Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Cia Li Khuvleej “Ib Tsoom Neeg Sawvdaws”

Cia Li Khuvleej “Ib Tsoom Neeg Sawvdaws”

THAUM Yexus cob qhia nws cov thwjtim tshaj tawm txoj xov zoo, Yexus ceeb toom rau lawv tias tsis yog txhua tus yuav xav mloog. (Luka 10:3, 5, 6) Niaj hnub no thaum peb mus qhia Vajlugkub, peb kuj ntsib cov uas zoo li Yexus hais no thiab. Tej zaum muaj ib txhia thuam peb thiab ua nruj ua tsiv rau peb. Thaum peb ntsib tej tug zoo li ntawd, peb puas xav rov mus qhia Vajlugkub rau lawv? Peb puas tseem khuvleej lawv?

Tus uas khuvleej luag zoo li cas? Thaum nws pom leejtwg txom nyem nws yeej hlub tshua thiab xav pab tus ntawd. Yog peb tsis khuvleej lwm tus, peb yuav tsis kub siab mus qhia Vajlugkub rau lawv. Peb kuj yuav pab tsis tau lawv los paub qhov tseeb thiab. Muab xav li no, yuav kom ib lub cub tawg cig hlob yuav tsum tsij taws tas zog rau. Ib yam li ntawd, yuav kom peb kub siab qhia Vajlugkub rau lwm tus, peb yuav tsum khuvleej lawv!​—1 Thexalaunika 5:19.

Yuav ua li cas peb thiaj paub khuvleej lwm tus? Cia peb kawm txog Yehauvas, Yexus, thiab Povlauj lawv cov qauv seb pab tau peb li cas.

XYAUM YEHAUVAS TXOJKEV KHUVLEEJ

Txawm luag hais lus dag txog Yehauvas tau ntau txhiab xyoo los nws ua siab ntev thev. Phau Vajlugkub hais tias: “Nws yeej ua siab dav rau tus uas mom txiaj mom ntsig thiab siab phem.” (Luka 6:35) Yehauvas ua siab ntev vim nws khuvleej tibneeg. Nws xav kom “ib tsoom neeg sawvdaws tau txais kev dim.” (1 Timaute 2:3, 4) Txawm Vajtswv ntxub tej kev phem uas tibneeg ua los nws tsis ntxub lawv. Nws suav tias lawv muaj nqes thiab tsis xav kom lawv ib tug twg puam tsuaj li.​—2 Petus 3:9.

Yehauvas paub tias Xatas dag tau tibneeg, lawv thiaj nyob tsaus ntuj nti tsis pom qhov kaj. (2 Khaulee 4:3, 4) Txij thaum lawv yau los, lawv yeej kawm tej kev lig kevcai cuav thiab tej cwj pwm hauv Xatas lub qab ntuj no xwb. Lawv thiaj tsis kam hloov tej uas lawv ib txwm ntseeg es los yuav qhov tseeb. Txawm li ntawd los, Yehauvas tseem xav pab cov zoo li no. Ua li cas peb thiaj paub li ntawd?

Cia peb kawm seb yav tas los Yehauvas tau coj li cas nrog cov neeg Ninave. Txawm lawv ua nruj ua tsiv los, Yehauvas hais rau Yauna tias: “Tsis tsim nyog kuv yuav khuvxim lub nroog loj Ninave no uas muaj pejxeem coob dua 120,000 leej uas tsis paub tias sab twg yog sab xis sab twg yog sab laug . . . lov?” (Yauna 4:11) Yehauvas khuvleej lawv heev vim lawv tsis paub qhov tseeb txog Yehauvas. Nws thiaj txib kom Yauna mus ceeb toom lawv.

Peb yeej saib luag rau nqe ib yam li Yehauvas saib, puas yog? Cia peb xyaum Yehauvas es rau siab ntso pab txhua tus uas peb ntsib. Txawm tsis ntxim nws yuav hloov los tsis txhob tso tseg.

XYAUM YEXUS TXOJKEV KHUVLEEJ

Yexus khuvleej tibneeg ib yam li nws Leej Txiv Yehauvas “rau qhov lawv raug kev kub ntxhov thiab tag kev vam ib yam li pab yaj uas tsis muaj tus tswv yug.” (Mathai 9:36) Yexus paub zoo txog cov tibneeg ntawd lub neej. Nws paub tias tej thawj coj kev ntseeg yeej tsis qhia qhov tseeb rau lawv thiab yeej tsis hlub tshua lawv li. Yexus kuj paub tias tsis yog txhua tus uas hnov nws tej lus qhia yuav los raws nws qab. Txawm li ntawd los, nws tseem zoo siab hlo qhia ntau yam rau lawv.​—Malakau 4:1-9.

Yog thaum thawj luag tsis nyiam los tsis txhob qaug zog

Thaum lawv lub neej hloov lawd, tej zaum lawv yuav hloov thiab yuav xav paub qhov tseeb

Thaum peb ntsib cov uas tsis kam nrog peb tham, peb yuav tsum nco ntsoov xyaum Yexus es ua tib zoo xav seb yog vim li cas lawv thiaj coj li ntawd. Puas yog lawv paub cov uas hais tias lawv ntseeg Vajtswv tiamsis coj tsis zoo? Tej zaum lawv tsis nyiam peb vim lawv ntseeg tej uas tibneeg tau dag txog peb. Muaj tej tug nyiam txoj xov zoo heev tiamsis vim lawv ntshai kwvtij thiab tej neeg zej zog hais lawv, lawv thiaj tsis kam nrog peb tham.

Peb ntsib tej tug uas raug ntau yam kev txom nyem nyuaj siab. Ib tug muam uas yog ib tug tubtxib tshaj tawm txawv tebchaws hais tias cov uas nyob hauv nws thaj tsam zoo li no. Lawv khiav tsov khiav rog thiab poob txhua tsav yam. Lawv yeej tsis pom qab yuav mus nrhiav kev pab qhovtwg. Lawv tag kev cia siab thiab tsis tso siab rau leejtwg li. Feem coob tsis nyiam cov Timkhawv mus tshaj tawm rau lawv. Muaj ib zaug lawv tseem muab peb tus muam ntaus thiab.

Txawm lawv ua limhiam heev rau peb tus muam los, nws nco ntsoov Paj Lug 19:11 uas hais tias: “Qhov uas thoob tsib to nrog ua rau neeg tsis chim sai.” Thaum nws xav txog tej kev txom nyem uas lawv raug ua rau nws khuvleej lawv heev. Nws pom tias tsis yog txhua tus yuav ua phem rau nws. Nyob rau hauv thaj tsam ntawd kuj muaj ob peb tug uas nyiam heev.

Muab xav tias yog koj tsis yog ib tug Timkhawv es luag pheej dag txog cov Timkhawv rau koj, koj puas kam nrog cov Timkhawv tham? Tej zaum koj yuav tsis kam nrog lawv tham. Txawm li ntawd los, koj puas xav kom lawv ua siab ntev rau koj? Yexus hais tias txhua yam uas koj xav kom lwm tus ua rau koj, koj yuav tsum ua ib yam li ntawd rau lawv. Yog li ntawd, thaum peb mus qhia Vajlugkub rau lwm tus, peb yuav tsum xav txog lawv lub neej. Tab txawm tsis yoojyim los peb yuav tau ua siab ntev rau lawv.​—Mathai 7:12.

XYAUM POVLAUJ TXOJKEV KHUVLEEJ

Thaum tus tubtxib Povlauj tshaj tawm txoj xov zoo es nws ntsib cov uas ua nruj ua tsiv los nws khuvleej lawv. Nws paub tias yav tas los nws twb coj ib yam li ntawd thiab. Nws hais tias: “Txawm yog yav tag los kuv yog neeg tuam mom thiab tsim txom thiab ua limhiam los kuv tseem tau txais kev khuvleej vim thaum ntawd kuv tsis paub, kuv tsis ntseeg, kuv thiaj ua li ntawd.” (1 Timaute 1:13) Povlauj pom tias Yehauvas thiab Yexus nkawd khuvleej nws heev, nws thiaj paub khuvleej cov uas tawm tsam txoj xov zoo. Tej zaum nws pom tias lawv zoo ib yam li nws.

Thaum Povlauj pom cov neeg Athee pe hawm tej dab mlom, nws xav li cas? Tubtxib Tes Haujlwm 17:16 hais tias “nws ntxhov siab vim pom dab mlom puv nkaus hauv lub nroog.” Txawm li ntawd los, nws siv tej dab mom ntawd los qhia qhov tseeb rau cov neeg Athee. (Tubtxib Tes Haujlwm 17:22, 23) Nws yoog lawv xwv lawv thiaj kam mloog txoj xov zoo. Nws ua li no “kom thiaj siv txhua txojkev pab tau qee leej dim.”​—1 Khaulee 9:20-23.

Thaum peb ntsib cov uas tsis nyiam txoj xov zoo lossis tsis paub qhov tseeb txog Vajtswv, peb kuj ua ib yam li Povlauj thiab. Cia li yoog lawv xwv lawv thiaj kam mloog txoj xov uas “hais txog zaj uas zoo.” (Yaxaya 52:7) Ib tug muam hais tias: “Nyob hauv peb thaj tsam coob tus xav tias Vajtswv yog ib tug uas ua nruj ua tsiv thiab nyiam rau txim rau tibneeg. Kuv qhuas lawv tias zoo uas lawv tseem ntseeg tias muaj Vajtswv thiab. Tom qab ntawd, kuv mam nthuav mus rau tej nqe Vajlugkub uas qhia txog Yehauvas txojkev hlub thiab nws tej lus cog tseg rau yav tom hauv ntej.”

“CIA QHOV ZOO KOV YEEJ QHOV PHEM”

Peb nyob rau tiam kawg lawm. Phau Vajlugkub thiaj hais tias “cov neeg txawj dag yuav phem heev zuj zus.” (2 Timaute 3:1, 13) Txawm luag tsis nyiam peb los, peb yuav tsum tsis txhob ua phem pauj phem thiab tsis txhob qaug zog. Yehauvas yeej yuav pub dag zog rau peb xwv peb thiaj tsis “cia kev phem kov yeej [peb], tiamsis cia qhov zoo kov yeej qhov phem.” (Loos 12:21) Ib tug tho kev hu ua Ntsexika (Jessica) hais tias thaum nws mus qhia Vajlugkub nws ntsib cov neeg uas tsab hwjchim ntau xwb. Lawv thuam peb thiab tsis nyiam txoj xov zoo. Tej no yeej meem txom nws heev. Tiamsis nws hais tias thaum nws nrog lawv tham, nws thov Yehauvas twjywm hauv nraub siab kom nws saib lawv li Yehauvas saib. Ntsexika ua li no nws thiaj tsis xav txog nws tus kheej xwb tiamsis xav txog tus tswv tsev seb nws yuav pab tus tswv tsev li cas.

Rau siab ntso nrhiav cov uas xav paub qhov tseeb

Nyaj muaj ib hnub lawv yuav kam mloog thiab los paub qhov tseeb

Thaum mus qhia Vajlugkub peb ib leeg yuav tsum txhawb ib leeg thiab. Ntsexika hais tias thaum nws nrog cov kwvtij nkauj muam mus qhia Vajlugkub ua ke, yog ib tug tswv tsev hais lus phem rau lawv, nws tsis cim ntsoov tej lus phem ntawd. Tiamsis nws txhawb cov uas nrog nws ua ke tias txawm tus ntawd tsis nyiam los yeej muaj lwm tus nyiam.

Yehauvas paub tias tej zaum yuav tsis yoojyim rau peb tshaj tawm txoj xov zoo. Yog li ntawd, nws thiaj zoo siab heev thaum peb khuvleej luag ib yam li nws! (Luka 6:36) Yehauvas yuav tsis khuvleej thiab ua siab ntev rau cov neeg hauv lub qab ntuj no mus ib txhis. Tshuav tsis ntev xwb Yehauvas yuav rhuav tshem lub qab ntuj no, yog li ntawd peb yuav tsum tsis txhob laug sijhawm. (2 Timaute 4:2) Cia peb rau siab ntso mus tshaj tawm rau “ib tsoom neeg sawvdaws” thiab khuvleej lawv tawm hauv nruab siab tuaj.