Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Koj Puas Paub?

Koj Puas Paub?

Nyob rau Yexus tiam, tibneeg them se rau dabtsi?

COV neeg Yixalayees yeej them kam ib feem kaum mus pab txojkev teev tiam Vajtswv. Tiamsis los rau Yexus tiam lawv yuav tau them ntau yam se uas ua nyuaj heev rau lawv.

Thaum ub, cov txivneej Yudais ib xyoo twg yuav tsum them nyiaj uas raug nqi li 2 hnub nqi zog mus pab tu qhov chaw teev tiam Vajtswv. Nyob rau Yexus tiam lawv muab cov nyiaj no coj mus tu lub tuam tsev uas Helauj ua thiab them tej uas lawv muab fij rau Yehauvas. Twb yog vim li ntawd thiaj muaj cov neeg Yudais nug Petus tias Yexus puas them se rau lub tuam tsev ntawd. Yexus hais tias them los yeej tau. Yog li ntawd Yexus thiaj hais kom Petus mus nrhiav nyiaj los them se.​—Mathais 17:24-27.

Vajtswv cov neeg thaum ub yeej them ib feem kaum ntawm tej qoob loo lossis ntawm tej nyiaj uas lawv khwv tau los. (Levis Kevcai 27:30-32; Teev Npe 18:26-28) Nyob rau Yexus tiam cov xibhwb uas qhia Vajtswv txoj Kevcai thiab cov Falixais tseem kom lawv them ib feem kaum ntawm tej zaub thiab “tej txujlom, tsis hais pumhub, zaub txhwb thiab xyab txhob” huv tibsi. Yexus hais tias qhov uas muab ib feem kaum ntawd yeej tsis txhaum tiamsis Yexus cem lawv vim lawv ua tsis raws li Vajtswv txoj Kevcai.​—Mathais 23:23.

Lub sijhawm ntawd cov neeg Yudais yuav tau them ntau yam se rau tseem fwv Loos. Cov uas muaj av lossis muaj liaj muaj teb, lawv yuav tau muab nyiaj lossis muab qhov txhia chaw mus them se. Lawv yuav tsum them li 20 rau 25 feem pua ntawm tej qoob loo uas lawv sau tau ntawm daim av ntawd los. Tsis tas li ntawd xwb lawv tseem yuav tau them se rau txhua txhua tus neeg hauv lawv tsev neeg. Cov Falixais thiaj nug Yexus tias puas tsim nyog lawv them tus se no. Yexus teb lawv tias: “Yam uas yog Xixas li, cia li muab rau Xixas thiab yam uas yog Vajtswv li, cia li muab rau Vajtswv.” (Mathais 22:15-22) Yexus cov lus no qhia rau peb tias peb yuav tau them se li cas.

Lawv kuj yuav tau them se rau tej khoom uas lawv coj mus muag tawm rau sab nraud lossis coj sab nraud los muag thiab. Tseem fwv Loos sau tej se no ntawm tej chaw nres nkoj, ntawm tej choj, tej kev tshuam, lossis ntawm lub rooj loog los rau hauv lawv lub nroog lossis lub kiab lub khw.

Ib tug txivneej uas sau keeb kwm txog cov neeg Loos hu ua Takitaus (Tacitus) hais tias nyob rau lub sijhawm uas Yexus tseem nyob thiab Tinpeli-us ua fuab tais kav, tseem fwv Loos sau se hnyav heev. Lub tebchaws Xilias thiab Yudas thiaj thov kom lawv sau se tsawg zog vim cov se no ua nra hnav heev rau lawv.

Tsis yog hais tias tseem fwv Loos sau se hnyav xwb tiamsis cov neeg sau se los kuj ua nyuaj heev rau lawv thiab vim lawv sau ntau tshaj tus nqi se. Tseem fwv Loos cia sawvdaws tuaj sib tw seb leejtwg yuav sau tau se ntau dua. Tus twg yeej ces tus ntawd tau ua tus thawj sau se. Tus thawj sau se mam li mus ntiav ib co neeg mus sau se rau nws. Thaum lawv mus sau se lawv thiaj sau ntau tshaj tus nqi se kom lawv thiaj khaws tau ib co rau lawv tus kheej thiab. Twb yog vim li no tibneeg thiaj ntxub cov neeg sau se ua luaj. Ntxim li Xakhais los yog ib tug thawj sau se thiab nws muaj ib co neeg sau se rau nws.​—Lukas 19:1, 2.