Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Peb Yog Yehauvas Li

Peb Yog Yehauvas Li

‘Lub tebchaws uas lawv tus Vajtswv yog Yehauvas yuav tau nyob kaj siab lug. Lawv yog haiv neeg uas Yehauvas xaiv cia ua nws li qub txeeg qub teg.’​—NTAWV NKAUJ 33:12.

ZAJ NKAUJ: 31, 48

1. Vim li cas peb thiaj hais tau tias ib puas tsav yam yog Yehauvas li? (Saib thawj daim duab hauv zaj no.)

 IB PUAS tsav yam yog Yehauvas li! “Lub ntuj thiab lub ntuj uas siab kawg nkaus thiab lub ntiajteb thiab txhua yam uas nyob hauv puavleej yog nej tus Vajtswv [Yehauvas] li.” (Kevcai 10:14; Qhia Tshwm 4:11) Vim Yehauvas yog tus tsim noob neej, sawvdaws puavleej yog nws li. Txawm li ntawd los, nws tsuas xaiv ib txhia los ua nws teej nws tug xwb.​—Ntawv Nkauj 100:3.

2. Raws li phau Vajlugkub qhia, leejtwg thiaj yog Yehauvas li?

2 Ntawv Nkauj 135 muab cov uas pe hawm Yehauvas txheej thaum ub hauv tebchaws Yixayee hu ua “nws teej nws tug.” (Ntawv Nkauj 135:4) Hauxeya cev Vajtswv lus tias kuj yuav muaj lwm haiv neeg los ua Yehauvas teej tug thiab. (Hauxeya 2:23) Cov lus faj lem no muaj tiav rau thaum Yehauvas pib xaiv cov tibneeg uas tsis yog haiv neeg Yixayee mus nrog Khetos kav saum ntuj. (Tubtxib Tes Haujlwm 10:45; Loos 9:23-26) Tau muab cov uas lub hwj huam dawb huv xaiv tseg no hu ua ‘haiv neeg dawb huv.’ Lawv yog “cov neeg uas ua Vajtswv tug.” (1 Petus 2:9, 10) Tiamsis cov Khixatia uas yuav nyob mus ib txhis hauv lub ntiajteb tshiab ne? Yehauvas muab lawv hu ua “kuv haiv neeg” thiab “cov uas kuv xaiv cia lawd.”​—Yaxaya 65:22.

3. (1) Niaj hnub no leejtwg thiaj yog Yehauvas teej tug? (2) Hauv zaj no peb yuav kawm txog dabtsi?

3 Niaj hnub no, pab yaj tsawg uas yuav nyob mus ib txhis saum ntuj thiab lwm pab yaj uas yuav nyob mus ib txhis hauv ntiajteb yeej “koom ua ib pab” pe hawm Yehauvas ua ke. (Luka 12:32; Yauhas 10:16) Vim Yehauvas xaiv peb los ua nws teej nws tug peb xav qhia nws tias peb nco nws txiaj ntsig. Hauv zaj no, peb yuav kawm seb yuav ua li cas peb thiaj ua tau li no.

PEB MUAB PEB LUB NEEJ COB RAU YEHAUVAS

4. Yog peb nco Yehauvas txiaj ntsig peb yuav ua li cas, thiab Yexus tau ua li no li cas?

4 Thaum peb muab peb lub neej cob rau Yehauvas thiab ua kevcai raus dej, peb qhia tias peb nco nws txiaj ntsig. Thaum ntawd, sawvdaws yuav pom tias peb yog Yehauvas li thiab peb zoo siab hlo nyob hauv nws qab kev tswjhwm. (Henplais 12:9) Thaum Yexus ua kevcai raus dej, nws tau ua li no. Txawm Yexus twb yug los rau haiv neeg uas Yehauvas xaiv tseg lawm los, nws tseem zoo siab hlo muab nws tus kheej cob rau Yehauvas. Zoo li nws hais rau Yehauvas tias: “Au kuv tus Vajtswv, kuv nyiam ua raws li koj lub siab nyiam.”​—Ntawv Nkauj 40:7, 8.

5. Thaum Yexus ua kevcai rau dej, Yehauvas xav li cas?

5 Thaum Yexus ua kevcai raus dej, Yehauvas xav li cas? Phau Vajlugkub hais tias: “Thaum Yexus ua kevcai raus dej lawd, nws tawm hauv dej los, ces rooj ntug txawm qheb kiag, nws pom Vajtswv [lub hwj huam] zoo li ib tug nquab nqes los tsaws saum nws, thiab muaj suab hais saum ntuj tuaj hais tias, ‘Tus no yog kuv tus tub uas kuv hlub, kuv txaus siab rau nws heev.’” (Mathai 3:16, 17) Yexus twb yog Yehauvas li lawm tiamsis thaum nws yeem hlo teev tiam Yehauvas, ua rau Yehauvas zoo siab heev. Thaum peb muab peb lub neej cob rau Yehauvas, nws kuj zoo siab ib yam li ntawd thiab. Nws yeej yuav foom koob hmoov rau peb.​—Ntawv Nkauj 149:4.

6. Thaum peb muab peb lub neej cob rau Yehauvas, nws xav li cas? Piav seb.

6 Ib puas tsav yam twb yog Yehauvas li lawm, peb puas yuav muab tau ib yam dabtsi ntxiv rau nws? Xav li no: Ib leej txiv cog tau ib co paj zoo nkauj heev tawg dawb pes vog hauv nws lub vaj. Muaj ib hnub nws tus mentxhais txawm mus de tau ib lub los rau nws. Nws xav li cas xwb? Nws zoo siab heev. Txawm lub paj ntawd de hauv nws lub vaj los xwb los, qhov uas nws tus mentxhais ua ntawd qhia tias nws tus mentxhais hlub nws heev. Ntshe leej txiv yuav muab lub paj ntawd saib zoo nkauj dua txhua lub hauv nws lub vaj huvsi. Thaum peb zoo siab hlo muab peb lub neej cob rau Yehauvas yuav ua rau nws zoo siab ib yam li ntawd.​—Khiav Dim 34:14.

7. Raws li Malakhi hais, Yehauvas xav li cas txog cov uas zoo siab hlo teev tiam nws?

7 Nyeem Malakhi 3:16. Vim li cas thiaj tseem ceeb rau koj muab koj lub neej cob rau Yehauvas thiab ua kevcai raus dej? Txij thaum xeeb koj los, koj yeej yog tus Tswv Tsim li. Tiamsis yog koj lees yuav nws ua tus kav koj thiab ua kevcai raus dej, koj yuav ua rau nws zoo siab. (Paj Lug 23:15) Yehauvas yeej paub cov uas zoo siab hlo teev tiam nws. Nws yuav muab lawv cov npe sau rau hauv nws “phau ntawv.”

8, 9. Yehauvas xav kom cov uas muaj npe nyob hauv nws “phau ntawv” ua li cas xwb?

8 Yog peb xav kom peb lub npe nyob rawv hauv Yehauvas “phau ntawv,” peb yuav tsum ua li cas? Malakhi hais tias peb yuav tsum ‘paub ntshai Yehauvas thiab saib taus nws lub npe.’ Yog peb mus pe hawm lwm tus lossis ib yam dabtsi, Yehauvas yuav muab peb lub npe rho tawm hauv nws phau ntawv!​—Khiav Dim 32:33; Ntawv Nkauj 69:28.

Txhua hnub uas peb muaj txojsia nyob, peb tes haujlwm yuav tsum qhia tias peb mloog Yehauvas lus

9 Yog li ntawd, tsis yog peb cog lus tias peb yuav ua raws li Yehauvas siab nyiam thiab ua kevcai raus dej ces tau lawm. Ob qho no peb tsuas ua 1 zaug xwb tiamsis qhov uas peb pe hawm Yehauvas yuav tsum yog peb ua txhua hnub mus tas peb sim neej. Peb tes haujlwm yuav tsum qhia tias peb mloog Yehauvas lus.​—1 Petus 4:1, 2.

PEB TSIS COJ LI LUB QAB NTUJ NO

10. Cov uas koom tu Yehauvas yuav tsum txawv cov uas tsis koom tu nws li cas?

10 Hauv zaj tas los no, peb kawm txog Khayee, Xalaumoo, thiab cov Yixayee. Txawm lawv hais tias lawv pe hawm Yehauvas los, lawv twb tsis muab siab npuab nws tiag. Tej no qhia rau peb tias qhov uas peb pe hawm Yehauvas yuav tsum tsis yog peb hais ntawm lub ncauj xwb. Peb yuav tsum ntxub yam uas phem, tuav rawv yam uas zoo. (Loos 12:9) Yehauvas qhia meej tias “tus uas ncaj ncees thiab tus uas limhiam txawv li cas, thiab tus uas ua koom tu Vajtswv thiab tus uas tsis ua koom tu nws txawv li cas.”​—Malakhi 3:18.

11. Vim li cas peb tsis txaj muag qhia rau lwm tus tias peb tuaj Yehauvas tog?

11 Peb nco Yehauvas txiaj ntsig uas nws xaiv peb los ua nws teej nws tug. Txhua tus yuav tsum pom tseeb tias peb tuaj Yehauvas tog. (Mathai 5:16; 1 Timaute 4:15) Xav txog tej no: ‘Luag puas pom tias kuv muab siab npuab Yehauvas tiag? Kuv puas txaj muag qhia tibneeg tias kuv yog Yehauvas ib tug Timkhawv?’ Yog peb txaj muag qhia lwm tus tias peb yog Yehauvas li, yuav ua rau Nws tu siab heev.​—Ntawv Nkauj 119:46; nyeem Malakau 8:38.

Tej uas koj nyiam thiab koj ua puas qhia tias koj yog Yehauvas ib tug Timkhawv? (Saib nqe 12, 13)

12, 13. Ib txhia coj li cas luag thiaj tsis paub tias lawv yog Yehauvas Cov Timkhawv?

12 Tu siab kawg li uas cov Khixatia ib txhia pib xyaum “neeg lub tswvyim” lawm. Lawv thiaj zoo tsis txawv cov uas tsis pe hawm Yehauvas. (1 Khaulee 2:12, TMZ) Cov uas muaj “neeg lub tswvyim” tau hau ntsoov ua li lawv lub siab ntshaw xwb. (Efexau 2:3) Xws li thaum lawv xaiv tsoos tsho hnav. Txawm lub koom haum twb qhuab ntuas peb ntau zaus lawm los, ib txhia tseem niaj hnub hnav tej tsoos uas tsis raug muag. Thaum mus kev sib txoos, lawv hnav tej ris tsho zawm zawm thiab pom pom nqaij. Lossis lawv nyiam txiav plaub hau kom phim lub qab ntuj no. (1 Timaute 2:9, 10) Thaum ua li no, luag yuav tsis paub tseeb tias lawv yog Yehauvas Cov Timkhawv los tsis yog.​—Yakaunpau 4:4.

13 Cov Timkhawv ib txhia kuj xyaum tej cwj pwm tsis zoo hauv lub qab ntuj no thiab. Xws li thaum lawv mus ua si lomzem, lawv nyiam coj thiab seev cev li tsis yog ib tug Khixatia. Lwm cov ho muab lawv tej duab tso tawm hauv Is Taws Nej thiab ntaus lus rau hauv uas twb tsis tsim nyog. Tej zaum lawv tsis tau ua txhaum loj uas yuav raug lub koom txoos ntuas tiamsis lawv coj li ntawd kuj txhawb tsis tau cov kwvtij nkauj muam uas xav ua zoo thiab.​—Nyeem 1 Petus 2:11, 12.

Tsis txhob xyaum cov uas tsis tuaj hlo Yehauvas tog

14. Peb yuav ua li cas Yehauvas thiaj lees peb ua nws teej nws tug?

14 Txhua yam uas nyob hauv lub qab ntuj no tsuas yog “tej uas lub cev nqaij tawv ntshaw, tej uas lub qhov muag ntshaw, thiab tej uas neeg khav theeb txog hauv lub neej” xwb. (1 Yauhas 2:16) Tiamsis peb yog Yehauvas li, peb thiaj coj txawv. Peb “tso tej kev phem kev qias thiab tej kev ntshaw uas yog ntiajteb li tseg,” thiab peb “ua lub neej uas paub tswj lub siab thiab ua ncaj ncees thiab ua raws li Vajtswv txojkev hauv tiam neeg no.” (Titau 2:12) Tag nrho tej uas peb ua tsis hais tej uas peb nyiam tham txog, tej uas peb noj peb haus, tej tsoos tsho uas peb hnav, thiab peb txoj haujlwm yuav tsum qhia meej tias peb yog Yehauvas teej tug.​—Nyeem 1 Khaulee 10:31, 32.

PEB “SIV ZOG SIB HLUB”

15. Vim li cas peb yuav tsum hlub thiab ua zoo rau lwm tus Khixatia?

15 Yog peb hlub cov kwvtij nkauj muam ces yuav qhia tias peb saib peb txojkev sib nraug zoo nrog Yehauvas rau nqe. Peb puavleej yog Yehauvas li. Yog peb nco ntsoov li no ces peb yuav nrhiav kev los ua zoo rau lawv. (1 Thexalaunika 5:15) Qhov no tseem ceeb npaum li cas? Yexus hais rau cov uas raws nws qab tias: “Qhov uas nej sib hlub no yuav ua rau sawvdaws paub tias nej yog kuv li thwjtim.”​—Yauhas 13:35.

16. Mauxe Txoj Kevcai qhia li cas rau peb txog Yehauvas txojkev hlub?

16 Mauxe Txoj Kevcai pab kom peb pom tias peb yuav tsum hlub cov uas nyob hauv lub koom txoos. Hauv Yehauvas lub tuam tsev muaj tej twj taig uas siv los pe hawm nws. Mauxe Txoj Kevcai qhia meej tias xeem Levi yuav tsum tu tej twj taig li cas. Yog leejtwg tsis ua raws nraim li tej kevcai ntawd, nws yuav raug muab tua pov tseg. (Xwm Txheej Taug Kev 1:50, 51) Yog Yehauvas twb xav kom ua tib zoo tu tej twj taig, nws yimhuab xav kom peb hlub thiab ua zoo rau peb cov kwvtij nkauj muam, puas yog? Yehauvas xav kom peb paub tias peb muaj nqes rau nws heev. Nws thiaj hais tias: “Yog leejtwg kov nej kuj yog kov [kuv] lub ntsiab muag.”​—Xekhaliya 2:8.

Yehauvas paub thaum peb tos txais luag, pub rau luag, zam txim rau luag, thiab ua zoo rau luag

17. Yehauvas ua tib zoo saib seb peb puas coj li cas?

17 Malakhi hais tias Yehauvas ua tib zoo saib seb nws haiv neeg puas txawj sib hlub. (Malakhi 3:16) Yehauvas “paub cov uas yog nws li.” (2 Timaute 2:19) Nws paub txhua yam uas peb ua thiab peb hais. (Henplais 4:13) Thaum peb tsis hlub thiab tsis ua zoo rau peb cov kwvtij nkauj muam, Yehauvas yeej paub. Tiamsis nws kuj paub thaum peb tos txais luag, pub rau luag, zam txim rau luag, thiab ua zoo rau luag.​—Henplais 13:16; 1 Petus 4:8, 9.

‘YEHAUVAS YUAV TSIS TSO NWS HAIVNEEG TSEG’

18. Yog peb nco Yehauvas txiaj ntsig, peb yuav ua li cas?

18 Yehauvas tau xaiv peb los ua nws haiv neeg thiab los ua nws teej nws tug. Peb yeej xav qhia rau Yehauvas tias peb nco nws txiaj ntsig. Yog li ntawd, peb thiaj muab peb lub neej cob rau nws. Txawm peb nyob rau “tiam neeg phem thiab nkhaus” heev los, peb “tsis muaj chaw thuam thiab tsis muaj qhov txhaum.” Peb “ci rau hauv lawv ib yam li tej hnub qub ci rau lub ntiajteb.” (Filipi 2:15) Peb tsis ua tej uas Yehauvas ntxub. (Yakaunpau 4:7) Peb hlub thiab hwm peb cov kwvtij nkauj muam rau qhov lawv kuj yog Yehauvas li thiab.​—Loos 12:10.

19. Yehauvas foom koob hmoov li cas rau cov uas nws xaiv los ua nws teej nws tug?

19 Phau Vajlugkub cog lus tias: ‘Yehauvas yuav tsis tso nws haivneeg tseg.’ (Ntawv Nkauj 94:14, TMZ) Txawm yuav muaj li cas los, Yehauvas yeej yuav nrog nraim peb. Txawm peb tuag lawm los, nws yuav nco ntsoov peb. (Loos 8:38, 39) “Yog peb muaj txojsia nyob kuj yog nyob rau [Yehauvas], thiab yog peb tuag kuj yog tuag rau [Yehauvas]. Yog li ntawd txawm yog peb muaj txojsia nyob lossis tuag mus lawm los peb yeej yog [Yehauvas] li.” (Loos 14:8) Peb tos ntsoov lub sijhawm uas Yehauvas yuav tsa nws cov tibneeg hauv qhov tuag ciaj sawv rov los. (Mathai 22:32) Tamsim no los peb Leej Txiv yeej foom koob hmoob laub lug rau peb. Phau Vajlugkub hais tias: “Lub tebchaws uas lawv tus Vajtswv yog [Yehauvas] yuav tau nyob kaj siab lug. Lawv yog haiv neeg uas [Yehauvas] xaiv cia ua nws li qub txeeg qub teg.”​—Ntawv Nkauj 33:12.