Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Koj Nrhiav Koob Meej Ntawm Leejtwg?

Koj Nrhiav Koob Meej Ntawm Leejtwg?

“Vajtswv tsis yog tus uas ua tsis ncaj es yuav tsis nco qab nej tes haujlwm thiab qhov uas nej hlub Vajtswv lub npe.”​—HENPLAIS 6:10.

ZAJ NKAUJ: 4, 51

1. Peb txhua tus yeej xav tau dabtsi?

 THAUM ib tug neeg uas koj paub thiab hwm tsis nco qab koj lub npe lossis tsis nco tias koj yog leejtwg lawd tej zaum koj yuav tu siab heev. Vim li cas? Rau qhov peb txhua tus yeej xav kom luag nyiam peb. Peb kuj xav kom luag paub tias peb yog tus neeg zoo li cas thiab paub tej uas peb tau ua yav tas los.​—Xwm Txheej Taug Kev 11:16; Yauj 31:6.

2, 3. Yog peb tsis ceev faj, qhov uas peb xav kom luag nyiam peb yuav ua rau peb xav yuam kev li cas? (Saib thawj daim duab hauv zaj no.)

2 Txawm peb xav kom luag nyiam peb los, peb yuav tau ceev faj. Xatas lub qab ntuj no ua rau coob tus xav muaj koob meej nto npe. Yog peb xav muaj koob meej ces peb yuav tsis nco muab koob meej rau peb Leej Txiv Yehauvas thiab yuav tsis nco qab pe hawm nws.​—Qhia Tshwm 4:11.

3 Nyob rau Yexus tiam cov thawj coj kev ntseeg xav kom luag muab koob meej rau lawv. Yexus thiaj ceeb toom nws cov thwjtim tias: “Cia li ceev faj cov xibhwb qhia Vajtswv kevcai uas nyiam hnav lub tsho ntev mus mus los los thiab nyiam kom luag hwm lawv tom tej tshav puam, thiab nyiam zaum tej rooj siab hauv tej tsev sablaj, thiab thaum muaj rooj noj rooj haus lawv nyiam zaum sam tsum.” Nws hais ntxiv tias: “Lawv cov no yimhuab yuav raug txim hnyav heev dua.” (Luka 20:46, 47) Yexus tsis qhuas lawv tiamsis thaum ib tug poj ntsuam tso 2 lub nyiaj twjywm rau hauv lub phij xab, tej zaum tsis muaj leejtwg pom li los Yexus qhuas nws heev. (Luka 21:1-4) Vim li cas? Yexus xav kom nws cov thwjtim tsis txhob nrhiav koob meej ntawm lub qab ntuj no. Hauv zaj no peb yuav kawm tias Yehauvas xav kom peb nrhiav koob meej ntawm leejtwg xwb.

LUB KOOB MEEJ UAS ZOO TSHAJ

4. Lub koob meej uas zoo tshaj plaws los qhovtwg los, thiab vim li cas?

4 Lub koob meej uas los ntawm kev lag luam, kev muaj suab nto npe, lossis kev kawm txuj kawm ci los tsis yog lub koob meej uas zoo tshaj plaws. Tus tubtxib Povlauj piav tias lub koob meej uas zoo tshaj plaws yog li no: “Nej paub Vajtswv lawm, tiamsis qhov uas raug, yog Vajtswv paub nej lawm. Ua cas nej tseem yuav tig rov mus cuag tej hwjchim uas tsis muaj zog thiab tsis muaj qabhau kiag li, thiab xav rov ua lawv li qhev dua?” (Kalatia 4:9) Yehauvas paub peb, nws hlub peb, thiab xav kom peb ncawg nws, qhov no yeej yog ib qho koob hmoov zoo tshaj plaws. Nws yog tus uas kav ib puas tsav yam! Nws tsim kom peb paub nrog nws sib raug zoo.​—Laj Lim Tswvyim 12:13, 14.

5. Yuav kom Vajtswv paub peb lub npe, peb yuav tsum ua li cas?

5 Mauxe yog Yehauvas tus phoojywg. Thaum nws thov Yehauvas tias: “Thov koj qhia koj txojkev rau kuv pom,” Yehauvas teb nws tias: “Yam uas koj thov, kuv yuav ua raws li ntawd. Rau qhov koj txaus kuv lub siab thiab kuv paub koj lub npe zoo.” (Khiav Dim 33:12-17) Yuav ua li cas peb thiaj ua tau Yehauvas tus phoojywg li Mauxe? Yog peb hlub Yehauvas thiab muab peb lub neej cob rau nws, nws kuj yuav paub peb lub npe thiab.​—Nyeem 1 Khaulee 8:3.

6, 7. Peb yuav tsum ceev faj dabtsi, xwv peb txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas thiaj tsis tu?

6 Peb yuav tsum tuav rawv txojkev sib raug zoo nrog peb Leej Txiv saum ntuj. Peb yuav tsum tso tej yam hauv lub qab ntuj no uas tsis muaj qabhau tseg, txawm tej ntawd ua rau peb muaj koob meej nto npe los peb yuav tsum tsis txhob khuvxim. (Kalatia 4:9) Cov Khixatia hauv Kalatia tau ua li ntawd. Lawv paub Vajtswv thiab Vajtswv kuj paub lawv. Tiamsis Povlauj hais tias cov kwvtij ntawd txawm tig rov qab mus cuag tej yam uas tsis muaj nuj nqes. Nws thiaj hais rau lawv tias ua cas lawv yuav rov mus ua qhev rau tej ntawd ua dabtsi.

7 Peb yuav tau ceev faj tsis txhob tig rov mus cuag tej yam uas tsis muaj qabhau. Tej zaum thaum peb los paub qhov tseeb peb tau tso meej mom hauv Xatas lub qab ntuj tseg ib yam li Povlauj tau tso tseg. (Nyeem Filipi 3:7, 8.) Peb ib txhia tau tso kev kawm txuj kawm ci, tej haujlwm zoo, thiab tej kev lag kev luam tseg. Lwm cov ho txawj ntaus nkauj, ncaws pob es muaj koob nto npe heev tiamsis lawv zoo siab hlo muab tej ntawd tso tseg huvsi. (Henplais 11:24-27) Yog peb pib khuvxim lossis pib xav tias peb yuav rov mus vuag tej ntawd peb thiaj vam meej ces peb xav yuam kev lawm! Txojkev xav ntawd yuav coj peb rov mus cuag tej yam uas tsis muaj qabhau xwb.

NRHIAV KOOB MEEJ NTAWM YEHAUVAS

8. Yuav ua li cas peb thiaj tsis nrhiav lub qab ntuj no tej koob meej?

8 Yuav ua li cas peb thiaj tsis nrhiav lub qab ntuj no tej koob meej? Peb yuav tsum nco ntsoov tias Yehauvas yeej ib txwm muab koob meej rau cov uas muab siab npuab nws. (Nyeem Henplais 6:10; 11:6) Yehauvas suav tias nws cov tub qhe uas ncaj ncees txhua tus muaj nuj nqes heev. Nws tsis yog “tus uas ua tsis ncaj es yuav tsis nco qab nej tes haujlwm.” Yehauvas yeej paub “cov uas yog nws li.” (2 Timaute 2:19) Nws “ntsia ntsoov cov neeg ncaj ncees txojkev,” thiab paub tias yuav cawm lawv dim li cas.​—Ntawv Nkauj 1:6; 2 Petus 2:9.

9. Piav seb Yehauvas tau muab koob meej rau nws haiv neeg txheej thaud li cas.

9 Tej lub sijhawm Yehauvas muab koob meej rau nws cov tibneeg zoo tshaj li lawv xav tau. (2 Vaj Keeb Kwm 20:20, 29) Xws li thaum Falau pab tub rog caum cov Yixayee mus txog ntawm Hiavtxwv Liab es Yehauvas cawm lawv dim. (Khiav Dim 14:21-30; Ntawv Nkauj 106:9-11) Twb tau 40 lub xyoos lawm los, cov tibneeg uas nyob thaj chaw ntawd tseem niaj hnub tham txog qhov uas Yehauvas tau cawm nws haiv neeg. (Yausua 2:9-11) Tej uas Yehauvas ua rau nws haiv neeg txheej thaud vim nws hlub lawv heev, txhawb tau peb zog rau qhov tshuav tsis ntev xwb Kau hauv Makau tebchaws yuav tuaj tawm tsam peb. (Exekhee 38:8-12) Thaum ntawd peb yuav zoo siab heev tias peb nrhiav koob meej ntawm Yehauvas tsis yog nrhiav hauv lub qab ntuj no.

Tej lub sijhawm peb twb tsis xav tias yuav tau dabtsi li tiamsis Yehauvas pub hlo rau peb

10. Peb yuav tsum nco ntsoov li cas xwv peb thiaj tsis ntshaw lub qab ntuj no tej koob meej?

10 Peb yuav tsum nco ntsoov li cas xwv peb thiaj tsis ntshaw lub qab ntuj no tej koob meej? Peb yuav tsum nco ntsoov tias tej zaum peb twb tsis xav tias yuav tau dabtsi los, Yehauvas cia li muab koob meej rau peb. Yog leejtwg ua zoo kom tau koob meej xwb, Yehauvas yeej yuav tsis muab rau tus ntawd. Vim li cas? Rau qhov zoo li Yexus hais thaum luag qhuas tus ntawd nws twb tau nws li yeeb koob lawm. (Nyeem Mathai 6:1-5.) Tiamsis Yehauvas pom tus uas ua zoo tiamsis tsis muaj leejtwg paub leejtwg pom. Yehauvas yuav pub nqe zog thiab foom koob hmoov rau nws. Tej lub sijhawm nws twb tsis xav tias yuav tau dabtsi li tiamsis Yehauvas pub hlo rau nws. Cia peb kawm seb Yehauvas tau muab koob meej rau leejtwg.

YEHAUVAS MUAB KOOB MEEJ RAU IB TUG NTXHAIS HLUAS TXO HWJCHIM

11. Yehauvas muab koob meej dabtsi rau Maivliag?

11 Yehauvas xaiv ib tug ntxhais hluas uas txo hwjchim heev hu ua Maivliag los yug nws Leej Tub Yexus thiab tu nws loj hlob. Maivliag nyob hauv lub moos Naxale uas nyob deb heev ntawm Yeluxalees thiab lub tuam tsev. (Nyeem Luka 1:26-33.) Vim li cas Yehauvas thiaj xaiv Maivliag? Kali-ee uas yog ib tug tubtxib saum ntuj hais rau Maivliag tias vim nws yog “tus uas Vajtswv hlub.” Tej uas Maivliag hais rau Elixanpe qhia meej tias Maivliag muaj ib txojkev sib raug zoo nrog Vajtswv. (Luka 1:46-55) Yehauvas yeej ntsia ntsoov Maivliag lub neej. Nws pom tias Maivliag muab siab npuab Nws heev, Nws thiaj muab koob meej rau Maivliag.

12, 13. Thaum yug Yexus thiab thaum Maivliag coj Yexus mus rau ntawm lub tuam tsev, Yehauvas tau muab koob meej rau Yexus li cas?

12 Thaum yug Yexus, Yehauvas tsis qhia rau tej neeg tseem ceeb lossis tej nom tswv hauv Yeluxalees thiab Npelehee paub tias tus cawmseej twb yug los lawm. Nws xa ib pab tubtxib saum ntuj mus qhia rau ib co neeg yug yaj uas txo hwjchim paub xwb. Lawv twb tsis nyob hauv Npelehee, lawv tabtom zov yaj tom tshav zaub. (Luka 2:8-14) Cov neeg yug yaj ntawd mam mus rau hauv Npelehee, mus saib tus menyuam mos. (Luka 2:15-17) Tej zaum thaum Maivliag thiab Yauxej pom cov neeg yug yaj tuaj saib Yexus, nkawd xav tsis thoob li uas Yehauvas tau muab koob meej rau Yexus li no. Tiamsis Dab Ntxwg Nyoog tsis coj li Yehauvas. Thaum Xatas xa cov neeg saib hnub qub mus cuag Yexus thiab nws niam nws txiv, “vajntxwv Helauj hnov li ntawd, nws kuj ntxhov siab thiab tag nrho lub nroog Yeluxalees nrog nws ntxhov siab.” (Mathai 2:3) Thaum kawg Helauj thiaj muab “cov menyuam tub txhua tus uas hnub nyoog muaj ob xyoos rov hauv” tua pov tseg huvsi.​—Mathai 2:16.

13 Yehauvas txojcai rau haiv neeg Yixayee hais tias thaum yug tau ib tug menyuam tub 40 hnub lawd, leej niam yuav tau coj khoom mus fij rau Yehauvas. Maivliag thiab Yauxej thiaj coj Yexus sawv kev ntawm Npelehee mus rau Yeluxalees. Lawv mus 6 mais (9 kilumev) kev mam mus txog lub tuam tsev. (Luka 2:22-24) Tej zaum Maivliag xav ntswb ntsoov tias thaum mus txog, tus pov thawj yuav foom koob hmoov li cas rau Yexus. Thaum lawv mus txog, Yehauvas yeej muab koob meej rau Yexus tiamsis tsis yog li Maivliag xav. Yehauvas xaiv Xime-oo uas yog ib tug neeg “ncaj ncees thiab hwm Vajtswv,” thiab Ana uas yog ib tug poj ntsuam muaj 84 xyoos los ua pov thawj tias Yexus yuav yog tus Mexiyas, lossis tus Khetos.​—Luka 2:25-38.

14. Yehauvas pub tej nqe zog twg rau Maivliag?

14 Yehauvas puas pub nqe zog ntxiv rau Maivliag vim Maivliag tu Yexus loj hlob? Nws yeej pub. Vajtswv muab tej uas Maivliag hais thiab tej uas Maivliag ua sau cia rau hauv phau Vajlugkub. Peb xyoos thiab ib nrab xyoo uas Yexus mus tshaj tawm, Maivliag tsis nrog Yexus ua ke. Yog li ntawd, nws tsis tau pom tej txujci uas Yexus ua. Tiamsis Maivliag tau nrog Yexus thaum nws tuag. (Yauhas 19:26) Thaum txog Pheethekhoxate Maivliag kuj nyob hauv Yeluxalees nrog Yexus cov thwjtim ua ke, ua ntej lawv txais lub hwj huam dawb huv thiab. (Tubtxib Tes Haujlwm 1:13, 14) Tej zaum Maivliag yog ib tug uas raug xaiv ib yam li Yexus cov thwjtim. Yog muaj li ntawd ces nws kuj tau nrog Yexus nyob saum ntuj ua ke mus ib txhis lawm thiab. Maivliag yeej tau nqe zog zoo kawg li vim nws muab siab npuab Vajtswv!

YEHAUVAS MUAB KOOB MEEJ RAU NWS LEEJ TUB

15. Thaum Yexus nyob hauv ntiajteb no Yehauvas tau muab koob meej rau Yexus li cas?

15 Yexus tsis ntshaw kom cov thawj coj kev ntseeg thiab tej nom tswv muab koob meej rau nws. Nws tsuas nrhiav koob meej los ntawm Yehauvas los xwb. Yog li ntawd thaum Yehauvas qhuas Yexus 3 zaug saum ntuj tuaj, ntshe txhawb tau Yexus zog kawg li! Tom qab Yexus ua kevcai raus dej hauv tus dej Yaladee tas, Yexus thiab Yauhas uas tau muab nws ua kevcai raus dej hnov Yehauvas lub suab tias: “Tus no yog kuv tus tub uas kuv hlub, kuv txaus siab rau nws heev.” (Mathai 3:17) Kwvlam 1 xyoos ua ntej Yexus tuag, nws 3 tug tubtxib kuj hnov Yehauvas hais saum ntuj tuaj tias: “Tus no yog kuv tus tub uas kuv hlub, kuv txaus siab rau nws heev. Nej cia li mloog nws hais.” (Mathai 17:5) Ob peb hnub ua ntej Yexus tuag los Yehauvas kuj rov qab hais lus saum ntuj tuaj rau Yexus thiab.​—Yauhas 12:28.

Yehauvas tau muab koob meej rau Yexus li cas thiab tej ntawd qhia li cas rau koj? (Saib nqe 15-17)

16, 17. Yehauvas muab lub koob meej twg rau Yexus uas zoo tshaj li Yexus xav tau?

16 Yexus yeej paub tias yuav muaj neeg thuam tias nws hais lus tuam mom Vajtswv thiab lawv yuav muab nws tua li ib tug tub sab. Txawm li ntawd los thaum Yexus thov Vajtswv, nws tsis thov kom muaj raws li nws lub siab nyiam tiamsis kom muaj raws li Leej Txiv lub siab nyiam. (Mathai 26:39, 42) Yexus tsuas nrhiav koob meej ntawm nws Leej Txiv xwb. Nws tsis ntshaw lub qab ntuj no qhuas nws, nws thiaj “tiv thev tus [ncej] ntoo . . . tsis quav ntsej qhov uas raug txaj muag.” (Henplais 12:2) Ua li Yehauvas puas muab koob meej rau Yexus?

17 Thaum Yexus nyob hauv ntiajteb no, nws tsuas thov kom Yehauvas cia nws tau lub koob meej uas nws muaj thaum nws tseem nyob saum ntuj nrog Yehauvas xwb. (Yauhas 17:5) Phau Vajlugkub tsis qhia tias Yexus xav tau koob meej ntau dua qub. Nws tsis xav tias nws yuav yimhuab tau nqe zog ntxiv vim nws los rau hauv ntiajteb los ua Yehauvas tes haujlwm. Tiamsis Yehauvas ua li cas xwb? Nws muab lub koob meej uas zoo tshaj li Yexus xav tau rau nws. Thaum Yehauvas tsa Yexus ciaj sawv rov los, nws muab Yexus “tsa siab kawg nkaus.” Tsis tas li ntawd xwb, Yexus yog thawj tug uas tsis txawj tuag! a (Saib cov lus hauv qab taw qhia.) (Filipi 2:9; 1 Timaute 6:16) Yehauvas pub tej nqe zog zoo kawg li rau Yexus rau qhov Yexus muab siab npuab nws.

18. Ua li cas peb thiaj tsis xav kom muaj suab nto npe hauv lub qab ntuj no?

18 Ua li cas peb thiaj tsis xav kom muaj suab nto npe hauv lub qab ntuj no? Peb yuav tsum nco ntsoov tias Yehauvas ib txwm pub koob meej thiab foom koob hmoov rau nws cov tub qhe ncaj ncees. Thiab nws yuav pub tej yam uas peb twb tsis tau xav txog li rau peb. Xav seb yav tom hauv ntej Yehauvas tseem yuav muab tej koob hmoov zoo npaum li cas rau peb thiab. Txawm peb niaj hnub nyiaj kev txom nyem los, cia peb nco ntsoov tias lub qab ntuj neeg thiab lawv lub koob meej yuav dua mus. (1 Yauhas 2:17) Tiamsis peb Leej Txiv saum ntuj uas hlub tshua peb “tsis yog tus uas ua tsis ncaj,” nws yuav nco ntsoov peb tes haujlwm thiab qhov uas peb hlub nws lub npe. (Henplais 6:10) Vajtswv yeej yuav pub tej koob hmoov zoo tshaj li tej uas peb lub siab ntshaw rau peb!

a Cov Nqe Lus Henplais tsis qhia tias yuav muaj cov uas tsis txawj tuag, yog li ntawd Yexus yeej tsis xav tias nws yuav yog thawj tug uas tsis txawj tuag.