Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Tus Nqe Txhiv Them Puas Tag Kuv Lub Txim?

Tus Nqe Txhiv Them Puas Tag Kuv Lub Txim?

PHAU VAJLUGKUB qhia txog coob tus uas txawj xav thiab txawj nyuaj siab “ib yam li peb” sawvdaws. (Yakaunpau 5:17) Ib tug yog Povlauj. Nws hais hauv Loos 7:21-24 tias: “Kuv xav ua qhov zoo, qhov phem kuj nyob ze. . . . Ua li cas kuv yuav nyuaj siab ua luaj li no?” Povlauj tus qauv qhia tias tsis yog koj ib leeg thiaj txawj nyuaj siab xwb. Muaj coob leej ntau tus xav ua qhov zoo ib yam li Povlauj tau hais, tiamsis lawv yuav tau qhau lawv lub siab tas li.

Povlauj kuj hais ntxiv li no hauv Kalatia 2:20: “Kuv ua neej nyob ntawm txojkev ntseeg Vajtswv leej Tub uas hlub kuv thiab muab nws tus kheej this kuv.” Povlauj yeej ntseeg ruaj nreeg tias Yexus tuag this nws kiag, nws thiaj dim nws tej kev txhaum. Tsim nyog peb xav li ntawd thiab, tiamsis coob leej ntau tus xav tias xyov puas muaj li ntawd tiag.

Tej zaum peb ib txhia tseem niaj hnub nyuaj siab txog tej kev phem uas peb ua yav tas los. Peb xav tias Yehauvas tsis hlub thiab tsis zam txim rau peb tiag. Ib txhia ho xav tias, ‘Xyov tus nqe txhiv puas ntxuav tau kuv tej kev txhaum tiag.’ Tiamsis Yexus puas xav kom peb nyuaj siab li no? Ua li cas peb thiaj paub tias tus nqe txhiv yeej ntxuav tau peb tej kev txhaum lawm tiag? Cia peb kawm txog 2 lo lus nug no.

YEXUS SAIB TUS NQE TXHIV ZOO LI CAS?

Yexus suav tias nws cov ntshav yeej ntxuav tau txhua leej txhua tus tej kev txhaum tiag. Cia peb kawm seb Yexus tau hais li cas hauv Luka 23:39-43. (NW) Hauv zaj ntawd lawv muab Yexus dai rau saum tus ntoo thiab muaj ib tug txivneej dai ntawm nws ib sab. Txog txij tus txivneej raug dai li ntawd, nws yuav tsum ua txhaum loj heev. Nws txawm lees txim thiab taij thov Yexus tias: “Thaum koj nkag rau hauv koj lub Nceeg Vaj thov koj nco txog kuv.”

Yexus hais li cas rau tus yawg ntawd xwb? Puas yog nws cia li hais tias, Neeg Leej Tub yeej los “pub nws txojsia ua nqe txhiv neeg coob coob”? (Mathai 20:28) Nws hais li ntawd los kuj tau tiamsis nws tsis hais li. Yexus txawj xav heev. Txawm Yexus lub zog twb ntaug tas lawm los, nws tseem tsa taubhau ntsia tus txivneej ntawd thiab ua tib zoo hais tias: “Kuv hais tseeb rau koj hnub no tias, koj yeej yuav tau nrog kuv nyob hauv lub Vaj Kaj Siab.” Thaum Yexus siv lo lus “koj,” nws hais kiag tsi ntsees rau tus yawg ntawd tias nws yuav tau nyob lub Vaj Kaj Siab hauv ntiajteb no. Ntshe Yexus cov lus ua rau tus txivneej ntawd kaj siab lawm ntau.

Yexus xav kom tus yawg no paub tias tus nqe txhiv yeej pab tau nws thiab ntag. Tus nqe txhiv yuav ntxuav tau nws tej kev txhaum. Yog Yexus twb mob siab npaum li no txog ib tug tub sab uas tsis tau teev tiam Vajtswv, nws yimhuab mob siab txog cov Khixatia uas twb ua kevcai raus dej teev tiam Vajtswv lawm. Tiamsis nyuaj heev rau tej tug Khixatia pom li ntawd rau qhov lawv tseem nyuaj siab txog tej kev txhaum loj uas lawv ua yav tas los. Peb yuav ua li cas peb thiaj pom tias Yexus yeej mob siab peb thiab nws cov ntshav twb ntxuav peb tej kev txhaum lawm?

DABTSI PAB TAU POVLAUJ?

Tes haujlwm uas Yexus txib Povlauj ua qhia tias tus nqe txhiv yeej tso nws dim nws tej kev txhaum lawm tiag. Povlauj thiaj hais tias: “Kuv ua tsaug Yexus Khetos uas yog peb tus Tswv, nws yog tus uas pub zog rau kuv, vim nws suav tias tso siab tau rau kuv thiaj tsa kuv ua nws tes haujlwm. Txawm yog yav tag los kuv yog neeg tuam mom thiab tsim txom thiab ua limhiam.” (1 Timaute 1:12-14) Povlauj paub tseeb tias Yexus yeej khuvleej nws thiab hlub nws tiag, Yexus thiaj muab tes haujlwm tshaj tawm txoj xov zoo tso rau nws ua. Niaj hnub no Yexus kuj muab tes haujlwm tshaj tawm txoj xov zoo tso rau peb ua thiab. (Mathai 28:19, 20) Tes haujlwm ntawd qhia tias tus nqe txhiv yeej pab tau peb ib yam thiab. Cia peb kawm txog 2 tug qauv zoo.

Muaj ib tug kwvtij hu ua Alanpaw (Albert) uas raug rho tawm hauv lub koom txoos yuav luag tau 34 xyoos nws mam rov los. Nws hais tias: “Kuv tej kev txhaum yeej nyob rawv ntawm kuv xubntiag. Tiamsis thaum kuv tshaj tawm txoj xov zoo, kuv xav ib yam li tus tubtxib Povlauj. Tes haujlwm no yog Yexus txib kuv mus ua. Kuv thiaj txaus siab rau kuv lub neej thiab kuv tus kheej. Kuv kuj muaj chaw vam rau yav tom hauv ntej thiab.”​—Ntawv Nkauj 51:3.

Pab kom ib tsoom neeg pom tias Yexus khuvleej thiab hlub lawv npaum li cas

Alee (Allan) yog ib tug kwvtij uas yav tas los ua tub sab tub nyiag thiab ua nruj ua tsiv ua ntej nws los paub qhov tseeb. Nws hais tias: “Kuv tseem nco txog tej kev nyuaj siab uas kuv tsim rau lwm tus. Tej thaud ua rau kuv nyuaj siab heev. Tiamsis kuv ua Yehauvas tsaug uas nws tseem cia ib tug neeg txhaum li kuv mus qhia txoj xov zoo rau lwm tus. Thaum tibneeg mloog txoj xov zoo, ua rau kuv pom tias Yehauvas yog ib tug Vajtswv zoo kawg uas hlub tibneeg heev. Nws tseem txib kuv mus pab cov uas tau lub neej zoo ib yam li kuv.”

Thaum peb mus tshaj tawm txoj xov zoo ces yuav pab kom peb xav ntsoov txog tej yam zoo. Txawm yav tas los peb tau ua txhaum los, Yexus yeej khuvleej peb, hlub peb, thiab tso siab rau peb.

YEHAUVAS LOJ DUA PEB LUB SIAB

Vim peb tau ua txhaum yav tas los, tej thaud peb lub siab yuav rov nkaug peb. Tej zaum yuav zoo li no mus txog thaum Xatas lub qab ntuj phem no raug rhuav tshem mus. Yuav ua li cas peb thiaj qhau yeej peb lub siab?

Ib tug muam hu ua Ntsis (Jean) hais tias thaum nws tseem hluas nws coj zoo heev thaum nws nyob tom Tsev Nceeg Vaj nrog nws niam nws txiv, tiamsis thaum tawm plaws nws coj phem heev. Niaj hnub nimno nws lub siab tseem nkaug nws txog tej no. Tiamsis nws hais tias: “Kuv zoo siab uas ‘Vajtswv loj dua peb lub siab.’” (1 Yauhas 3:19, 20) Zoo ib yam li Ntsis, peb tso siab tau tias Yehauvas thiab Yexus nkawd paub peb lub siab. Nkawd paub tias peb yog neeg txhaum xwb. Nco ntsoov tias Yehauvas txib Yexus los tuag txhiv cov neeg muaj txim uas xav hloov dua siab tshiab.​—1 Timaute 1:15.

Cia li thov Yehauvas thiab ua tib zoo xav seb txawm tibneeg muaj txim txhaum los Yexus hlub lawv npaum li cas. Tsis tas li ntawd, rau siab ntso ua tes haujlwm uas Yexus twb muab rau koj ua lawm. Yog koj ua li no, koj yuav pom tias Yexus yeej tuag this koj thiab twb ntxuav koj tej kev txhaum lawm. Thaum ntawd koj yuav hais li Povlauj cov lus no: Yexus “hlub kuv thiab muab nws tus kheej this kuv.”