Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 21

Yehauvas Yuav Txhawb Koj Lub Zog

Yehauvas Yuav Txhawb Koj Lub Zog

“Thaum kuv qaug zog thaum ntawd kuv yuav muaj zog.”​—2 KAULEETHAUS 12:10.

ZAJ NKAUJ 73 Thov Cia Peb Muaj Siab Tuab

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? *

1-2. Yehauvas Cov Timkhawv muaj kev nyuaj siab li cas?

TUS TUBTXIB Paulus txhawb kom Timautes rau siab ntso mus tshaj tawm. (2 Timautes 4:5) Peb yeej xav ua li Paulus hais thiab rau siab ntso ua Yehauvas tes haujlwm tiamsis tsis yoojyim rau peb cov kwvtij nkauj muam ib txhia vim lawv yuav tsum ua siab tawv qhawv lawv thiaj li mus tshaj tawm tau. (2 Timautes 4:2) Xws li cov uas nyob rau tej lub tebchaws uas nom tswv txwv peb tes haujlwm. Lawv paub hais tias tej zaum lawv yuav raug ntes thiab raug kaw los lawv yeej rau siab ntso mus tshaj tawm.

2 Muaj ntau tsav ntau yam ua rau Yehauvas cov tibneeg qaug zog. Xws li muaj ib txhia lawv yuav tsum khwv heev lawv thiaj yug tau lawv tsev neeg ces lawv thiaj sab sab lim lim tsis muaj zog mus qhia Vajlugkub raws li lawv lub siab xav. Muaj ib txhia lawv xav ua haujlwm ntau rau Yehauvas tiamsis lawv ho niaj hnub ntoog ib tug mob lossis lawv laus lawm. Hos muaj ib txhia lawv tawm mus tsis tau qhovtwg li thiab ib txhia xav tias lawv tsis muaj nuj nqi dabtsi rau Yehauvas. Muaj ib tug muam hu uas Mas Lis (Mary) * hais tias: “Vim kuv qaug zog heev kuv yuav tsum yuam kuv tus kheej tiag tiag kuv thiaj li mus tshaj tawm tau. Muaj tej thaud thaum kuv qaug zog heev kuv yuav tsum peem tiag kuv thiaj tswj tau kuv lub siab ces kuv ho chim siab tias ua cas kuv yuav nkim sijhawm ntau ua luaj los ua li ntawd es tsis mus qhia Vajlugkub.”

3. Hauv zaj no peb yuav kawm txog dabtsi?

3 Txawm hais tias peb yuav muaj teeb meem dabtsi los Yehauvas yeej yuav txhawb peb lub zog thiab pab kom peb teev tiam tau nws npaum li peb ua tau. Hauv zaj no peb yuav tham seb Yehauvas pab Paulus thiab Timautes nkawd ua nkawd tes haujlwm mus tshaj tawm tiav li cas txawm hais tias nkawd muaj teeb meem ntau yam thiab peb yuav tham seb Yehauvas pab peb li cas.

YEHAUVAS TXHAWB KOM PEB MUAJ SIAB MUS TSHAJ TAWM

4. Paulus muaj teeb meem li cas?

4 Paulus yeej xav kom Yehauvas txhawb nws zog kawg vim nws raug teeb meem ntau yam, nws raug luag ntaus, raug luag kaw, thiab ntsib kev ploj kev tuag ntau zaus. (2 Kauleethaus 11:23-25) Paulus yeej tsis txaj muag qhia lwm tus txog nws tej kev nyuaj siab. (Loos 7:18, 19, 24) Paulus kuj niaj hnub ntoog ib tug mob uas nws xav kom Yehauvas cia li muab tshem kiag mus.​—2 Kauleethaus 12:7, 8.

Ua cas Paulus thiaj ua tau nws tes haujlwm tshaj tawm tiav log? (Saib nqi 5-6) *

5. Thaum Paulus mus tshaj tawm tsis tau ywj siab nws ua li cas xwb?

5 Paulus yeej ntsib ntau yam teeb meem tiamsis Yehauvas txhawb kom nws muaj siab mus tshaj tawm tsis tseg. Thaum Paulus raug kaw hauv tsev nyob hauv Loos nws yeej tshaj tawm txoj xov zoo rau txhua tus uas tuaj xyuas nws. Xws li cov nom tswv thiab huabtais cov tub rog uas zov nws. (Tes Haujlwm 28:17, 30, 31; Filipis 1:13; 4:21, 22) Thiab lub sijhawm ntawd Vajtswv kuj tshoov kom Paulus sau ntawv mus txhawb cov kwvtij nkauj muam Khixatia. Cov ntawv uas Paulus sau los tseem pab tau peb niaj hnub no thiab. Paulus tus qauv kuj txhawb tau cov kwvtij nyob hauv Loos, lawv thiaj muaj “siab tawv mus qhia Vajtswv txojlus tsis ntshai leejtwg li.” (Filipis 1:14) Txawm hais tias muaj tej thaud Paulus ua tsis tau ntau los nws yeej ua npaum li nws ua tau thiab tej uas nws ua ntawd “ua rau txojmoo zoo nrov ncha mus thoob plaws qhov txhia chaw.”​—Filipis 1:12.

6. Raws li 2 Kauleethaus 12:9, 10, ua li cas Paulus thiaj ua tau nws tes haujlwm tshaj tawm tiav log?

6 Paulus paub hais tias ib puas tsav yam uas nws ua tau los twb yog Yehauvas pab nws xwb. Nws thiaj hais tias Vajtswv yuav pub nws “lub hwjchim rau tus uas qaug zog.” (Nyeem 2 Kauleethaus 12:9, 10.) Twb yog muaj Yehauvas lub hwj huam dawb huv pab Paulus, Paulus thiaj ua tau nws tes haujlwm tshaj tawm tiav log txawm hais tias nws yuav raug luag tsim txom, raug kaw, lossis ntsib lwm yam teeb meem.

Ua cas Timautes thiaj ua tau nws tes haujlwm tshaj tawm tiav log? (Saib nqi 7) *

7. Timautes muaj teeb meem li cas?

7 Timautes los kuj cia Yehauvas pab nws ua nws tes haujlwm tshaj tawm ib yam li Paulus thiab. Timautes ua Paulus tus kwvluag mus tshaj tawm thoob plaws qhov txhia chaw. Tsis tas li ntawd xwb Paulus tseem xa Timautes mus xyuas thiab mus txhawb cov koom txoos. (1 Kauleethaus 4:17) Tej zaum thaum ntawd Timautes xav tias nws yuav ua tsis tau tes haujlwm ntawd. Paulus thiaj hais rau nws tias: “Koj tsis txhob pub leejtwg thuam hais tias koj tseem hluas.” (1 Timautes 4:12) Tsis tas li ntawd xwb lub sijhawm ntawd Timautes “pheej muaj mob.” (1 Timautes 5:23, TT ) Txawm hais tias Timautes muaj ntau yam teeb meem los nws paub hais tias Yehauvas lub hwj huam dawb huv yeej yuav pab kom nws mus tshaj tawm tau txoj xov zoo thiab pab kom nws txhawb tau cov kwvtij nkauj muam.​—2 Timautes 1:7.

YEHAUVAS PAB KOM PEB MUAB SIAB TEEV TIAM NWS TXAWM TIAS PEB MUAJ TEEB MEEM

8. Niaj hnub nimno Yehauvas pab nws cov neeg li cas?

8 Niaj hnub nimno, Yehauvas muab nws “lub hwjchim uas loj kawg nkaus” los pab peb kom peb muab siab teev tiam nws. (2 Kauleethaus 4:7) Plaub yam uas Yehauvas muab los pab peb yog kev thov Vajtswv, phau Vajlugkub, peb cov kwvtij nkauj muam, thiab kev mus tshaj tawm.

Yehauvas txhawb tau peb thaum peb thov nws (Saib nqi 9)

9. Thaum peb thov Vajtswv yuav pab tau peb li cas?

9 Thaum peb thov Vajtswv yuav txhawb tau peb lub zog. Hauv Efexus 6:18, Paulus txhawb kom peb thov Vajtswv “txhua lub sijhawm.” Yog peb ua li ntawd ces Vajtswv yuav pab peb. Ib tug kwvtij nyob Npaulivias hu ua Ntsos Nim (Jonnie) hais tias Yehauvas pab nws heev thaum nws tus pojniam thiab nws niam nws txiv thooj txhij mob ua rau nws nyuaj siab kawg rau qhov tsuas muaj nws tib leeg tu lawv xwb. Tsis ntev ces nws niam txawm tas sim neej lawm tiamsis twb yog ntev heev tom qab nws tus pojniam thiab nws txiv mam li zoo. Ntsos Nim hais tias: “Thaum kuv nyuaj siab dhau lawm Yehauvas pab kuv thaum kuv thov nws thiab qhia kuv tej kev nyuaj siab rau nws.” Muaj dua ib tug kwvtij nyob Npaulivias hu ua Lanaum (Ronald), thaum nws paub hais tias nws niam muaj kheeb xawm ces li 1 hlis tom qab xwb nws niam txawm tas sim neej lawm. Nws hais tias: “Thaum kuv thov Yehauvas kuv qhia tag nrho kuv tej kev nyuaj siab rau nws rau qhov kuv paub hais tias nws paub kuv zoo tshaj li kuv paub kuv tus kheej.” Thaum peb muaj kev nyuaj siab ntau dhau lawm Yehauvas xav kom peb mus cuag nws txawm hais tias peb tsis paub xyov peb yuav hais li cas lossis yuav thov nws txog dabtsi.​—Loos 8:26, 27.

Yehauvas txhawb tau peb thaum peb nyeem phau Vajlugkub (Saib nqi 10)

10. Raws li Henplais 4:12, vim li cas peb thiaj yuav tsum nyeem phau Vajlugkub thiab ua zoo xav txog tej uas peb nyeem?

10 Thaum peb nyeem phau Vajlugkub yuav txhawb tau peb lub zog. Paulus nyeem Vajtswv Txojlus los txhawb nws lub zog, peb los yuav tsum tau ua li ntawd thiab. (Loos 15:4) Thaum peb nyeem phau Vajlugkub thiab ua zoo xav txog tej uas peb nyeem ces Yehauvas yuav pab kom peb paub muab nws Txojlus los pab peb. (Nyeem Henplais 4:12.) Lanaum hais tias: “Kuv zoo siab heev uas kuv niaj hmo nyeem phau Vajlugkub. Kuv ua zoo xav txog Yehauvas tus cwjpwm thiab tej uas nws ua los pab nws cov neeg. Qhov no txhawb tau kuv lub zog kawg li.”

11. Vajtswv Txojlus pab tau ib tug muam li cas?

11 Thaum peb ua zoo xav txog Vajtswv Txojlus yuav pab kom peb paub ntsuas peb tus kheej seb tsim nyog peb ua li cas. Cia peb tham seb Vajtswv Txojlus pab tau ib tug poj ntsuam li cas. Ib tug txwj laus hais kom tus muam no mus nyeem txog Yauj lub neej. Thaum nws nyeem nws txawm pib thuam Yauj tias Yauj xav tsis yog lawm. Nyob hauv nws lub siab nws xav hais rau Yauj tias: “Yauj os! Yauj aws! Ua cas koj yuav xav txog koj tej teeb meem nkaus xwb os!” Ces nws txawm ras dheev tias nws twb ua ib yam li Yauj thiab. Qhov no pab kom nws tsis txhob xav txog nws tej kev nyuaj siab nkaus xwb tiamsis xav ntsoov txog Yehauvas cov lus cog tseg rau yav tom hauv ntej. Qhov nws ua li no txhawb tau nws lub zog kawg.

Yehauvas txhawb tau peb thaum peb nrog cov kwvtij nkauj muam ua ke (Saib nqi 12)

12. Yehauvas siv peb cov kwvtij nkauj muam los txhawb peb li cas?

12 Yehauvas muab peb cov kwvtij nkauj muam los pab peb thiab txhawb peb lub zog. Paulus sau rau cov kwvtij nyob hauv Loos tias nws tos tsis taus txog thaum nws mus xyuas lawv es lawv ib leeg txhawb ib leeg lub zog. (Loos 1:11, 12) Tus muam Mas Lis uas peb tham tas los lawm, nyiam nrog cov kwvtij nkauj muam ua ke heev. Nws hais tias: “Yehauvas siv cov kwvtij nkauj muam uas twb tsis paub txog kuv tej teeb meem li sau ntawv tuaj rau kuv thiab hais tej lus uas txhawb tau kuv lub zog. Thiab thaum kuv nrog cov viv ncaus uas ntsib ib yam li kuv tham lawv txhawb tau kuv lub zog kawg. Cov txwj laus los kuj pab kom kuv pom tias kuv muaj nuj nqis heev rau hauv lub koom txoos.”

13. Peb ib leeg yuav txhawb tau ib leeg lub zog li cas thaum peb mus kev sib txoos?

13 Ib qho uas peb ib leeg yuav txhawb tau ib leeg lub zog yog thaum peb mus kev sib txoos. Yog li ntawd thaum koj mus kev sib txoos nco ntsoov qhia rau koj cov kwvtij nkauj muam tias koj hlub lawv thiab koj zoo siab heev uas koj muaj lawv ua koj cov kwvtij nkauj muam. Ua ntej kev sib txoos pib ib tug txwj laus hais rau ib tug muam uas tus txiv tsis teev tiam Yehauvas tias: “Koj puas paub tias thaum peb pom koj thiab koj cov menyuam tuaj kev sib txoos, txhawb tau peb sawvdaws zog npaum li cas? Nej cov niam tub niaj zaus npaj tau zoo zoo tuaj kev sib txoos thiab tsa tes teb.” Tus muam ntawd kua muag txawm teev yees thiab hais rau tus txwj laus tias: “Ua tsaug os, koj cov lus hnub no txhawb tau kuv zog kawg.”

Yehauvas txhawb tau peb thaum peb mus tshaj tawm (Saib nqi 14)

14. Thaum peb mus tshaj tawm txhawb tau peb lub zog li cas?

14 Thaum peb mus tshaj tawm los kuj yuav txhawb tau peb lub zog thiab. Txawm muaj neeg mloog peb thiab tsis mloog los peb yeej zoo siab heev thaum peb mus qhia Vajlugkub rau lwm tus. (Pajlug 11:25) Ib tug muam hu ua Xitexi (Stacy) hais tias thaum muaj ib tug hauv nws tsev neeg raug rho tawm lawm ua rau nws nyuaj siab kawg thiab nws pheej xav tias, ‘Ua cas kuv twb ua tsis tau ib yam dabtsi los pab nws li?’ Xitexi pheej xav ntsoov txog qhov no xwb. Nws tsis xav txog lwm yam li. Tiamsis thaum nws mus tshaj tawm txoj xov zoo ces nws tsis nco qab txog qhov no lawm nws tsuas xav txog cov neeg hauv nws thaj tsam lawm xwb. Nws hais tias: “Lub sijhawm ntawd kuv nrhiav tau ib tug uas nyiam kawm Vajlugkub heev. Qhov uas kuv mus tshaj tawm txhawb tau kuv lub zog tshaj plaws.”

15. Koj kawm tau li cas los ntawm tej uas Mas Lis hais?

15 Vim peb sawvdaws nyias muaj nyias ib txojkev txhawb xeeb ces ib txhia thiaj mus tshaj tawm tsis tau npaum li lawv lub siab xav. Txawm hais tias koj mus tshaj tawm tsis tau ntau npaum li koj lub siab xav los yog koj twb ua npaum li koj ua tau lawm ces Yehauvas yeej txaus siab rau koj. Zoo ib yam li Mas Lis, thaum nws mus pab lub koom txoos uas hais lwm yam lus nws xav hais tias nws ua tsis tau dabtsi li. Nws hais tias, “Tau ib nyuag ntu kuv tsuas hais tau tej qho yooj yooj yim lossis nyeem ib nqi Vajlugkub lossis cev ib daim ntawv tseb rau tus tswv tsev xwb.” Nws xav hais tias nws pab tsis tau npaum li cov uas txawj hais yam lus ntawd zoo. Tiamsis nws ho xav tias txawm nws tsis paub lus zoo los Yehauvas yeej siv tau nws. Nws hais tias, “Vajtswv Txojlus yoojyim rau tibneeg to taub thiab hloov tau tibneeg lub neej.”

16. Yehauvas pab cov uas tawm mus tshaj tawm tsis tau qhovtwg li cas?

16 Yehauvas paub hais tias peb ib txhia tawm mus tsis tau qhovtwg ces txawm hais tias peb ua tau me me xwb los nws yeej zoo siab heev. Nws yuav pab peb kom peb muaj cuab kav tshaj tawm tau rau cov uas tuaj tu peb thiab cov kws kho mob. Yog li ntawd, peb tsis txhob pheej muab peb tus kheej piv rau yav tas los. Yog peb ua li ntawd ces yuav ua rau peb qaug zog. Tiamsis yog peb nco ntsoov tias Yehauvas yeej pab peb ces peb yuav tsis qaug zog thiab thev taus peb tej kev nyuaj siab.

17. Raws li Tej Lus Qhia 11:6, vim li cas peb yuav tsum kub siab lug mus tshaj tawm txawm hais tias zoo li tsis muaj leejtwg los ntseeg?

17 Peb tsis paub hais tias cov uas peb mus tshaj tawm rau leejtwg yuav los ntseeg. (Nyeem Tej Lus Qhia 11:6.) Tus muam Npanpalam (Barbara) uas muaj li 80 tawm xyoo niaj hnub hu xov tooj thiab sau ntawv mus rau neeg. Muaj ib tsab ntawv nws xa Phau Tsom Faj lub 3 Hlis tim 1 xyoo 2014, uas muaj lub ntsiab tias “Vajtswv Twb Pab Koj Li Cas Lawm” mus rau ib tug. Tus muam no tsis paub tias nws xa Phau Tsom Faj no mus rau ob niam txiv uas twb raug rho tawm hauv lub koom txoos tshaj li 27 xyoo lawm. Nkawd muab phau ntawv no nyeem tag nyeem dua. Tus txiv thiaj xav hais tias yeej yog Yehauvas hais rau nws ntag. Ces nkawd ob niam txiv thiaj rov qab mus kev sib txoos thiab rov qab los ua Timkhawv lawm. Thaum Npanpalam paub tias nws ib tsab ntawv pab tau lwm tus li no ua rau nws zoo siab kawg.

Yehauvas txhawb tau peb thaum peb (1) thov nws, (2) nyeem phau Vajlugkub, (3) nrog cov kwvtij nkauj muam ua ke thiab (4) mus tshaj tawm (Saib nqi 9, 10, 12, 14)

18. Peb yuav ua li cas Yehauvas thiaj pab tau peb?

18 Yehauvas yuav pab peb yog peb thov nws, nyeem nws Txojlus, nrog peb cov kwvtij nkauj muam ua ke, thiab mus tshaj tawm txoj xov zoo. Yog peb ua li ntawd ces twb yog peb tso siab tias peb Leej Txiv Yehauvas yeej yuav pab peb thiab “yuav txhawb cov uas muab siab npuab nws.”​—2 Xwmtxheej Vajntxwv 16:9.

ZAJ NKAUJ 61 Cov Timkhawv, Cia Li Rau Siab Tiag!

^ nqe 5 Lub sijhawm uas peb nyob tamsim no yeej tsis yoojyim tiamsis Yehauvas yuav pab kom peb thev taus peb tej kev nyuaj siab. Hauv zaj no peb yuav kawm tias txawm tus tubtxib Paulus thiab Timautes nkawd muaj kev nyuaj siab ntau yam los Yehauvas yeej pab kom nkawd teev tiam tau nws thiab peb yuav kawm txog 4 yam uas Yehauvas muab los pab peb, peb thiaj teev tiam tau nws.

^ nqe 2 Tau muab lub npe no hloov lawm.

^ nqe 53 COV DUAB: Thaum Paulus tabtom raug kaw hauv tsev nyob hauv Loos, nws sau ob peb tsab ntawv mus txhawb cov koom txoos thiab tshaj tawm rau cov uas tuaj xyuas nws.

^ nqe 55 COV DUAB: Timautes mus txhawb cov koom txoos.