Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 19

Phau Tshwmsim Muaj Li Cas Tiag?

Phau Tshwmsim Muaj Li Cas Tiag?

“Cov neeg uas nyeem phau ntawv no . . . yuav tau nyob kaj siab lug.”​—TSHWMSIM 1:3.

ZAJ NKAUJ 15 Qhuas Yehauvas Leej Tub!

ZAJ NO THAM TXOG DAB TSI? *

1-2. Ua li cas peb ho xav paub tej ntsiab lus hauv phau Tshwmsim?

 MUAJ ib hnub, koj ib tug phooj ywg hais kom koj nrog nws saib nws cov duab. Nyob rau hauv cov duab ntawd, koj pom coob leej ntau tus uas koj tsis tau paub lawv dua li. Tiam sis koj ntsia tseeb tseeb no ua ciav txawm pom koj nyob rau hauv ib daim duab ntawd thiab. Koj txawm xav lis zoj tias daim duab no yees thaum twg tav twg lawm. Koj ntsia mus ntsia los txhua txhua tus uas nrog koj sawv ua ke hauv daim duab ntawd ces koj txawm twv tias tus twg yog tus twg. Daim duab no txawm tib laig koj mus rau lub caij ntawd.

2 Phau Tshwmsim ces yog nkaus daim duab ntawd ntag vim hais tias qhov ib, phau ntawv no yog sau los qhia peb. Nyob rau ntawm Tshwmsim 1:1 hais tias: “Phau ntawv no yog hais txog tej uas Yexus Khetos qhia rau Vajtswv cov tubtxib paub tej uas tshuav tsis ntev tom ntej no yuav muaj tshwm los.” Phau ntawv no tsis yog sau qhia lwm leej lwm tus tiam sis yog sau tsi ntsees rau cov uas teev tiam Yehauvas. Peb uas yog Yehauvas cov tib neeg yeej paub tseeb tseeb lawm hais tias peb muaj ib feem ntawm tej lus faj lem uas tab tom muaj tshwm sim hauv phau ntawv no. Yog li ntawd, thaum peb nyeem phau Tshwmsim no, yeej hais cob coos rau peb ib tug zuj zus.

3-4. Raws li phau ntawv Tshwmsim, tej lus faj lem xaus rau thaum twg thiab yog peb twb paub ntsoov li ntawd lawm peb yuav ua li cas?

3 Qhov ob, peb xav nkag siab tej lus faj lem nyob rau hauv phau ntawv Tshwmsim seb nws yuav xaus rau thaum twg. Tus tub txib Yauhas ua tib zoo qhia txog ncua sij hawm ntawd li no: “Hnub uas yog tus Tswv hnub, [lub hwj huam] los kav tagnrho kuv lub siab.” (Tshwmsim 1:10) Thaum tus tub txib Yauhas sau cov lus no kwv lam li xyoo 96 tom qab Yexus yug, “tus Tswv hnub” tseem tshuav ntev mam li txog. (Mathais 25:14, 19; Lukas 19:12) Raws li cov lus faj lem hauv phau Vajlugkub, tus Tswv hnub pib rau xyoo 1914 thaum Yexus sawv ua vaj ntxwv saum ntuj ceeb tsheej. Tej lus faj lem hauv phau Tshwmsim pib xaus ua ntu zus rau xyoo ntawd los txog rau niaj hnub niam no. Yog li ntawd, peb tab tom nyob phoo ntxuas hauv “tus Tswv hnub”.

4 Yog li ntawd, peb yuav tau tig ntsej los mloog cov lus uas sau nyob rau hauv Tshwmsim 1:3 uas hais tias: “Cov neeg uas nyeem phau ntawv no, cov neeg uas mloog tej lus uas Vajtswv qhia no, thiab ua raws li cov lus uas sau tseg rau hauv phau ntawv no, cov ntawd yuav tau nyob kaj siab lug, rau qhov twb yuav txog lub sijhawm uas tej no yuav muaj tshwm los.” Peb yuav tau muab ‘nyeem’ tuj taws, ‘mloog tej lus uas Vajtswv qhia’, thiab ‘ua raws li cov lus uas sau tseg.’ Tej lus ntawd muaj li cas tiag?

TSHUAJ KOJ TXOJ KEV NTSEEG NTSHIS

5. Phau Tshwmsim qhia kom peb nco ntsoov tshuaj ntshuj ntshis peb txoj kev ntseeg li cas?

5 Nyob rau hauv Tshwmsim tshooj ib, peb pom hais tias Yexus yeej paub txhua yam uas muaj nyob rau tej koom txoos. (Tshwmsim 1:12-16, 20; 2:1) Yexus thiaj li tau tshaj xo nraws rau xya lub koom txoos uas nyob hauv lub xeev Axias. Nyob rau hauv txoj xov uas nws tshaj no, txhawb kom cov ntseeg tshuaj ntshuj ntshis lawv txoj kev ntseeg seb puas tseem khov khwb kho rau Yehauvas. Txoj xov no los haj tseem hais cob coos rau peb txhua leej txhua tus niaj hnub niam no. Peb khaws tau tej no li cas? Peb khaws tau tias Yexus Khetos yeej paub ntsoov tus twg txoj kev ntseeg ruaj khov los tsis ruaj. Nws yog tus thawj, tus tiv thaiv thiab pom txhua yam. Nws paub hais tias peb yuav tau coj li cas, Yehauvas thiaj li pom zoo. Peb yuav tau tshuaj ntshis nws tej lus twg rau niaj hnub niam no?

6. (1) Raws li Tshwmsim 2:3, 4, cov ntseeg nyob hauv lub nroog Efexus muaj teeb meem li cas? (2) Peb khaws tau li cas los ntawm tej no?

6 Nyeem Tshwmsim 2:3, 4. Peb yuav tau tuav rawv peb txoj kev ntseeg rau Yehauvas thaum xub thawj cia. Yexus tshaj xo rau cov ntseeg hauv Efexus tias txawm lawv raug ntau yam kev sim siab los lawv haj tseem thev thiab kub siab lug teev tiam Yehauvas. Txawm li ntawd los, tom qab no lawv txoj kev ntseeg tsuag zuj zus lawm. Yog lawv tsis kam tiag ces lawv yuav coj tsis tau raws li Yehauvas lub siab nyiam. Niaj hnub niam no, Yehauvas tsis yog xav pom tias peb ua ntau ntau yam tiam sis vim li cas peb thiaj ua tej ntawd. Nws xav paub tej nyob nraim nkoos hauv peb lub siab lub ntsws rau qhov nws xav kom peb teev tiam nws vim nws yog peb tus Vajtswv thiab peb ris nws txiaj ntsig.​—Pajlug 16:2; Malakaus 12:29, 30.

7. (1) Raws li Tshwmsim 3:1-3, cov ntseeg nyob hauv lub nroog Xaladis muaj teeb meem li cas? (2) Peb khaws tau li cas los ntawm tej no?

7 Nyeem Tshwmsim 3:1-3. Cia li ras dheev thiab nyob cus ciav. Cov ntseeg nyob hauv lub nroog Xaladis lawv muaj lawv lwm yam teeb meem. Txawm lawv kub siab lug teev tiam Yehauvas yav tag los, niam no lawv cia li ntaug zuj zus lawm. Yexus hu lawv tias cia li “tsim dheev.” Tej no ceeb toom peb li cas? Yehauvas yeej yuav nco ntsoov peb tes hauj lwm. (Henplais 6:10) Tiam sis tsis yog peb ua yav tag los lawm rau Yehauvas es yuav kav rau tam sim no. Txawm peb ua tsis tau npaum li yav tas los, los peb yuav tsum rau siab ntso “ua tus Tswv tes haujlwm” mus txog ntua thaum kawg.​—1 Kauleethaus 15:58; Mathais 24:13; Malakaus 13:33.

8. Raws li Tshwmsim 3:15-17, peb khaws tau li cas los ntawm cov lus xa mus rau cov ntseeg hauv lub nroog Laudikeyas?

8 Nyeem Tshwmsim 3:15-17. Peb yuav tau kub siab thiab teev tiam Yehauvas kom kawg siab kawg ntsws. Yexus cov lus xa mus rau cov ntseeg hauv lub nroog Laudikeyas qhia tias lawv muaj lawv ib yam teeb meem. Lawv txoj kev teev tiam “tsis kub tsis txias.” Yexus hais rau lawv tias lawv “twb tsis muaj ib yam dabtsi li.” Lawv yuav tau muab siab rau ntseeg Yehauvas. (Tshwmsim 3:19) Peb khaws tau tej lus no li cas? Yog peb txoj kev ntseeg txias zuj zus lawm, peb yuav tau ris txiaj ntsig rau txhua yam uas Yehauvas thiab nws lub koom haum tau muab rau peb. (Tshwmsim 3:18) Tsis txhob cia lub neej uas neeg hais tias sov siab ua rau peb muab Yehauvas tso tuaj rau tom tw.

9. Raws li Yexus txoj xov xa mus rau cov ntseeg hauv Penkamus thiab Thiyatilas, qhia kom peb ceev faj txog tej twg?

9 Txav kom deb ntawm tej neeg fav xeeb. Yexus ntuas ib txhia ntseeg uas nyob hauv lub nroog Penkamus vim lawv pheej ua rau sawv daws cais ua pab ua pawg. (Tshwmsim 2:14-16) Yexus qhuas cov ntseeg uas nyob hauv lub nroog Thiyatilas tias lawv txav deb ntawm “dab Ntxwgnyoog tej ntsiab lus uas tsis muaj neeg paub” thiab nws txhawb kom lawv tuav rawv lawv txoj kev ntseeg Yehauvas kom “ruaj ruaj.” (Tshwmsim 2:24-26) Cov ntseeg uas mus mloog tej lus dag ntxias lawm los yuav tau tig rov qab los cuag Yehauvas. Peb khaws tau li cas los ntawm tej no? Tsis txhob ntseeg txhua yam uas qhia tsis raws li Yehauvas qhia rau peb. Cov neeg fav xeeb coj li “lawv yog cov uas ntseeg Vajtswv” tiam sis “lawv yeej tsis ua raws li Vajtswv txoj kevcai.” (2 Timautes 3:5) Yog peb kub siab lug kawm Vajtswv Txoj Lus ces yuav yooj yim rau peb toov tau hais tias qhov twg yog qhov tseeb, qhov twg yog qhov cuav.​—2 Timautes 3:14-17; Yudas 3, 4.

10. Peb khaws tau li cas ntxiv los ntawm Yexus cov lus hais rau cov ntseeg hauv Penkamus thiab Thiyatilas?

10 Peb yuav tau zam txhua yam kev nkauj kev nraug. Cov ntseeg nyob hauv lub nroog Penkamus thiab lub nroog Thiyatilas kuj muaj dua lwm yam teeb meem thiab. Yexus ntuas ib txhia uas nyob hauv ob lub koom txoos no vim lawv tsis tseg txoj kev ua nkauj ua nraug. (Tshwmsim 2:14, 20) Peb khaws tau li cas los ntawm tej no? Txawm peb yuav ua ntau tsav ntau yam rau Yehauvas tau ntev niaj ntau xyoo lawm los, yog peb ua kev nkauj kev nraug ces Yehauvas yuav tsis txais yuav peb txoj kev teev tiam. (1 Xamuyees 15:22; 1 Petus 2:16) Yehauvas xav kom peb ua neeg dawb neeg huv tab txawm lub ntiaj teb yuav ua qias vuab tsuab npaum li cas.​—Efexus 6:11-13.

11. Peb khaws tau ua ntu zus li cas? (Mus saib lub ntsiab “ Khaws Tej Ntsiab Lus No Tseg.”)

11 Peb khaws tau ua ntu zus los txog txij no li cas? Peb yuav tsum tshuaj ntsuas kom peb txoj kev teev tiam haum Yehauvas siab. Yog ib yam twg ntxim hloov los yuav tau hloov, peb thiaj ua qhov zoo qhov yog rau Yehauvas. (Tshwmsim 2:5, 16; 3:3, 16) Yexus tau piav qho yam uas cov ntseeg yuav tau hloov qho me ntsis. Cia peb mus tham txuas ntxiv seb tej ntawd yog dab tsi.

THEV KEV TSIM TXOM

Tom qab Xatas raug pov saum ntuj ceeb tsheej los, nws tsim txom Vajtswv cov tib neeg li cas? (Saib nqe 12-16)

12. Peb khaws tau Yexus cov lus uas xa mus rau cov ntseeg hauv Xaminas thiab Filadefias li cas? (Tshwmsim 2:10)

12 Cia peb mus ua zoo tshuaj Yexus cov lus xa mus rau cov ntseeg hauv lub nroog Xaminas thiab lub nroog Filadefias. Nws txhawb kom lawv sawv khov kho tiv kev tsim txom. Thaum dhau tej no lawd, Yehauvas yuav foom koob hmoov rau lawv. (Nyeem Tshwmsim 2:10; 3:10.) Peb khaws tau li cas los ntawm tej no? Peb twb paub meej tseeb lawm tias peb yuav raug kev tsim txom. Kav tsij thev tiag tsis txhob tsaug leeg. (Mathais 24:9, 13; 2 Kauleethaus 12:10) Vim li cas peb yuav tau cim ntsoov tej lus ceeb toom no cia?

13-14. Raws li Tshwmsim tshooj 12, muaj xwm li cas rau Vajtswv cov tib neeg?

13 Phau Tshwmsim qhia tseg tias Vajtswv cov tib neeg yuav raug tsim txom nyob rau “tus Tswv hnub” uas yog ncua sij hawm peb nyob no ntag. Tshwmsim tshooj 12 qhia tseg tias muaj tsov rog loj heev tom qab Yexus sawv ua Vaj Ntxwv kav saum ntuj ceeb tsheej. Mikhayees uas yog Yexus Khetos thiab nws cov tub rog ntaus yeej Dab Ntxwg Nyoog thiab nws cov dab saum nruab ntug. (Tshwmsim 12:7, 8) Dab Ntxwg Nyoog thiab nws cov dab thiaj raug muab pov los rau hauv ntiaj teb no lawm. Ces yog li ntawd, Dab Ntxwg Nyoog thiab nws cov dab thiaj tau tsim ntau yam kev kub ntxhov. (Tshwmsim 12:9, 12) Ua li, ho muaj xwm li cas los raug Vajtswv cov tib neeg?

14 Nyob hauv phau Tshwmsim kuj qhia tias Dab Ntxwg Nyoog ua li cas ntxiv. Nws mus tsis tau rau saum ntuj ceeb tsheej lawm. Ces yog li ntawd, nws thiaj li pib tsim txom cov xaiv tseg. Lawv yog cov uas sawv cev Vajtswv lub Nceeg Vaj thiab yog cov “muab siab npuab Yexus tej lus qhia.” (Tshwmsim 12:17; 2 Kauleethaus 5:20; Efexus 6:19, 20) Tej lus faj lem no muaj tiav li cas?

15. Leej twg piv txwv txog ob tug tim khawv uas hais nyob rau hauv Tshwmsim tshooj 11, thiab muaj xwm li cas los raug nkawv?

15 Xatas tshoov Vajtswv cov yeeb ncuab los tawm tsam cov kwv tij uas ntaus thawj saib xyuas Yehauvas lub koom haum. Cov kwv tij no piv txwv txog ob tug tim khawv uas phau Tshwmsim hais txog tias nkawv raug tua tuag lawm. * (Tshwmsim 11:3, 7-11) Nyob rau xyoo 1918, yim leej kwv tij uas saib xyuas Yehauvas lub koom haum raug kom thiab muab lawv ntes coj mus kaw dawb dawb do do ntev loo. Raws li neeg pom ces lawv tes hauj lwm tsuas los xaus li ntawd lawm xwb.

16. Muaj dab tsi tshwm sim rau xyoo 1919, thiab txij thaum ntawd los Xatas pheej ua li cas ntxiv?

16 Raws li Tshwmsim tshooj 11 hais txog tib vuag xwb, ‘ob tug tim khawv’ yuav ciaj sawv rov qab los. Qhov lus faj lem no muaj tshwm sim ib xyoos tom qab cov kwv tij raug ntes coj mus kaw. Nyob rau lub 3 Hlis xyoo 1919, luag txawm muab cov kwv tij uas raug ntes coj mus kaw ntawd tso tawm rov qab los thiab tsis tsub txim dab tsi rau lawv ntxiv lawm. Tom qab ntawd, cov kwv tij phwb teg tsog rov qab mus ua Yehauvas tes hauj lwm dua. Txawm lawv kub siab li no los, Xatas pheej tsub kev tsim txom ntxiv rau Vajtswv cov tib neeg tsis cia chaw so yam li ib tug “dej loj loj” los kuav kiag Vajtswv cov tib neeg. (Tshwmsim 12:15) Yog li ntawd, Vajtswv cov tib neeg “yuav tau ua siab ntev thiab muab siab rau ntseeg.”​—Tshwmsim 13:10.

KUB SIAB LUG UA YEHAUVAS TES HAUJ LWM

17. Txawm Xatas tsim txom Vajtswv cov tib neeg heev los lawv tau kev cawm dim li cas?

17 Tshwmsim tshooj 12 qhia hais tias Vajtswv cov tib neeg yuav tau kev cawm dim. Phau Tshwmsim hais tias “av” txawm cia li tawg pleb thiab nqus “cov dej” uas yog kev tsim txom. (Tshwmsim 12:16) Txawm muaj raws nkaus li ntawd uas yog tej neeg txiav plaub ntug txawm cev tes los mus pab Vajtswv cov tib neeg. Ib nplua tag ib nplua tuaj, Yehauvas cov tib neeg txawm yeej ntau ntau ntsuj plaub ces tej no daws tau lawv mus ua Yehauvas tes hauj lwm. (1 Kauleethaus 16:9) Yehauvas tes hauj lwm ntawd yog dab tsi tiag?

Ob txoj xov uas Vajtswv cov tib neeg qhia yog dab tsi tiag? (Saib nqe 18-19)

18. Teg hauj lwm peb ua niaj hnub niam no yog li cas tiag?

18 Yexus faj lem tias Vajtswv cov tib neeg yuav tshaj tawm txog “txoj xov zoo txog Vajtswv txoj kev kav” mus thoob plaws lub ntiaj teb ua ntej lub sim ceeb no kawg. (Mathais 24:14) Thaum lawv mus qhia txoj moo zoo, cov tub txib saum ntuj kuj nrog lawv mus qhia “rau tej neeg uas nyob thoob plaws hauv lub qab ntuj no, tsis hais haivneeg twg, xeem twg thiab cov neeg uas hais yam lus twg.”​—Tshwmsim 14:6.

19. Yehauvas cov tib neeg yuav qhia txog dab tsi ntxiv thiab?

19 Vajtswv cov tib neeg tsis yog qhia txoj moo zoo txog Vajtswv txoj kev kav xwb. Lawv yuav tau txhawb nqa cov tub txib saum ntuj tes hauj lwm uas hais nyob rau hauv Tshwmsim tshooj 8 txog 10. Cov tub txib no tshaj tawm txog ntau yam kev nyuaj siab yuav los raug cov uas tawm tsam Vajtswv txoj kev kav. Yehauvas Cov Tim Khawv tshaj tawm ib txoj xov yam li “lawg thiab hluavtaws” txog Yehauvas txoj kev txiav txim rau Xatas lub sim ceeb. (Tshwmsim 8:7, 13) Txhua leej txhua tus yuav tsum tau paub hais tias lub sim ceeb no yuav kawg tiag tiag li xwv lawv thiaj li pauv tau lawv lub neej thiab dim. (Xefaniyas 2:2, 3) Tib neeg yuav fee plhu tsis xav mloog tiam sis peb yuav tau ua siab tawv qhawv qhia. Nyob rau ncua sij hawm uas muaj kev txom nyem loj kawg nkaus, tib neeg yuav huab yam tsis xav mloog txoj xov uas peb qhia.​—Tshwmsim 16:21.

MLOOG TEJ LUS FAJ LEM

20. Ob zaj kawm txuas ntxiv tom ntej no yuav piav txog dab tsi?

20 Peb yuav tau mloog “cov lus uas sau tseg rau hauv phau ntawv no” rau qhov peb muaj ib feem nyob rau hauv yam li phau Tshwmsim tau qhia tseg. (Tshwmsim 1:3) Peb yuav thev kev tsim txom li cas thiab ua lub siab tawv qhawv qhia tej xov no li cas? Txhob tag kev cia siab, muaj ob txog hau kev yuav pab tau peb. Thawj yam yog, phau Tshwmsim yuav qhia txog Vajtswv cov yeeb ncuab. Yam ob, phau Tshwmsim yuav piav txog tej koob hmoov peb yuav txais yav tom ntej. Ob zaj kawm tom ntej yuav piav txog ob lub ntsiab ntawm no.

ZAJ NKAUJ 32 Tuaj Hlo Yehauvas Tog!

^ Peb nyob rau ncua sij hawm uas phau Tshwmsim tej lus faj lem tab tom xaus lawm tiag. Peb muaj ib feem ntawm tej lus faj lem no li cas? Zaj kawm no thiab ob zag kawm yuav tuaj tom ntej no yuav piav txog phau ntawv Tshwmsim. Peb yuav kawm seb peb yuav ua li cas Yehauvas thiaj li txais yuav tej yam peb ua rau nws.

^ Mus saib Phau Tsom Faj ua lus Askiv lub 11 Hlis tim 15 xyoo 2014, sab 30 ntawm lub ntsiab “Tej Uas Peb Xav Paub” (“Questions From Readers”).