Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Tej Uas Peb Xav Paub

Tej Uas Peb Xav Paub

Puas zoo rau Yehauvas Cov Timkhawv mus nrhiav txij nkawm saum huab saum cua?

Yehauvas yeej xav kom ob tug txij nkawm muaj kev sib hlub thiab ua nkawd lub neej kom nto ntsis. (Mathais 19:4-6) Koj yuav ua li cas yog hais tias koj xav muaj txij nkawm? Yehauvas yog tus tsim peb ces nws yeej paub hais tias peb yuav ua li cas peb thiaj li tau ib tug txij nkawm zoo. Yog peb ua li nws hais ces peb yeej yuav nrhiav tau tus txij nkawm uas zoo rau peb. Cia peb mus tham seb Vajtswv Txojlus hais li cas.

Ua ntej peb yuav mus nrhiav txij nkawm peb yuav tsum paub hais tias “tsis muaj ib yam dabtsi uas txawj dag ntxias li neeg lub siab.” (Yelemis 17:9) Thaum ob tug neeg uas xav muaj txij nkawm sib ntsib thiab sib nyiam lawm ces yuav nyuaj rau nkawd sib tso tseg. Tiamsis yog hais tias nkawd sib yuav vim rau qhov nkawd sib nyiam xwb es tsis yog ib leeg paub ib leeg zoo ces tej zaum nkawd yuav ua neeg tsis nto ntsis.​—Pajlug 28:26.

Pajlug 22:3 hais tias: “Tus neeg paub qabhau pom tej xwm uas yuav los raug nws, nws txawm zam kev lawm, tiamsis tus neeg ruam taw hauv ntsoov mus rau qhov ntawd, thaum uas tau chaw ti nws mam li xeev xwm.” Muaj ib txhia uas mus nrhiav txij nrhiav nkawm saum huab saum cua xav txog lig thaum lawv paub hais tias tus neeg uas lawv nyiam thiab niaj hnub tham nrog ntawd tsis nyiam lawv tiag. Thiab muaj ib co neeg phem txhob txwm ntxias cov uas dag tau yoojyim nyiaj siv xwb. Muaj tej tug, lawv tseem dag hais tias lawv yog Yehauvas Cov Timkhawv thiab.

Muaj ib co neeg tsim cov vej xaij los pab tibneeg nrhiav txij nkawm. Tiamsis tsis muaj pov thawj tias cov vej xaij no pab tau lawv nrhiav tau tus neeg uas lawv nyiam tiag. Kev txij nkawm yog ib yam uas tseem ceeb heev hauv peb lub neej. Yog li ntawd peb yeej tso siab tsis tau rau cov vej xaij no uas yog tibneeg lub tswvyim xwb los nrhiav txij nkawm rau peb vim tibneeg lub tswvyim yeej tsis zoo npaum li Yehauvas lub.​—Pajlug 1:7; 3:5-7.

Pajlug 14:15 hais tias: “Tus neeg ruam ntseeg txhua yam, tiamsis cov neeg ntse ua tib zoo xav lawv mam li ua.” Yog li, ua ntej peb yuav xaiv ib tug los ua peb tus txij nkawm, peb yuav tsum paub nws zoo tso. Yog peb ntsib ib tug neeg saum huab saum cua xwb ces txawm peb pom tej uas nws sau txog nws thiab txawm peb nrog nws tham ntau npaum li cas los peb yeej tsis paub nws zoo. Muaj tej tug xav hais tias lawv nrhiav tau lawv tus hlub lawm. Tiamsis ua cas thaum lawv pom tus neeg ntawd no ua rau lawv ceeb tag rau qhov tus neeg ntawd tsis zoo li lawv lub siab xav.

Phau Ntawv Nkauj 26:4 hais tias: “Kuv tsis nrog cov neeg uas tsis tsim txiaj koom ua ib lub siab, kuv tsis tau nrog cov neeg ntsejmuag ncaj siab nkhaus ua ib yam dabtsi.” Muaj coob tus dag txog lawv tus kheej rau saum huab saum cua kom neeg nyiam lawv ces yog hais tias koj nrog ib tug tham saum huab saum cua xwb ces koj yuav tsis paub tias nws yog tus neeg zoo li cas tiag. Txawm nws hais tias nws yog Yehauvas ib tug Timkhawv los nws puas tau ua kevcai raus dej? Nws puas muaj kev sib raug zoo nrog Yehauvas? Nws lub koom txoos saib nws zoo li cas? Nws puas tso tau ib tug qauv zoo lossis nws yog ib tug uas sawvdaws yuav tau ceev faj? (1 Kauleethaus 15:33; 2 Timautes 2:20, 21) Raws li Vajtswv Txojlus, nws puas muaj cai mus yuav lwm tus? Koj yuav tsum paub txog tej no. Tiamsis koj yuav ua cas paub, yog hais tias koj twb tsis tau nrog cov neeg uas paub nws zoo tham? (Pajlug 15:22) Thiab peb paub hais tias cov uas muab siab npuab Yehauvas yuav tsis mus yuav cov uas “tsis ntseeg thiab nrog lawv koom kwv ib tug quab.”​—2 Kauleethaus 6:14; 1 Kauleethaus 7:39.

Yog hais tias tsis zoo rau peb mus nrhiav txij nkawm saum huab saum cua, puas muaj lwm txoj hau kev rau peb nrhiav txij nkawm? Yeej muaj. Thaum peb mus kev sib txoos thiab tej rooj sib txoos, lossis nrog cov kwvtij nkauj muam ua ub ua no ua ke, peb yuav ntsib tej tug uas peb nyiam thiab nrog lawv tham tau tim ntsej tim muag.

Thaum neb siv sijhawm los nyob ua ke sib tham ces neb thiaj yuav paub tias neb puas nyiam ib yam thiab neb tej hom phiaj puas zoo ib yam

Yog thaum peb mus sib txoos tsis tau ua ke tim ntsej tim muag, xws li thaum muaj tus kab mob COVID-19 no, los peb yeej tseem muaj kev sib txoos saum huab saum cua nrog peb cov kwvtij nkauj muam. Thaum koj mus tej kev sib txoos, tej zaum koj yuav ntsib tej tug uas tsis tau muaj txij nkawm uas koj nyiam thiab. Koj yuav pom tias nws coj li cas thiab nws txojkev ntseeg zoo li cas. (1 Timautes 6:11, 12) Tej zaum koj kuj yuav tau nrog nws tham thiab thaum cov kwvtij muab sawvdaws faib ua tej pab me me tom qab kev sib txoos. Thaum koj ua li no ces koj yuav paub tias nws coj li cas nrog lwm tus thiab nws zoo li cas tiag. (1 Petus 3:4) Thaum koj paub nws zoo mentsis lawm, koj yuav paub tias neb puas muaj hom phiaj zoo ib yam thiab nws puas yuav ua tau ib tug zoo txij nkawm.

Yog koj mus nrhiav txij nkawm li Vajtswv Txojlus hais ces koj yuav “nrhiav tau tus zoo poj niam” lossis tus zoo txiv thiab koj yuav “ntsib kev kaj siab lug.”​—Pajlug 18:22, NN.