Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 21

Koj Puas Ris Vajtswv Txiaj Ntsig Rau Tej Nws Pub Rau Koj?

Koj Puas Ris Vajtswv Txiaj Ntsig Rau Tej Nws Pub Rau Koj?

‘Yehauvas, peb tus Vajtswv, koj tau ua ntau yam txujci pab peb los lawm; yeej tsis muaj ib tug zoo li koj!’​—PHAU NTAWV NKAUJ 40:5.

ZAJ NKAUJ 5 Vajtswv Lub Tswvyim Piav Tsis Txhij

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? *

1, 2. (1) Raws li Phau Ntawv Nkauj 40:5, Yehauvas pub dabtsi rau peb? (2) Vim li cas peb thiaj yuav tham txog 3 yam no?

YEHAUVAS yog tus Vajtswv uas siab loj siab dawb. Nws tsim lub ntiajteb zoo nkauj heev rau peb nyob, nws tsim peb lub hlwb zoo kawg li peb thiaj txawj xav thiab txawj nrog lwm tus tham, thiab nws muab nws Txojlus rau peb kom peb thiaj teb tau tej lus nug uas peb muaj.​—Nyeem Phau Ntawv Nkauj 40:5.

2 Hauv zaj no peb yuav tham txog 3 yam uas Vajtswv pub rau peb. Thaum peb xav txog 3 yam no yuav pab kom peb paub ris Vajtswv Yehauvas txiaj ntsig thiab hajyam xav ua haum nws siab. (Tshwmsim 4:11) Peb kuj yuav paub qhia Vajlugkub rau cov uas raug dag ntxias tias neeg txia ntawm tsiaj los.

LUB NTIAJTEB ZOO NPAUM CAS

3. Ua li cas tsis muaj lwm lub ntiajteb zoo npaum li lub peb nyob no?

3 Thaum peb saib lub ntiajteb uas Vajtswv tsim rau peb, peb pom tias nws muaj tswvyim heev. (Loos 1:20; Henplais 3:4) Lub ntiajteb uas peb nyob no tsis yog tib lub uas kiv ncig lub hnub xwb tiamsis tsuas yog lub ntiajteb no xwb thiaj li muaj txhua yam uas yug tau txojsia.

4. Piav seb ua li cas lub ntiajteb thiaj zoo dua ib lub nkoj uas neeg tsim los.

4 Lub ntiajteb uas nyob hauv lub qab ntuj khwb zoo ib yam li lub nkoj uas nyob hauv dej hiavtxwv. Tiamsis lub ntiajteb txawv ntawm lub nkoj uas muaj neeg nyob puv nkaus. Piv txwv li no, yog tias cov neeg nyob hauv lub nkoj yuav tsum tau ua oxintsee (oxygen) rau lawv ua pa, ua dej rau lawv haus, tsim kom muaj zaub muaj mov noj, thiab lawv pov tsis tau tej khoom xom liam tawm rau dej hiavtxwv, lawv yuav nyob tau ntev npaum li cas hauv lub nkoj? Yeej nyob tsis taus ntev, kawg tuag xwb. Tiamsis peb lub ntiajteb yug tau tsheej txhiab plhom tus neeg thiab tsiaj txhu muaj sia nyob. Lub ntiajteb ua tau tej pa oxintsee rau peb, zaub mov rau peb noj, thiab dej rau peb haus tsis paub tag li. Thiab txawm muaj khoom xom liam npaum li cas los lub ntiajteb haj tseem zoo nkauj thiab nyob taus. Vim li cas lub ntiajteb thiaj ua tau li ntawd? Vim yog Yehauvas tsim lub ntiajteb kom paub muab tej uas tsis zoo lawd hloov ua kom zoo thiab rov siv tau dua. Peb yuav kawm seb Yehauvas tau tsim lub ntiajteb li cas peb thiaj muaj tau pa oxintsee thiab peb thiaj muaj dej siv tsis txawj tag.

5. (1) Vim li cas oxintsee thiaj tsis txawj tag? (2) Qhov no qhia li cas rau peb?

5 Cov pa oxintsee yog ib co pa uas yug tibneeg thiab tsiaj txhu txojsia. Thaum tibneeg thiab tsiaj txhu ua pa lawv nqus cov pa oxintsee thiab tso tawm cov pa khonpee dai-oxais (carbon dioxide). Tiamsis txawm peb ua pa npaum li cas los cov pa oxintsee tsis txawj tag. Vim li cas ho muaj li ntawd? Vim Yehauvas tsim kom tej xyoob ntoos thiab nroj tsuag nqus cov pa khonpee dai-oxais uas peb tso tawm. Tom qab ntawd tej xyoob ntoos thiab nroj tsuag ho tso tawm tej pa oxintsee rov rau tibneeg thiab tsiaj txhu. Yeej muaj tseeb li Tes Haujlwm 17:24, 25 hais no: “Vajtswv yog tus uas rau siav rau pa rau neeg thiab pub ib puas tsav yam rau sawvdaws.”

6. (1) Vim li cas dej thiaj tsis txawj tag? (2) Qhov no qhia li cas rau peb txog Yehauvas? (Saib lub ntsiab me “ Yehauvas Pub Dej Rau Peb.”)

6 Muaj taus dej hauv ntiajteb no los twb yog vim lub ntiajteb nyob tsis deb lossis tsis ze dhau ntawm lub hnub. Yog tias lub ntiajteb nyob ze zog lub hnub ces cov dej yuav nqhuab tag. Lub ntiajteb yuav kub heev thiab tsis muaj dej thiab tsis muaj ib yam ciaj sia nyob taus li. Yog lub ntiajteb ho nyob deb zog ntawm lub hnub ces yuav ua rau cov dej khov tag ua daus xib daus npu. Tiamsis vim Yehauvas tsim lub ntiajteb thiab muab tso kom tsis deb dhau lossis tsis ze dhau ntawm lub hnub, lub ntiajteb thiaj li muaj dej los yug tau txhua yam uas muaj sia. Thaum tshav ntuj tuaj ua rau cov dej yaj ua huab mus rau saum nruab ntug. Li 10 hnub cov huab mam li ua nag lossis ua daus poob rov los rau hauv ntiajteb ces mam ntws mus rau tej tug dej, tej pas dej, thiab dej hiavtxwv. Yehauvas tsim dej zoo li no, lub ntiajteb thiaj muaj dej tas mus li. Tej no qhia tias Yehauvas muaj tswvyim thiab muaj hwjchim kawg li.​—Yauj 36:27, 28; Tej Lus Qhia 1:7.

7. Yog peb ris txiaj ntsig rau tej uas Phau Ntawv Nkauj 115:16 hais, peb yuav ua li cas?

7 Lub ntiajteb uas Yehauvas pub rau peb nyob muaj txhua tsav txhua yam zoo kawg li. Peb yuav ris txiaj ntsig rau lub ntiajteb li cas? (Nyeem Phau Ntawv Nkauj 115:16.) Peb yuav tsum ua tib zoo xav txog tej uas Yehauvas tsim, peb thiaj paub ris nws txiaj ntsig rau txhua yam zoo uas nws pub rau peb. Thiab yog peb ris txiaj ntsig rau lub ntiajteb ces peb yuav ua tib zoo tu thaj tsam uas peb nyob kom du dwb dais huv swb si.

YEHAUVAS TSIM PEB LUB HLWB ZOO KAWG LI

8. Vim li cas peb thiaj hais tias Vajtswv tsim tau peb lub hlwb zoo kawg li?

8 Vajtswv tsim tau tibneeg lub hlwb zoo kawg li. Thaum muaj koj tsis ntev hauv koj niam lub plab mam pib muaj koj lub hlwb. Txhua txhua feeb, cov keeb hlwb pib muaj ntau zuj zus, tsheej qas txhiab qa vam lub keeb ib lub txuas ib lub. Cov neeg tshawb fawb hais tias tus neeg laus lub hlwb muaj li 100 txhiab plhom lub keeb hlwb hu ua nuloos (neuron). Cov keeb hlwb no ib lub txuas ib lub los ua ib lub hlwb hnyav li 3.3 phaus (1.5 kilu). Cia peb tham mentsis seb peb lub hlwb zoo npaum li cas.

9. Dabtsi qhia tias qhov uas peb txawj hais lus yog ib yam zoo kawg nkaus uas Yehauvas pub rau peb xwb?

9 Vajtswv tsim kom peb paub hais lus. Xav seb ua li cas peb thiaj hais tau lus. Thaum koj hais lus koj lub hlwb qhia koj tus nplaig, koj lub qas, koj ob daim di ncauj, koj lub puab tsaig, thiab koj lub hauv siab yuav tsum ua li cas thiaj hais tau ib los lus tawm los. Xyoo 2019, cov neeg tshawb fawb pom tias cov menyuam mos yeej paub tej lo uas peb hais. Qhov uas lawv tshawb nrhiav tau no qhia tias thaum peb yug los peb yeej muaj peev xwm paub thiab kawm tau ntau yam lus. Qhov uas peb txawj hais lus yeej yog ib yam zoo kawg nkaus uas Yehauvas pub rau peb.​—Khiav Dim 4:11.

10. Peb yuav ris Vajtswv txiaj ntsig li cas rau qhov uas nws tsim peb txawj hais lus?

10 Peb yuav ris Vajtswv txiaj ntsig li cas rau qhov uas nws tsim peb txawj hais lus? Yog peb ris nws txiaj ntsig ces peb yuav qhia cov uas ntseeg tias neeg txia ntawm tsiaj los tias yeej muaj ib tug Tswv Tsim tiag. (Phau Ntawv Nkauj 9:1; 1 Petus 3:15) Cov uas txhawb lub tswvyim ntawd ntseeg tias lub ntiajteb thiab txhua yam nyob rau hauv tsis muaj tus tsim. Tiamsis yog peb siv phau Vajlugkub thiab tej uas peb kawm hauv zaj no ces peb yuav paub piav rau lawv tias vim li cas peb thiaj ntseeg tias Vajtswv Yehauvas yog tus tsim lub ntuj thiab lub ntiajteb.​—Phau Ntawv Nkauj 102:25; Yaxayas 40:25, 26.

11. Vim li cas peb lub hlwb thiaj zoo ua luaj?

11 Yehauvas tsim kom peb muaj lub cim xeeb zoo. Yav tas los ib tug txivneej sau tias tibneeg lub hlwb cim tau li 20 plhom phau ntawv. Tiamsis nimno luag tshawb pom tias peb lub hlwb cim tau ntau tshaj ntawd. Qhov uas peb muaj lub cim xeeb zoo pab peb ua tau dabtsi?

12. Peb txawv ntawm tsiaj txhu li cas?

12 Txhua yam uas Yehauvas tsim, tsuas yog tibneeg xwb thiaj paub cob lawv tus kheej kom paub qhov zoo qhov phem. (Henplais 5:14) Tsuas yog tibneeg xwb thiaj paub muab tej uas lawv ua yav tas los coj los xav. Twb yog li ntawd thaum peb pom ib yam zoo tshaj peb thiaj li paub hloov peb lub neej thiab hloov peb txojkev xav kom zoo raws li ntawd. (1 Kauleethaus 6:9-11; Kaulauxais 3:9, 10) Tsis tas li ntawd xwb, peb txawj xyaum hlub thiab khuvleej lwm tus thiab peb xyaum tau Yehauvas txojkev ncaj ncees.

13. Zoo li Phau Ntawv Nkauj 77:11, 12 hais, peb yuav ris Yehauvas txiaj ntsig li cas rau qhov uas nws tsim peb muaj lub cim xeeb zoo?

13 Peb yuav ris Yehauvas txiaj ntsig li cas rau qhov uas nws tsim peb muaj lub cim xeeb zoo? Peb kuj nco ntsoov txog tej uas Yehauvas tau pab thiab nplig peb yav tas los. Thaum peb ua li no peb yuav tso siab tias Vajtswv yeej yuav pab peb rau yav tom hauv ntej thiab. (Nyeem Phau Ntawv Nkauj 77:11, 12; 78:4, 7) Peb kuj nco luag txiaj ntsig rau tej uas lawv tau pab peb lawm. Luag tshawb pom tias cov uas paub nco luag txiaj ntsig muaj kev zoo siab dua. Peb kuj zam txim rau lwm tus ib yam li Yehauvas thiab. Yehauvas lub cim xeeb yeej zoo. Nws nco tau txhua tsav txhua yam. Tiamsis thaum Yehauvas zam txim rau peb tej kev txhaum nws tsis muab tej peb uas txhaum ntawd khaws cia. (Phau Ntawv Nkauj 25:7; 130:3, 4) Yehauvas xav kom peb zam txim rau cov uas ua txhaum peb ib yam li nws thiab.​—Mathais 6:14; Lukas 17:3, 4.

Yehauvas yog tus tsim peb lub hlwb, yeej tsim nyog peb siv los qhuas nws (Saib nqi 14) *

14. Peb yuav ris Yehauvas txiaj ntsig li cas rau qhov uas nws tsim tau peb lub hlwb zoo kawg li?

14 Peb yuav ris Yehauvas txiaj ntsig li cas rau qhov uas nws tsim tau peb lub hlwb zoo kawg li? Yehauvas yog tus tsim peb, yeej tsim nyog peb siv peb lub hlwb los qhuas nws thiab coj raws li nws tej kevcai. Peb tsis txhob ua li ib txhia uas ua li lawv lub siab nyiam xwb. Yehauvas tej kevcai yeej zoo tshaj tibneeg tej. (Loos 12:1, 2) Thaum peb ua li Yehauvas tej kevcai peb kaj siab dua. (Yaxayas 48:17, 18) Tsis tas li ntawd xwb peb paub tias peb yuav tsum siv peb lub neej los qhuas peb Leej Txiv tus uas tsim peb thiab ua rau nws zoo siab.​—Pajlug 27:11.

PHAU VAJLUGKUB YOG IB QHO KHOOM PUB ZOO KAWG

15. Ua cas peb thiaj paub tias Yehauvas muab phau Vajlugkub rau peb vim nws hlub peb?

15 Yehauvas hlub peb kawg li nws thiaj muab phau Vajlugkub rau peb. Peb Leej Txiv saum ntuj tshoov ib co txivneej sau nws Txojlus cia rau peb. Hauv phau Vajlugkub, Yehauvas teb tej lus nug tseem ceeb uas peb muaj xws li: Tibneeg los qhovtwg los? Ua li cas ho muaj tibneeg? Lub neej yav tom hauv ntej yuav zoo li cas? Yehauvas pab tibneeg muab phau Vajlugkub txhais ua ntau yam lus kom sawvdaws thiaj paub cov lus teb rau tej lus nug ntawd. Niaj hnub nimno phau Vajlugkub tau muab txhais tshaj li 3,000 yam lus lawm. Tej yam lus twb muab phau Vajlugkub txhais txhij lawm ho ib txhia txhais tsis tau txhij. Phau Vajlugkub yog phau uas neeg muab txhais ntau tshaj plaws thiab yog phau uas tibneeg coob tshaj tau. Txawm tibneeg yuav nyob rooj teb twg lossis hais yam lus twg los lawv yeej muaj phau Vajlugkub los nyeem ua lawv yam lus.​—Saib lub ntsiab me “ Txhais Phau Vajlugkub Ua Ntau Yam Lus Afika.”

16. Yog peb nco Yehauvas txiaj ntsig rau phau Vajlugkub peb yuav ua li Mathais 28:19, 20 hais li cas?

16 Yog peb nco Yehauvas txiaj ntsig rau phau Vajlugkub ces peb yuav niaj hnub nyeem nws Txojlus, ua tib zoo xav txog tej peb nyeem, thiab coj peb lub neej raws li phau Vajlugkub qhia. Tsis tas li ntawd xwb peb kuj yuav qhia txhua leej txhua tus txog txoj xov zoo hauv phau Vajlugkub thiab.​—Phau Ntawv Nkauj 1:1-3; Mathais 24:14; nyeem Mathais 28:19, 20. *

17. (1) Hauv zaj no peb tham txog 3 yam twg uas Vajtswv tau muab pub rau peb? (2) Zaj tom ntej peb yuav kawm txog dabtsi?

17 Hauv zaj no peb kawm txog tej yam uas Vajtswv tau pub rau peb xws li lub ntiajteb uas peb nyob, peb lub hlwb uas zoo kawg nkaus, thiab phau Vajlugkub. Tiamsis tseem tshuav lwm yam uas Yehauvas tau pub rau peb thiab. Zaj tom ntej no peb yuav kawm txog tej uas Yehauvas tau pub rau peb tiamsis peb qhov muag tsis pom.

ZAJ NKAUJ 46 Peb Ua Koj Tsaug Yehauvas

^ nqe 5 Zaj no yuav pab kom peb paub ris Yehauvas txiaj ntsig rau 3 yam uas nws pub rau peb. Zaj no kuj yuav pab peb paub qhia cov uas tsis ntseeg tias muaj Vajtswv thiab.

^ nqe 16 Mathais 28:19, 20 (NWT ): “Yog li ntawd nej cia li mus qhia txhua haivneeg kom lawv los ua kuv cov thwjtim thiab muab lawv ua kevcai raus dej los ntawm Leej Txiv, Leej Tub, thiab lub hwj huam dawb huv lub npe. Thiab qhia kom lawv paub coj raws li txhua yam uas kuv tau qhia rau nej lawm. Thiab kuv yuav nrog nraim nej mus txog lub sijhawm kawg.”

^ nqe 65 COV DUAB: Ib tug muam kawm lwm yam lus kom nws thiaj tau qhia Vajtswv Txojlus rau cov neeg uas khiav tuaj nyob nws tebchaws.