Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 23

Tsis Txhob Cia Yehauvas Tus Nplaim Taws Tuag

Tsis Txhob Cia Yehauvas Tus Nplaim Taws Tuag

“[Txoj kev hlub] cig ib yam li nplaim taws thiab kub ib yam hluavtaws.”​—XALUMOOS TEJ NKAUJ 8:6.

ZAJ NKAUJ 131 Yam Uas Vajtswv Muab Lo Ua Ke

ZAJ NO THAM TXOG DAB TSI? a

1. Nyob hauv phau Vajlugkub hais txog kev hlub li cas?

 KEV sib hlub “cig ib yam li [Yehauvas tus] nplaim taws thiab kub ib yam hluavtaws. Muab dej tua los tsis tau; dej huam tuaj nyab los yeej tsis tuag.” b (Xalumoos Tej Nkauj 8:6, 7) Ob nqes Vajlugkub no piav tau txoj kev sib hlub zoo kawg nkaus li! Cov lus no txhawb cov txij nkawm li no tias: Neb txoj kev sib hlub yeej nyob tau mus ib txhis.

2. Ib khub txij nkawm twg yuav tau ua li cas nkawd txoj kev sib hlub thiaj tsis txias?

2 Qhov uas ib khub txij nkawm twg txoj kev sib hlub yuav kav mus li los nyob ntawm nkawd ob leeg. Muab ua piv txwv li no tias zoo yam li ib lub cub tawg cig ntsa thuav yog tias pheej tsij taws tsis so rau. Tiam sis yog thaum twg tsis tsij taws lawm ces yuav txawj tuag zuj zus. Ib khub txij nkawm twg txoj kev sib hlub yuav ruaj khov khwb kho zoo ib yam li ntawd yog tias nkawd pheej kho ntshuj ntshis nkawd txoj kev txij nkawm. Muaj qee lub sij hawm ib khub txij nkawm twg yeej xav tias nkawd txoj kev sib hlub txias zuj zus lawm, yeeb vim yog muaj kev txhawj xeeb txog nyiaj txiag, kev noj qab haus huv los sis tu tub tu kiv. Yog tias koj muaj txij nkawm lawm, koj yuav ua li cas “[Yehauvas tus] nplaim taws” thiaj li cig ntsa thuav rau hauv koj lub neej? Nyob rau hauv zaj kawm no yuav piav txog peb txoj hau kev los mus pab neb txoj kev txij nkawm kom nyob ruaj khov thiab ua neej nyob sov siab so. c

TSAV KOJ TXOJ KEV SIB RAUG ZOO NROG YEHAUVAS

Zoo yam li Yauxej thiab Maivliag, ib khub niam txiv twg yuav tau muaj ib txoj kev sib raug zoo nrog Yehauvas kom ruaj khov khwb kho (Saib nqe 3)

3. Qhov uas muaj ib txoj kev sib raug zoo nrog Yehauvas kom ruaj khov khwb kho pab tau txoj kev txij nkawm li cas? (Tej Lus Qhia 4:12) (Saib daim duab.)

3 Yuav kom “[Yehauvas tus] nplaim taws” cig tsis tuag, tus txiv thiab tus niam yuav tau tsav nkawd txoj kev sib raug zoo nrog Yehauvas kom ruaj khov khwb kho. Txoj kev sib raug zoo no ho pab tau nkawd lub neej li cas? Thaum khub niam txiv ntawd saib nkawd txoj kev sib raug zoo nrog Yehauvas muaj nuj nqis ces nkawd yuav txaus siab hlo ua raws li tej lus nws qhia xwv nkawd thiaj kho tau tej teeb meem hauv nkawd lub neej. (Nyeem Tej Lus Qhia 4:12.) Cov uas muaj kev ntseeg yuav ua npaum li lawv ua tau kom xyaum tau Yehauvas thiab nws tej yeeb yam xws li ua siab dawb siab zoo, ua siab ntev, thiab ib tug zam txim rau ib tug. (Efexus 4:32–5:1) Yog nkawd ob leej coj yam li no yuav ua rau nkawd txoj kev sib hlub loj zuj zus. Muaj ib tug muam npe hu ua Linam (Lena) sib yuav tshaj li 25 lub xyoos tau hais li no tias, “Yeej yooj yim rau yus hlub thiab hwm ib tug neeg uas muaj kev ntseeg.”

4. Vim li cas Yehauvas ho xaiv Yauxej thiab Maivliag ua tus Mexiyas niam thiab txiv?

4 Cia peb mus tham txog ib khub niam txiv uas nyob hauv phau Vajlugkub. Thaum Yehauvas yuav tau xaiv ib khub niam txiv los mus ua tus Mexiyas niam thiab txiv, tag nrho Daviv cov xeeb ntxwv, nws xaiv Yauxej thiab Maivliag nkawd. Vim li cas nws ho xaiv nkawd? Vim nkawd muaj kev sib raug zoo nrog Yehauvas thiab nws paub hais tias nkawd yuav ua nkawd lub neej kom haum nws siab. Cov txij nkawm, nej khaws tau dab tsi los ntawm Yauxej thiab Maivliag nkawd tus yam ntxwv?

5. Cov txiv tsev yuav tau xyaum Yauxej tus yam ntxwv li cas?

5 Qhov uas Yauxej ua siab sib sib thiab mloog Yehauvas lus pab tau nws ua ib tug txiv tsev zoo heev. Muaj peb zaug Vajtswv hais rau nws kom pab nws tsev neeg. Txhua zaus nws yeej mloog tab txawm tsis yooj yim rau nws ua. (Mathais 1:20, 24; 2:13-15, 19-21) Vim Yauxej mloog Yehauvas lus, Yauxej thiaj tiv thaiv, txhawb, thiab saib xyuas tau Maivliag. Qhov uas Yauxej ua li no tej zaum ua rau Maivliag yim huab hlub thiab saib taus nws. Cov txiv tsev yeej xyaum tau Yauxej es saib seb tej lus hauv phau Vajlugkub pab tau lawv lub cuab lub yig li cas rau li cas. d Yog koj mloog cov lus no es hloov koj lub neej ces qhia tias koj hlub koj tus poj niam thiab yuav kho tau neb txoj kev txij nkawm. Muaj ib tug muam nyob teb chaws Vanuatu sib yuav tshaj li 20 lub xyoos lawm tau hais tias: “Thaum kuv tus txiv ua raws li Yehauvas tej lus qhia, kuv hwm nws heev dua. Kuv tsis txhawj thiab kuv tso siab tias nws yuav txiav txim rau qhov zoo.”

6. Cov niam tsev khaws tau Maivliag tus yam ntxwv li cas?

6 Maivliag yeej muaj kev sib raug zoo nrog Yehauvas. Nws yeej tuav rawv nws txoj kev ntseeg, nws tsis tos nws tus txiv. Nws kuj paub Vajtswv Txoj Lus zoo zoo. Nws xav ntsoov thiab khaws tej lus ntawd rau nruab siab. (Lukas 2:19, 51) Maivliag txoj kev sib raug zoo nrog Yehauvas no pab tau nws ua ib tug niam tsev tab cuab. Niaj hnub nim no los ntau tus niam tsev yeej xyaum ua ib yam li Maivliag thiab. Xws li muaj ib tug muam hu ua Emikaus (Emiko) hais tias: “Thaum kuv tsis tau muaj cuab muaj yig, kuv yeej teem kom muaj caij kawm Vajtswv Txoj Lus. Tom qab kuv yuav txiv lawm, kuv xam pom tias kuv tus txiv niaj zaug thov Vajtswv thiab ua tus coj ces kuv pheej tos nws lawm xwb. Kuv yuav tau tsav kuv txoj kev sib raug zoo nrog Yehauvas es tsis txhob tos kuv tus txiv vim nyias yuav tau ris nyias lub nra. Yog li ntawd, tam sim no kuv thiaj lauj sij hawm los thov Vajtswv, nyeem Vajlugkub, thiab xav txog tej uas kuv tau nyeem.” (Kalatias 6:5) Cov niam tsev kav tsij rau siab ntso tsav nej txoj kev sib raug zoo nrog Yehauvas. Thaum nej cov txiv pom li no lawv yuav zoo siab heev thiab huab yam hlub nej.​—Pajlug 31:30.

7. Cov txij nkawm khaws tau Yauxej thiab Maivliag nkawd tus yam ntxwv li cas txog qhov uas teev tiam Vajtswv ua ke?

7 Yauxej thiab Maivliag yeej sib pab nroos kom nkawd txoj kev sib raug zoo nrog Yehauvas nyob ruaj khov khwb kho. Nkawd paub hais tias yeej tseem ceeb heev uas ib tse tib neeg yuav tau teev tiam Yehauvas ua ke. (Lukas 2:22-24, 41; 4:16) Yeej tsis yooj yim thaum nkawd tsev neeg loj zuj zus tuaj lawm tiam sis lawv kuj niaj zaug teev tiam Yehauvas ua ke thiab. Nkawd tso tau ib tug yam ntxwv zoo heev rau tej txij nkawm niaj hnub nim no tau xyaum. Yog koj muaj me tub me nyuam yam li Yauxej thiab Maivliag nkawd, tej zaum yeej tsis yooj yim mus kev sib txoos los sis lauj sij hawm los pe hawm Vajtswv ua ke. Tsis tas li ntawd, tej zaum haj tseem yuav nyuaj rau neb ob niam txiv kawm Vajlugkub los sis thov Vajtswv ua ke. Nco ntsoov tias yog neb teev tiam Yehauvas ua ke ces yuav pab tau neb txoj kev sib raug zoo nrog Yehauvas thiab neb txoj kev txij nkawm. Yog li ntawd, muab txoj kev teev tiam Yehauvas saib kom loj.

8. Qhov uas tsev neeg pe hawm Vajtswv ua ke pab tau tej txij nkawm uas tsis sib haum li cas?

8 Los zaum ua ke pe hawm Vajtswv ua ib tse neeg mas yeej tsis yooj yim li yog ob niam txiv muaj kev tsis sib haum xeeb. Thaum zoo li no ces nco ntsoov saib los sis ua tej yam luv luv uas neb ob niam txiv nyiam xwb. Yog neb xyaum ua li no yuav txhawb tau neb txoj kev txij nkawm thiab kom neb muaj lub siab pe hawm Yehauvas ua ke.

LAUJ SIJ HAWM UA KE

9. Vim li cas tus txiv thiab tus niam yuav tau lauj sij hawm ua ke?

9 Cov txij nkawm, qhov uas neb txoj kev txij nkawm yuav tawg paj txi txiv yog qhov uas neb lauj sij hawm los ua ke. Yog neb ua li no ces ib leeg yuav tsis cais ib leeg. (Chivkeeb 2:24) Kaum tsib lub xyoos dhau los lawm, Lulam (Ruslam) thiab Lilia tau sib sau los ua neej. Lilia tau hais tias: “Wb xam pom tias wb ob niam txiv yeej tsis tshua muaj sij hawm los nyob ua ke npaum li wb xav tau. Wb tsuas niaj hnub mus ua hauj lwm, tu vaj tu tsev, thiab tu tub tu kiv xwb. Wb xam pom tias yog wb tsis lauj sij hawm los ua ke ces ntev mus ntev tuaj, wb yuav sib nrug zuj zus.”

10. Cov txij nkawm yuav siv lub hauv paus ntsiab lus ntawm Efexus 5:15, 16 hauv lawv lub neej li cas?

10 Cov txij nkawm yuav tau ua li cas xwv lawv thiaj muaj sij hawm los nyob ua ke? Neb yuav tau lauj sij hawm los sis teem sij hawm los ua ke. (Nyeem Efexus 5:15, 16.) Muaj ib tug kwv tij nyob rau hauv lub teb chaws Nai Ntsaw Lia (Nigeria) hu ua Uxodus (Uzondu) hais tias: “Thaum kuv teem sij hawm ua ub ua no, kuv kuj tseg ib qho sij hawm rau kuv poj niam wb nyob ua ke thiab kuv saib qhov uas wb ua ke ntawd tseem ceeb heev.” (Filipis 1:10) Hos muaj ib tug saib xyuas thaj tsam tus poj niam hauv teb chaws Maudauva (Moldova) hais tias: “Thaum kuv tus txiv mus ua nws tej hauj lwm lawm, kuv kuj siv lub sij hawm ntawd los ua kuv tej hauj lwm thiab, xwv wb thiaj muaj sij hawm los nyob ua ke tom qab wb ua hauj lwm tag.” Yuav ua li cas xwb yog hais tias neb ob lub sij hawm tsis sib dhos?

Muaj tej yam twg neb ua tau ua ke? (Saib nqe 11-12)

11. Akilas thiab Paxilas ua dab tsi ua ke?

11 Tej txij nkawm kuj xyaum tau Akilas thiab Paxilas nkawd. Muaj coob leej ntau tus ntseeg yeej ris nkawd txiaj ntsig kawg li. (Loos 16:3, 4) Txawm phau Vajlugkub tsis piav ntau yam txog nkawd txoj kev txij nkawm los yeej hais txog qhov uas nkawd ua hauj lwm, qhia txoj xov zoo, thiab pab lwm tus ua tib ke. (Tes Haujlwm 18:2, 3, 24-26) Nyob hauv phau Vajlugkub thaum hais txog Akilas thiab Paxilas, yeej hais txog nkawd ob leeg ua tib ke.

12. Tus txiv thiab tus niam yuav tau ua dab tsi xwv nkawd thiaj tau ua ke? (Saib daim duab.)

12 Cov txij nkawm xyaum tau Akilas thiab Paxilas nkawd li cas? Xav seb muaj dab tsi koj thiab koj tus txij nkawm ua tau ua ke es tsis yog ib leeg ua xwb. Xws li Akilas thiab Paxilas mus tshaj tawm txoj xov zoo ua ke, ua li neb puas ua li ntawd thiab? Tej zaum neb ua tsis tau ib txog hauj lwm tiam sis neb puas tu vaj tu tsev ua ke? (Tej Lus Qhia 4:9) Yog neb sib pab ces yuav ua rau neb sib raug zoo thiab neb yuav muaj sij hawm los sib tham lus ua ke. Muaj ib tug kwv tij hu ua Lanpaw (Robert) thiab nws poj niam hu ua Leedas (Linda) tau sib yuav tshaj 50 tawm lub xyoos lawm. Lanpaw hais tias: “Wb tsis muaj sij hawm mus ncig ua si tiam sis thaum kuv ntxuav tais diav, kuv tus poj niam los muab cov tais diav so. Los sis thaum kuv txiav nroj nraum zoov, nws tuaj nyob ntawm kuv ib sab mas ua rau kuv zoo siab kawg li. Ua ub ua no ua ke yeej pab tau wb txoj kev txij nkawm heev thiab wb txoj kev sib hlub yeej loj zuj zus ntxiv.”

13. Yuav kom ob niam txiv sib koom siab, nkawd yuav tau ua dab tsi?

13 Nco ntsoov tias nyob ua ke xwb yeej ua tsis tau kom neb sib koom siab. Muaj ib tug niam tsev nyob rau teb chaws Nplaxi (Brazil) hais tias: “Niaj hnub nim no muaj ntau yam los tab kaum ua rau cov niam txiv xav hais tias niaj hnub nyob hauv tsev ces twb yog ua ke lawm. Kuv xam pom tias nyob ua ke hauv tsev yeej zoo kawg li tiam sis yuav tau nrog tus txij nkawm sib txuas lus.” Muaj dua ib tug kwv tij hu ua Nplunaum (Bruno) thiab nws tus poj niam Thes (Tays) ib leeg yeej xam pom ib leeg. Nplunaum hais tias: “Thaum wb muaj sij hawm, wb tsis kov wb ob lub xov tooj tiam sis ib leeg nrog ib leeg sib txuas lus ua ke.”

14. Yog tias ib khub txij nkawm twg tsis xav lauj sij hawm los nyob ua ke, nkawd yuav tau ua li cas?

14 Yog tias koj thiab koj tus txij nkawm tsis xav lauj sij hawm ua ke, puas yog vim neb nyias nyiam nyias lawm ib yam los sis ib leeg pheej ua xeeb txob rau ib leeg? Neb yuav tau ua li cas? Zoo ib yam li lub cub tawg yeej tsis cig ntsa thuav sam sid, tiam sis yuav tau maj mam rauv ces cov nplaim mam li loj zuj zus tuaj. Zoo ib yam li ntawd, txhua hnub neb kuj lauj me ntsis sij hawm los nyob ua ke. Nco ntsoov ua tej yam neb ob leeg nyiam, tsis txhob ua tej yam yuav ua rau neb sib cav sib ceg. (Yakaunpaus 3:18) Pib ua tej yam me me ua ke ces neb txoj kev sib hlub yeej yuav rov qab loj tuaj.

IB LEEG SAIB TAUS IB LEEG

15. Vim li cas ib leeg saib taus ib leeg ho pab tau txoj kev txij nkawm?

15 Ib leeg saib taus ib leeg yeej tseem ceeb heev rau txoj kev sib yuav. Nws zoo li cov pa tshuab lub cub tawg kom cig ntsa thuav. Yog tsis muaj pa tshuab ces lub cub tawg yuav tuag. Zoo ib yam li ntawd, yog ib leeg saib tsis taus ib leeg ces tsis ntev xwb txoj kev sib hlub yuav tsuag zuj zus mus. Tiam sis yog tias tus txiv thiab tus niam ib leeg saib taus ib leeg ces nkawd txoj kev sib hlub yeej yuav loj zuj zus. Nco ntsoov tias tsis yog qhov uas koj hais tias koj saib taus koj tus txij nkawm tiam sis yuav tsum yog koj tus txij nkawm hais tias koj saib taus nws. Phenis (Penny) thiab Ales (Aret) tau sib yuav tshaj li 25 lub xyoos. Phenis hais tias: “Wb ib leeg saib taus ib leeg ua rau wb muaj kev sov siab nyob hauv lub tsev. Wb ib leeg qhib siab lug hais lus rau ib leeg tsis ntshai rau qhov wb xam pom tias wb tej lus hais ntawd puav leej tseem ceeb.” Yog li ntawd koj yuav ua li cas koj tus txij nkawm thiaj paub tias koj saib taus nws? Cia peb mam li mus tham txog Anplahas thiab Xalas nkawd tus yam ntxwv.

Ib tug txiv tsev uas ntseeg Yehauvas yuav tau saib taus nws tus poj niam thiab ua tib zoo mloog tus poj niam tej lus (Saib nqe 16)

16. Cov txiv tsev khaws tau Anplahas tus yam ntxwv li cas? (1 Petus 3:7) (Saib daim duab.)

16 Anplahas saib taus Xalas. Nws kuj mloog Xalas thiab saib taus tej uas Xalas xav. Muaj ib zaug Xalas ntxhov siab kawg li, nws kuj liam Anplahas thiab. Ua li Anplahas puas cem nws npau taws vog? Anplahas tsis ua li ntawd vim nws paub hais tias Xalas yog ib tug poj niam uas mloog nws lus heev thiab txhawb nqa nws. Anplahas mloog tej uas nws hais thiab muab qhov teeb meem ntawd kho. (Chivkeeb 16:5, 6) Peb khaws tau li cas? Cov txiv tsev yeej muaj cai txiav txim rau lawv tsev neeg. (1 Kauleethaus 11:3) Tiam sis yog tus txiv tsev txawj xav ces ua ntej nws yuav txiav txim siab ua ib yam twg, nws kuj nug nws tus poj niam seb nws tus poj niam xav li cas. (1 Kauleethaus 13:4, 5) Muaj qee lub sij hawm, koj tus poj niam yuav ntxhov siab thiab xav qhia rau koj paub txog nws tej kev ntxhov siab. Koj puas saib taus nws thiab ua tib zoo mloog nws tej lus? (Nyeem 1 Petus 3:7.) Entsalas (Angela) thiab Dimitis (Dmitry) sib yuav tau yuav luag 30 lub xyoos. Entsalas hais tias: “Kuv tus txiv yeej ua tib zoo mloog kuv thaum kuv chim siab los sis thaum kuv xav nrog nws tham. Nws yeej ua siab ntev rau kuv.”

17. Cov niam tsev khaws tau Xalas tus yam ntxwv li cas? (1 Petus 3:5, 6)

17 Qhov uas Xalas saib taus Anplahas yog nws txhawb nqa tej uas Anplahas txiav txim siab ua. (Chivkeeb 12:5) Muaj ib zaug Anplahas txiav txim siab tos txais ib co qhua uas cia li tuaj tshwm plaws xwb. Anplahas hais kom Xalas tso txhua yam tseg thiab muab ib hnab hmoov nplej los ua noj. (Chivkeeb 18:6) Xalas txawm maj nrawm nroos mus ua li Anplahas txib nws. Cov niam tsev, nej kav tsij xyaum Xalas tus yam ntxwv no thiab txhawb nqa nej cov txiv. Qhov uas nej ua li no yuav pab tau nej txoj kev txij nkawm. (Nyeem 1 Petus 3:5, 6.) Dimitis hais tias nws tus poj niam saib taus nws heev. Nws hais tias: “Txawm kuv poj niam wb tsis xav ib yam los kuv ris txiaj ntsig rau qhov uas nws txhawb nqa tej yam uas kuv txiav txim siab. Txawm kuv txiav txim tau tsis tshua zoo pes tsawg los nws yeej tsis thuam kuv li.” Yeej yooj yim heev rau yus hlub tus neeg uas saib taus yus.

18. Yog cov txij nkawm sib pab nroos kho lawv lub neej, yuav pab tau lawv li cas?

18 Niaj hnub nim no Xatas xav muab cov ntseeg lub neej rhuav. Nws paub hais tias yog ob tug txij nkawm tsis sib hlub lawm ces nkawd yuav tso Yehauvas tseg zuj zus mus. Yog txawj sib hlub tiag tiag ces yeej tsis muaj dab tsi rhuav tau li. Thov kom neb txoj kev sib hlub zoo ib yam li txoj kev hlub uas hais nyob rau hauv Xalumoos Tej Nkauj. Cia Yehauvas nyob hauv neb lub neej, lauj sij hawm ua ke, thiab ib leeg saib taus ib leeg. Yog neb ua li no ces neb txoj kev txij nkawm yuav ua rau luag tej qhuas Yehauvas thiab zoo li lub cub tawg uas tsis txawj tuag.

ZAJ NKAUJ 132 Wb Yog Ib Tug

a Yehauvas cia tib neeg sib sau los ua txij ua nkawm kom tus txiv thiab tus niam thiaj tau los sib hlub sib ncooj ua ke. Tiam sis ntev mus ntev tuaj txoj kev sib hlub no kuj txawj txias zuj zus lawm. Zaj no yog sau rau cov muaj txij muaj nkawm kom lawv txawj sib hlub thiab muaj kev zoo siab ua neej.

b Txoj kev hlub uas tsis txawj hloov thiab nyob mus ib txhis hu ua “[Yehauvas tus] nplaim taws” rau qhov Yehauvas yog tus chiv txoj kev hlub no.

c Txawm yog hais tias koj tus txij nkawm tsis ntseeg Yehauvas los cov lus hais nyob rau hauv zaj no yuav tsav tau neb txoj kev txij nkawm.​—1 Kauleethaus 7:12-14; 1 Petus 3:1, 2.

d Xws li muaj ntau zaj ntaub ntawv “Kev Pab Lub Cuab Lub Yig” nyob rau hauv lub vej xaij jw.org/hmn thiab lub twj JW Library®.