Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 30

Ib Zaj Faj Lem Thaum Ub Uas Tseem Ceeb Rau Koj Paub

Ib Zaj Faj Lem Thaum Ub Uas Tseem Ceeb Rau Koj Paub

“Kuv yuav ua kom koj thiab tus pojniam no ua yeebncuab.”​—CHIVKEEB 3:15.

ZAJ NKAUJ 15 Qhuas Yehauvas Leej Tub!

ZAJ NO THAM TXOG DAB TSI? *

1. Tsis ntev tom qab Adas thiab Evas tau ua txhaum, Yehauvas tau hais li cas? (Chivkeeb 3:15)

 TSIS ntev tom qab Adas thiab Evas nkawd ua txhaum, Yehauvas tau hais zaj faj lem hauv Chivkeeb 3:5. (Nyeem.) Zaj faj lem no pab tau Adas thiab Evas nkawd cov xeeb ntxwv muaj kev vam kev cia siab.

2. Vim li cas zaj faj lem no ho tseem ceeb?

2 Zaj faj lem ntawd nyob rau hauv thawj phau ntawv hauv phau Vajlugkub thiab yog zaj uas tseem ceeb tshaj rau qhov lwm phau ntawv hauv phau Vajlugkub kuj piav txog zaj faj lem ntawd thiab. Zaj faj lem hais tias yuav muaj ib tug uas yuav los cawm noob neej thiab yuav muab Dab Ntxwg Nyoog thiab cov uas raws nws qab rhuav tshem. Thaum muaj raws li zaj faj lem no ces txhua tus uas teev tiam Yehauvas yuav zoo siab heev.

3. Hauv zaj no, peb yuav kawm txog dab tsi?

3 Nyob rau hauv zaj no, peb yuav mus teb peb lo lus nug txog zaj faj lem hauv Chivkeeb 3:15: Zaj faj lem hais txog leej twg, muaj tiav li cas, thiab pab tau peb li cas?

ZAJ FAJ LEM HAIS TXOG LEEJ TWG?

4. Leej twg yog tus “nab,” thiab ua li cas peb ho paub?

4 Chivkeeb 3:14, 15 hais txog tus “nab,” tus nab “tus xeebntxwv,” “tus pojniam,” thiab tus poj niam “tus xeebntxwv.” Phau Vajlugkub pab peb pom tias cov no yog leej twg. * Cia peb mus kawm seb tus nab yog leej twg. Ib tug nab tiag tiag yeej tsis paub tej uas Yehauvas hais hauv lub vaj Edees. Yog li ntawd, Yehauvas hais lus rau leej twg tiag? Tshwmsim 12:9 qhia tias tus nab yog leej twg. Nqe ntawd qhia tias “tus nab txwj nab laug thaum ub” yog Xatas uas yog Dab Ntxwg Nyoog. Ua li leej twg yog tus nab tus xeeb ntxwv?

TUS NAB

Xatas uas yog Dab Ntxwg Nyoog uas Tshwmsim 12:9 muab hu ua “tus nab txwj nab laug thaum ub” (Saib nqe 4)

5. Nab tus xeeb ntxwv yog leej twg?

5 Tej thaud, thaum phau Vajlugkub hais txog “xeebntxwv” ces yog hais txog cov uas xav thiab coj zoo li ib tug twg. Yog li ntawd, tus nab tus xeeb ntxwv yog cov tub txib saum ntuj thiab cov tib neeg uas coj li Xatas thiab tawm tsam Vajtswv Yehauvas thiab Nws cov tib neeg. Cov ntawd yog cov tub txib saum ntuj uas tso lawv tes hauj lwm tseg los hauv ntiaj teb no nyob rau Nau-as tiam thiab yog cov neeg lim hiam uas coj zoo li lawv txiv Dab Ntxwg Nyoog.​—Chivkeeb 6:1, 2; Yauhas 8:44; 1 Yauhas 5:19; Yudas 6.

NAB TUS XEEB NTXWV

Cov tub txib saum ntuj uas lim hiam thiab cov tib neeg uas tawm tsam Vajtswv Yehauvas thiab Nws cov tib neeg (Saib nqe 5)

6. Ua cas“tus pojniam” ho tsis yog Evas?

6 Ntxiv mus no, peb yuav mus kawm seb “tus pojniam” yog leej twg. Nws tsis yog Evas. Vim li cas? Rau qhov zaj faj lem hais tias tus poj niam tus xeeb ntxwv yuav “tsoo” tus nab lub taub hau kom ntsoog. Zoo li peb tau kawm tas los, tus nab yog Xatas uas yog ib tug tub txib saum ntuj uas lim hiam heev. Evas cov xeeb ntxwv tsuas yog noob txaug neeg txhaum xwb, lawv yeej tsis muaj peev xwm tsoo tau Xatas lub taub hau kom ntsoog li. Yog li ntawd, leej twg thiaj yuav tsoo tau Xatas lub taub hau kom ntsoog?

7. Raws li Tshwmsim 12:1, 2, 5, 10, tus poj niam hauv Chivkeeb 3:15 yog leej twg?

7 Phau Tshwmsim qhia tias tus poj niam hais hauv Chivkeeb 3:15 yog leej twg. (Nyeem Tshwmsim 12:1, 2, 5, 10.) Tus poj niam no tsis yog ib tug poj niam nyob rau hauv ntiaj teb rau qhov lub hli nyob hauv qab nws ob txhais ko taw thiab nws ntoo 12 lub hnub qub. Nws yug tau ib tug me nyuam uas yog Vajtswv lub Nceeg Vaj. Lub Nceeg Vaj nyob saum ntuj ces tus poj niam yuav tsum nyob saum ntuj thiab. Tus poj niam piv txog Yehauvas lub koom haum feem saum ntuj uas yog cov tub txib saum ntuj uas muab siab npuab Yehauvas.​—Kalatias 4:26.

TUS POJ NIAM

Yehauvas lub koom haum feem saum ntuj uas yog cov tub txib saum ntuj uas muab siab npuab Yehauvas (Saib nqe 7)

8. Leej twg yog tus poj niam tus xeeb ntxwv uas tseem ceeb tshaj, thiab thaum twg nws los ua tus xeeb ntxwv ntawd? (Chivkeeb 22:15-18)

8 Vajtswv Txoj Lus qhia rau peb tias tus poj niam tus xeeb ntxwv yog los ntawm Anplahas caj ces los. (Nyeem Chivkeeb 22:15-18.) Tus xeeb ntxwv ntawd yog Yexus. (Lukas 3:23, 34) Tiam sis tus xeeb ntxwv no yuav tsum muaj hwj chim tshaj tib neeg rau qhov nws yuav tau tsoo Xatas lub taub hau kom ntsoog. Ces thaum Yexus muaj 30 xyoo, Yehauvas tau siv nws lub hwj huam dawb huv los xaiv Yexus. Yexus thiaj yog tus poj niam tus xeeb ntxwv uas tseem ceeb tshaj. (Kalatias 3:16) Tom qab Yexus tuag thiab sawv rov los, Vajtswv thiaj pub nws muaj “meej mom thiab koob meej” thiab kuj pub nws muaj “hwj chim . . . saib xyuas ib puas tsav yam saum ntuj thiab hauv ntiaj teb” thiab “rhuav dab Ntxwgnyoog tes haujlwm.”​—Henplais 2:7; Mathais 28:18; 1 Yauhas 3:8.

TUS POJ NIAM TUS XEEB NTXWV

Yexus Khetos thiab cov 144,000 leej uas nrog Yexus kav (Saib nqe 8-9)

9-10. (1) Leej twg kuj muaj feem ua tus poj niam tus xeeb ntxwv, thiab yog thaum twg? (2) Peb yuav kawm txog dab tsi ntxiv?

9 Tus poj niam tus xeeb ntxwv tsis yog Yexus tib leeg xwb. Kuj muaj ib co nrog Yexus thiab. Hais txog cov ntawd, tus tub txib Paulus qhia cov ntseeg uas yog neeg Yudais thiab lwm haiv neeg uas Vajtswv xaiv tseg tias: “Nej txhua tus uas ntseeg Yexus Khetos, nej puavleej yog Anplahas cov xeebntxwv.” (Kalatias 3:28, 29) Thaum Yehauvas siv nws lub hwj huam dawb huv los xaiv tus ntseeg twg ces tus ntawd kuj muaj feem ua tus poj niam tus xeeb ntxwv. Tus poj niam tus xeeb ntxwv yog Yexus Khetos thiab cov 144,000 leej uas nrog nws kav. (Tshwmsim 14:1) Lawv sawv daws puav leej xav thiab coj raws li lawv Leej Txiv Yehauvas.

10 Tam sim no, peb twb paub zoo txog cov uas hais nyob hauv Chivkeeb 3:15 lawm. Yog li ntawd, cia peb mus kawm seb Yehauvas tau ua raws li zaj faj lem ntawd li cas thiab ho pab tau peb li cas.

ZAJ FAJ LEM MUAJ TIAV LI CAS?

11. Thaum zaj faj lem hais tias tus poj niam tus xeeb ntxwv yuav raug tom ntawm “lub lujtaws,” yog li cas tiag?

11 Raws li zaj faj lem hauv Chivkeeb 3:15, tus nab yuav tom tus poj niam tus xeeb ntxwv “lub lujtaws.” Muaj raws li no thaum Xatas siv cov Yudais thiab cov Loos los muab Vajtswv tus Tub tua tuag. (Lukas 23:13, 20-24) Thaum ib tug ua raug nws lub luj taws, nws yeej mus tsis taus kev ob peb hnub. Ib yam li ntawd, thaum Yexus tuag nyob hauv qhov ntxa tau peb hnub, nws yeej ua tsis tau ib yam dab tsi.​—Mathais 16:21.

12. Leej twg yuav tsoo nab lub taub hau kom ntsoog thiab yuav yog thaum twg?

12 Yuav kom muaj raws li zaj faj lem hauv Chivkeeb 3:15 ces Yexus yuav tsis nyob hauv qhov ntxa mus li. Vim li cas? Rau qhov raws li zaj faj lem, tus poj niam tus xeeb ntxwv yuav tau tsoo tus nab lub taub hau kom ntsoog. Yog li ntawd, Yexus yuav tau ciaj sawv rov los. Peb hnub tom qab Yexus tuag, Yehauvas thiaj tsa nws ciaj sawv rov los lawm tiag. Thaum nws sawv rov los, nws thiaj mus saum ntuj thiab tau txoj sia uas tsis txawj tuag. Thaum txog Vajtswv lub sij hawm, Yexus yuav muab Xatas lub taub hau tsoo kom ntsoog. (Henplais 2:14) Tsis tas li ntawd xwb, Yexus thiab cov uas nrog nws kav yuav muab Vajtswv cov yeeb ncuab uas yog nab tus xeeb ntxwv rhuav tshem mus.​—Tshwmsim 17:14; 20:4, 10. *

ZAJ FAJ LEM PAB TAU PEB LI CAS?

13. Zaj faj lem pab tau peb li cas?

13 Yog koj yog ib tug teev tiam Vajtswv Yehauvas ces zaj faj lem muaj nqis heev rau koj. Thaum Yexus los ua neeg nyob hauv ntiaj teb, nws coj raws nkaus li nws Leej Txiv. (Yauhas 14:9) Thaum peb kawm txog Yexus, peb thiaj los paub Yehauvas thiab los nrog nws sib raug zoo. Yexus yog tus coj thiab cob qhia Yehauvas cov tib neeg niaj hnub nim no ces tej nws qhia yeej pab tau peb. Yexus qhia kom peb paub ua peb lub neej raws li Yehauvas lub siab nyiam. Tsis tas li ntawd xwb, qhov uas Yexus los tuag yeej pab tau peb txhua tus. Tom qab Yexus tuag thiab Yehauvas tsa nws sawv rov los lawd, nws muab nws cov ntshav ua tus nqe txhiv “ntxuav peb tej kev txhaum huv tibsi.”​—1 Yauhas 1:7.

14. Ua cas peb ho paub tias zaj faj lem hauv Edees tsis muaj tiav rau lub sij hawm ntawd?

14 Zaj faj lem Yehauvas hais hauv lub vaj Edees yuav tsis muaj tiav rau thaum ntawd. Sij hawm yuav tau ncua mus, tus poj niam thiaj muaj tau xeeb ntxwv, Dab Ntxwg Nyoog thiaj sau tau cov uas raws nws qab, thiab ob pab no thiaj ua tau yeeb ncuab. Thaum peb paub zaj faj lem zoo ces yuav pab tau peb heev rau qhov zaj faj lem ceeb toom peb tias Xatas lub qab ntuj neeg yuav ntxub Yehauvas cov tib neeg. Yexus kuj ceeb toom nws cov thwj tim ib yam li ntawd thiab. (Malakaus 13:13; Yauhas 17:14) Ib puas xyoo dhau los no, peb yeej pom muaj tiav raws li ntawd tiag. Muaj tiav li cas?

15. Vim li cas lub qab ntuj neeg thiaj haj yam ntxub Yehauvas cov tib neeg, thiab ua li cas peb ho tsis ntshai Xatas?

15 Tsis ntev tom qab Yexus sawv ua Vaj Ntxwv xyoo 1914, nws tau muab Xatas pov saum ntuj los rau hauv ntiaj teb. Xatas rov mus tsis tau saum ntuj lawm. Nws yuav nyob hauv ntiaj teb no mus txog hnub uas muab nws rhuav tshem. (Tshwmsim 12:9, 12) Txij thaum ntawd los, Xatas yeej tsis so li. Nws npau taws kawg li, nws thiaj tawm tsam Vajtswv cov tib neeg heev. (Tshwmsim 12:13, 17) Vim li no, Xatas lub qab ntuj neeg thiaj haj yam ntxub Yehauvas cov tib neeg. Tiam sis peb yeej tsis ntshai Xatas thiab cov uas raws nws qab. Peb yeej tso siab tau rau Yehauvas ib yam li tus tub txib Paulus hais no: “Yog Vajtswv tuaj peb tog lawm, leejtwg tseem yuav tawmtsam tau peb?” (Loos 8:31) Peb yeej tso siab tau rau Yehauvas rau qhov zaj faj lem hauv Chivkeeb 3:15 twb muaj tiav zuj zus li Yehauvas tau hais lawm.

16-18. Zaj faj lem hauv Chivkeeb 3:15 pab tau Khawtis, Awxulas, thiab Ntsexikas lawv li cas?

16 Yehauvas lo lus cog tseg hauv Chivkeeb 3:15 pab tau peb thev dhau tej kev sim siab uas peb raug. Khawtis (Curtis) uas yog ib tug tub txib tshaj tawm txawv teb chaws hauv lub pov txwv Nkuas (Guam) hais tias: “Tej thaud, kuv ntsib tej kev sim siab uas ua rau kuv yuav luag tso Yehauvas tseg. Tiam sis thaum kuv xav txog zaj faj lem hauv Chivkeeb 3:15, thiaj pab tau kuv tso siab plhuav rau kuv Leej Txiv Yehauvas.” Khawtis tos ntswb ntsoov txog hnub uas Yehauvas yuav muab peb tej kev sim siab rhuav tshem huv tib si mus.

17 Ib tug muam hu ua Awxulas (Ursula) hauv teb chaws Ntsaws Mes Nis (Germany) xeev Npavalias (Bavaria) hais tias thaum nws to taub zaj faj lem hauv Chivkeeb 3:15, pab tau nws pom tias Vajtswv yeej yog tus tshoov neeg sau phau Vajlugkub tiag. Nws pom tias lwm zaj faj lem hauv phau Vajlugkub kuj mus raws li zaj faj lem ntawd thiab mas raug nws siab kawg li. Nws kuj hais tias: “Thaum kuv kawm tias lub sij hawm ntawd Yehauvas twb nrhiav kiag kev los cawm noob neej lawm mas ua rau kuv haj yam hlub nws ntxiv.”

18 Ntsexikas (Jessica) hauv teb chaws Maikaunixias (Micronesia) hais tias: “Kuv tseem nco ntswb ntsoov thawj zaug kuv nrhiav tau qhov tseeb es ua rau kuv zoo siab npaum li cas. Kuv pom tias zaj faj lem hauv Chivkeeb 3:15 tab tom muaj tiav ua ntu zus. Qhov no pab kom kuv nco ntsoov tias lub neej nyuaj siab ntxhov plawv niaj hnub no tsis yog lub uas Yehauvas xav kom peb tau. Zaj faj lem ntawd pab kuv pom tias lub neej teev tiam Yehauvas yog lub neej zoo tshaj tam sim no thiab lawm yav tom ntej.”

19. Ua li cas peb thiaj paub tias ntu ob hauv zaj faj lem yeej yuav muaj tiav xwb xwb li?

19 Zoo li peb tau kawm, Chivkeeb 3:15 tab tom muaj tiav ua ntu zus tam sim no. Peb twb paub zoo tias tus poj niam tus xeeb ntxwv thiab nab tus xeeb ntxwv yog leej twg. Yexus uas yog tus poj niam tus xeeb ntxwv uas tseem ceeb tshaj lub luj taws twb raug tom thiab twb rov zoo lawm. Tam sim no nws twb yog ib tug Vaj Ntxwv uas muaj hwj chim thiab tau txoj sia uas tsis txawj tuag. Tsis tas li ntawd, cov uas yuav mus nrog Yexus kav saum ntuj los Yehauvas twb xaiv yuav txhij. Thawj ntu hauv zaj faj lem twb muaj tiav lawm ces peb yeej cia siab tias ntu ob uas yog tus nab lub taub hau yuav raug tsoo kom ntsoog yeej yuav muaj tiav thiab. Thaum muab Xatas rhuav tshem lawd, ntshe cov uas muab siab npuab Yehauvas yuav zoo siab heev. Tiam sis ua ntej hnub ntawd los txog, cia peb rau siab ntso teev tiam Yehauvas. Cia peb tso siab plhuav rau Yehauvas. Yehauvas yuav siv tus poj niam tus xeeb ntxwv foom koob hmoov rau “txhua haivneeg uas nyob thoob ntiajteb.”​—Chivkeeb 22:18.

ZAJ NKAUJ 23 Yehauvas Pib Kav Lawm

^ Yog peb to taub zaj faj lem hauv Chivkeeb 3:15 ces peb thiaj to taub phau Vajlugkub zoo. Zaj faj lem no yuav pab tau peb muaj kev ntseeg rau Yehauvas thiab tso siab rau nws tej lus cog tseg.

^ Saib lub ntsiab “Cov Nyob Hauv Chivkeeb 3:14, 15.”