Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Koom Ua Ib Lub Siab Li Yehauvas Thiab Yexus

Koom Ua Ib Lub Siab Li Yehauvas Thiab Yexus

“Thov pab cov uas yuav ntseeg kuv . . . koom ua ib lub siab.”​—YAUHAS 17:20, 21.

ZAJ NKAUJ: 16, 31

1, 2. (1) Hmo kawg uas Yexus nrog cov tubtxib noj hmo ua ke nws thov Vajtswv li cas? (2) Vim li cas Yexus ho qhia txog kev sib koom siab?

HMO kawg nkaus uas Yexus nrog nws cov tubtxib noj hmo ua ke, nws txhawj lawv heev. Nws xav kom lawv sawvdaws muaj kev sib koom siab. Nws thiaj thov Vajtswv kom lawv koom ua ib lub siab ib yam li nws nrog nws Leej Txiv koom ua ib lub siab. (Nyeem Yauhas 17:20, 21.) Yog Yexus cov thwjtim koom ua ib lub siab ces luag thiaj ntseeg tias Yehauvas yog tus uas txib Yexus los rau hauv lub ntiajteb no. Tibneeg yuav paub tias Yexus cov thwjtim yog cov twg vim lawv ib leeg hlub ib leeg. Tsis tas li ntawd xwb, txojkev hlub yuav pab kom lawv hajyam muaj kev sib koom siab.​—Yauhas 13:34, 35.

2 Vim li cas Yexus ho qhia nws cov tubtxib txog kev sib koom siab? Vim nws cov tubtxib tsis muaj kev sib koom siab tiag. Lawv pheej sib cam tias “lawv cov leejtwg yog tus loj dua.” (Luka 22:24-27; Malakau 9:33, 34) Yakaunpau thiab Yauhas nkawd tseem thov kom Yexus cia nkawd ib leeg zaum ntawm nws ib sab thaum nws sawv ua vajntxwv kav lub Nceeg Vaj saum ntuj.​—Malakau 10:35-40.

3. (1) Yexus cov thwjtim yuav tau zam txojkev xav twg lawv thiaj koom tau ua ib lub siab? (2) Peb yuav teb cov lus nug twg?

3 Yuav kom Yexus cov thwjtim koom tau ua ib lub siab lawv yuav tsum tsis txhob txeeb ua tus loj. Tsis tas li ntawd xwb, lawv yuav tsum tsis txhob xaiv ntsej xaiv muag. Nyob rau Yexus tiam tibneeg xaiv ntsej xaiv muag thiab sib ntxub heev, lawv thiaj tawg ua pab ua pawg tas. Yog li ntawd, Yexus cov thwjtim yuav tsum hloov tiag lawv thiaj tsis xav li cov neeg tiam ntawd. Hauv zaj no peb yuav teb 3 lo lus nug no: (1) Txawm luag xaiv Yexus ntsej muag los nws coj li cas? (2) Yexus cob qhia nws cov thwjtim li cas lawv thiaj koom tau ua ib lub siab es tsis xaiv ntsej muag lawm? (3) Yexus tus qauv thiab nws tej lus qhia pab tau peb koom ua ib lub siab li cas?

YEXUS THIAB NWS COV THWJTIM RAUG LUAG XAIV NTSEJ MUAG

4. Piav seb Yexus raug luag xaiv ntsej muag li cas.

4 Yexus kuj raug luag xaiv ntsej muag thiab. Thaum Fili hais rau Nathana-ee tias lawv nrhiav tau tus Mexiyas lawm, Nathana-ee teb tias: “Yuav muaj ib yam dabtsi zoo tshwm hauv Naxale los tau lov?” (Yauhas 1:46) Nathana-ee yeej paub txog zaj lus faj lem hauv Mikha 5:2 tias tus Mexiyas yuav yug hauv Npelehee tiamsis nws tsis xav tias tus Mexiyas yuav tawm hauv ib lub moos me npaum li Naxale los. Kuj muaj ib txhia neeg tseem ceeb nyob hauv Yudia uas saib tsis taus Yexus vim Yexus yog neeg Kalilais. Lawv suav tias lawv tsim txiaj dua cov uas nyob hauv Kalilais. Cov neeg Yudai los kuj thuam tias Yexus yog neeg Xamali uas nyob lwm lub xeev thiab tsis coj cov Yudai txojkev ntseeg. Tsis tas li ntawd xwb, cov Yudia thiab cov Kalilais saib tsis taus cov Xamali, thiab yeej tsis nrog lawv ua ke li.​—Yauhas 4:9; 7:52; 8:48.

Yuav kom Yexus cov thwjtim koom tau ua ib lub siab, lawv yuav tsum txav deb ntawm cov neeg tiam ntawd tus cwj pwm

5. Yexus cov thwjtim raug thuam li cas?

5 Yudai tej thawj coj saib tsis taus Yexus cov thwjtim thiab. Cov Falixai hais tias lawv yog cov uas “twb raug tsawm foom lawm.” (Yauhas 7:47-49) Cov Falixai suav tias cov uas tsis mus kawm Yudai tej tsev kawm ntawv ua lanpi thiab tsis coj raws li lawv tej kevcai ces yog neeg dog dig thiab tsis tsim txiaj dabtsi. (Tubtxib Tes Haujlwm 4:13) Cov neeg tiam ntawd khav txog lawv txojkev ntseeg, lawv tes haujlwm, thiab lawv haiv neeg heev lawv thiaj saib tsis taus Yexus thiab nws cov thwjtim. Vim coob tus coj li no, cov thwjtim kuj pib coj li ntawd lawm thiab. Yuav kom Yexus cov thwjtim koom tau ua ib lub siab, lawv yuav tsum txav deb ntawm tus cwj pwm no.

6. Vim lub qab ntuj no puv ntia cov uas xaiv ntsej muag tej zaum kuj ua rau peb coj li cas thiab?

6 Lub qab ntuj no puv ntia cov uas xaiv ntsej xaiv muag. Tej zaum luag xaiv peb ntsej muag, tej zaum peb kuj xaiv luag ntsej muag thiab. Ib tug tho kev nyob tebchaws Auxitalia (Australia) hais tias: “Kuv yim xav txog tej uas cov dawb tsim txom cov uas ib txwm nyob hauv lub tebchaws no mas kuv yim npau taws rau lawv.” Tus muam no hais tias nws twb raug ib txhia dawb ua tsis ncaj ncees rau nws lawm thiab. Muaj dua ib tug kwvtij hauv tebchaws Kanada (Canada) lees tias yav tas los nws ua neeg xaiv ntsej muag. Nws hais tias: “Kuv xav tias cov uas hais lus Fab Kis tsim txiaj dua cov uas hais lwm yam lus.” Nws hais tias vim nws xav li no, nws thiaj saib tsis taus cov uas hais lus Askiv.

7. Thaum Yexus raug luag xaiv ntsej muag, nws ua li cas xwb?

7 Yeej nyuaj heev rau tibneeg hloov los ua ib tug neeg tsis xaiv ntsej xaiv muag. Tiam Yexus nyob los tibneeg kuj coj tib yam li no thiab. Ua li, thaum Yexus raug luag xaiv ntsej muag, nws ua li cas xwb? (1) Nws yeej tsis xyaum lawv es xaiv luag ntsej muag. Nws hlub txhua tus ib yam nkaus. Nws tshaj tawm rau cov muaj cov pluag, cov Falixai, cov Xamali, cov neeg sau se, thiab cov uas muaj txim huvsi. (2) Yexus tso tau ib tug qauv zoo heev rau nws cov thwjtim xyaum thiab nws qhia kom lawv tsis txhob ua neeg xaiv ntsej muag.

TXO HWJCHIM THIAB HLUB LUAG THIAJ TSIS XAIV NTSEJ MUAG

8. Vim li cas peb yuav tau koom ua ib lub siab? Piav seb.

8 Vim li cas peb yuav tau koom ua ib lub siab? Rau qhov Yexus hais tias: “Nej sawvdaws yog kwvtij.” (Nyeem Mathai 23:8, 9.) Peb sawvdaws los ntawm Adas los ces peb yeej yog kwvtij tiag. (Tubtxib Tes Haujlwm 17:26) Tiamsis Yexus hais ntxiv tias cov thwjtim yog ib cuab kwvtij vim Yehauvas yog lawv sawvdaws Leej Txiv ntuj. (Mathai 12:50) Lawv puavleej yog Vajtswv tsev neeg thiab koom tib txojkev ntseeg. Lawv koom tau ua ib lub siab vim yog txojkev hlub. Vim li no thaum cov tubtxib sau ntawv mus rau cov koom txoos Khixatia, lawv thiaj muab cov hauv lub koom txoos hu ua lawv cov kwvtij nkauj muam.​—Loos 1:13; 1 Petus 2:17; 1 Yauhas 3:13. *​—Saib cov lus hauv qab taw qhia.

9. Ua li cas ho tsis tsim nyog cov Yudai khav txog lawv haiv neeg?

9 Tom qab Yexus hais tias lawv sawvdaws puavleej yog kwvtij xwb, nws sam hwm kom lawv txo hwjchim. (Nyeem Mathai 23:11, 12.) Zoo li peb kawm hauv nqe 1 thiab 2, cov tubtxib tsis muaj kev sib koom siab vim lawv pheej sib txeeb ua tus loj. Nyob rau Yexus tiam, tibneeg feem coob nyiam khav txog lawv haiv neeg. Cov Yudai thiaj khav tias lawv tsim txiaj dua lwm haiv neeg vim lawv yog Aplahas li tub ki. Tiamsis Yauhas tus uas muab neeg ua kevcai raus dej hais hlo rau lawv tias: “Vajtswv muab tau tej pob zeb no ua tau Aplahas li tub ki.”​—Luka 3:8.

10. Yexus hais li cas txog qhov uas nyias khav txog nyias haiv neeg? (Saib thawj daim duab hauv zaj no, daim 1.)

10 Yexus qhia tias yeej tsis zoo rau yus khav txog yus haiv neeg. Thaum ib tug xibhwb uas paub Mauxe Txoj Kevcai sim Yexus tias: “Leejtwg yog kuv li kwvtij zej zog nev?” Yexus ua lus piv txwv teb nws. Yexus hais tias muaj ib tug yawg Yudai raug tub sab ntaus sab heev pw rau ntawm ntug kev. Muaj 2 tug Yudai los pom tus yawg ntawd tiamsis cia li lug kev mus lawm. Tom qab ntawd muaj ib tug neeg Xamali los pom mas txawm khuvleej tus yawg Yudai heev nws thiaj nqes tes hlo pab tus yawg ntawd. Yexus hais tias tus xibhwb yuav tsum xyaum khuvleej luag ib yam li tus Xamali ntawd. (Luka 10:25-37) Yexus hais zaj lus piv txwv no kom cov Yudai pom tias lawv yuav tau hlub lwm tus kwvtij zej zog ib yam li tus Xamali hlub thiab.

11. (1) Vim li cas cov thwjtim yuav tsum tsis txhob ua neeg xaiv ntsej muag? (2) Yexus ua li cas nws cov thwjtim thiaj tsis xaiv ntsej muag?

11 Ua ntej Yexus mus saum ntuj, nws hais rau nws cov thwjtim tias lawv yuav tsum mus tshaj tawm txoj xov zoo “thoob plaws lub xeev Yudia thiab lub xeev Xamali thiab mus thoob qab ntuj kawg.” (Tubtxib Tes Haujlwm 1:8) Cov thwjtim yuav tau txo hwjchim thiab tsis txhob xaiv ntsej muag lawv thiaj ua tau li Yexus sam hwm. Yexus ua li cas nws cov thwjtim thiaj tsis xaiv ntsej muag? Nws qhuas lwm haiv neeg rau nws cov thwjtim pom, zoo li thaum nws qhuas tias tus thawj tub rog muaj kev ntseeg heev. (Mathai 8:5-10) Thaum Yexus mus rau nws lub qub zos Naxale, nws kuj piav tias Yehauvas tau pab lwm haiv neeg thiab, xws li tus poj ntsuam hauv lub zos Xalefa xeev Finikia thiab Na-amas uas yog neeg Xilia. (Luka 4:25-27) Tsis tas li ntawd xwb, Yexus tshaj tawm txoj xov zoo rau ib tug pojniam Xamali thiab tseem mus so hauv lawv lub zos tau 2 hnub nkaus vim lawv nyiam txoj xov zoo heev.​—Yauhas 4:21-24, 40.

COV NYOB THAWJ 100 XYOO HLOOV LAWV TXOJKEV XAV

12. Cov tubtxib xav li cas thaum lawv pom Yexus tabtom nrog ib tug pojniam Xamali tham? (Saib thawj daim duab hauv zaj no, daim 2.)

12 Puas yoojyim rau cov tubtxib hloov los ua neeg tsis xaiv ntsej muag? Yeej tsis yoojyim, thaum lawv pom Yexus qhia txoj xov zoo rau tus pojniam Xamali, lawv xav tsis thoob li. (Yauhas 4:9, 27) Cov Yudai tej thawj coj yeej tsis nrog pojniam txuas lus tab meeg sawvdaws. Tsis tas li ntawd xwb, tus pojniam no tseem yog ib tug neeg Xamali uas coj lub neej tsis dawb huv. Cov tubtxib txhob kom Yexus noj mov, tiamsis Yexus tsis kam noj vim nws suav tias qhov uas nws qhia txoj xov zoo rau tus pojniam ntawd tseem ceeb dua tej zaub mov. Qhov uas nws ua raws li nws Leej Txiv siab nyiam zoo li tej zaub mov rau nws.​—Yauhas 4:31-34.

13. Yakaunpau thiab Yauhas puas nkag siab zoo txog tej uas Yexus qhia?

13 Yakaunpau thiab Yauhas nkawd tsis nkag siab zoo tej uas Yexus qhia. Thaum lawv mus rau hauv xeev Xamali, lawv thov mus so hauv cov Xamali ib lub zos, tiamsis cov Xamali tsis kam tos txais lawv. Yakaunpau thiab Yauhas thiaj chim heev. Ob tug nug seb Yexus puas xav kom nkawd hu hluavtaws saum ntuj los hlawv lub zos ntawd kom kub hnyiab tas tiamsis Yexus tig los txwv ob tug. (Luka 9:51-56) Yog Yakaunpau thiab Yauhas ho ntsib tej no hauv nkawd qub zej qub zos xyov nkawd puas yuav npau taws npaum li ntawd thiab. Tej zaum nkawd xaiv ntsej muag, nkawd thiaj chim ua luaj. Puag tom qab no thaum Yauhas mus tshaj tawm txoj xov zoo rau cov neeg Xamali lawv nyiam heev, ntshe nws kuj txaj muag tias nws tau hais lus siab lawv lawm.​—Tubtxib Tes Haujlwm 8:14, 25.

14. Thaum cov kwvtij muaj teeb meem vim yog xaiv ntsej muag, cov tubtxib ua li cas?

14 Tsis ntev tom qab Pheethekhoxate xyoo 33 tau muaj kev xaiv ntsej muag hauv lub koom txoos. Thaum cov kwvtij faib zaub mov rau cov poj ntsuam, lawv tsis muab rau cov poj ntsuam Kili. (Tubtxib Tes Haujlwm 6:1) Tej zaum lawv saib tsis taus cov uas hais lwm yam lus, lawv thiaj ua li no. Tiamsis cov tubtxib maj nroos txib ib pab kwvtij uas paub tab, mus faib zaub mov rau cov poj ntsuam txhua tus. Cov kwvtij ntawd puavleej muaj npe Kili, tej zaum qhov no txhawb tau cov poj ntsuam Kili kawg li.

15. Ua li cas Petus thiaj tsis xaiv ntseg muag lawm? (Saib thawj daim duab hauv zaj no, daim 3.)

15 Xyoo 36 Yexus cov thwjtim txawm pib tshaj tawm txoj xov zoo rau txhua haiv neeg. Ua ntej ntawd Petus tsuas nrog cov neeg Yudai xwb. Tiamsis Vajtswv ua rau Petus pom tseeb tias cov Khixatia yuav tsum tsis txhob xaiv leejtwg ntsej muag. Petus thiaj qhia txoj xov zoo rau tus tub rog Loos hu ua Khaunelia. (Nyeem Tubtxib Tes Haujlwm 10:28, 34, 35.) Tom qab ntawd, Petus kuj nrog cov Khixatia uas yog lwm haiv neeg koom noj haus thiab. Tiamsis ntau xyoo tom qab no, thaum nws nyob hauv Athi-au nws cia li tsis kam nrog cov Khixatia uas yog lwm haiv neeg noj haus. (Kalatia 2:11-14) Povlauj thiaj ntuas Petus. Ua li, Petus puas mloog Povlauj ntuas? Nws yeej mloog. Thaum Petus sau nws thawj tsab ntawv mus rau cov Khixatia uas yog neeg Yudai thiab lwm haiv neeg, Petus thiaj sau tias yuav tsum hlub cov kwvtij txhua tus.​1 Petus 1:1; 2:17.

16. Luag pom tias cov Khixatia nyob thawj 100 xyoo coj li cas?

16 Yexus ua tau qauv zoo heev rau cov tubtxib xyaum, lawv thiaj tsis ua neeg xaiv ntsej muag lawm. (Yauhas 12:32; 1 Timaute 4:10) Txawm siv sijhawm ntev heev los, lawv yeej hloov tau lawv txojkev xav. Nyob thawj 100 xyoo tibneeg thiaj pom tias cov Khixatia sib hlub heev. Kwvlam xyoo 200, ib tug yawg hu ua Thawthuli-ee (Tertullian) thiaj sau tias cov uas tsis yog Khixatia los kuj pom tias cov Khixatia ib leeg hlub ib leeg thiab ib leeg kuj yeem tuag this ib leeg. Vim cov Khixatia ntawd muab “tus neeg tshiab” coj los hnav lawd, lawv thiaj saib tibneeg li Vajtswv saib. Lawv saib txhua haiv neeg muaj nqes ib yam.​—Khaulauxi 3:10, 11.

17. Peb yuav tsum ua li cas peb thiaj tsis xaiv leejtwg ntsej muag? Piav seb.

17 Tej zaum peb yuav tau ua siab ntev peb thiaj hloov tau ua ib tug neeg tsis xaiv ntsej muag. Ib tug muam uas nyob Fab Kis teb hais tias yeej tsis yoojyim hloov li. Nws hais tias: “Yehauvas yeej qhia kom kuv hlub luag, pub rau luag, thiab tsis txhob xaiv luag ntsej muag. Tiamsis kuv tseem niaj hnub xyaum xwb, tsis yoojyim li. Kuv thiaj niaj hnub thov kom Vajtswv pab kuv.” Ib tug muam nyob tebchaws Xapee hais tias muaj ib haiv neeg uas pheej meem txom nws, nws yuav tsum siv zog heev thiaj tsis xaiv lawv ntsej muag. Nws hais tias feem ntau nws yeej tsis xaiv lawv ntsej muag lawd, tiamsis nws paub tias nws yuav tau ceev faj tiag. Nws hais ntxiv tias: “Ua Yehauvas tsaug uas kuv muaj feem nrog nws tsev neeg koom ua ib lub siab.” Peb txhua tus yuav tsum tshuaj ntshis seb peb puas muaj ib nplooj siab uas tseem xaiv luag ntsej muag.

KEV HLUB UA RAU KEV XAIV NTSEJ MUAG YAJ NTSHIS MUS

18. Vim li cas peb yuav tsum tos txais txhua tus?

18 Peb yuav tsum nco ntsoov tias yav tas los peb txhua tus nyob deb heev ntawm Vajtswv. (Efexau 2:12) Tiamsis vim Yehauvas hlub peb nws thiaj rub peb los rau ntawm nws. (Hauxeya 11:4; Yauhas 6:44) Yexus Khetos kuj zoo siab hlo txais peb thiab. Nws tuag txhiv peb xwv peb thiaj muaj feem nrog Vajtswv tsev neeg. (Nyeem Loos 15:7.) Txawm peb yog neeg txhaum los, Yehauvas thiab Yexus nkawd twb zoo siab hlo tos txais peb. Yog li ntawd, peb yuav tsum zoo siab hlo tos txais txhua tus es tsis txhob xaiv leejtwg ntsej muag.

Peb koom tau ua ib lub siab thiab ib leeg hlub ib leeg vim peb muaj “lub tswvyim uas los saum ntuj los” (Saib nqe 19)

19. Peb tos txais lwm tus li cas?

19 Hnub kawg los ze lawm, thiaj muaj kev xaiv ntsej muag, kev sib cais ua pab ua pawg, thiab kev sib ntxub zuj zus. (Kalatia 5:19-21; 2 Timaute 3:13) Tiamsis Yehauvas cov tibneeg muaj “lub tswvyim uas los saum ntuj los,” peb thiaj nyob sib haum xeeb tsis xaiv ntsej muag. (Yakaunpau 3:17, 18) Peb zoo siab nrog cov uas tuaj lwm tebchaws tuaj, tsis yuam lawv coj li peb. Peb ib txhia kuj kawm lawv yam lus. Vim peb ua li no, peb muaj lub siab tus yees ib yam li “tus niag dej puv ntug nkaus” thiab peb txojkev ncaj ncees zoo li “tej nthwv dej hiavtxwv ntas.”​—Yaxaya 48:17, 18.

20. Yog peb muaj kev hlub peb yuav coj li cas?

20 Thaum tus muam nyob tebchaws Auxitalia pib kawm Vajlugkub, nws kuj hloov zuj zus tsis xaiv ntsej muag thiab tsis ntxub luag lawm. Ua li cas nws thiaj hloov tau? Vim yog txojkev hlub. Tus kwvtij nyob tebchaws Kanada uas hais lus Fab Kis hais tias nimno nws mam pom tias twb yog vim ib leeg tsis paub ib leeg zoo thiaj muaj kev sib ntxub. Nws hais tias tsis yog txhua tus uas yug hauv tib lub tebchaws yuav coj tib tug cwj pwm. Nws kuj yuav tau ib tug muam uas hais lus Askiv thiab! Tej qauv no qhia tias kev hlub yeej ua rau kev xaiv ntsej muag yaj ntshis mus. Kev hlub khi tau txhua yam sib koom ua ke.​—Khaulauxi 3:14.

^ nqe 8 Lo lus “kwvtij” tsis yog hais txog cov txivneej xwb, tiamsis kuj hais txog cov pojniam hauv lub koom txoos thiab. Thaum Povlauj sau ntawv mus rau cov “kwvtij” hauv Loos, peb paub tias nws sau mus rau cov muam tibsi, vim nws kuj tuav lawv tej npe sau thiab. (Loos 16:3, 6, 12) Phau Tsom Faj tau muab cov Khixatia hauv lub koom txoos hu ua ‘cov kwvtij nkauj muam’ tau ntau xyoo lawm.