Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 25

Txhob Ua Rau “Cov Menyuam No” Tu Siab

Txhob Ua Rau “Cov Menyuam No” Tu Siab

“Tsis txhob saib tsis taus cov menyuam no ib tug.”​—MATHAIS 18:10.

ZAJ NKAUJ 113 Vajtswv Cov Tibneeg Muaj Kev Thaj Yeeb

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? a

1. Yehauvas xav li cas txog peb?

 MUAJ neeg coob coob puv nkaus lub ntiajteb no tiamsis Yehauvas rub koj los teev tiam nws vim nws paub koj zoo thiab nws pom tias koj yeej xav paub txog nws thiab yuav hlub nws. (1 Xwmtxheej Vajntxwv 28:9; Yauhas 6:44) Qhov uas Yehauvas paub koj zoo thiab hlub koj puas ua rau koj zoo siab?

2. Yexus zaj lus piv txwv qhia tias Yehauvas hlub peb npaum li cas?

2 Yexus muab Yehauvas piv rau ib tug tswv yug yaj. Nws hais tias thaum ib tug yaj ploj lawm tus tswv yug yaj “yeej yuav tso cuaj caum cuaj tug rau pem ntav toj, thiab mus nrhiav tus uas ploj lawm.” Thaum nws nrhiav tau, nws yuav tsis cem tus yaj ntawd tiamsis nws yuav zoo siab heev. Zaj lus piv txwv no qhia tias Yehauvas hlub koj thiab cov kwvtij nkauj muam txhua leej txhua tus. Yexus hais tias: “Leej Txiv tus uas nyob saum ntuj Ceebtsheej yeej tsis xav kom cov menyuam no ib tug puastsuaj li.”​—Mathais 18:12-14.

3. Hauv zaj no peb yuav tham txog dabtsi?

3 Peb yeej tsis xav ua rau peb cov kwvtij nkauj muam ib tug qaug zog li. Yog li ntawd peb yuav ua li cas peb thiaj tsis ua siab lawv? Thiab peb yuav ua li cas yog hais tias muaj ib tug ho ua siab peb? Hauv zaj no peb yuav tham txog 2 lo lus nug no. Tiamsis ua ntej ntawd cia peb mus tham txog “cov menyuam” uas Yexus hais hauv Mathais tshooj 18.

“COV MENYUAM NO” YOG LEEJTWG?

4. “Cov menyuam” uas Yexus hais txog yog leejtwg?

4 “Cov menyuam” uas Yexus hais txog no yog tag nrho Yexus cov thwjtim uas zoo siab hlo cia nws cob qhia lawv. (Mathais 18:3) Txawm hais tias lawv nyob qhov twg tuaj, yog haiv neeg twg, thiab nyias coj nyias txawv lawm ib yam los, lawv sawvdaws muaj kev ntseeg rau Yexus Khetos thiab nws hlub lawv heev.​—Yauhas 1:12.

5. Yehauvas xav li cas thaum muaj neeg ua phem thiab saib tsis taus nws cov neeg?

5 Peb yeej tsis xav kom leejtwg raug mob li tiamsis yog muaj neeg ua phem rau menyuam yaus yuav ua rau peb haj yam chim thiab mob siab. Peb xav tiv thaiv lawv vim lawv tsis muaj zog thiab tsis paub tiv thaiv lawv tus kheej. Yehauvas zoo ib yam li ntawd, thaum muaj neeg ua phem thiab saib tsis taus peb, yeej mob nws siab thiab nws xav tiv thaiv peb vim peb yog nws cov menyuam thiab nws hlub peb heev.​—Yaxayas 63:9.

6. Raws li 1 Kauleethaus 1:26-29, cov neeg nyob hauv ntiajteb no saib Yexus cov thwjtim zoo li cas xwb?

6 Lub ntiajteb no tsuas saib cov neeg nplua nuj, muaj koob muaj npe, thiab ua nom ua tswv tseem ceeb xwb. Vim Yexus cov thwjtim tsis zoo li ntawd, lawv thiaj saib Yexus cov thwjtim tsis tseem ceeb, zoo li “menyuam yaus” xwb. Tiamsis Yehauvas tsis xav li ntawd.​—Nyeem 1 Kauleethaus 1:26-29.

7. Yehauvas xav kom peb saib peb cov kwvtij nkauj muam li cas xwb?

7 Yehauvas hlub tag nrho cov uas teev tiam nws, tsis hais cov los tshiab lossis cov uas twb teev tiam nws ntev los lawm. Tag nrho peb cov kwvtij nkauj muam yeej muaj nuj nqis rau Yehauvas ces peb yuav tsum saib lawv muaj nqis thiab. Peb yuav tsum “hlub cov ntseeg” txhua tus tsis yog qees leej xwb. (1 Petus 2:17) Peb yuav tsum tiv thaiv lawv thiab saib xyuas lawv kom zoo. Yog peb paub hais tias peb ua siab ib tug lawm, peb tsis txhob xav hais tias nws yeej muaj muaj kev tu siab ces kav liam nws. Tiamsis peb yuav tsum sib tham kom peb muaj kev sib haum xeeb. Peb cov kwvtij nkauj muam, muaj ib txhia muaj muaj kev tu siab los twb yog vim lawv loj hlob hauv ib tse neeg uas tsis muaj leejtwg hlub lawv, lawv thiaj xav hais tias lawv tsis zoo npaum li luag tej. Hos cov los tshiab, lawv tseem tsis tau paub zam txim rau lwm tus. Tiamsis yog peb pheej muaj muaj kev tu siab ces peb yuav tau hloov peb tus cwj pwm thiab. Yog peb ua li ntawd ces peb yuav muaj kev kaj siab thiab muaj kev sib raug zoo nrog lwm tus dua.

MUAB LWM TUS SAIB HLOB

8. Cov neeg Yudais nyob Yexus tiam coj li cas?

8 Ib tug tub txawj ntse hais txog cov neeg Yudais tias: “Lawv khwv ciaj khwv tuag kom lawv muaj koob muaj npe, muaj meej mom, thiab kom tibneeg qhuas lawv.” Yexus cov thwjtim coj ib yam li ntawd. Lawv thiaj nug Yexus tias: “Leejtwg yog tus loj dua ntais saum ntuj Ceebtsheej?” (Mathais 18:1) Yexus thiaj hais rau lawv tias lawv yuav tau hloov lawv lub siab kom zoo li menyuam yaus.

9. Yexus cov thwjtim yuav tau hloov lawv txojkev xav twg?

9 Yexus paub tias cov neeg Yudais xav kom luag tej saib lawv tseem ceeb dua lwm tus ces yeej yuav tsis yoojyim rau nws cov thwjtim tsis txhob xav li ntawd. Nws thiaj hais rau lawv tias: “Nej cov yog leejtwg xav ua tus hlob, tus ntawd yuav tsum ua ib yam li yog tus yau, thiab tus twg yog tus thawj coj, tus ntawd yuav tsum ua ib yam li tus tubtxib.” (Lukas 22:26) Thaum peb muab lwm tus saib hlob lossis “xam pom lwm tus zoo dua” peb mas peb thiaj coj li peb yog tus yau. (Filipis 2:3, TT ) Yog peb muab lwm tus saib hlob ces peb yuav tsis ua siab lawv.

10. Peb yuav tsum nco ntsoov tus tubtxib Paulus tej lus ntuas twg?

10 Yog peb ua tib zoo xav ces peb yuav pom tias muaj tej yam peb cov kwvtij nkauj muam yuav txawj dua thiab paub tshaj peb. Tus tubtxib Paulus ntuas cov kwvtij nyob hauv Kauleethaus tias: “Leejtwg tsa nej lub neej zoo dua lwm tus lub? Txhua yam uas nej muaj puavleej yog Vajtswv pub rau nej los sav! Ua li cas nej tseem khav hais tias yog nej khwv tau?” (1 Kauleethaus 4:7) Yog li ntawd, txawm yog hais tias peb txawj muab lus qhuab qhia thiab peb muaj cov kawm Vajlugkub coob tus los peb yuav tsum tsis txhob khav tias peb txawj dua lwm tus thiab ua kom luag qhuas peb. Tiamsis peb yuav tsum ua Yehauvas tsaug thiab qhuas nws xwb.

ZOO SIAB HLO ZAM TXIM RAU LWM TUS

11. Lub ntsiab ntawm Yexus zaj lus piv txwv yog dabtsi?

11 Tom qab Yexus ntuas nws cov thwjtim tag Yexus hais ib zaj lus piv txwv txog ib tug Vajntxwv thiab nws tus tubtxib. Yexus hais tias muaj ib tug tubtxib tshuav Vajntxwv nqi ntau heev uas nws yeej them tsis taus rov qab li tiamsis Vajntxwv zam tag nrho nws cov nuj nqi rau nws. Tiamsis ho muaj ib tug tubtxib tshuav tus tubtxib no nqi me me xwb thiab thov kom nws zam los nws yeej tsis yib li. Twb yog vim li ntawd Vajntxwv thiaj muab nws kaw. Thaum Yexus hais zaj lus piv txwv no tag nws hais tias: “Yog nej ib leeg tsis zam txim rau ib leeg, kuv Txiv tus uas nyob saum ntuj ceebtsheej yuav ua ib yam nkaus li ntawd rau nej thiab.”​—Mathais 18:21-35.

12. Yog peb tsis kam zam txim rau lwm tus, yuav ua li cas rau tus ntawd thiab cov uas nyob hauv lub koom txoos?

12 Tus tubtxib uas Yexus hais no tsis yog ua rau nws tib leeg raug kev nyuaj siab xwb tiamsis nws kuj ua rau lwm tus raug kev nyuaj siab thiab. Thaum tus tubtxib no coj tus tubtxib uas tshuav nws nqi coj mus kaw rau hauv “tsev lojcuj mus txog hnub uas tus ntawd them nqi tas” ua rau tus ntawd raug kev txom nyem. Tsis tas li ntawd xwb “thaum nws tib pab tubtxib pom nws ua li ntawd” nws ua rau lawv chim heev. Zoo ib yam li no, yog peb tsis kam zam txim rau lwm tus es pheej chim rau nws thiab tsis quav ntsej nws ces yuav ua rau nws tu siab. Thiab peb yuav ua rau cov uas nyob hauv lub koom txoos laj laj xav vim peb tsis muaj kev sib haum xeeb nrog nws.

Koj yuav cib nyeej los koj yuav zam txim? (Saib nqi 13-14) c

13. Peb kawm tau li cas los ntawm tus muam Npauj Nyiag?

13 Thaum peb zam txim rau peb cov kwvtij nkauj muam ces peb sawvdaws yuav muaj kev kaj siab dua. Npauj Nyiag b uas yog ib tug tho kev hais li no txog nws ib tug viv ncaus uas ua rau nws tu siab tias: “Nws cov lus mas mob cuag li rab riam lij. Thaum kuv mus qhia Vajlugkub kuv yeej tsis xav nrog nws caij ib lub tsheb ua ke li. Twb yog vim li ntawd kuv thiaj tsis xav mus qhia Vajlugkub.” Npauj Nyiag xav tias yeej tsim nyog nws chim kawg tiamsis nws ho tsis xav muaj kev cib nyeej rau nws tus viv ncaus thiab pheej xav txog nws txojkev tu siab xwb. Npauj Nyiag thiaj zam txim rau nws tus viv ncaus tom qab nws nyeem ib zaj hauv Phau Tsom Faj txog qhov uas peb yuav tsum zam txim rau lwm tus. Nws hais tias: “Kuv kaj siab lawm ntau, yam li lub nra uas kuv muab txo kiag lawm. Nimno kuv paub tias peb sawvdaws yeej rau siab ntso hloov peb lub neej kom haum Yehauvas siab thiab Yehauvas yeej zoo siab hlo zam txim rau peb txhua hnub.”

14. Raws li Mathais 18:21, 22, nyuaj rau Petus ua dabtsi thiab peb kawm tau li cas los ntawm Yexus cov lus teb?

14 Peb paub hais tias peb ib leeg yuav tsum zam txim rau ib leeg. Tiamsis muaj tej thaud yeej tsis yoojyim rau peb ua li ntawd. Tej zaum kuj tsis yoojyim rau tus tubtxib Petus ua li ntawd thiab. (Nyeem Mathais 18:21, 22.) Peb yuav ua li cas peb thiaj zam txim tau rau lwm tus? Peb sawvdaws yeej niaj hnub ua txhaum tiamsis Yehauvas yeej zam txim rau peb. (Phau Ntawv Nkauj 103:8-10) Yog peb xav txog qhov uas Yehauvas niaj hnub zam txim rau peb ces yuav pab kom peb zam txim tau rau lwm tus. (Mathais 18:32, 33) Thiab Vajtswv Txojlus hais tias: “Peb ib leeg yuav tsum hlub ib leeg.” Yog li ntawd txawm peb tsis xav zam txim rau lwm tus los peb yuav tau zam. (1 Yauhas 4:11) Thiab ua zoo xav seb yog peb zam txim rau lwm tus yuav pab tau peb sawvdaws li cas. Peb yuav pab tau tus uas ua txhaum rau peb, lub koom txoos yuav muaj kev sib haum xeeb, peb yuav muaj kev sib raug zoo nrog Yehauvas, thiab peb yuav kaj siab. (2 Kauleethaus 2:7; Kaulauxais 3:14) Tsis tas li ntawd xwb, thov Yehauvas es tsis txhob cia Xatas rhuav tau peb txojkev sib raug zoo nrog peb cov kwvtij nkauj muam. (Efexus 4:26, 27) Yog li ntawd, cia Yehauvas pab peb, peb thiaj muaj kev sib haum xeeb hauv lub koom txoos.

TXHOB CIA LWM TUS UA RAU KOJ TU SIAB

15. Raws li Kaulauxais 3:13, peb yuav ua li cas thaum ib tug kwvtij lossis ib tug muam ua rau peb tu siab?

15 Yog muaj ib tug hauv koj lub koom txoos ua rau koj ntxhov siab, koj yuav ua li cas? Koj yuav tau ua siab ntev rau nws. Thov Yehauvas pab koj thiab pab tus uas ua tsis haum koj siab thiab kom koj pom nws tej yam ntxwv zoo uas Yehauvas pom. (Lukas 6:28) Tiamsis yog koj ua tsis tau ib siab es koj pheej yuav hais xwb ces ua zoo xav seb koj yuav mus nrog nws tham li cas. (Mathais 5:23, 24; 1 Kauleethaus 13:7) Thaum koj mus nrog nws tham, nco ntsoov tias tej zaum tsis yog nws txhob txwm ua kom mob koj siab. Yog neb tham tsis sib haum los ua siab ntev rau nws. (Nyeem Kaulauxais 3:13.) Yog li tsis txhob cib nyeej rau cov kwvtij nkauj muam tiamsis zam txim rau lawv. Yog koj ua li no ces qhia tias koj hlub Yehauvas tshaj ib puas tsav yam.​—Phau Ntawv Nkauj 119:165.

16. Peb txhua tus tes haujlwm yog dabtsi?

16 Peb zoo siab kawg uas peb tau teev tiam Yehauvas nrog peb cov kwvtij nkauj muam “ua ib pab koom ib tug tswv.” (Yauhas 10:16) Phau ntawv uas qhia peb ua Yehauvas tes haujlwm hais tias: “Yuav kom peb muaj kev sib haum xeeb, peb yuav tau ua peb tug thiab.” (Organized to Do Jehovah’s Will) Yehauvas hlub peb txhua leej txhua tus ib yam li peb yog nws “cov menyuam.” Yog li ntawd peb yuav tsum xyaum hlub peb cov kwvtij nkauj muam ib yam li Yehauvas. Yehauvas yeej pom thiab ris txiaj ntsig rau peb txojkev hlub thiab txhua yam uas peb ua los pab lawv.​—Mathais 10:42.

17. Koj yuav ua li cas?

17 Peb hlub peb cov kwvtij nkauj muam heev. Yog li ntawd peb yuav tsis ua ib yam dabtsi kom mob lawv lossis kom lawv tu siab. Peb yuav tsum muab peb cov kwvtij nkauj muam saib hlob dua peb tus kheej thiab zoo siab hlo zam txim rau lawv. Peb tsis txhob cia tej uas peb cov kwvtij nkauj muam ua rau peb tu siab. “Peb yuav tsum muab siab rau ua tej uas yuav ua rau sawvdaws nyob sib haum xeeb thiab ua tej uas yuav txhawb tau lwm tus lub zog xwb.”​—Loos 14:19.

ZAJ NKAUJ 130 Cia Li Sib Zam Txim

a Vim peb yog neeg zoo tsis tiav ces muaj tej thaud peb yuav ua siab peb cov kwvtij nkauj muam. Thaum peb paub hais tias peb ua siab ib tug lawm peb puas maj nroos mus thov txim thiab nrog lawv tham kom muaj kev sib haum xeeb lossis peb cia li puam chawj lawv xwb? Yog peb muaj muaj kev tu siab ne, peb yuav ua li cas? Peb puas pom tias qhov ntawd yog ib qho cwj pwm tsis zoo uas peb yuav tau hloov?

b Tau muab lub npe no hloov lawm.

c COV DUAB: Ib tug muam chim heev rau nws ib tug viv ncaus hauv lub koom txoos. Thaum nkawd sib tham tag ces nkawd rov zoo siab lawm.