Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 24

ZAJ NKAUJ 24 Mus Saum Yehauvas Lub Roob

Ua Yehauvas Tus Qhua Twj Ywm!

Ua Yehauvas Tus Qhua Twj Ywm!

[Yehauvas], leejtwg thiaj li tsimnyog mus nyob hauv koj lub [tsev ntaub]?”​—PHAU NTAWV NKAUJ 15:1.

LUB NTSIAB RAU ZAJ NO

Zaj no yuav pab kom peb paub ua Yehauvas cov phooj ywg twj ywm thiab Yehauvas xav kom peb coj li cas rau nws cov phooj ywg.

1. Phau Ntawv Nkauj 15:1-5 pab tau peb li cas?

 NYOB rau hauv zaj kawm tas los lawm, peb kawm tias cov uas muab lawv lub neej cob rau Yehauvas thiab nrog nws sib raug zoo tau ua nws cov qhua hauv lub tsev ntaub. Tiam sis peb yuav tau ua li cas xwv peb thiaj yog nws cov qhua twj ywm? Nyob rau hauv Phau Ntawv Nkauj 15 hais txog lub ntsiab no. (Nyeem Phau Ntawv Nkauj 15:1-5.) Zaj ntawd qhia tias peb yuav tau ua li cas peb thiaj yog Vajtswv ib tug phooj ywg zoo.

2. Tej zaum Daviv xav txog dab tsi thaum nws hais txog Yehauvas lub tsev ntaub?

2 Phau Ntawv Nkauj 15 pib li no tias: “[Yehauvas], leejtwg thiaj li tsimnyog mus nyob hauv koj lub [tsev ntaub]? Leejtwg thiaj yuav mus pehawm koj saum lub roob Xi-oos uas yog koj lub roob dawbhuv?” (Phau Ntawv Nkauj 15:1) Thaum Daviv hais txog Yehauvas lub tsev ntaub, tej zaum nws hais txog lub tsev ntaub hauv lub nroog Nkinpe-oos. Los sis thaum Daviv hais txog Vajtswv “lub roob dawbhuv,” tej zaum nws xav txog lub tsev ntaub uas nyob rau ntawm lub roob Xi-oos hauv lub nroog Yeluxalees. Daviv tsa ib lub tsev ntaub nyob nram qab teb lub nroog Nkinpe-oos thiab muab lub phij xab tso rau hauv mus txog thaum ua tau lub tuam tsev.​—2 Xamuyees 6:17.

3. Vim li cas peb ho xav paub cov lus hauv Phau Ntawv Nkauj 15? (Saib daim duab.)

3 Cov Ixayees feem coob yeej tsis tau ua hauj lwm rau ntawm lub tsev ntaub. Tsuas yog qho nyuag tug thiaj tau mus rau hauv lub tsev ntaub uas muab lub phij xab tso rau hauv. Niaj hnub nim no Yehauvas cov tib neeg ua qhua hauv nws lub tsev ntaub thaum lawv los ua nws cov phooj ywg thiab nyob ua nws cov phooj ywg twj ywm. Peb txhua leej txhua tus yeej xav tau li no. Nyob rau hauv Phau Ntawv Nkauj 15, qhia rau peb seb peb yuav ua li cas peb thiaj ua Yehauvas cov phooj ywg twj ywm.

Cov Ixayees nyob rau Daviv tiam yeej paub zoo tias yuav ua ib tug qhua li cas hauv Yehauvas lub tsev ntaub (Saib nqe 3)


COV MLOOG VAJTSWV LUS THIAB UA NCAJ UA NCEES

4. Ua cas peb ho paub tias Yehauvas xav kom peb ua ntau tshaj qhov uas peb ua kev cai raus dej? (Yaxayas 48:1)

4 Nyob rau hauv Phau Ntawv Nkauj 15:2 piav tias Vajtswv cov phooj ywg “mloog Vajtswv txhua lo lus, yog cov ua ncaj ua ncees.” Tej no yog tej yam uas peb yuav tau ua mus li. Tiam sis peb puas ‘mloog tau Vajtswv txhua lo lus’ tiag tiag? Peb yeej mloog tau. Tab txawm peb yog noob txaug neeg txhaum los peb yeej mloog tau Vajtswv txhua lo lus yog tias peb ua npaum li peb ua tau li nws hais. Thaum peb muab peb lub neej cob rau Vajtswv thiab ua kev cai raus dej, peb nyuam qhuav pib taug nrog Vajtswv xwb. Xws li txheej puag thaum ub, txawm yus yog ib tug neeg Ixayees los tsis tau qhia hais tias yus yuav tau los ua Yehauvas ib tug qhua vim yus yuav tau “ua ncaj ncees thiab ua tseeb.” (Nyeem Yaxayas 48:1.) Yuav kom cov Ixayees tau ua Yehauvas ib tug qhua tiag, lawv yuav tau kawm kom paub Yehauvas tej kev cai thiab coj raws li ntawd. Zoo ib yam li ntawd, yuav kom peb tau los ua Yehauvas ib tug phooj ywg niaj hnub nim no, peb yuav tau ua ntau tshaj qhov peb ua kev cai raus dej thiab tau lub npe hu ua Yehauvas Cov Tim Khawv. Peb yuav tau xyaum “ua ncaj ua ncees” kam tiag. Yuav ua li cas peb thiaj ua tau?

5. Qhov uas mloog Yehauvas lus rau txhua yam yog li cas tiag?

5 Qhov “mloog Vajtswv txhua lo lus” thiab “ua ncaj ua ncees” tseem ceeb dua li mus sib txoos tsis tu ncua hauv lub Tsev Nceeg Vaj rau Vajtswv. (1 Xamuyees 15:22) Peb yuav tau mloog Vajtswv lus txhua zaus, tsis hais thaum peb nyob ib leeg. (Pajlug 3:6; Tej Lus Qhia 12:13, 14) Peb yuav tau mloog Yehauvas lus rau tej ntwb ntu uas tab txawm peb saib tsis tseem ceeb ua luaj twg. Yog peb ua li no qhia tau tias peb hlub Yehauvas thiab yuav ua rau Yehauvas yim huab hlub peb ntxiv.​—Yauhas 14:23; 1 Yauhas 5:3.

6. Raws li Henplais 6:10-12, yam twg tseem ceeb dua tej yam zoo uas peb ua yav tag los lawm?

6 Yehauvas yeej zoo siab heev rau tej yam uas peb ua rau nws yav tag los lawm. Tsis yog tias peb ua zoo yav thaud es yuav duav tau kom peb ua Yehauvas cov qhua hauv nws lub tsev ntaub mus li. Peb pom tias muaj tseeb li no nyob rau hauv Henplais 6:10-12. (Nyeem.) Yehauvas yeej haj tseem nco ntsoov tej yam peb tau ua yav tag los lawm tiam sis nws yeej xav kom peb ua qhov zoo tas zaj tas zog rau nws “mus txog hnub kawg.” Nws yuav ua peb tus phooj ywg mus ib txhis “yog peb pheej ua tsis tso tseg.”​—Kalatias 6:9.

HAIS TEJ LUS TSEEB

7. Hais tej lus tseeb yog li cas tiag?

7 Yog leej twg xav ua ib tug qhua hauv Yehauvas lub tsev ntaub, nws yuav tau “hais tej lus tseeb.” (Phau Ntawv Nkauj 15:2) Tsis yog kom tsis txhob hais lus dag xwb tiam sis Yehauvas xav kom peb ua zoo rau txhua fab. (Henplais 13:18) Qhov no tseem ceeb heev “rau qhov [Yehauvas] ntxub tej neeg uas ua phem ua qias, tiamsis nws txaus siab rau cov neeg ncaj ncees.”​—Pajlug 3:32.

8. Peb yuav tau zam tsis txhob coj tus cwj pwm twg?

8 Cov uas “hais tej lus tseeb” tsis lam ua txuj mloog Vajtswv lus tab meeg sawv daws xwb es ho tsis mloog Vajtswv lus thaum lawv nyob lawv ib leeg. (Yaxayas 29:13) Lawv tsis ua ntsej muag ncaj siab nkhaus. Cov neeg ntsej muag ncaj siab nkhaus pheej xav tias Yehauvas tej kev cai yeej tsis zoo ua luaj twg. (Yakaunpaus 1:5-8) Tej zaud muaj tej qho nws xav tias tsis tseem ceeb ces nws tsis kam mloog Yehauvas lus. Thaum nws pom tias nws ua tag los nws tsis raug dab tsi ces tej zaud nws kuj huab yam ua ntxiv. Txawm nws xav tias nws teev tiam Vajtswv los Yehauvas yuav tsis txais yuav nws txoj kev teev tiam. (Tej Lus Qhia 8:11) Peb yuav tau ua ncaj rau txhua fab.

9. Muaj li cas xwb thaum Yexus ntsib Nathana-ees thawj zaug, thiab peb khaws tau li cas? (Saib daim duab.)

9 Yeej tseem ceeb heev rau peb “hais tej lus tseeb.” Peb paub tias muaj li no thaum Filis hais kom nws tus phooj ywg Nathana-ees los ntsib Yexus. Txawm tias Yexus tsis tau ntsib Nathana-ees dua los Yexus hais tias: “Tus no yog ib tug neeg Ixayees uas lub siab tsis nkhaus kiag li.” (Yauhas 1:47) Yexus paub tias lwm cov thwj tim coj ncaj tiam sis Nathana-ees huab yam coj ncaj tshaj. Txawm Nathana-ees yog noob txaug neeg txhaum li peb los nws tsis ua ntsej muag ncaj siab nkhaus. Nws coj ncaj rau txhua fab. Nathana-ees ua tau raug Yexus siab, Yexus thiaj qhuas nws heev. Peb txhua leej txhua tus yeej xav kom Yexus xav tib yam li ntawd rau peb thiab!

Thaum Yexus ntsib Nathana-ees thawj zaug, nws hais tias Nathana-ees coj ncaj. Lwm tus puas hais tau li ntawd txog peb? (Saib nqe 9)


10. Vim li cas peb yuav tau ua zoo ceev faj txog tej lus peb hais? (Yakaunpaus 1:26)

10 Muaj ntau yam uas hais nyob rau hauv Phau Ntawv Nkauj 15 qhia kom peb ua zoo rau lwm tus. Hos nyob rau hauv Phau Ntawv Nkauj 15:3 qhia tias ua Yehauvas ib tug qhua hauv nws lub tsev ntaub “tsis hais lus nkaug lwm tus, tsis ua txhaum rau lawv tej phoojywg, lossis tsis xyav lawv tej kwvtij zejzog moo.” Yog peb txhob txwm hais lus los dag txog ib tug twg, yuav ua rau lawv tu siab thiab peb yuav tsis tau ua Yehauvas ib tug qhua hauv nws lub tsev ntaub ntxiv lawm.​—Nyeem Yakaunpaus 1:26.

11. Hais lus los dag yog li cas tiag, thiab muaj li cas xwb yog tias ib tug hais lus los dag txog lwm tus thiab tsis kam lees nws tej kev txhaum? (Saib daim duab.)

11 Tus sau phau ntawv nkauj hais tsi ntsees txog hais lus los dag. Hais lus los dag yog li cas tiag? Yog hais lus los taug xaiv kom rhuav tau ib tug twg lub koob lub npe. Yog ib tug twg hais lus los dag thiab tsis lees nws tej kev txhaum ces nws yuav ua tsis tau Yehauvas ib tug Tim Khawv ntxiv lawm.​—Yelemis 17:10.

12-13. Peb ho rhuav tau peb cov phooj ywg lub koob lub npe li cas? (Saib daim duab.)

12 Nyob hauv Phau Ntawv Nkauj 15:3 kuj qhia ntxiv rau peb tias Yehauvas cov qhua tsis ua txhaum rau lawv tej kwv tij zej zog thiab tsis rhuav nws tej phooj ywg lub koob lub npe. Ua li cas peb ho rhuav tau peb tej phooj ywg?

13 Peb rhuav tau ib tug twg lub koob lub npe thaum peb hais tej lus tsis tseeb txog tus ntawd. Xws li vim li cas (1) ib tug muam tsis ua ib tug tho kev lawm, (2) ib khub niam txiv ho tsis ua hauj lwm hauv Npe-ee lawm, los sis (3) ib tug kwv tij ho tsis ua ib tug txwj laus los sis ib tug tub leg num lawm? Tsis zoo rau peb qhia rau lwm tus tias tos cov kwv tij nkauj muam no tsis tau ua lawv txoj hauj lwm lawm los tej zaum lawv tau ua dab tsi txhaum. Tej zaud peb twb tsis paub vim li cas ho hloov. Tus qhua uas tuaj nyob rau hauv Yehauvas lub tsev ntaub, tsis ua txhaum rau lawv tej kwv tij zej zog thiab tsis rhuav nws tej phooj ywg lub koob lub npe.

Yeej yooj yim heev rau peb rhuav ib tug twg lub koob lub npe. Qhov no tej zaum kuj suav tau tias hais lus dag txog lwm tus (Saib nqe 12-13)


SAIB TAUS COV HWM YEHAUVAS

14. Piav seb Yehauvas cov qhua tsis kam nrog cov nyiam “ua phem ua qias” li cas.

14 Nyob hauv Phau Ntawv Nkauj 15:4 hais tias tus uas nrog Yehauvas sib raug zoo tsis koom nrog cov nyiam “ua phem ua qias.” Ua cas peb ho paub tias tus twg thiaj yog tus ua phem ua qias? Nco ntsoov tias peb yog noob txaug neeg txhaum ces tej thaud peb yuav txiav txim raws li peb nyiam xwb. Xws li cov uas peb nyiam ces peb yuav saib lawv zoo tab txawm lawv ua phem ua qias. Hos cov peb tsis nyiam, txawm lawv ua tau zoo los peb saib yam li lawv yog cov ua phem ua qias. Vim muaj li no, peb yuav tau ua tib zoo soj ntsuas seb Yehauvas hais tias tus twg ua phem ua qias thiab tus twg “ua txuj hais tias nws yog tus ntseeg.” (1 Kauleethaus 5:11) Xws li cov tsis kam tso lawv tej kev txhaum tseg, saib tsis taus peb txoj kev ntseeg, los sis cov uas xav rhuav peb txoj kev sib raug zoo nrog Yehauvas.​—Pajlug 13:20.

15. Muaj ib yam uas peb “hwm cov neeg uas mloog [Yehauvas] lus” yog li cas?

15 Nyob rau hauv Phau Ntawv Nkauj 15:4 hais tias peb yuav tau “hwm cov neeg uas mloog [Yehauvas] lus.” Yog li ntawd, peb yuav tau hwm thiab nrhiav kev los mus ua tej yam zoo rau Yehauvas cov phooj ywg. (Loos 12:10) Muaj ib yam uas hais nyob rau hauv Phau Ntawv Nkauj 15:4 tias cov qhua uas tuaj rau hauv Yehauvas lub tsev ntaub “ua raws nraim li lawv tej lus cog tseg, txawm nyuaj npaum li cas los xij.” Yog peb tsis ua raws li peb tau cog lus tseg ces yuav ua rau lwm tus muaj chaw tu siab. (Mathais 5:37) Xws li Yehauvas xav kom tus txiv thiab tus niam ua raws li nkawd tau cog lus tseg thaum nkawd sib yuav. Tsis tas li ntawd, nws kuj xav kom cov niam txiv ua raws li lawv cog lus rau lawv tej me nyuam. Vim peb hlub Vajtswv thiab lwm tus, peb yuav tau ua li peb twb cog lus tseg lawm.

16. Muaj dua ib yam uas peb hwm Yehauvas cov phooj ywg yog li cas?

16 Muaj dua lwm yam uas peb hwm Vajtswv cov phooj ywg yog tos txais thiab muaj lub siab dawb paug pub rau lawv. (Loos 12:13) Peb yuav tau lauj sij hawm nrog cov kwv tij nkauj muam ua si ua ke xwv peb thiaj paub lawv, tsis yog mus kev sib txoos thiab mus qhia Vajlugkub xwb ces tau lawm. Yog peb xyaum ua neeg tos txais qhua ces twb yog peb xyaum Yehauvas.

TXHOB NTSHAW NYIAJ TXIAG

17. Vim li cas Phau Ntawv Nkauj 15 ho hais txog nyiaj txiag?

17 Yehauvas cov qhua “qiv nyiaj rau luag tsis yuav paj laum, thiab lawv tsis yuav tej nyiaj uas luag coj tuaj xiab kom tau chaw ntxo tus neeg tsis txhaum.” (Phau Ntawv Nkauj 15:5) Vim li cas nqe no ho hais txog nyiaj txiag? Yog tias peb ntshaw nyiaj txiag tshaj lawm ces peb yuav saib nyiaj tseem ceeb dua tib neeg thiab Vajtswv. (1 Timautes 6:10) Nyob txheej puag thaum ub, muaj ib txhia saib tsis taus lawv cov kwv tij uas txom nyem thiab tsub paj laum rau cov kwv tij ntawd tom qab lawv txais nyiaj rau. Muaj ib txhia uas yog cov txiav txim yuav nyiaj xiab thiab txiav txim tsis ncaj rau tus uas tsis tau ua txhaum. Yehauvas ntxub cov tib neeg uas muaj lub siab zoo li no.​—Exekees 22:12.

18. Peb yuav tau tshuaj peb tus kheej li cas xwv peb thiaj paub tias peb puas yog ib tug neeg ntshaw nyiaj? (Henplais 13:5)

18 Peb yuav tau ua tib zoo xav seb peb puas yog ib tug neeg ntshaw nyiaj txiag. Xws li tshuaj koj tus kheej li no: ‘Kuv lub siab puas liab qas khiav xav kom tau nyiaj txiag thiab kuv yuav siv nyiaj mus yuav dab tsi rau dab tsi? Yog kuv txais nyiaj, kuv puas laug sij hawm ntev ntev kom txhob tau them rov qab vim kuv xav tias tus tib neeg ntawd tsis siv cov nyiaj uas nws txais rau kuv ntawd? Nyiaj txiag puas ua rau kuv tsav hwj chim loj dua lwm tus? Puas nyuaj rau kuv pub ub pub no rau lwm tus? Kuv puas xav tias cov kwv tij nkauj muam uas muaj nyiaj muaj txiaj nyiam nyiaj txiag dua li nyiam Yehauvas? Kuv puas nyiam ua phooj ywg nrog cov uas muaj nyiaj dua li cov uas tsis muaj nyiaj?’ Peb yuav tau ua zoo xav txog cov lus nug no vim Yehauvas tau caw peb ua nws ib tug qhua. Qhov uas peb yuav ua tau Yehauvas ib tug qhua mus li yog, peb tsis ntshaw nyiaj txiag.​—Nyeem Henplais 13:5.

YEHAUVAS HLUB NWS COV PHOOJ YWG HEEV

19. Vim li cas Yehauvas xav kom peb ua txhua yam raws li hais hauv Phau Ntawv Nkauj 15?

19 Nyob hauv Phau Ntawv Nkauj 15 xaus lus tias: “Yog leejtwg ua zoo li no nws yuav muaj chaw nyob tso siab plhuav mus li.” (Phau Ntawv Nkauj 15:5) Nyob rau zaj ntawd, tus uas sau phau ntawv nkauj qhia tias Yehauvas xav kom peb ua txhua yam uas hais nyob rau hauv vim Nws xav kom peb muaj kev zoo siab. Thaum peb ua li Vajtswv hais ces peb yuav tau lub neej tshav ntuj nrig thiab nws yuav tiv thaiv peb.​—Yaxayas 48:17.

20. Yehauvas cov qhua tos tsis hnyu dab tsi?

20 Yehauvas cov qhua yeej tos tsis hnyu rau lub neej uas zoo tshaj plaws yav tom hauv ntej. Cov uas xaiv tseg yuav tau mus nyob saum ntuj ceeb tsheej uas yog qhov chaw Yexus twb npaj tseg cia rau lawv. (Yauhas 14:2) Hos cov uas muaj kev vam kev cia siab rau hauv lub ntiaj teb tos tsis hnyu kom muaj raws li Tshwmsim 21:3. Yog ib qho txiaj ntsig zoo kawg nkaus uas Yehauvas tau caw peb mus ua nws cov qhua hauv nws lub tsev ntaub mus ib txhis!

ZAJ NKAUJ 39 Lub Koob Lub Npe Zoo Muaj Nqes Rau Vajtswv