 Petus 2:17) Yog nom tswv tej kevcai tsis hla Vajtswv tej ces peb yuav tau mloog lawv hais. (Loos 13:1-4) Tiamsis peb yuav tsis koom kev nom kev tswv thiab tsis txhawb ib roog lossis ib tug nom tswv twg. (Yauhas 17:15, 16; 18:36) Tsis tas li ntawd, yog peb paub tias Xatas yog tus kav lub qab ntuj no ces (2) peb yuav rau siab ntso tshaj tawm txoj xov zoo. Peb paub tias Xatas yog tus dag txog Yehauvas thiab xav ua kom Vajtswv lub npe ploj mus, peb thiaj rau siab ntso qhia qhov tseeb txog peb tus Vajtswv rau txhua tus. Peb tsis txaj muag ua nws cov Timkhawv thiab tsis txaj muag siv nws lub npe. Peb paub tias qhov uas peb hlub Vajtswv muaj nqes dua nyiaj txiag thiab tej qhov txhia chaw.​—Yaxaya 43:10; 1 Timaute 6:6-10.

XATAS DAG NTXIAS LWM TUS LI CAS?

10, 11. Xatas tau muab dabtsi cuab cov tubtxib saum ntuj kev?

10 Xatas siv ntau yam los dag ntxias tibneeg. Muaj tej lub caij nws muab tej ub tej no los cuab tibneeg kev kom lawv ua txhaum tiamsis tej lub caij nws ho siv kev tawm tsam los hem kom lawv ua siab swb.

11 Xatas tau muab kev plees kev yi cuab cov tubtxib saum ntuj kev. Tej zaum nws yeej soj ntshis seb lawv yuav qaug rau tej yam twg. Cov tubtxib ib txhia thiaj raug Xatas ntxias los deev cov ntxhais hauv ntiajteb no. Thaum yug tau menyuam, lawv cov menyuam loj siab thiab ua nruj ua tsiv kawg li. (Chiv Keeb 6:1-4) Xatas tsis yog siv kev plees kev yi xwb, tej zaum nws kuj ntxias tias lawv yuav tau kav noob neej huvsi. Tej zaum nws xav tias ua li no ces Yehauvas tej lus faj lem txog “tus pojniam caj ces” yuav tsis muaj tiav. (Chiv Keeb 3:15) Tiamsis Yehauvas muab Xatas thiab cov dab lub tswvyim phem rhuav hlo es tso dej dag los nyab ntiajteb.

Xatas muab kev plees kev yi, kev khav theeb, thiab tej yeeb yaj kiab ntsig txog dab los cuab peb (Saib nqe 12, 13)

12. Peb kawm tau li cas ntawm cov tubtxib saum ntuj ua tau ntxeev siab?

12 Peb kawm tau li cas ntawm tej no? Kev plees kev yi thiab kev khav theeb yog 2 yam uas cuab tau txhua tus yoojyim heev. Cov tubtxib saum ntuj twb nrog Vajtswv nyob tau qas txhiab qas vam xyoo lawm los lawv tseem ntxeev siab mus koom Xatas thiab! Vim li cas? Vim tias lawv cia tej kev xav uas tsis zoo tsis huv txeem tau rau hauv lawv lub siab. Thaum kawg lawv thiaj tswj tsis tau. Peb yuav tsum nco ntsoov tias txawm peb twb teev tiam Yehauvas ntev heev lawm los peb yuav tsum ceev faj tsis txhob cia tej kev xav phem txeem tau rau hauv peb lub siab. (1 Khaulee 10:12) Peb yuav tsum tshuaj ntshis seb puas muaj tej yam xws li kev plees kev yi thiab kev khav theeb nyob rau hauv peb lub siab es muab tej ntawd tshem tawm mus!​—Kalatia 5:26; nyeem Khaulauxi 3:5.

13. Xatas siv dabtsi los cuab peb thiab peb yuav zam tej ntawd li cas?

13 Xatas kuj siv lwm yam los cuab tibneeg thiab. Nws siv kev ntseeg cuav thiab kev lomzem los ntxias kom tibneeg nyiam tej yam uas ua ntsig txog dab. Tej yeeb yaj kiab, tej nkees, thiab lwm yam kev lomzem muab tej yam ntsig txog dab ua zoo li yog kev ua si xwb. Peb yuav zam tej no li cas? Peb yuav tsum tsis txhob tos Yehauvas lub koom haum hais kom peb zam tej ntawd es mam li zam. Peb yuav tsum cob qhia peb lub siab kom paub txiav txim siab raws li Yehauvas tej hauv paus ntsiab lus. (Henplais 5:14) Yog peb hlub Vajtswv “tuaj nruab siab tiag tiag” ces peb yuav txiav txim siab tau zoo. (Loos 12:9) Thaum peb yuav ua ib yam dabtsi, peb puas ua tib zoo xav tias: ‘Kuv puas ua raws li tej uas kuv qhia? Yog ib tug tub kawm Vajlugkub pom kuv ua tej ntawd, nws puas xav yuam kev?’ Yog peb ua siab dawb paug ua raws li tej uas peb qhia rau lwm tus, peb yuav zam dhau tej uas Xatas siv los cuab peb.​—1 Yauhas 3:18.

Xatas xav ua kom peb ntshai nws thiaj siv nom tswv txwv, tej npoj yaum, thiab tsev neeg tawm tsam peb (Saib nqe 14)

14. Xatas yuav ua li cas kom peb ntshai, tiamsis yuav ua li cas peb thiaj sawv khov kho?

14 Xatas kuj tawm tsam peb kom peb ntshai es tso Yehauvas tseg. Tej zaum nws yuav tshoov kom tej nom tej tswv txwv peb tes haujlwm. Tej zaum nws yuav siv cov uas nrog peb ua haujlwm ua ke, lossis cov uas nrog peb kawm ntawv ua ke los thuam peb vim peb coj raws li phau Vajlugkub tej kevcai. (1 Petus 4:4) Peb tsev neeg yeej hlub peb, tiamsis tej zaum Xatas yuav siv lawv los tawm tsam peb thiab es tsis pub peb mus tej kev sib txoos. (Mathai 10:36) Yuav ua li cas peb thiaj sawv khov kho? (1) Peb yuav tsum nco ntsoov tias Xatas niaj hnub ua rog tawm tsam peb. (Qhia Tshwm 2:10; 12:17) (2) Peb yuav tsum nco ntsoov tias Xatas twv Vajtswv tias peb tsuas teev tiam Vajtswv thaum peb tau zoo xwb, thaum nyuaj tuaj ces peb yuav tso Vajtswv tseg. (Yauj 1:9-11; 2:4, 5) (3) Peb yuav tau thov kom Yehauvas pub zog rau peb. Nco ntsoov tias Yehauvas yeej yuav tsis tso peb tseg kiag li.​—Henplais 13:5.

XATAS UA TSIS TAU DABTSI?

15. Xatas yuam puas tau peb ua tej uas peb tsis xav ua? Piav seb.

15 Xatas yeej yuam tsis tau tibneeg ua tej yam uas lawv tsis xav ua. (Yakaunpau 1:14) Coob tus hauv lub qab ntuj no twb tsis paub tias lawv tuaj Xatas tog. Thaum lawv los paub qhov tseeb, lawv yuav tau txiav txim siab seb lawv yuav tuaj leejtwg tog, Yehauvas tog los Xatas tog. (Tubtxib Tes Haujlwm 3:17; 17:30) Yog peb ua siab tawv qhawv tuaj Vajtswv tog, Xatas yeej rhuav tsis tau peb txojkev ntseeg ib zaug li.​—Yauj 2:3; 27:5.

16, 17. (1) Xatas thiab nws cov dab kuj ua tsis tau dabtsi thiab? (2) Vim li cas peb yuav tsum tsis txhob ntshai thov Vajtswv kom nrov?

16 Xatas thiab nws cov dab kuj ua tsis tau dabtsi thiab? Lawv paub tsis tau tej uas nyob hauv peb lub siab. Phau Vajlugkub qhia tias Vajtswv Yehauvas thiab Yexus nkawd thiaj paub tej uas nyob hauv peb lub siab xwb. (1 Xamuyee 16:7; Malakau 2:8) Ua li thaum peb thov Vajtswv nrov ne, puas tas peb ntshai tsam Ntxwg Nyoog thiab cov dab hnov es yuav nrhiav kev los ntxias peb? Tsis tas peb yuav ntshai li ntawd. Muab xav li no: Thaum peb ua Yehauvas tes haujlwm, peb twb tsis ntshai tsam Ntxwg Nyoog pom peb. Yog li ntawd, thaum peb thov Yehauvas, peb yuav tsum tsis txhob ntshai tsam Ntxwg Nyoog hnov thiab. Tsis tas li ntawd xwb, phau Vajlugkub twb qhia txog Vajtswv cov tub qhe uas tau thov Vajtswv nrov nrov. Lawv yeej tsis ntshai tsam Ntxwg Nyoog hnov li. (1 Vajntxwv 8:22, 23; Yauhas 11:41, 42; Tubtxib Tes Haujlwm 4:23, 24) Cia peb rau siab ntso coj thiab ua raws li Vajtswv lub siab nyiam. Yog peb ua li no, peb tso siab tau tias Vajtswv yeej yuav tsis cia Ntxwg Nyoog ua kom peb plam txojsia nyob mus ib txhis.​—Nyeem Ntawv Nkauj 34:7.

17 Peb yuav tsum paub peb tus yeeb ncuab, tiamsis tsis tas peb ntshai ua tshee hnyo. Txawm peb yog tibneeg zoo tsis tiav los, Yehauvas yuav pab kom peb kov yeej Xatas xwb xwb li! (1 Yauhas 2:14) Yog peb tawm tsam Xatas, nws yuav khiav ntawm peb mus. (Yakaunpau 4:7; 1 Petus 5:9) Niaj hnub no Xatas tsom ntsoov cov hluas, xav txo lawv txojkev ntseeg. Lawv yuav tawm tsam Ntxwg Nyoog li cas? Peb yuav kawm txog qhov no hauv zaj tom ntej.

^ nqe 2 Phau Vajlugkub qhia cov tubtxib saum ntuj ib txhia tej npe rau peb paub. (Cov Thawj 13:18; Daniyee 8:16; Luka 1:19; Qhia Tshwm 12:7) Phau Vajlugkub kuj qhia tias Yehauvas tis npe rau txhua lub hnub qub huvsi. (Ntawv Nkauj 147:4) Yog li ntawd, Yehauvas yuav tsum tis npe rau nws cov tubtxib saum ntuj txhua tus, tsis hais tus uas tom qab no muab hu ua Xatas thiab.

^ nqe 3 Hauv Cov Nqe Lus Henplais lub npe meej mom “Xatas” tsuas tshwm 18 zaus xwb tiamsis hauv Khixatia Cov Nqe Lus Kili tshwm tshaj li 30 zaus.