Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 24

Koj Yeej Ncav Cuag Koj Tej Hom Phiaj Ntawm Sab Kev Ntseeg

Koj Yeej Ncav Cuag Koj Tej Hom Phiaj Ntawm Sab Kev Ntseeg

“Peb tsis txhob nkees ua tej haujlwm zoo; yog peb pheej ua tsis tso tseg, muaj ib hnub peb yeej yuav tau sau xwb.”​—KALATIAS 6:9.

ZAJ NKAUJ 84 Cev Tes Hlo

ZAJ NO THAM TXOG DAB TSI? a

1. Peb coob leej ntau tus ua tsis tau dab tsi?

 KOJ puas muaj hom phiaj ntawm sab kev ntseeg tiam sis ho ua tsis tau? b Tsis yog koj ib leeg xwb thiaj ua li ntawd. Xws li muaj ib tug npe hu ua Files (Philip) xav kom nws muaj sij hawm thov Vajtswv tiam sis nws pheej nrhiav tsis tau sij hawm. Muaj dua ib tug hu ua Elikam (Erica) xav kom nws mus raws sij hawm rau qhov kev sib txoos mus qhia Vajlugkub tiam sis txhua zaus nws yeej tuaj lig. Hos muaj dua ib tug hu ua Tomas xav kom nws nyeem thoob plaws phau Vajlugkub tiam sis nws hais tias: “Kuv tsis nyiam nyeem Vajlugkub li. Kuv sim peb zaug tiam sis kuv tsuas nyeem txog ntawm phau Levis Kevcai xwb.”

2. Yog muaj tej hom phiaj uas peb tseem ncav tsis tau cuag, vim li cas peb yuav tsum tsis txhob tag kev cia siab?

2 Tsis txhob rawm tag kev cia siab yog koj muaj hom phiaj es tseem ncav tsis tau cuag. Txawm ib lub hom phiaj yooj yooj yim xwb los yeej yuav siv dag siv zog thiab sij hawm thiaj yuav ua tau. Qhov uas koj xav hais tias koj yuav tau ncav kom cuag koj lub hom phiaj qhia tau tias koj yeej ris txiaj ntsig rau qhov uas koj tau los nrog Yehauvas sib raug zoo thiab xav muab qhov zoo tshaj rau nws xwb. Yehauvas yeej saib txhua yam koj ua muaj nuj nqis thiab nws tsis xav kom koj ua ntau tshaj li koj ua tau. (Phau Ntawv Nkauj 103:14; Mikhas 6:8) Yog li ntawd, nco ntsoov xaiv tej hom phiaj uas koj yuav ncav cuag tau. Tom qab koj xaiv tau ib lub hom phiaj lawm, koj yuav ua li cas koj thiaj ncav cuag lub hom phiaj ntawd? Cia peb mam li mus tham txuas ntxiv.

MUAJ LUB SIAB KUB LUG

Thov kom muaj siab kub lug (Saib nqe 3-4)

3. Vim li cas yuav tau muaj siab kub lug?

3 Thaum peb muaj siab kub lug ces peb yuav ncav cuag peb tej hom phiaj ntawm sab kev ntseeg. Ib tug tib neeg uas muaj siab kub lug yeej yuav ua raws li nws twb tau npaj tseg lawm. Qhov uas peb muaj siab kub lug ntawd zoo ib yam li cov cua ntsawj lub nkoj kom mus txog ntawm qhov uas yuav mus. Yog cov cua pheej ntsawj tsis so ces tus nquam nkoj yeej yuav mus txog chaw. Yog cua ntsawj nplawm ntws ces tej zaum nws kuj yuav mus txog chaw sai tshaj. Zoo ib yam li ntawd, yog peb muaj siab kub lug ces peb yeej yuav ua tau peb tej hom phiaj. Muaj ib tug kwv tij npe hu ua Devem (David) uas nyob rau teb chaws As Xavadaus (El Salvador) hais tias: “Thaum koj muaj siab kub lug ces koj yuav sib zog ntsos ua kom tau thiab yuav tsis pub ib yam dab tsi los txiav txwv tau qhov uas koj yuav ua ntawd.” Yuav ua li cas koj thiaj li muaj lub siab kub lug?

4. Peb thov tau txog dab tsi? (Filipis 2:13) (Saib daim duab.)

4 Thov kom muaj siab kub lug. Yehauvas yeej siv tau nws lub hwj huam dawb huv los pab kom peb muaj lub siab kub lug ncav cuag peb lub hom phiaj. (Nyeem Filipis 2:13.) Muaj qee zaug peb tsuas teem hom phiaj kom tag kev tag cai tiam sis peb tsis muaj lub siab ua kom tau raws li peb twb teem tseg lawm. Muaj ib tug muam npe hu ua Naulina (Norina) nyob rau teb chaws Yunkadas (Uganda). Nws teem lub hom phiaj kom muaj ib tug rau nws mus qhia Vajlugkub rau. Nws tsis muaj siab mus qhia, yeeb vim yog nws xav tias nws txawj tsis txaus. Muaj dab tsi ho pab tau nws? Nws hais tias: “Kuv pib thov Yehauvas txhua txhua hnub kom pab kuv muaj lub siab qhia rau tib neeg. Kuv ua raws li tej uas kuv tau thov rau Yehauvas, kuv thiaj li xyaum kom txawj qhia Vajlugkub. Ob peb lub hlis tom qab ntawd xwb, kuv xam pom tias kuv muaj siab kub lug tuaj lawm. Nyob rau xyoo ntawd, kuv pib qhia Vajlugkub rau ob tug tib neeg.”

5. Peb yuav tau xav txog dab tsi xwv peb thiaj muaj siab kub lug?

5 Xav txog tej uas Yehauvas tau ua rau koj lawm. (Phau Ntawv Nkauj 143:5) Tus tub txib Povlauj xav txog Yehauvas txoj kev hlub uas nplua mias rau nws ces nws thiaj li muaj siab kub lug ua Yehauvas tes hauj lwm. (1 Kauleethaus 15:9, 10; 1 Timautes 1:12-14) Zoo ib yam li ntawd, yog koj yim xav txog tej yam uas Yehauvas tau ua rau koj lawm ces koj yuav yim kub siab lug ua kom tau raws li koj tej hom phiaj. (Phau Ntawv Nkauj 116:12) Cia peb mus piav txog ib tug muam nyob rau teb chaws Hadulas (Honduras) seb nws ua li cas nws thiaj li ncav cuag nws lub hom phiaj ua ib tug tho kev. Nws hais tias: “Kuv xav txog tias Yehauvas hlub kuv npaum li cas thiab nws coj kuv los paub nws cov tib neeg. Nws saib xyuas thiab tiv thaiv kuv. Thaum kuv xav txog tej no mas ua rau kuv txoj kev hlub rau nws loj zuj zus thiab kuv muaj siab kub lug.”

6. Muaj dab tsi ntxiv pab kom muaj siab kub lug?

6 Xav txog tej yam zoo uas koj yuav txais yog koj ncav cuag koj lub hom phiaj. Elikam lub hom phiaj yog kom mus raws sij hawm. Nws hais tias: “Kuv xam pom tias tuaj lig ua rau kuv tu ncua ntau yam. Tiam sis tuaj ntxov, kuv tau nrog cov kwv tij nkauj muam sib txuas lus thiab kuv tau hnov tej lus hais los mus pab kuv nyiam thiab txawj mus qhia Vajlugkub dua.” Elikam xav txog qhov uas tuaj ntxov ntawd pab tau nws npaum li cas, nws thiaj ncav cuag nws lub hom phiaj. Muaj tej yam zoo twg uas koj yuav tau xav txog? Yog tias koj lub hom phiaj yog nyeem Vajlugkub los sis thov Vajtswv ces xav txog tias yuav tsav tau koj txoj kev sib raug zoo nrog Yehauvas npaum li cas. (Phau Ntawv Nkauj 145:18, 19) Yog koj lub hom phiaj yog xyaum ib qho yeeb yam uas Yehauvas muaj ces xav txog tias yuav tsav tau koj txoj kev sib raug zoo nrog lwm tus li cas rau li cas. (Kaulauxais 3:14) Muab txhua yam uas yuav pab tau koj ncav cuag koj lub hom phiaj sau tseg cia. Nco ntsoov ib sij mus saib daim ntawv ntawd ib zaug. Tomas hais tias: “Yog kuv yim paub tias vim li cas kuv yuav tau ncav cuag kuv lub hom phiaj ces kuv yim ua kom tau.”

7. Ua li cas Huliaus thiab nws tus poj niam thiaj li ncav cuag nkawd lub hom phiaj?

7 Lauj sij hawm nrog cov uas yuav pab tau koj. (Pajlug 13:20) Huliaus (Julio) thiab nws tus poj niam nkawd xav mus tshaj tawm txoj xov zoo ntau dua. Nws hais tias: “Wb nrog cov phooj ywg uas txhawb wb kom ncav cuag wb lub hom phiaj thiab wb kuj qhia rau lawv tias wb lub hom phiaj yog li cas rau li cas. Muaj coob leej twb ua dua lawm ces lawv kuj qhia tias yuav ua li cas rau li cas wb thiaj ua tau. Wb cov phooj ywg ntawd kuj nug seb wb lub hom phiaj mus li cas lawm thiab lawv kuj hais lus txhawb wb lub zog.”

THAUM TSIS MUAJ SIAB

Ua tej yam uas yuav ncav cuag koj lub hom phiaj (Saib nqe 8)

8. Muaj li cas xwb yog tias peb tsuas ua tej hom phiaj thaum peb muaj siab kub lug xwb? (Saib daim duab.)

8 Muaj qee lub sij hawm peb yeej tsis muaj siab ua dab tsi li. Qhov no puas yog txhais tau tias peb tsis tas ua raws li peb lub hom phiaj? Tsis muaj tseeb li ntawd. Cia peb muab ua piv txwv li no tias: Cua yeej ntsawj tau ib lub nkoj mus txog chaw. Tiam sis qee tsam, cua kuj ntaug lawm thiab qho hnub yeej tsis muaj ib qho cua li. Qhov no tsis txhais tias tus nquam nkoj yuav nyob twj ywm rau ib thaj chaw. Muaj ib txhia nkoj kuj muaj cav hos muaj ib txhia kuj muaj pas nquam nkoj. Tus neeg caij nkoj kuj siv tau tej no los pab kom nws mus txog chaw. Qhov uas peb muaj siab kub lug zoo ib yam li cov cua. Muaj qee lub caij peb kuj tsis muaj siab ua dab tsi li. Yog peb tsuas tos thaum muaj siab kub lug xwb peb mam ua raws li peb lub hom phiaj ces tej zaum peb yuav ncav tsis cuag li. Zoo ib yam li tus neeg caij nkoj ntawd siv lwm yam kom pab nws mus txog chaw, peb haj tseem ncav cuag peb lub hom phiaj tab txawm peb tsis muaj siab kub lug ua dab tsi. Tej zaum yuav tsis yooj yim kiag li tiam sis koj yuav zoo siab heev thaum koj ncav cuag koj lub hom phiaj lawm. Cia peb mus tham txog lo lus nug uas tej zaum nyob nraim nkoos hauv koj nruab siab.

9. Piav seb peb puas yuav peem tiag ua kom tau peb lub hom phiaj tab txawm peb tsis muaj siab xav ua.

9 Yehauvas xav kom peb teev tiam nws kaj siab lug thiab zoo siab hlo. (Phau Ntawv Nkauj 100:2; 2 Kauleethaus 9:7) Yog li ntawd, peb puas yuav peem tiag ua kom tau raws li peb lub hom phiaj tab txawm peb tsis xav ua? Tus tub txib Povlauj hais tias: “Kuv niaj hnub tswj rawv kuv lub cev.” (1 Kauleethaus 9:25-27) Povlauj yuam nws tus kheej ua qhov zoo qhov yog tab txawm nws tsis muaj siab ua. Yehauvas yeej txaus siab rau txhua yam uas Povlauj ua thiab muab nqi zog rau nws.​—2 Timautes 4:7, 8.

10. Txawm koj tsis muaj siab ua dab tsi los yog koj peem kam tiag ua koj lub hom phiaj yuav pab tau koj li cas?

10 Yehauvas yeej zoo siab kawg li thaum nws pom peb ua npaum li peb ua tau kom ncav cuag peb lub hom phiaj tab txawm peb tsis muaj siab ua dab tsi. Nws paub tias qhov peb ua tsis yog vim peb nyiam qhov uas peb ua ntawd tiam sis peb ua vim peb muaj kev hlub rau nws. Zoo ib yam li Yehauvas tau foom koob hmoov rau Povlauj, nws yeej yuav foom koob hmoov rau tej peb ua thiab. (Phau Ntawv Nkauj 126:5) Thaum peb tau txais Yehauvas tej koob hmoov ces peb kuj yuav kub siab lug tuaj. Muaj ib tug muam nyob rau teb chaws Phaulees (Poland) hu ua Luxinas (Lucyna) hais tias: “Muaj qee lub sij hawm kuv nkees nkees ua rau kuv tsis xav mus qhia Vajlugkub li. Tiam sis tom qab kuv mus qhia Vajlugkub tag mas ua rau kuv zoo siab heev.” Cia peb mam li mus piav seb peb yuav ua li cas yog peb tsis muaj siab ua dab tsi.

11. Yehauvas pab tau peb txawj tswj peb lub siab li cas?

11 Thov Vajtswv kom txawj tswj lub siab. Tswj lub siab yog tswj tej yam peb ua thiab tej uas peb xav. Tsis tas li ntawd, kuj hais txog kom peb tswj tsis txhob mus ua tej yam phem los sis peb yuav tau tswj xwv peb thiaj ua tej yam zoo rau tej ntwb ntu uas nyuaj rau peb ua los sis peb tsis xav ua. Nco ntsoov tias Yehauvas lub hwj huam dawb huv pab tau kom peb tswj taus peb lub siab. Yog li ntawd, peb yuav tau thov Yehauvas kom nws muab lub hwj huam dawb huv rau peb. (Lukas 11:13; Kalatias 5:22, 23) Devem tau hais tias kev thov pab tau nws kawg li. Nws xav kom nws kawm Vajlugkub nws tus kheej ntau dua. Nws hais tias: “Kuv thov Yehauvas pab kom kuv txawj tswj lub siab. Yehauvas thiaj pab kuv ces kuv thiaj kawm nws Txoj Lus tsis tu ncua.”

12. Lub hauv paus ntsiab lus hauv Tej Lus Qhia 11:4 pab tau kom peb ncav cuag peb tej hom phiaj ntawm sab kev ntseeg li cas?

12 Tsis txhob tos kom zoo caij zoo nyoog tso. Nyob rau lub qab ntuj no yeej tsis muaj ib lub caij uas yuav zoo caij zoo nyoog. (Nyeem Tej Lus Qhia 11:4.) Muaj ib tug kwv tij npe hu ua Danyaus (Dayniel) hais tias: “Yeej tsis muaj ib lub caij lub nyoog zoo li. Tsis txhob tos, kav tsij pib ua xwb.” Muaj ib tug kwv tij nyob teb chaws Yunkadas hu ua Phos (Paul) hais tias kom tsis txhob laug sij hawm. Nws hais tias: “Tab txawm muaj ub muaj no khuam cheem los yog peb cia li pib ua kiag, Yehauvas thiaj yuav foom koob hmoov tau rau peb.”​—Malakis 3:10.

13. Qhov uas peb xyaum ua tej yam me me pab tau peb li cas?

13 Pib me me. Peb tsis muaj siab ua dab tsi, yeeb vim yog peb teem tseg tej lub hom phiaj loj loj uas peb ua tsis tau. Yog tias koj ua ib yam li no ces teem tseg tej lub hom phiaj kom me zog. Yog koj lub hom phiaj yog xyaum Yehauvas ib qho yeeb yam twg ces xyaum ua ib qho me ntsis zuj zus. Yog tias koj lub hom phiaj yog nyeem phau Vajlugkub kom thoob plaws ces teem sij hawm luv luv los nyeem tsawg tsuag xwb. Tomas xav siv ib xyoos los nyeem kom thoob plaws phau Vajlugkub tiam sis tsis yooj yim rau nws ua li ntawd kiag li. Nws hais tias: “Kuv xam pom hais tias ua li no nrawm rau kuv dhau li lawm. Yog li ntawd, kuv thiaj txiav txim siab nyeem ob peb nqes rau ib hnub thiab xav txog tej uas kuv nyeem ntawd.” Tom qab Tomas nyiam nyeem zuj zus tuaj lawm ces nws kuj nyeem ntev zog. Tsis ntev xwb nws nyeem tag phau Vajlugkub lawm. c

TSIS TXHOB TAG KEV CIA SIAB

14. Muaj dab tsi tshwm sim ua rau peb ua tsis tau raws li peb lub hom phiaj?

14 Txawm peb muaj siab thiab tswj peb tus kheej npaum li cas los muaj qee zaug muaj ub muaj no los cuam tshuam. Xws li peb tsis paub hais tias yuav muaj xwm txheej thaum twg los raug peb. (Tej Lus Qhia 9:12) Peb kuj ntsib kev nyuaj siab ntxhov plawv ua rau peb qaug zog thiab tsis muaj siab ua dab tsi. (Pajlug 24:10) Vim peb yog noob txaug neeg txhaum, tej thaum peb yuav ua tsis tau txhua yam zoo ces haj tseem yuav ua rau peb ncav tsis cuag peb lub hom phiaj. (Loos 7:23) Los sis tej thaum peb nkees nkees. (Mathais 26:43) Puas muaj dab tsi pab tau peb rau tej ntwb ntu zoo li no?

15. Piav seb yog tias muaj dab tsi cuam tshuam es peb ua tsis tau peb tej hom phiaj, puas yog cia li tsum es tsis ua ntxiv lawm. (Phau Ntawv Nkauj 145:14)

15 Nco ntsoov tias thaum muaj dab tsi cuam tshuam tsis yog peb ua tsis tau. Nyob hauv phau Vajlugkub hais tias peb yeej yuav ntsib ntau yam teeb meem thiab kev nyuaj siab. Tsis tas li ntawd, kuj hais ntxiv tias txawm peb ntog lawm los peb yeej sawv tau rov qab yog peb muaj Yehauvas ua tus pab. (Nyeem Phau Ntawv Nkauj 145:14.) Kwv tij Files tau hais li no txog kev vam meej tias: “Qhov kuv ua tau zoo tsis yog nyob ntawm seb kuv ntog pes tsawg zaus. Tiamsis nyob ntawm seb kuv sawv pes tsawg zaus.” Tsis tas li ntawd Devem hais tias: “Kuv saib tej yam los cuam tshuam ntawd tsis yog los tav kuv txoj hau kev tiam sis yog caij nyoog zoo rau kuv qhia Yehauvas tias kuv hlub nws npaum li cas.” Qhov uas peb rau siab ntso ua kom tau raws li peb lub hom phiaj tab txawm muaj ub muaj no cuam tshuam qhia tias peb xav ua haum Yehauvas siab. Ntshe Yehauvas zoo siab heev thaum nws pom koj haj tseem kub siab lug ua raws li koj lub hom phiaj!

16. Tej yam uas cuam tshuam qhia tau peb li cas?

16 Kawm los ntawm tej yam cuam tshuam es ua rau koj ncav tsis cuag koj lub hom phiaj. Ua zoo xav seb vim li cas ho muaj tej ntawd los cuam tshuam thiab rov tshuaj koj tus kheej li no tias, ‘Kuv puas ua tau lwm yam kom zam tau tej yam uas los cuam tshuam ntawd?’ (Pajlug 27:12) Tej thaum muaj tej qho los cuam tshuam ua rau koj xam pom tias lub hom phiaj koj teem ntawd, koj yeej ncav tsis cuag. Yog tias muaj li no rau koj, rov qab ua zoo tshuaj koj lub hom phiaj seb puas tseem zoo rau koj ua los tsis zoo. d Yog koj ncav tsis cuag lub hom phiaj koj teem tseg ntawd los Yehauvas yeej yuav tsis xav li cas.​—2 Kauleethaus 8:12.

17. Vim li cas peb yuav tau nco ntsoov tej yam peb twb tau ua los lawm?

17 Nco ntsoov tej yam uas koj tau ua los lawm. Nyob hauv phau Vajlugkub hais tias “Vajtswv yog tus ncaj ncees! Nws yeej yuav nco ntsoov tej haujlwm uas nej tau ua los lawm.” (Henplais 6:10) Yog li ntawd, koj yuav tau nco ntsoov tib yam nkaus. Yog koj xav txog tej uas koj twb ua tag los lawm yuav pab tau koj txoj kev sib raug zoo nrog Yehauvas kom loj zuj zus ntxiv, mus qhia lwm tus txog Yehauvas los sis ua kev cai raus dej. Zoo ib yam li yav tas los lawm koj twb ncav cuag koj tej hom phiaj ntawm sab kev ntseeg, koj yeej yuav ncav cuag koj lub hom phiaj tom ntej no tib yam nkaus.​—Filipis 3:16.

Kam tiag thiab nco ntsoov saib ub saib no (Saib nqe 18)

18. Peb yuav tau nco ntsoov li cas thaum peb tab tom ua raws li peb lub hom phiaj? (Saib daim duab.)

18 Yog muaj Yehauvas ua tus pab koj lawm ces koj yeej yuav ncav cuag koj lub hom phiaj tib yam li tus neeg caij nkoj mus txog qhov chaw nws mus ntawd. Nco ntsoov tias ib co neeg caij nkoj yeej nyiam saib ub saib no thiab. Zoo ib yam li ntawd, thaum koj tab tom ua kom tau raws li koj lub hom phiaj ntawm sab kev ntseeg, nco ntsoov tej uas Yehauvas tau ua los pab koj thiab nws tau foom koob hmoov li cas rau koj. (2 Kauleethaus 4:7) Yog koj peem kam tiag tsis txhob tso tseg ces koj yuav tau txais koob hmoov ntau tshaj no ntxiv.​—Kalatias 6:9.

ZAJ NKAUJ 126 Ceev Faj Zov, Sawv Ruaj Nreeg, Ruaj Khov

a Yehauvas lub koom haum yeej txhawb kom peb muaj hom phiaj ntawm sab kev ntseeg. Tiam sis yog peb twb muaj hom phiaj lawm es ho ua tsis tau, zaj kawm no yuav pab kom peb ncav cuag peb tej hom phiaj.

b TXHAIS TAWM: Hom phiaj ntawm sab kev ntseeg yog tej yam uas koj kub siab lug ua kom tau los teev tiam Yehauvas thiab ua rau nws zoo siab. Xws li koj muaj hom phiaj xyaum ib qho yeeb yam uas Yehauvas muaj los sis tej yam koj ua los mus teev tiam Yehauvas xws li nyeem Vajlugkub, kawm Vajlugkub ib leeg los sis mus qhia txoj xov zoo.

d Yog xav paub ntxiv, mus saib Phau Tsom Faj lub 7 Hli tim 15 xyoo 2008 ntawm lub ntsiab Cultivate Reasonable Expectations, and Be Joyful ua lus Askiv.