Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 29

Npaj Rau Lub Sij Hawm Muaj Kev Txom Nyem Loj Kawg Nkaus

Npaj Rau Lub Sij Hawm Muaj Kev Txom Nyem Loj Kawg Nkaus

“Nej yuav tsum nyob zov tos.”​—MATHAIS 24:44.

ZAJ NKAUJ 150 Nrhiav Vajtswv Koj Thiaj Dim

ZAJ NO THAM TXOG DAB TSI? a

1. Vim li cas ho zoo rau peb npaj ua ntej muaj xwm txheej?

 NPAJ ua ntej yuav txuag tau txoj sia. Xws li thaum muaj xwm txheej los raug nthawv nthav, cov tib neeg uas npaj ua ntej kheev dim thiab pab tau lwm tus dua. Muaj ib lub koom haum uas pab tib neeg nyob sab Yus Luv tau hais tias: “Ua tib zoo npaj ua ntej yeej zoo dua.”

2. Vim li cas zoo rau peb npaj ua ntej lub sij hawm muaj kev txom nyem loj kawg nkaus? (Mathais 24:44)

2 Lub sij hawm muaj “kev txom nyem loj kawg nkaus” yuav los raug nthawv nthav. (Mathais 24:21) Lub sij hawm no tsis zoo yam li tej xwm txheej uas neeg tsis paub txog. Kwv lam li 2,000 xyoo dhau los lawm, Yexus twb ceeb toom nws cov thwj tim tias kom npaj rau hnub ntawd. (Nyeem Mathais 24:44.) Yog peb npaj ua ntej ces yuav yooj yim rau peb thaum lub sij hawm ntawd los txog thiab peb yuav pab tau lwm leej lwm tus.​—Lukas 21:36.

3. Muaj lub siab ntev thev, hmov tshua, thiab kev hlub pab tau peb npaj rau lub sij hawm muaj kev txom nyem loj kawg nkaus li cas?

3 Muaj peb tug cwj pwm uas yuav pab tau peb npaj kom txhij rau thaum muaj kev txom nyem loj kawg nkaus. Peb yuav ua li cas xwb thaum peb yuav tau mus tshaj tawm tsab xov txiav txim hnyav thiab tib neeg tawm tsam peb? (Tshwmsim 16:21) Peb yuav tau muaj lub siab ntev thev mloog Yehauvas lus thiab tso siab tias nws yuav tiv thaiv peb. Peb yuav ua li cas xwb yog tias cov kwv tij nkauj muam ntseeg poob ib txhia los sis ib puas tsav yam lawv muaj tag lawm? (Hanpakus 3:17, 18) Peb yuav tau muaj lub siab hmov tshua xwv peb thiaj kam pab lawv. Ua li peb yuav coj cwj pwm li cas thaum ib tsoom teb chaws tawm tsam es peb yuav tau nrog cov kwv tij nkauj muam ntseeg noj nyob ua ke ib ntus? (Exekees 38:10-12) Peb yuav tau muaj kev hlub rau lawv tiag tiag peb thiaj thev dhau lub sij hawm nyuaj siab ntawd.

4. Nyob hauv phau Vajlugkub tau hais tias kom peb yuav tau xyaum muaj lub siab ntev thev, hmov tshua thiab kev hlub li cas?

4 Vajtswv Txoj Lus yeej txhawb kom peb txhua tus xyaum kom muaj lub siab ntev thev, hmov tshua, thiab kev hlub. Lukas 21:19 hais tias: “Nej yuav tsum ua siab ntev nyiaj tej kev txomnyem, nej thiaj yuav tau txojsia.” Kaulauxais 3:12 hais tias: “Nej yuav tsum hlub lwm tus.” Thiab 1 Thexalaunikes 4:9, 10 hais tias: “Vajtswv twb qhia rau nej lawm hais tias ib tug yuav tsum hlub ib tug. . . . Tiamsis cov kwvtij, peb thov ntuas nej hais tias nej ib tug yuav tsum hlub ib tug heev dua ntawd thiab.” Cov lus no yog sau rau txhua tus thwj tim uas twb muaj lub siab ntev thev, hmov tshua, thiab kev hlub lawm. Lawv txhua tus yuav tau coj tej cwj pwm no mus li tsis txhob tso tseg. Peb txhua tus los yuav tau ua tib yam li ntawd. Yuav kom pab tau peb ua tau li ntawd, cia peb mus tham seb cov ntseeg txheej thaum ub tau coj tej cwj pwm no li cas rau li cas thiab peb xyaum tau lawv li cas rau li cas xwv peb thiaj npaj txhij rau lub sij hawm muaj kev txom nyem loj kawg nkaus.

TSAV NTXIV KOM MUAJ LUB SIAB NTEV THEV

5. Cov ntseeg txheej thaum ub thev lawv tej kev sim siab li cas?

5 Cov ntseeg uas nyob rau Povlauj tiam yuav tau muaj lub siab ntev thev. (Henplais 10:36) Lawv kuj muaj teeb meem ib yam li lwm leej lwm tus thiab, tiam sis qhov uas lawv yog ib tug ntseeg kuj tsub teeb meem ntxiv rau lawv. Muaj ib txhia raug tsim txom los ntawm cov Yudais tej thawj coj, cov Loos tej nom tswv, thiab lawv tsev neeg. (Mathais 10:21) Tsis tas li ntawd, nyob rau hauv lub koom txoos los lawv yuav tau ua zoo tshuaj kom cov neeg fav xeeb txhob ntxias tau lawv. (Tes Haujlwm 20:29, 30) Cov ntseeg ntawd thev dhau txhua yam huv si. (Tshwmsim 2:3) Ua li cas lawv ho thev dhau? Lawv xav txog tej tug hauv Vajtswv Txoj Lus zoo li Yauj. (Yakaunpaus 5:10, 11) Lawv thov kom Vajtswv ntxiv dag ntxiv zog. (Tes Haujlwm 4:29-31) Thiab lawv tsuas xav ntsoov txog lub caij zoo tom qab lawv thev dhau lawm.​—Tes Haujlwm 5:41.

6. Koj khaws tau li cas los ntawm tej uas Melitas tau ua xwv nws thiaj thev dhau tej kev tawm tsam?

6 Peb txhua leej txhua tus yeej yuav thev dhau tib yam nkaus yog tias peb kawm tej yam ntxwv hauv Vajtswv Txoj Lus, kawm tej ntaub ntawv uas Yehauvas lub koom haum luam tawm, thiab xav txog tej peb kawm ntawd. Muaj ib tug muam npe hu ua Melitas (Merita) nyob rau teb chaws Anpenias (Albania) tau ua li no nws thiaj li thev dhau tej kev tawm tsam los ntawm nws tsev neeg. Nws hais tias: “Thaum kuv nyeem txog Yauj mas raug kuv siab kawg nkaus li. Nws raug ntau yam kev txom nyem thiab nws tsis paub tias leej twg yog tus chiv tej kev sim siab ntawd rau nws. Txawm li ntawd los nws hais tias nws yeej tsis tso Yehauvas tseg mus txog hnub tuag. (Yauj 27:5) Kuv tej teeb meem twb muab piv tsis tau Yauj tej teeb meem li. Txawm Yauj tsis paub tias leej twg yog tus chiv tej teeb meem ntawd rau nws los kuv paub tus uas chiv tej teeb meem ntawd rau kuv.”

7. Txawm tsis muaj kev kub ntxhov dab tsi los raug peb los, peb yuav tau xyaum ua dab tsi tam sim no?

7 Yog peb pheej qhia tsis so txhua yam nraim nkoos hauv nruab siab rau Yehauvas paub ces yuav pab tau peb kom muaj lub siab ntev thev. (Filipis 4:6; 1 Thexalaunikes 5:17) Tej zaum tam sim no kuj tsis muaj kev kub ntxhov qhov twg los raug koj. Txawm li ntawd los koj puas thov Yehauvas pab thaum koj chim siab, ntxhov siab los sis tsis pom qab ua zaj twg? Yog koj thov Yehauvas txhua txhua hnub rau tej nyuag teeb meem me me uas koj muaj ces thaum koj raug tej teeb meem loj loj yav tom ntej los koj thiaj li yuav nco ntsoov thov nws pab. Koj yeej tso siab plhuav tias Yehauvas paub thaum twg zoo rau nws teb koj tej lus thov.​—Phau Ntawv Nkauj 27:1, 3.

THEV

Ib qho kev sim siab yuav pab tau peb rau lwm qhov kev sim siab (Saib nqe 8)

8. Melam tus yam ntxwv qhia rau peb li cas tias qhov uas peb thev kev sim siab nim no pab tau peb rau tej kev sim siab yav tom ntej li cas? (Yakaunpaus 1:2-4) (Saib daim duab.)

8 Yog peb thev kev sim siab tam sim no ces tej zaum peb yuav thev taus lub sij hawm muaj kev txom nyem loj kawg nkaus. (Loos 5:3) Vim li cas peb ho paub li ntawd? Muaj coob leej ntau tus kwv tij xam pom tias thaum lawv thev dhau ib qho kev sim siab ces txawm muaj dua lwm qhov los raug ntxiv los lawv yeej thev taus. Thaum Yehauvas pab lawv thev taus ib qho kev sim siab twg lawm ces lawv yeej ntseeg tias Yehauvas tos tsis hnyu yuav pab lawv dua. Txoj kev ntseeg no yuav pab tau lawv thev taus qhov kev sim siab uas tseem yuav los raug yav tom ntej. (Nyeem Yakaunpaus 1:2-4.) Muaj ib tug tho kev nyob teb chaws Anpenias hu ua Melam (Mira) xam pom tias tej uas nws thev dhau los lawm pab tau nws thev quj qees tej uas nws raug. Nws xav tias tej zaum ntshe nws tib leeg xwb thiaj muaj teeb meem tsis tseg tsis tu. Tiam sis nws xav txog tej uas Yehauvas tau pab nws 20 lub xyoos tas los no, nws thiaj li rov hais rau nws tus kheej tias: ‘Tuav rawv koj txoj kev ntseeg. Tsis txhob cia qhov uas Yehauvas tau pab koj ntau ntau xyoo no tag dawb tag do.’ Yog li ntawd, nco ntsoov xav txog tej uas Yehauvas twb tau pab koj dua los lawm thiab. Tso siab plhuav tias Yehauvas yeej paub txhua zaus koj thev kev sim siab thiab nws yeej yuav muab nqi zog rau koj. (Mathais 5:10-12) Thaum lub sij hawm muaj kev txom nyem loj kawg nkaus pib ces koj yuav paub tias yuav thev li cas rau li cas thiab koj yuav peem tiag thev mus lawm yav tom ntej.

MUAJ KEV HMOV TSHUA

9. Lub koom txoos uas nyob hauv lub nroog Ati-aukias qhia lawv txoj kev hmov tshua li cas?

9 Cia peb mus tham txog lub caij thaum muaj kev tshaib nqhis los raug cov ntseeg nyob hauv lub xeev Yudias. Thaum lub koom txoos nyob rau hauv lub nroog Ati-aukias hnov tias cov ntseeg nyob hauv Yudias raug kev tshaib nqhis, lawv muaj siab kub lug xav pab. Lawv tsis yog xav xwb, lawv cev tes hlo mus pab kiag. Lawv “pom zoo kom ib leeg muab mentsis nyiaj raws li lawv muaj xa mus rau cov kwvtij ntseeg Yexus uas nyob nram lub xeev Yudas.” (Tes Haujlwm 11:27-30) Txawm cov ntseeg uas raug kev tshaib nqhis nyob ntuj ncua kev deb lawm los cov ntseeg hauv Ati-aukias yeej kub siab lug xav pab lawv.​—1 Yauhas 3:17, 18.

HMOV TSHUA

Tej xwm txheej ua tau rau peb ib leeg qhia ib leeg txoj kev hmov tshua (Saib nqe 10)

10. Thaum muaj xwm txheej los raug cov kwv tij nkauj muam, peb qhia kev hmov tshua li cas rau lawv? (Saib daim duab.)

10 Thaum cov kwv tij nkauj muam raug xwm txheej, peb yeej qhia tau peb txoj kev hmov tshua rau lawv. Tej zaum peb yeej maj nroos mus nug cov txwj laus seb yuav pab li cas, tso nyiaj mus pab tes hauj lwm thoob qab ntuj, thiab thov Yehauvas pab cov uas raug xwm txheej. b (Pajlug 17:17) Xws li xyoo 2020, tau tsa muaj tshaj li 950 Rooj Saib Xyuas Kev Pab Thaum Muaj Xwm Txheej thoob plaws ntiaj teb los pab cov uas raug tus kab mob aws Khaus Viv-19 (COVID-19). Peb ris txiaj ntsig rau cov kwv tij nkauj muam uas los mus pab tuav tes hauj lwm no. Lawv txoj kev hmov tshua ua rau lawv muaj lub siab xa tej txhiam laj txhiam tam mus pab cov ntseeg, txhawb cov raug xwm txheej txoj kev ntseeg, pab kho los sis tsa vaj tsa tsev los sis tej tsev pe hawm Yehauvas.​—Muab piv rau 2 Kauleethaus 8:1-4.

11. Peb hwm Yehauvas li cas thaum peb hmov tshua lwm tus?

11 Tom qab muaj ib qho xwm txheej tag, qhov uas peb hmov tshua lwm tus thiab cev tes hlo mus pab yeej ua tau rau tej neeg ob cag pom. Xws li xyoo 2019, lub khaub zeeg cua Duliyeem (Dorian) ua rau lub Tsev Nceeg Vaj ntawm koog pov txwv Npahamam (Bahamas) puas tsuaj tag. Thaum cov kwv tij tab tom txhim kho lub Tsev Nceeg Vaj, lawv nug ib tug tsa vaj tsa tsev uas tsis yog ib tug Tim Khawv seb nqe tes yuav raug li cas rau li cas. Nws thiaj teb lawv tias: “Kuv xav pab tej twj, dag zog, thiab tej khoom rau nej lub koom haum. Raug kuv siab kawg li uas nej muaj lub siab pab nej tej phooj ywg kwv luag.” Nyob hauv lub qab ntuj no, tib neeg feem coob yeej tsis paub Yehauvas. Tiam sis coob leej ntau tus yeej saib ntsoov Yehauvas Cov Tim Khawv. Peb zoo siab kawg li uas paub tias peb txoj kev hmov tshua rub tau lwm tus los paub tus uas “hlub peb kawg nkaus li.”​—Efexus 2:4.

12. Qhov uas peb muaj txoj kev hmov tshua tam sim no pab tau peb npaj rau lub sij hawm muaj kev txom nyem loj kawg nkaus li cas? (Tshwmsim 13:16, 17)

12 Vim li cas peb yuav tau muaj kev hmov tshua rau lub caij muaj kev txom nyem loj kawg nkaus? Nyob rau hauv phau Vajlugkub qhia hais tias cov uas tsis muab siab npuab tej nom tswv yuav raug teeb meem tam sim no thiab thaum txog lub caij muaj kev txom nyem loj kawg nkaus. (Nyeem Tshwmsim 13:16, 17.) Tej zaum peb cov kwv tij nkauj muam yuav tos peb txoj kev pab kom lawv muaj txawm peem. Thaum peb tus Vaj Ntxwv Yexus Khetos los txiav txim, thov kom nws pom tias peb muaj txoj kev hmov tshua thiab cia peb tau “lub Nceeg Vaj” ua peb tug.​—Mathais 25:34-40.

TSAV NTXIV TXOJ KEV HLUB

13. Raws li Loos 15:7, cov ntseeg thaum ub tsav tau lawv txoj kev sib hlub sib pab li cas?

13 Txhua leej txhua tus paub tias cov ntseeg thaum ub yeej sib hlub. Tiam sis puas yooj yim rau cov ntseeg ua li no? Cia peb mus tham txog lub koom txoos nyob hauv Loos uas muaj txhua haiv neeg. Ib txhia yog neeg Yudais uas ib txwm paub Mauxes Txoj Kev Cai thiab ib txhia yog lwm haiv neeg. Hos ib txhia kuj yog cov neeg uas poob cev qhev hos ib txhia kuj yog cov dim tsis tau ua qhev lawm. Muaj ib txhia kuj yog cov tswv uas muaj qhev. Ua li cas cov ntseeg thiaj txawj sib hlub tab txawm nyias txawv nyias? Tus tub txib Povlauj txhawb lawv kom ib leeg “zoo siab tos txais ib leeg.” (Nyeem Loos 15:7.) Nws tus nru lus yog li cas tiag? Lo lus “zoo siab tos txais” txhais hais tias qhib rooj lug tos ib tug twg luag ntxhi tuaj rau hauv vaj hauv tsev los sis cog phooj ywg nrog. Xws li Povlauj hais rau Filemoos kom tos txais Auneximus uas yog tus qhev uas khiav lawm. Nws hais tias: “Thov koj tos txais nws.” (Filemoos 17) Tsis tas li ntawd, Paxilas thiab Akilas nkawd tos txais Apaulaus tus uas tseem tsis tau paub Vajtswv npaum li nkawd “mus rau tom nkawd tsev.” (Tes Haujlwm 18:26) Cov ntseeg thaum ub tsis cia lawv tej kev sib txawv txav los cais lawv ua pab ua pawg tiam sis lawv ib leeg tos txais ib leeg.

HLUB

Peb yuav tsum txais yuav cov kwv tij nkauj muam txoj kev hlub (Saib nqe 15)

14. Anas thiab nws tus txiv nkawd qhia nkawd txoj kev hlub rau lwm tus li cas?

14 Peb kuj qhia tau peb txoj kev hlub rau cov kwv tij nkauj muam es tos txais lawv los ua peb cov phooj ywg kwv luag. Lawv kuj yuav qhia tias lawv hlub peb tib yam nkaus thiab. (2 Kauleethaus 6:11-13) Cia peb mus piav txog Anas (Anna) thiab nws tus txiv nkawd me ntswb me ntsis. Tsis ntev tom qab nkawd mus ua ob tug tub txib tshaj tawm rau hauv Afika sab hnub poob ces txawm pib muaj tus kab mob Khaus Viv-19. Nkawd nyuam qhuav tuaj tshiab tshiab thiab tsis tau ntsib cov nyob hauv lub koom txoos tim ntsej tim muag dua li. Ua li nkawd qhia nkawd txoj kev hlub rau lawv li cas? Nkawd nrog cov kwv tij nkauj muam sib txuas lus saum huab saum cua thiab qhia rau lawv paub tias nkawd yeej xav xav paub lawv ib tug dhau ib tug. Qhov nkawd ua li no raug cov kwv tij nkauj muam siab heev, lawv kuj hu tsis so tuaj nrog nkawd tham. Vim li cas nkawd ho ua li no? Anas hais tias, “Txoj kev hlub uas lwm tus qhia rau kuv thiab kuv tsev neeg, tsis hais thaum zoo los sis phem, khi nrees rau hauv kuv nruab siab tsis ploj. Kuv thiaj li qhia kuv txoj kev hlub rau lwm tus tib yam nkaus.”

15. Peb khaws tau qhov uas Vanexa hlub cov kwv tij nkauj muam li cas? (Saib daim duab.)

15 Muaj coob leej ntau tus kwv tij nkauj muam hauv tej koom txoos nyias los nyias ib qho los thiab nyias muaj nyias cwj pwm. Qhov uas yuav pab tau peb muaj kev hlub rau lawv yog xav ntsoov txog tej yam zoo uas lawv ua. Muaj ib tug muam nyob rau Nus Xivleem (New Zealand) npe hu ua Vanexa (Vanessa) tsis tshua nyiam nrog ib txhia hauv lub koom txoos ua ke vim lawv pheej ua xeeb txob nws. Tiam sis nws ho txiav txim siab tias cia nws nrog lawv ua ke. Qhov nws nrog lawv li no pab tau nws pom tias vim li cas Yehauvas thiaj hlub lawv. Nws hais tias: “Thaum kuv tus txiv rais los ua ib tug saib xyuas thaj tsam, wb tau nrog cov kwv tij nkauj muam coob heev uas nyias muaj nyias ib tug cwj pwm thiab kuv pom tias tsis tshua nyuaj ua luaj twg nrog lawv lawm. Tam sim no kuv nyiam txhua tus cwj pwm. Yehauvas los kuj nyiam tib yam nkaus thiab, nws thiaj li rub peb sawv daws los ua ib pab ib pawg.” Thaum peb pom lwm tus ib yam li Yehauvas pom ces qhia tau tias peb hlub lawv tiag tiag.​—2 Kauleethaus 8:24.

Thaum lub sij hawm muaj kev txom nyem loj kawg nkaus, Yehauvas cog lus tias nws yuav tiv thaiv peb yog peb nrog cov kwv tij nkauj muam teev tiam nws ua ke (Saib nqe 16)

16. Vim li cas kev hlub tseem ceeb heev rau lub caij muaj kev txom nyem loj kawg nkaus? (Saib daim duab.)

16 Kev hlub tseem ceeb heev rau lub caij uas muaj kev txom nyem loj kawg nkaus. Thaum lub caij ntawd pib, Yehauvas yuav tiv thaiv peb li cas? Cia peb nco ntsoov lub caij thaum Yehauvas qhia kom nws cov tib neeg ua li cas rau li cas thaum muaj neeg tuaj tawm tsam lub nroog Npanpiloos li no tias: “Kuv haivneeg, nej cia li khiav rov qab mus rau hauv nej tej tsev thiab kaw qhovrooj rau. Nkaum tos kom Vajtswv txojkev chim dhau tso.” (Yaxayas 26:20) Cov lus no kuj hais cob coos rau cov uas nyob rau lub caij uas muaj kev txom nyem loj kawg nkaus. Qhov uas hais tias nej “tej tsev” yog hais txog tej koom txoos. Thaum lub sij hawm muaj kev txom nyem loj kawg nkaus ntawd, Yehauvas cog lus tias nws yuav tiv thaiv peb yog peb nrog cov kwv tij nkauj muam teev tiam nws ua ke. Yog li ntawd, peb yuav tau ua npaum li peb ua tau los hlub cov kwv tij nkauj muam, tsis yog lam ua kom tag kev tag cai xwb. Qhov uas peb yuav dim thiab tsis dim nyob ntawm seb peb puas ua los tsis ua!

NPAJ TAM SIM NO

17. Yog peb npaj tam sim no yuav pab tau peb li cas thaum txog lub sij hawm muaj kev txom nyem loj kawg nkaus?

17 “Hnub tseemceeb uas yog [Yehauvas] hnub” yuav nyuaj kawg nkaus li rau noob neej. (Xefaniyas 1:14, 15) Yehauvas cov tib neeg yeej yuav raug kev nyuaj siab tib yam nkaus. Tiam sis yog peb npaj ua ntej tam sim no ces peb yuav muaj lub siab tus thiab pab tau lwm leej lwm tus. Peb yuav thev taus txhua yam teeb meem uas los raug peb. Thaum cov kwv tij nkauj muam raug kev txom nyem, peb yuav ua npaum li peb ua tau los mus pab lawv vim peb hmov tshua txog lawv thiab peb yuav ntxiv kom lawv muaj txawm peem. Ntxiv ntawd, yog peb xyaum hlub cov kwv tij nkauj muam tam sim no ces yav tom ntej los peb yuav txawj sib hlub sib pab tib yam nkaus. Yehauvas yuav muab txoj sia ntev dhawv mus ib txhis rau peb nyob rau lub qab ntuj uas tsis muaj xwm txheej thiab kev txom nyem nyuaj siab ntxiv li lawm.​—Yaxayas 65:17.

ZAJ NKAUJ 144 Nco Ntsuj Ntsoov Vajtswv Tej Lus Cog Cia!

a Tshuav tsis ntev xwb lub sij hawm muaj kev txom nyem loj kawg nkaus yuav pib. Peb yuav tau muaj lub siab ntev thev, muaj lub siab hmov tshua, thiab muaj lub siab hlub xwv peb thiaj thev dhau lub sij hawm no. Peb yuav kawm seb cov ntseeg txheej thaum ub coj tau tej cwj pwm no li cas, peb ho yuav xyaum ua tib yam li lawv li cas, thiab cov cwj pwm no yuav pab peb rau thaum muaj kev txom nyem loj kawg nkaus li cas.

b Yog nej xav mus pab tej chaw uas raug xwm txheej ces rau npe rau daim ntawv uas lus Askiv hu ua Local Design/Construction Volunteer Application (DC-50) los sis Application for Volunteer Program (A-19). Ces ua siab ntev tos txog thaum lawv hu koj npe mus pab.