Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 22

Muaj Tswv Yim Los Tsav Lub Neej

Muaj Tswv Yim Los Tsav Lub Neej

“[Yehauvas] yog tus uas pub tswvyim rau neeg.”​—PAJLUG 2:6.

ZAJ NKAUJ 89 Mloog Lus Thiaj Li Tau Koob Hmoov

ZAJ NO THAM DAB TSI? *

1. Vim li cas peb yuav tsum muaj Vajtswv lub tswv yim? (Pajlug 4:7)

 THAUM peb txiav txim siab ua ib yam dab tsi hauv peb lub neej, peb yuav tau thov Vajtswv kom tsav tswv yim rau peb. (Yakaunpaus 1:5) Vaj Ntxwv Xalaumoos sau hais tias: “Qhov tseemceeb tshaj plaws, yog lub tswvyim.” (Nyeem Pajlug 4:7.) Xalaumoos tsis yog hais txog tib neeg tej tswv yim tiam sis nws hais txog Vajtswv Yehauvas lub tswv yim. (Pajlug 2:6) Ua li Vajtswv lub tswv yim puas pab tau peb kho tej teeb meem peb muaj niaj hnub niam no? Yeej pab tau. Zaj kawm no tseem yuav piav ntxiv txog.

2. Ib txoj hau kev uas pab peb muaj tswv yim yog li cas?

2 Txoj hau kev uas pab tau peb muaj tswv yim yog mus soj ntsuas ob tug txiv neej uas muaj tswv yim tshaj plaws. Peb yuav mus soj ntsuas Xalaumoos lub tswv yim ua ntej. Nyob hauv phau Vajlugkub sau tias: “Vajtswv pub rau Xalumoos muaj tswvyim thiab kev txawj ntse tob heev.” (1 Vajntxwv 4:29) Tom qab ntawd, peb ho mus soj ntsuas Yexus lub tswv yim. (Mathais 12:42) Twb muaj lus sau tseg txog Yexus li no: “Vajtswv [lub hwj huam] yuav pub kom nws muaj tswvyim, muaj kev txawj ntse.”​—Yaxayas 11:2.

3. Nyob hauv zaj kawm no yuav piav txog dab tsi?

3 Vajtswv muab tswv yim rau Xalaumoos thiab Yexus nkawv. Yog li ntawd, nkawv thiaj nthuav qhia nkawv ob lub tswv yim kom peb ua zaj twg tsav twg los thiaj ua tau zoo. Nyob hauv zaj kawm no, yuav piav txog peb lub tswv yim uas nkawv qhia. Xws li hais txog nyiaj txiag, kev khwv noj khwv haus thiab txawj tshuaj ntsuas peb tus kheej.

NYIAJ TXIAG

4. Xalaumoos thiab Yexus nkawv ob lub neej sib txawv txav li cas?

4 Xalaumoos ua lub neej muaj txiag nplua nuj, tsis nco txob tsis nco txhawj thiab nyob vaj tse ci ntsa iab. (1 Vajntxwv 10:7, 14, 15) Hos Yexus tsuas muaj qho yam thiab tsis muaj vag muaj tse nyob qhov twg. (Mathais 8:20) Txawm li ntawd los, nkawv tsis muab tej txhiam laj txhiam xwm uas nkawv muaj saib hlob vim nkawv muaj Vajtswv Yehauvas lub tswv yim los ua neej.

5. Xalaumoos saib nws tej nyiaj txiag li cas?

5 Xalaumoos hais tias nyiaj txiag “yuav tsomkwm koj.” (Tej Lus Qhia 7:12) Muaj tseeb tiag, yog peb muaj nyiaj txiag ces peb yuav muaj nyiaj mus yuav yam ub yam no los siv. Txawm Xalaumoos muaj txiag nplua nuj npaum li no los nws haj tseem hais tias muaj qho yam zoo dua nyiaj txiag. Nws thiaj sau li no tias: “Yog koj xaiv yuav lub koob meej zoo lossis kev npluanuj, koj cia li xaiv yuav lub koob meej thiaj li zoo.” (Pajlug 22:1) Xalaumoos xam pom tias tib neeg ntshaw nyiaj ntshaw txiaj npaum li cas los nyiaj txiag yeej ua tsis tau kom lawv muaj kev zoo siab. (Tej Lus Qhia 5:10, 12) Nws thiaj ceeb toom kom tsis txhob muab nyiaj txiag saib hlob rau qhov tib ntsais muag xwb, tej nyiaj txiag cia li ploj ntais lawm.​—Pajlug 23:4, 5.

Tej yam peb muaj puas rub tau kom peb tsis txhob ua Yehauvas tes hauj lwm? (Saib nqe 6-7) *

6. Yexus saib tej txhiam laj txhiam xwm zoo li cas xwb? (Mathais 6:31-33)

6 Cia peb ho mus tham txog Yexus txuas ntxiv. Yexus tsis muab tej txhiam laj txhiam xwm saib hlob tab txawm nws nyiam kev noj kev haus. (Lukas 19:2, 6, 7) Muaj ib zaug, nws thiaj muab dej hloov los ua cov thawj caw. (Yauhas 2:10, 11) Hos hnub uas nws tuag los, nws haj tseem hnav ib ce tsoos kim kawg li. (Yauhas 19:23, 24) Tab sis Yexus yeej tsis muab tej txhiam laj txhiam xwm uas nws muaj saib hlob tshaj rau hauv nws lub neej. Nws qhia rau cov uas raws nws qab tias: “Tsis muaj leej twg yuav ua qhev tau rau ob tug los pav . . . Nej yuav ua qhev rau Vajtswv thiab nyiaj txiag yeej tsis tau!” (Mathais 6:24) Yexus qhia tias kom kav tsij txhawb Yehauvas txoj kev kav ces Yehauvas mam li muab txhua yam tsav ntxiv rau peb.​—Nyeem Mathais 6:31-33.

7. Qhov uas ib tug kwv tij tsis muab nyiaj txiag saib hlob, pab tau nws li cas?

7 Muaj coob leej kwv tij nkauj muam ntseeg mloog Yehauvas qhia, pab tau kom lawv tsis txhob muab nyiaj txiag saib hlob. Xws li muaj ib tug kwv tij ntseeg uas tsis tau muaj cuab muaj yig npe hu ua Danyaus (Daniel). Nws hais tias: “Thaum kuv tseem tiav me nyuam hluas, nyob rau hauv kuv lub neej kuv npaj siab mus ua Yehauvas tes hauj lwm.” Vim Danyaus tsis lob ub lob no, nws thiaj siv tau nws lub sij hawm thiab tej uas nws txawj ua Yehauvas tes hauj lwm. Nws hais ntxiv tias: “Kuv yeej muaj rab peev xwm mus khwv tau nyiaj tau txiaj ntau ntau rau kuv lub neej tab sis kuv yeej tsis xav txog lig vim kuv xaiv tau txoj hau kev uas yog lawm. Kuv thiaj muaj tej phooj ywg coob coob ua npoj ntws yam li no. Lub neej muaj txiag nplua nuj yeej pauv tsis tau lub neej ua Yehauvas tes hauj lwm. Txawm muaj nyiaj txij nthab txij tse los tsis cuag li tau txais Yehauvas tej koob hmoov. Kuv ua neej nyob sov siab so.” Yog li ntawd, peb lub neej yuav kaj siab dua yog peb tsis muab nyiaj txiag saib hlob tiam sis rau siab ntso mus ua Yehauvas tes hauj lwm.

KEV KHWV NOJ KHWV HAUS

8. Ua li cas peb ho paub tias Xalaumoos tsis muab tej hauj lwm nws ua saib hlob? (Tej Lus Qhia 5:18, 19)

8 Xalaumoos hais tias ua hauj lwm ua tau rau tib neeg muaj kev kaj siab. Xalaumoos thiaj hais tias “tej ntawd yog Vajtswv pub.” (Nyeem Tej Lus Qhia 5:18, 19.) Nws sau tseg tias: “Ua neeg nquag koj lub neej thiaj li muaj nplua mias.” (Pajlug 14:23) Xalaumoos khwv heev nws thiaj hais tej no. Xws li tsa vaj tsa tsev, cog txiv hmab, ua liaj ua teb, khawb pas dej, thiab tsa kom muaj zej muaj zos. (1 Vajntxwv 9:19; Tej Lus Qhia 2:4-6) Vim nws ua hauj lwm khwv li no, nws thiaj muaj kev zoo siab ua luaj. Tiam sis nws paub tias yog yuav kom nws muaj kev zoo siab tiag tiag, nws yuav tau ua ntau tshaj ntawd. Nws thiaj ua ntau ntau yam rau Yehauvas. Xws li nws yog tus qhia kom seb yuav ua Yehauvas lub tuam tsev li cas rau li cas tau xya lub xyoos diam. (1 Vajntxwv 6:38; 9:1) Thaum Xalaumoos sim txhua yam tsis hais ua hauj lwm rau nws tus kheej los sis ua rau Yehauvas, nws xam pom tias yam tseem ceeb tshaj plaws yog teev tiam Yehauvas. Nws sau li no tias: “Thaum kawg no yuav tsum hwm Vajtswv thiab ua raws li nws tej lus samhwm.”​—Tej Lus Qhia 12:13.

9. Yexus ua zoo tshuaj kom nws txoj hauj lwm tsis txhob tab kaum tau nws li cas?

9 Yexus yog ib tug neeg uas nquag nquag ua hauj lwm. Thaum nws tseem hluas, nws ua ib tug kws ntoo. (Malakaus 6:3) Nws niam thiab nws txiv nkawv txaus siab kawg li uas nws sib zog ntsos ua hauj lwm los yug nkawv lub cuab lub yig. Yexus yog ib tug neeg tsis muaj txhaum ces nws ua yam twg los ua tau zoo zoo xwb. Ntshe txhua leej txhua tus yeej xav yuav tej khoom uas nws txua tau. Yexus nyiam nws txoj hauj lwm kawg li. Tab txawm li ntawd los nws yeej lauj sij hawm kom tau los mus teev tiam Yehauvas. (Yauhas 7:15) Tom qab no thaum nws mus qhia txoj moo zoo, nws txhawb cov raws nws qab yam li no: “Nej tsis txhob nrhiav tej mov uas txawj lwj, tiamsis nej yuav tsum nrhiav tej mov uas tsis txawj lwj.” (Yauhas 6:27) Hos muaj dua ib zaug, Yexus qhia hais tias: “Cia li khaws yam uas muaj nqis rau saum ntuj ceeb tsheej.”​—Mathais 6:20.

Yuav ua li cas peb thiaj luj tau peb tes hauj lwm sab nraud thiab peb tes hauj lwm rau Yehauvas? (Saib nqe 10-11) *

10. Yog tias peb nquag ua hauj lwm, muaj tej zaud ho yuav muaj li cas?

10 Peb yuav txawj luj tej hauj lwm sab nraud zoo dua yog tias peb mloog Yehauvas qhia. Peb yeej ib txwm kawm hauv phau Vajlugkub hais tias: “Nws khwv ntawm nws tes zoo dua.” (Efexus 4:28) Muaj tej thaud, cov thawj coj tom hauj lwm yeej nyiam hais tias peb kub siab lug ua hauj lwm rau lawv. Thaum lawv qhuas qhuas peb ces ua rau peb ua hauj lwm ntau tshaj li tsim nyog ua vim peb xav kom lawv qhuas Yehauvas Cov Tim Khawv. Tos peb nco xwb, peb txawm tseg zuj zus tsis nrog peb tsev neeg thiab tsis nco qab ua ub ua no rau Yehauvas lawm. Peb yuav tau hloov xwv peb thiaj muaj sij hawm ua tej yam muaj nuj nqis rau Yehauvas.

11. Muaj ib tug kwv tij ua li cas nws thiaj li txawj luj nws tes hauj lwm?

11 Muaj ib tug kwv tij ntseeg npe hu ua Viyees (William) kawm tau ntawm tus txwj laus uas ntiav nws ua hauj lwm hais tias yuav tsum ua zoo luj tej hauj lwm yus ua. Viyees hais tias: “Tus kwv tij no txawj luj nws tes hauj lwm kawg nkaus li. Nws khwv heev thiab nws hais lus luag ntxhi rau tej neeg tuaj yuav nws tej khoom. Tom qab nws ua hauj lwm tag, nws tso nws tes hauj lwm tseg thiab mus nrog nws tsev neeg ua ke thiab teev tiam Yehauvas. Raws li kuv pom mas nws nyob kaj siab lug xwb.” *

TXAWJ TSHUAJ NTSUAS PEB TUS KHEEJ

12. Thaum thawj Xalaumoos tsis muab hlob li cas, tiam sis tom qab no muaj li cas lawm?

12 Thaum Xalaumoos mloog Yehauvas lus ces nws tsis muab hlob. Thaum nws tseem hluas los nws paub tias nws ua tsis tau txhua yam ces nws yeej thov thiab tos ntshis Yehauvas. (1 Vajntxwv 3:7-9) Thaum Xalaumoos nyuam qhuav pib ua nom kav, nws yeej paub zoo tias txoj kev muab hlob yog ib yam tsis zoo nws thiaj sau li no: “Kev khavtheeb coj mus raug kev puastsuaj, thiab kev muab hlob yuav poob ntsejmuag.” (Pajlug 16:18) Tom qab no, nws tsis nco qab nws tej lus ntawd tag lawm. Nws txawm ua neeg khav theeb thiab tsis mloog Yehauvas tej lus zuj zus lawm. Xws li, muaj ib txog kev cai qhia hais tias cov neeg Henplais tus vaj ntxwv yuav tsum “tsis txhob yuav ntau tus pojniam, nyob tsam nws tso [Yehauvas] tseg.” (2 Kevcai 17:17) Xalaumoos tsis mloog txoj cai ntawd. Nws txawm mus yuav 700 tus poj niam thiab muaj 300 tus hluas nkauj. Coob tus poj niam no tsis teev tiam Yehauvas. (1 Vajntxwv 11:1-3) Tej zaum Xalaumoos xav tias nws yuav tswj hwm tau lawv txhua tus. Tiam sis thaum kawg, Xalaumoos tsuas ntsib kev iab kev daw vim tsis mloog Yehauvas lus.​—1 Vajntxwv 11:9-13.

13. Peb khaws tau li cas los ntawm qhov uas Yexus txo hwj chim?

13 Yexus tsis coj li Xalaumoos. Nws tsis muab hlob mus tag nws lub neej. Ua ntej Yexus los rau hauv ntiaj teb no, nws ua ntau ntau yam zoo pub rau Yehauvas “tsis hais tej uas nyob saum nruab ntug thiab tej uas nyob hauv ntiajteb no.” (Kaulauxais 1:16) Thaum Yexus ua kev cai raus dej tag, nws txawm nco txog tej nws tau ua tag los lawm saum ntuj ceeb tsheej rau nws Txiv Yehauvas. (Mathais 3:16; Yauhas 17:5) Txawm nws nco txog tej no los nws tsis khav theeb. Nws yeej tsis ua ib yam qhia tias nws zoo tshaj lwm tus. Nws qhia rau nws cov thwj tim hais tias nws los hauv ntiaj teb no, “nws tsis tau kom leej twg tiam nws tiam sis nws los tiam sawv daws.” (Mathais 20:28) Tsis tas li ntawd, nws kuj hais ntxiv tias nws yeej ua tsis tau ib yam dab tsi los ntawm nws rab peev xwm. (Yauhas 5:19) Tej no qhia tias nws tsis khav theeb hlo li. Nws tso tau ib tug yam ntxwv zoo kawg li rau peb xyaum.

14. Peb khaws tau li cas ntawm Yexus xwv peb thiaj li txawj xav txog qhov zoo?

14 Yexus cob qhia cov raws nws qab kom txawj xav txog qhov zoo. Muaj ib zaug Yexus hais li no rau lawv tias: “Txawm nej cov plaub hau los Vajtswv yeej paub tias muaj pes tsawg txoj.” (Mathais 10:30) Yog peb yog ib tug neeg pheej xav ntau tsav ntau yam los txo peb lub zog ces nqe Vajlugkub hais tas no txhawb tau peb heev. Nqe no txhais hais tias peb yeej muaj nuj nqis heev rau Yehauvas. Yog Yehauvas twb cia peb teev tiam nws thiab cia peb nyob rau hauv lub qab ntuj tshiab mus ib txhis ces peb yuav tsum tsis txhob ntaus siab yau.

Yog peb tsis ua zoo tshuaj ntsuas ces peb yuav tsis tau txais tej koob hmoov twg? (Saib nqe 15) *

15. (1) Muaj ib Phau Tsom Faj sau tias kom peb saib peb tus kheej li cas? (2) Raws li daim duab nyob rau sab 24, yog peb muab hlob ces peb yuav tsis tau txais tej koob hmoov twg?

15 Nyob rau hauv ib Phau Tsom Faj hais tias: “Peb tsis txhob khav theeb dhau nyob tsam peb ua neeg muab hlob. Los sis peb ho saib peb tus kheej tsis rau nqi dab tsi ces ho txo tau peb lub zog. Tiam sis peb yuav tsum txawj ntsuas tias muaj qho yam peb ua tau zoo, muaj qho yam peb ua tsis tau zoo. Muaj ib tug poj niam ntseeg tau hais li no tias: ‘Kuv tsis yog ib tug neeg phem tiam sis kuv kuj tsis yog ib tug neeg zoo tas tas. Kuv yeej ua tau qho yam zoo qho yam tsis zoo ib yam nkaus li lwm leej lwm tus.’” Yog li ntawd, peb txhua leej txhua tus yuav tau ua zoo tshuaj ntsuas peb tus kheej.

16. Vim li cas Yehauvas thiaj li qhia nws lub tswv yim rau peb?

16 Nyob hauv Vajtswv Txoj Lus, nws yeej nthuav tawm nws lub tswv yim qhia peb. Nws ua li no vim nws xav kom peb muaj kev zoo siab. (Yaxayas 48:17, 18) Txoj kev txiav txim siab zoo tshaj thiab txoj ua rau peb muaj kev kaj siab yog peb ua tej yam zoo rau Yehauvas, tsis yog los ntawm kev muaj txiag nplua nuj, khwv nyiaj khwv txiaj, thiab muab peb tus kheej saib hlob. Cia peb txhua leej txhua tus khaws Yehauvas lub tswv yim mus coj thiab ua rau nws zoo siab.​—Pajlug 23:15.

ZAJ NKAUJ 98 Vajtswv Tshoov Neeg Sau Nws Txojlus

^ Xalaumoos thiab Yexus nkawv ntse tshaj plaws li. Nkawv tej tswv yim puav leej yog Yehauvas muab. Zaj kawm no yuav piav txog Xalaumoos thiab Yexus nkawv ob lub tswv yim uas hais txog nyiaj txiag, kev khwv noj khwv haus thiab txawj tshuaj ntsuas peb tus kheej. Tsis tas li ntawd, peb yuav pom tias thaum cov kwv tij nkauj muam coj raws li phau Vajlugkub qhia tsav tau lawv lub neej npaum li cas.

^ Mus saib Phau Tsom Faj lub 2 Hlis tim 1 xyoo 2015, ntawm lub ntsiab “Txaus Siab Hlo Siv Zog Ua Haujlwm.

^ DAIM DUAB: Ntsaim thiab Thoj nkawv nyob hauv tib lub koom txoos ua ke. Ntsaim siv nws lub sij hawm los tu nws lub tsheb nkaus nkaus xwb. Hos Thoj siv nws lub tsheb thauj cov ntseeg mus tshaj tawm txoj moo zoo thiab mus kev sib txoos.

^ DAIM DUAB: Ntsaim tsis xav kom nws tus thawj coj chim ces thaum twg nws tus thawj kom nws ua hauj lwm ntau tshaj li tsim nyog ua los nws pheej ua. Hos Thoj tsis coj li ntawd. Nws nrog ib tug txwj laus mus txhawb cov ntseeg. Thoj yeej ua zoo qhia rau nws tus thawj coj tias ib lub lim tiam twg thaum yav tsaus ntuj, nws tseg lub sij hawm no mus ua Yehauvas tes hauj lwm.

^ DAIM DUAB: Ntsaim tsuas xav txog nws tus kheej xwb. Thoj ua txhua yam rau Yehauvas hauv nws lub neej, nws thiaj li muaj tej phooj ywg kwv luag coob ua npoj ntws thaum nws mus pab kho lub tsev rau tej rooj sib txoos.