Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

KUV LUB NEEJ

Yehauvas Pab Kuv Ua Tau Txhua Yam

Yehauvas Pab Kuv Ua Tau Txhua Yam

THAUM kuv tseem me, kuv pom dav hlau ya saum ntuj thaum twg mas kuv yeej xav hais tias lwm hnub kuv loj kuv yuav caij dav hlau mus xyuas lwm lub teb chaws uas kuv tsis tau pom dua. Tiam sis rau kuv ces ntshe yog npau suav xwb laud.

Thaum tseem muaj ntsuj rog Thoob Qab Ntuj Zaum 2, kuv niam thiab kuv txiv nkawd tsiv ntawm Exetaunias (Estonia) mus nyob teb chaws Ntsaws Mes Nis (Germany). Tiam sis tsis ntev tom qab yug tau kuv, ces peb txawm tsiv mus nyob Kanada. Thaum peb mus txog Ottawa, teb chaws Canada, peb mus nyob rau hauv ib lub me nyuam tsev me me uas muaj qaib nyob rau hauv thiab. Ces peb yeej txom nyem kawg tiam sis peb ho muaj qe noj ua tshais.

Muaj ib hnub, Yehauvas Cov Tim Khawv tuaj nyeem Tshwmsim 21:3, 4 rau kuv niam. Ua rau kuv niam kua muag poob kiag rau qhov nws zoo siab heev. Kuv niam thiab kuv txiv nkawd thiaj rau siab ntso kawm Vajlugkub ces tsis ntev xwb nkawd txawm ua kev cai raus dej lawm.

Txawm thaum ntawd nkawd tsis paub lus Askiv zoo los, nkawd yeej kub siab lug teev tiam Yehauvas. Kuv niam thiab kuv txiv nkawd ua hauj lwm rhaub hlau nyob hauv Xabnpelis (Sudbury) xeev Ontario. Thaum nkawd mus ua hauj lwm los txog tsev, txawm nkawd yuav sab npaum li cas los nkawd yeej coj kuv thiab kuv tus muam Xauvias (Sylvia) mus tshaj tawm, yuav luag txhua txhua hnub 6. Thiab peb tsev neeg kawm Phau Tsom Faj ua ke txhua txhua lub lim tiam. Twb yog kuv niam thiab kuv txiv nkawd cob qhia kom kuv paub hlub Yehauvas ces xyoo 1956 thaum kuv muaj 10 xyoo kuv thiaj cob kuv lub neej rau Yehauvas thiab ua kev cai raus dej. Twb yog kuv pom kuv niam thiab kuv txiv nkawd hlub Yehauvas, kuv thiaj xav ua li nkawd thiab.

Thaum kuv kawm ntawv tiav qib 12, kuv txawm xav mus ua lwm yam lawm kuv thiaj tsis tshua muaj siab teev tiam Yehauvas. Thaum ntawd kuv xav tias yog kuv mus tho kev ces kuv yuav ua tsis tau li kuv lub siab xav. Kuv yuav tsis tau caij dav hlau mus ncig xyuas tej teb chaws uas kuv tsis tau pom dua. Kuv thiaj mus nrhiav tau ib txoj hauj lwm hais lus hauv xov tooj cua. Kuv nyiam txoj hauj lwm no kawg tiam sis kuv mus tsis tau kev sib txoos. Vim kuv yuav tau ua hauj lwm thaum tsaus ntuj thiab nrog cov neeg uas tsis teev tiav Yehauvas ua ke. Ces kuv thiaj muab tej ntawd tso tseg vim kuv paub tias kuv txoj kev teev tiam Yehauvas yog qhov uas tseem ceeb dua ntais hauv kuv lub neej.

Thaum kuv tsiv mus rau Obsavas (Oshawa) xeev Ontario, kuv mus ntsib Les Nuavmeem (Ray Norman,) nws tus muam Levxalis (Lesli), thiab ib co tho kev. Lawv sawv daws ua rau kuv zoo siab heev. Thaum kuv pom tias tho kev ua rau lawv zoo siab npaum li cas, kuv thiaj xav mus ua ib tug tho kev li lawv thiab. Kuv pib tho kev lub 9 hlis xyoo 1966. Kuv zoo siab heev tiam sis kuv tsis paub tias kuv lub neej tab tom yuav hloov.

THAUM YEHAUVAS CAW PEB MUS UA IB YAM DAB TSI KAV TSIJ MUS UA

Thaum kuv tseem kawm ntawv tsis tau tau tiav qib 12, kuv tso npe mus ua hauj lwm hauv Npe-ee hauv Thaulatau (Toronto) teb chaws Kanada. Ces tom qab no thaum kuv ua ib tug tho kev, lawv thiaj caw kom kuv mus ua hauj lwm plaub xyoos hauv Npe-ee. Tiam sis kuv nyiam Levxalis heev ces kuv thiaj ntshai mus tsam kuv tsis pom nws ntxiv lawm. Kuv thov Yehauvas ntev loo kuv thiaj txiav txim siab tias cia kuv mus. Tiam sis kuv yeej tsis xav ncaim Levxalis hlo li.

Kuv ntxhua khaub ncaws hauv Npe-ee tau ib ntus ces kuv ho mus ua tus teev ntawv. Thaum ntawd, Levxalis yog ib tug tho kev tshwj xeeb hauv Nkabtinaus (Gatineau) xeev Khuanpev (Quebec). Kuv niaj hnub xav tias niam no Levxalis ua dab tsi lawm thiab puas yog kuv tuaj yuam kev lawm. Ces muaj ib hnub Levxalis tus nus Les txawm tuaj txog, thiab tuaj ua hauj lwm hauv Npe-ee. Nws tau nrog kuv nyob ib cha tsev ua kev. Qhov nov ua rau kuv zoo siab tshaj plaws li. Ces kuv thiaj rov nug Levxalis moo dua. Wb sib yuav lub 2 Hlis tim 27 xyoo 1971 uas yog hnub kawg kuv ua hauj lwm rau hauv Npe-ee tau plaub xyoos.

Kuv mus ua tus saib xyuas thaj tsam xyoo 1975

Lawv xa Levxalis wb mus pab cov koom txoos uas hais lus Fab Kis nyob Khuasnpev tau ob peb xyoos ces lawv ho kom wb mus ua tus saib xyuas thaj tsam. Thaum ntawd kuv muaj 28 xyoo xwb ces kuv thiaj xav tias kuv tseem hluas heev es kuv puas yuav ua tau. Tiam sis Yelemis 1:7, 8 pab kom kuv tsis txhob txhawj. Levxalis muaj tsheb sib tsoo ob peb zaug thiab nws pheej pw tsis tsaug zog ces wb tsis paub xyov wb puas ua tau. Tiam sis Levxalis hais tias: “Yog Yehauvas caw kom wb mus ua ib yam dab tsi, puas tsim nyog wb tsis mus ua mas?” Ces wb thiaj mus ua tus saib xyuas thaj tsam tau 17 xyoo.

Thaum kuv ua tus saib xyuas thaj tsam, kuv hauj lwm ntau heev, ces kuv yeej tsis muaj sij hawm ntau los nrog Levxalis li. Qhov nov los kuv yuav tau kawm thiab. Muaj ib tag kis, kuv hnov tswb qhov rooj nrov tiam sis kuv xauj tsis pom leej twg. Tsuas pom ib daim ntaub pua rooj, ib co txiv hmab txiv ntoo, khoom txom ncauj, ib fwj caw thiab khob, thiab ib daim ntawv me me hais tias: “Coj koj tus poj niam neb mus ua si thiab noj mov ua ke.” Hnub ntawd yog hnub 7 thiab tshav tshav ntuj tiam sis kuv hais rau kuv poj niam tias kuv yuav npaj lus qhuab qhia ces kuv mus tsis tau. Nws yeej to taub thiab tsis hais li cas li tiam sis nws ntsej muag yeej ntshaus ntshob. Thaum kuv mus zaum tom rooj npaj kuv zaj lus qhuab qhia, kuv tsis kaj siab hlo li. Thiaj ua rau kuv xav txog Efexus 5:25, 28. Kuv thiaj xav tias yeej yog Yehauvas hais kom kuv rov mus ntxias kom kuv poj niam zoo siab tso. Thaum kuv thov Yehauvas tag ces kuv thiaj hais rau Levxalis hais tias, “mus wb mus od.” Thaum ntawd nws txawm ua ntsej muam luag ntxhi. Wb tsav tsheb mus nres rau ntawm ib qho chaw zoo zoo nkauj ntawm ntug dej, thau daim ntaub puas rooj los pua, thiab nyob ua si ua ke ib hnub txaus siab nkaus. Thaum wb rov qab los txog tsev kuv tseem muaj sij hawm npaj kuv zaj lus qhuab qhia thiab.

Kuv poj niam wb nyiam saib xyuas thaj tsam heev. Wb saib xyuas sab hnub tuaj ntawm Kanada mus txog ntua sab hnub poob ces yeej dav heev. Niam no, kuv tau mus ncig xyuas teb chaws li kuv lub siab xav thaum kuv me lawm. Yav tas los, kuv yeej xav tso npe mus Kev Kawm Vajlugkub Kile-a tiam sis kuv ho tsis nyiam mus tshaj tawm txawv teb chaws. Kuv xav hais tias tsuas yog tej tug neeg xwb thiaj ua tau, kuv tsis xav tias kuv yuav ua tau. Qhov kuv ntshai tshaj plaws mas yog mus Afika. Rau qhov kuv ntshai kis tau kab mob thiab kuv tsis nyiam tsov rog. Tsis tas li ntawd xwb, kuv kuj nyiam qhov uas kuv nyob tam sim no thiab.

WB XAV TSIS THOOB LI THAUM WB YUAV TAU MUS RAU EXETAUNIAS THIAB THAJ TSAM NPAUBTIV

Mus ncig xyuas thaj tsam Npaubtiv

Xyoo 1992, teb chaws Xauviaj rov tso cai rau Yehauvas Cov Tim Khawv ua lawv tes hauj lwm. Ces lub hauv paus koom haum loj thiaj caw seb wb puas kam mus tshaj tawm nyob teb chaws Exetaunias. Wb xav tsis thoob li ces wb thiaj thov Yehauvas thiab xav tias, “Yog Yehauvas caw kom wb mus ua ib yam dab tsi, puas tsim nyog wb tsis mus ua mas?” Ces wb thiaj lees mus. Wb zoo siab kawg uas lawv tsis kom wb mus Afika.

Wb mus txog ntua xwb ces wb yeej pib kawm lus Exetaunias. Ob peb hlis tom qab ntawd ces lawv ho kom wb mus ua tus saib xyuas thaj tsam. Wb saib xyuas li 46 lub koom txoos thiab tej pab me me hauv cheeb tsam Npaubtiv thiab Khalibneekav (Kaliningrad), teb chaws Lav Xias. Ces muaj ntau yam lus kawg uas wb yuav tau kawm. Txawm wb hais tsis tau zoo los cov kwv tij nkauj muam zoo siab heev uas wb ua li wb ua tau los pab lawv thiab lawv los kuj pab wb thiab. Xyoo 1999, kuv yog ib tug ntawm Pab Uas Saib Xyuas Ib Ceg ntawm ceg Npe-ee hauv Exetaunias nrog kwv tij Tomas Edaus (Toomas Edur), Lempiv Lailim (Lembit Reile), thiab Tommi Kauko.

Sab laug: Cev lus qhuab qhia rau lub rooj sib txoos loj hauv Lithuania

Sab xis: Xyoo 1999 tau tsa muaj Pab Uas Saib Xyuas Ib Ceg hauv Exetaunias

Wb ntsib cov Tim Khawv uas thaum ub raug luag muab xa mus kaw rau pem Xainpelias (Siberia.) Txawm lawv raug kaw txom nyem ntsuav thiab nrug deb heev ntawm lawv tsev neeg los lawv yeej tsis chim thiab tau hau ntsoov mus tshaj tawm. Lawv tus qauv qhia rau kuv tias txawm yuav muaj li cas yav tom hauv ntej los kuv yeej thev taus.

Wb ua hauj lwm tsis so li tau ntau ntau xyoos ces zoo li Levxalis txawm tsis taus zuj zus thiab tsis muaj zog zuj zus. Tiam sis thaum ntawd wb tsis paub tias qhov ntawd yog Levxalis muaj ib tug mob es nws thiaj pheej lim lim thiab tsis muaj zog. Muaj tej thaud, wb yeej xav tias cia wb tso wb tes hauj lwm tseg es rov qab los teb chaws Kanada. Thaum lub hauv paus koom haum loj caw wb mus kawm ntxiv pem Padawxoos (Patterson), xeev Nus Yauj (New York), hauv teb chaws U.S.A, wb yeej tsis xav tias wb yuav mus tau. Tiam sis thaum wb thov Vajtswv tag, wb thiaj ua siab mus. Yehauvas foom koob hmoov rau qhov uas wb mloog nws lus. Twb yog wb mus es lawv thiaj kho tau Levxalis tus mob zoo lawm thiab wb thiaj ua tau wb tes hauj lwm li qub.

WB XAV TSIS THOOB LI THAUM WB MUS RAU IB SAB NTUJ TSHIAB

Xyoo 2008, thaum wb tseem nyob tim Exetaunias, muaj ib hmo lub hauv paus koom haum loj hu tuaj rau kuv tias wb puas xav mus rau teb chaws Khonkaus (Congo) ua rau kuv ceeb tag rau qhov tag kis xwb lawv kom kuv teb rov qab rau lawv. Hmo ntawd kuv tsis qhia rau Levxalis rau qhov kuv ntshai tsam nws tsis tsaug zog. Tiam sis kuv ho pw tsis tsaug ces kuv thiaj thov Yehauvas seb kuv yuav ua li cas.

Thaum kaj ntug kuv qhia rau Levxalis ces nws hais tias, “Yog Yehauvas xav kom wb mus Afika ces wb kuj mus. Yog wb tsis mus wb yuav ua cas paub tias wb ua tau los tsis tau.” Thaum wb nyob tau li 16 lub xyoo hauv Exetaunias ces wb ho caij dav hlau mus rau Kheesaxam (Kinshasa), teb chaws Khonkaus. Ceg Npe-ee ntawd muaj vaj zoo zoo nkauj thiab nyob tau kaj siab zim. Thaum wb mus txog, Levxalis muab daim ntawv uas nws pheej nqa nrog nraim nws pem Kanada tuaj uas hais tias, “Koj nyob qhov twg, zoo siab rau qhov ntawd” dai rau hauv chav uas wb nyob. Thaum wb mus ntsib cov kwv tij thiab nrog lawv mus qhia Vajlugkub tag, wb thiaj pom tias kev mus tshaj tawm txawv teb chaws zoo npaum li cas. Qhov nov ua rau wb haj yam xav ua hauj lwm rau Yehauvas ntxiv. Wb kuj mus xyuas li 13 lub teb chaws hauv Afika thiab. Thiab wb kawm tau ntau yam zoo txog lawv. Niam no wb thiaj tsis muaj qhov ntshai ntshai uas thaum ub wb muaj lawm. Wb ua Yehauvas tsaug uas nws xa wb mus Afika.

Thaum wb nyob Khonkaus wb xyaum noj ntau yam. Wb noj kab noj ntsaum, thiab noj ntau yam uas wb tsis xav tias noj tau. Thaum wb pom cov kwv tij noj zom zaus ces wb cia li nrog lawv noj lawm thiab.

Nyob rau cov me nyuam zos uas nyob rau sab hnub tuaj uas muaj muaj neeg tuaj ua phem rau cov poj niam thiab cov me nyuam los wb yeej nqa peb tej ntaub ntawv Vajlugkub thiab lwm yam uas cov kwv tij cheem tsum mus rau lawv. Feem coob lawv txom txom nyem thiab tsis muaj dab tsi li. Tiam sis thaum wb pom lawv txoj kev cia siab rau tus nqi txhiv, qhov uas lawv hlub Yehauvas, thiab nrog nraim nws lub koom haum txhawb tau wb zog kawg thiab pab kom wb ua zoo xav txog wb txoj kev ntseeg. Muaj ib txhia lawv vaj lawv tsev thiab qoob loo puas tsuaj tag. Ua rau kuv ras tias txhua yam uas peb muaj tib ntsais muag xwb yuav ploj tag thaum twg los peb tsis paub, tsuas yog peb txoj kev sib raug zoo nrog Yehauvas nkaus xwb thiaj yog qhov tseem ceeb tshaj. Txawm lawv yuav raug kev txom nyem npaum li cas los lawv yeej tsis yws ib los li. Qhov nov qhia rau kuv tias yog peb muaj tus cwj pwm zoo li lawv ces txawm peb yuav ntsib teeb meem li cas thiab yuav muaj mob muaj nkeeg li cas los peb yeej tsis ntshai.

Sab laug: Cev lus qhuab qhia rau ib pab neeg thoj nam

Sab xis: Coj khoom thiab tshuaj mus pab cov kwv tij hauv Dunku (Dungu), Khonkaus

TES HAUJ LWM TSHIAB NYOB AXIAS

Yehauvas rov qab ua rau wb xav tsis thoob dua. Zaum no lub hauv paus koom haum loj nug seb wb puas kam mus rau ceg Npe-ee nyob Hooj Koo uas wb tsis tau xav txog li. Tiam sis zaum no wb tsis ntshai, rau qhov Yehauvas twb pab wb dua los lawm. Ces xyoo 2013, wb thiaj ua ib siab ua kua muag teev yees ncaim wb cov phooj ywg thiab Afika.

Hooj Koo yog lub nroog loj, txawv ntau heev ntawm Afika. Cov kwv tij zoo siab tos txais wb, thiab wb nyiam lawv tej zaub mov kawg li. Tiam sis kawm lus Suav mas yeej nyuaj kawg. Thaum ntawd hauj lwm hauv ceg Npe-ee yeej ntau kawg tiam sis vaj tse ho muaj nqi heev ces Pab Uas Ntaus Thawj thiaj txiav txim siab muab ceg Npe-ee tej vaj tse muag yuav luag tag. Tom qab no, xyoo 2015, lawv thiaj tshais ceg Npe-ee mus rau Kaus Lim Qab Teb. Ces wb yuav tau kawm dua ib yam lus tshiab. Txawm wb hais tsis tau lus Kaus Lim zoo los lawv yeej txhawb wb zog kawg thiab pab kom wb rau siab ntso kawm.

Sab laug: Wb lub neej tshiab hauv Hooj Koo

Sab xis: Ceg Npe-ee hauv Kaus Lim teb

WB KAWM TAU LI CAS

Wb kawm tau tias yeej tsis yooj yim rau peb ntaus phooj ywg nrog ib tug neeg tshiab tiam sis wb kuj kawm tau tias yog wb nquag caw neeg tuaj xyuas wb ces wb thiaj yuav paub lawv sai dua. Thiab wb kawm tau tias peb cov kwv tij feem ntau yeej zoo ib yam thiab Yehauvas yeej tsim kom peb muaj phooj ywg coob coob uas peb sib ntseeg siab thiab muaj kev sib hlub.​—2 Kauleethaus 6:11.

Wb kuj kawm tau ntxiv tias peb yuav tsum hlub tib neeg ib yam li Yehauvas hlub lawv thiab peb yuav tsum pom tias Yehauvas hlub peb thiab coj peb txoj hauv kev. Thiab thaum twg Levxalis wb qaug zog los sis xav hais tias xyov cov kwv tij nkauj muam puas nyiam wb, ces wb muab cov ntawv uas wb cov phooj ywg sau tuaj txhawb wb rov los nyeem. Wb pom tias Yehauvas yeej teb wb tej lus thov thiab nws yeej hlub wb thiab txhawb wb lub zog.

Levxalis wb kuj kawm tau tias txawm wb yuav khwv npaum li cas los wb yuav tsum tau lauj sij hawm los nyob ua ke. Thiab thaum wb kawm ib yam lus tshiab wb yuav tsum tau ua siab ntev es thaum txaus luag los luag thiab. Thiab nco ntsoov ua Yehauvas tsaug txhua txhua hmo rau ib yam uas ua rau wb zoo siab.

Qhov tseeb tiag ces kuv yeej tsis tau xav ib zaug tias kuv yuav ua tau tus tshaj tawm txawv teb chaws los sis mus nyob tau rau lwm lub teb chaws. Txawm li los, thaum kuv ua li Yehauvas hais nws yeej pab kuv ib yam li nws pab Yelemis thiab. Yelemis thiaj hais rau Yehauvas tias: ‘Yehauvas, koj tau dag kuv.’ (Yelemis 20:7) Yehauvas yeej pab peb ua tau txhua yam uas peb xav hais tias peb ua tsis tau. Nws foom koob hmoov rau kuv tau caij dav hlau mus ncig xyuas ntau lub teb chaws thiab ntau ceg Npe-ee uas thaum kuv me kuv twb tsis tau xav txog li. Kuv ua Levxalis tsaug uas nws pab kuv thiab txhawb kuv lub zog rau txhua tes hauj lwm.

Wb nco ntsoov tias txhua yam uas wb ua los twb yog vim wb hlub Yehauvas. Thiab txhua yam zoo uas peb muaj niam no tsuas qhia rau wb tias thaum peb nyob ib txhis hauv lub qab ntuj tshiab, Yehauvas yuav ‘pub rau peb muaj txaus nkaus thiab txaus siab rau tej uas peb muaj.’​—Phau Ntawv Nkauj 145:16.