Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 27

Xyaum Ua Siab Ntev Li Yehauvas

Xyaum Ua Siab Ntev Li Yehauvas

“Nej yuav tsum ua siab ntev nyiaj tej kev txomnyem, nej thiaj yuav tau txojsia.”​—LUKAS 21:19.

ZAJ NKAUJ 115 Ua Tsaug Vajtswv Rau Koj Lub Siab Ntev

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? *

1-2. Yehauvas cov lus hauv Yaxayas 65:16, 17 pab kom peb ua siab ntev thev li cas?

LUB rooj sib txoos xyoo 2017 “Peem Kam Tiag!” qhia peb tias peb yuav ua li cas peb thiaj ua tau siab ntev thev peb tej kev nyuaj siab. Twb tau 4 lub xyoos lawm los peb tseem yuav tau ua siab ntev thev tej kev nyuaj siab hauv ntiajteb no.

2 Peb ib txhia muaj kev nyuaj siab vim peb ib tug neeg tau tas sim neej lawm. Muaj ib txhia muaj ib tug mob hnyav hos ib txhia ua tsis taus vim lawv laus lawm. Ib txhia raug xwm txheej phem xws li raug cua daj cua dub, raug luag ua phem lossis raug luag tawm tsam. Muaj ib txhia raug tus kab mob COVID-19 lossis lwm yam kab mob. Peb tos tsis tau txog hnub uas tsis muaj tej kev nyuaj siab no li lawm!​—Nyeem Yaxayas 65:16, 17.

3. Peb yuav tsum ua dabtsi tamsim no thiab yog vim li cas?

3 Ua neej nyob rau lub caij no yeej tsis yoojyim tiamsis yav tom hauv ntej peb tseem yuav muaj kev txom nyem nyuaj siab ntau tshaj. (Mathais 24:21) Twb yog vim li ntawd Yexus thiaj hais tias: “Nej yuav tsum ua siab ntev nyiaj tej kev txomnyem, nej thiaj yuav tau txojsia.” (Lukas 21:19) Yog peb xav txog cov uas raug ib yam li peb es lawv ua siab ntev thev ces yuav pab tau peb ua siab ntev thev thiab.

4. Vim li cas peb thiaj hais tias Yehauvas yog tus siab ntev tshaj plaws?

4 Tus siab ntev tshaj plaws yog Vajtswv Yehauvas. Yog vim li cas peb thiaj hais li no? Lub ntiajteb no muaj teeb meem ntxhov hnyo los twb vim yog Dab Ntxwg Nyoog yog tus kav. Yehauvas yeej muaj cuab kav rhuav tshem tej kev phem kev qias hauv ntiajteb no tiamsis nws ua siab ntev tos kom txog lub caij lub nyoog uas nws teem tseg tso. (Loos 9:22) Cia peb tham txog 9 yam uas Yehauvas ua siab ntev rau.

TEJ UAS YEHAUVAS UA SIAB NTEV RAU

5. Vim li cas tibneeg thiaj tsis hwm Yehauvas lub npe thiab qhov no ua rau koj xav li cas xwb?

5 Yehauvas xav kom peb hwm nws lub npe tiamsis tau 6,000 xyoo los no tibneeg tsis hwm Yehauvas lub npe. (Phau Ntawv Nkauj 74:10, 18, 23; Yaxayas 42:8) Txij thaum Dab Ntxwg Nyoog los dag ntxias Adas thiab Evas hauv lub vaj Edees tias Vajtswv tsis xav kom nkawd muaj kev zoo siab tiag ces tibneeg thiaj iab liam tias Vajtswv tsis muab tej uas lawv cheem tsum rau lawv. (Chivkeeb 3:1-5) Yexus tsis xav kom neeg thuam Yehauvas lub npe nws thiaj qhia nws cov thwjtim thov Vajtswv li no: “Peb Leej Txiv tus uas nyob saum ntuj ceebtsheej; Thov kom sawvdaws hwm koj lub npe.”​—Mathais 6:9.

6. Vim li cas Yehauvas thiaj ncua sijhawm cia tibneeg kav tibneeg los txog niaj hnub nimno?

6 Yehauvas yeej muaj cai kav tag nrho ib puas tsav yam saum ntuj thiab hauv ntiajteb no thiab nws txojkev kav yeej yog txoj zoo tshaj plaws tiamsis muaj coob tus tawm tsam Vajtswv txojkev kav. (Tshwmsim 4:11) Dab Ntxwg Nyoog ntxias cov tubtxib saum ntuj thiab ntxias tibneeg tias Vajtswv tsis muaj cai kav. Qhov no tsis yog ib yam uas yuav daws tau yoojyim. Twb yog vim li ntawd Yehauvas thiaj ncua sijhawm thiab cia tibneeg kav tibneeg los txog niaj hnub no kom lawv thiaj paub tias lawv yeej kav tsis tau lawv. (Yelemis 10:23, TT ) Vim Yehauvas ua siab ntev, yuav tsis muaj leejtwg hais tau tias Yehauvas tsis muaj cai kav lub ntuj thiab ntiajteb. Sawvdaws yuav paub tias Yehauvas txojkev kav yeej yog txoj zoo tshaj plaws thiab tsuas yog nws lub Nceeg Vaj xwb thiaj li yuav coj tau kev thaj yeeb nyab xeeb los rau hauv lub ntiajteb.

7. Leejtwg yog cov uas ntxeev siab rau Yehauvas thiab Yehauvas yuav ua li cas rau cov uas ntxeev siab rau nws?

7 Yehauvas tsim cov tubtxib saum ntuj thiab tibneeg zoo tiav log tiamsis lawv ib txhia ntxeev siab rau nws. Xatas yog tus tubtxib saum ntuj uas xub ntxeev siab rau Yehauvas. Nws ntxias tau Adas thiab Evas, ib co tubtxib saum ntuj, thiab tibneeg coob tus ntxeev siab rau Yehauvas thiab. (Yudas 6) Haivneeg Yixalayees uas Yehauvas xaiv los ua nws teej nws tug los muaj ib txhia mus teev tiam cov vajtswv cuav lawm. (Yaxayas 63:8, 10) Yehauvas yeej tu siab kawg tiamsis nws ua siab ntev tos kom txog lub sijhawm uas nws yuav rhuav tshem cov uas ntxeev siab rau nws. Lub sijhawm ntawd Yehauvas thiab cov uas muab siab npuab nws yuav zoo siab heev uas lawv yuav tsis tau thev tej kev phem hauv ntiajteb no ntxiv li lawm.

8-9. Xatas dag li cas txog Vajtswv Yehauvas thiab peb yuav ua li cas?

8 Yehauvas ua siab ntev rau Xatas tej lus dag. Xatas iab liam Yauj thiab cov uas teev tiam Yehauvas los txog niaj hnub no tias lawv pe hawm Yehauvas vim lawv xav tau Yehauvas tej koob hmoov xwb tsis yog vim lawv hlub nws. (Yauj 1:8-11; 2:3-5; Tshwmsim 12:10) Yog peb ua siab ntev thev peb tej kev nyuaj siab thiab muab siab npuab rawv Yehauvas ces peb qhia tias Xatas tej lus iab liam tsis muaj tiag. Yehauvas yuav foom koob hmoov rau peb ib yam li nws foom koob hmoov rau Yauj.​—Yakaunpaus 5:11.

9 Xatas siv tej thawj coj ntawm tej kev ntseeg cuav los qhia tias Yehauvas phem heev thiab nws yog tus uas tsim tej kev txom nyem uas peb raug. Lawv ib txhia hais tias thaum ib tug menyuam tuag ces twb yog Vajtswv coj nws mus nrog Vajtswv nyob lawm. Lawv hais li no, twb yog lawv hais saib tsis taus Vajtswv. Yehauvas hlub peb heev, nws yeej tsis ua li ntawd. Thaum peb muaj mob lossis peb ib tug neeg tas sim neej lawm peb yeej tsis muab liam rau Vajtswv tiamsis peb tso siab tias ib hnub tom ntej no nws yuav rhuav tshem kev mob kev nkeeg thiab yuav tsa cov tuag sawv rov qab los. Yog peb qhia sawvdaws tias Yehauvas yog tus Vajtswv uas hlub peb heev ces nws yuav muaj lus teb tus uas saib tsis taus nws.​—Pajlug 27:11.

10. Phau Ntawv Nkauj 22:23, 24 qhia li cas txog Yehauvas?

10 Yehauvas paub tej uas peb raug thiab nws yeej xav muab tshem kiag mus tiamsis nws ua siab ntev kom mus txog lub sijhawm uas nws teem tseg lawm. (Muab piv rau Khiav Dim 3:7, 8; Yaxayas 63:9.) Thaum Yehauvas ib tug tub qhe quaj hu nws vim lawv raug kev tawm tsam, muaj mob muaj nkeeg lossis ua yuam kev, yeej mob nws siab kawg. (Nyeem Phau Ntawv Nkauj 22:23, 24, TT.) * Thaum lub sijhawm los txog “nws yuav so [peb] tej kua muag huv tibsi mus. Tej kev tuag, kev ntxhov siab, kev quaj ntsuag thiab kev mob kev nkeeg yuav tsis muaj ib zaug li lawm.”​—Tshwmsim 21:4.

11. Yehauvas xav li cas txog cov muab siab npuab nws uas tau tas sim neej lawm?

11 Yehauvas nco thiab xav pom nws cov phoojywg uas tau tas sim neej lawm. (Yauj 14:15) Xav seb Yehauvas nco nws tus phoojywg Anplahas npaum li cas? (Yakaunpaus 2:23) Xav nrog Mauxes tham “tim ntsej tim muag” dua npaum li cas? (Khiav Dim 33:11) Thiab xav rov hnov Daviv thiab lwm cov uas sau Phau Ntawv Nkauj hu nkauj qhuas nws npaum li cas? (Phau Ntawv Nkauj 104:33) Txawm hais tias lawv twb tas sim neej ntev ntev lawm los Yehauvas yeej tseem nco ntsoov lawv thiab lawv tus yam ntxwv. (Yaxayas 49:15) Phau Vajlugkub hais tias rau Vajtswv, lawv txhua tus tseem muaj sia nyob. (Lukas 20:38) Muaj ib hnub tom ntej no Yehauvas yuav tsa lawv sawv rov qab los teev tiam nws thiab hnov lawv tej lus thov. Vam hais tias cov lus no yuav nplig tau koj lub siab thiab txhawb tau koj lub zog yog hais tias koj muaj ib tug uas koj hlub tas sim neej lawm.

12. Muaj dabtsi niaj hnub nimno ua mob Yehauvas siab?

12 Txij thaum Adas thiab Evas nkawd tsis mloog Yehauvas lus ces Yehauvas yeej paub tias tibneeg yuav quab yuam thiab caij tsuj lwm tus mus txog thaum uas Yehauvas rhuav tshem cov neeg phem mus lawm. Yehauvas ntxub tej kev tsis ncaj ncees thiab kev ua nruj ua tsiv uas peb pom niaj hnub no. Nws hlub tshua cov uas tsis muaj zog thiab tiv thaiv tsis tau lawv tus kheej xws li cov poj ntsuam thiab cov menyuam ntsuag. (Xakhaliyas 7:9, 10) Thiab mob Yehauvas siab thaum nws cov tub qhe raug quab yuam thiab raug kaw. Yehauvas hlub tshua cov uas ua siab ntev thev nrog nws.

13. Yehauvas pom tibneeg ua phem ua qias li cas thiab nws yuav ua li cas rau lawv?

13 Yehauvas tsim tibneeg kom muaj tus yam ntxwv zoo li nws tiamsis Xatas ntxias kom lawv mus ua phem ua qias. Thaum Yehauvas pom tibneeg ua phem ua qias nyob Nau-es tiam nws “tu siab thiab khuvxim qhov uas nws tsim neeg los nyob hauv lub ntiajteb no.” (Chivkeeb 6:5, 6, 11) Dab Ntxwg Nyoog zoo siab heev rau qhov niaj hnub no los tibneeg haj tseem ua phem ua qias li ntawd. Xws li kev ua nkauj ua nraug thiab pojniam deev pojniam txivneej deev txivneej. (Efexus 4:18, 19) Dab Ntxwg Nyoog haj yam zoo siab thaum nws ntxias tau Vajtswv cov neeg mus ua txhaum loj. Yehauvas yuav ua siab ntev mus txog lub caij lub nyoog uas nws teem tseg lawm, nws mam li muab cov neeg ua phem ua qias uas tsis kam hloov lawv lub neej rhuav tshem mus kom tag.

14. Tibneeg puas tu lub ntiajteb no thiab tej tsiaj txhu li Yehauvas hais?

14 Tsis yog hais tias tibneeg “raug kev txom nyem vim kev tswjhwm ntawm cov neeg muaj hwjchim” xwb tiamsis lawv tseem ua rau lub ntiajteb uas Vajtswv kom tibneeg tu liam sim tag lawm thiab. (Tej Lus Qhia 8:9; Chivkeeb 1:28) Twb yog vim li ntawd cov neeg tshawb fawb thiaj ceeb toom tias li ob peb xyoos tom ntej no xwb yuav muaj li 1 plhom hom tsiaj txhu thiab nroj tsuag xyoob ntoo tu noob. Vim li ntawd thiaj muaj neeg niaj hnub txhawj txog lub ntiajteb no. Tiamsis Yehauvas cog lus tseg lawm tias nws “yuav rhuav cov neeg uas ua rau lub ntiajteb no puastsuaj kom lawv puastsuaj mus” thiab kho lub ntiajteb no ua ib lub vaj kaj siab.​—Tshwmsim 11:18; Yaxayas 35:1.

QHOV UAS YEHAUVAS UA SIAB NTEV PAB TAU PEB LI CAS?

15-16. Piav seb vim li cas peb thiaj yuav tau ua siab ntev li Yehauvas.

15 Yehauvas xav rhuav tshem tej kev phem hauv ntiajteb no thaum twg los tau. Tiamsis Nws ua siab ntev tos thiaj li pab tau peb ntau leej ntau tus. (Saib lub ntsiab me “ Yehauvas Ua Siab Ntev.”) Muab piv txwv li no: Muaj ob niam txiv, tus niam muaj ib plab menyuam tiamsis tus kws kho mob hais rau nkawd tias nkawd tus menyuam tsis xeeb meej ces thaum yug los yuav muaj mob thiab nyob tsis ntev. Qhov no yeej tsis yoojyim rau nkawd tiamsis thaum nkawd tau tus menyuam, nkawd yeej hlub tus menyuam kawg thiab ua siab ntev tu nws.

16 Zoo ib yam li ntawd, Adas thiab Evas nkawd cov xeeb leej xeeb ntxwv yeej tsis muaj ib tug uas yug los zoo tiav log. Txawm li ntawd los Yehauvas yeej hlub thiab hmov tshua lawv. (1 Yauhas 4:19) Tiamsis Yehauvas txawv ob niam txiv hauv zaj lus piv txwv. Yehauvas muaj cuab kav rhuav tshem tej kev txom nyem uas nws cov menyuam raug. Nws twb teem ib lub sijhawm rau nws ua li ntawd lawm. (Mathais 24:36) Qhov uas Yehauvas hlub peb yuav pab kom peb ua tau siab ntev thev mus txog thaum kawg.

17. Qhov uas Henplais 12:2, 3 piav txog Yexus txhawb tau peb ua siab ntev thev li cas?

17 Yehauvas yog tus uas siab ntev tshaj plaws. Yexus xyaum ua siab ntev ib yam li nws Txiv Yehauvas. Thaum Yexus nyob hauv ntiajteb no nws ua siab ntev rau cov neeg txhaum uas ntxub nws, ua rau nws poob ntsej muag, thiab nws nyiaj kev tuag saum tus ncej ntoo. (Nyeem Henplais 12:2, 3.) Qhov uas Yehauvas ua siab ntev pab tau Yexus ua siab ntev ces yeej pab tau peb thiab.

18. Raws li 2 Petus 3:9, qhov uas Yehauvas ua siab ntev pab tau peb li cas?

18 Nyeem 2 Petus 3:9. Yehauvas paub hais tias lub sijhawm twg thiaj zoo tshaj rau nws rhuav tshem tej kev phem hauv ntiajteb no. Vim nws ua siab ntev thiaj muaj neeg coob coob los paub nws thiab teev tiam nws. Thaum muaj tsheej plhom leej ua siab ntev thev mus txog thaum kawg ces sawvdaws yuav pom tias qhov uas Yehauvas ua siab ntev yeej zoo kawg nkaus.

19. Peb yuav tsum ua li cas? Thiab yog peb ua siab ntev thev mus txog thaum kawg peb yuav tau koob hmoov dabtsi?

19 Txawm Dab Ntxwg Nyoog tsim ntau yam teeb meem thiab kev nyuaj siab los Yehauvas yeej tseem yog tus “Vajtswv uas muaj kev zoo siab.” (1 Timautes 1:11, NWT ) Peb kawm tau los ntawm Yehauvas tias txawm peb yuav tau ua siab ntev thev kev txom nyem ntau yam los peb yeej tseem muaj tau kev zoo siab thiab. Cia peb sawvdaws ua siab ntev tos kom txog hnub uas Yehauvas rhuav tshem tej kev phem hauv ntiajteb no mus thiab sawvdaws hwm nws lub npe thiab pom tias nws txojkev kav yog txoj zoo tshaj plaws. Yog peb ua siab ntev ces peb yuav pom Vajtswv cov lus cog tseg no muaj tiav: “Tus uas ua siab ntev nyiaj tej kev nyuaj siab, tus ntawd yuav tau nyob kaj siab lug. Rau qhov thaum nws tiv dhau tej kev sim siab ntawd lawm, nws yuav tau txojsia uas Vajtswv coglus tseg lawm hais tias Vajtswv yuav muab rau tus uas hlub Vajtswv.” (Yakaunpaus 1:12) Yog li ntawd thaum peb yuav tau ua siab ntev thev ib yam twg, nco ntsoov tias txawm peb Leej Txiv nyob saum ntuj los yeej tseem ua siab ntev thiab.

ZAJ NKAUJ 139 Xav Txog Thaum Koj Nyob Hauv Lub Ntiajteb Tshiab

^ nqe 5 Peb sawvdaws nyias muaj nyias ib qho teeb meem. Muaj tej yam peb daws tau tiamsis muaj tej yam peb yuav tau ua siab ntev xwb. Tiamsis tsis yog peb xwb, txawm Yehauvas los, nws yuav tau ua siab ntev rau ntau yam thiab. Hauv zaj no peb yuav kawm txog 9 yam uas Yehauvas ua siab ntev rau. Peb kuj yuav kawm tau tias qhov uas Yehauvas ua siab ntev ntawd pab tau peb li cas thiab peb yuav xyaum ua siab ntev li nws li cas.

^ nqe 10 Phau Ntawv Nkauj 22:23, 24 (TT ): “Nej cov uas paub ntshai Yehauvas, cia li qhuas nws. Yakhauj caj ces sawvdaws, nej cia li ua rau nws tau koob meej. Yixayee caj ces sawvdaws, nej cia li hwm nws. Rau qhov nws tsis tau saib tsis taus thiab ntxub cov uas txom nyem tej kev nyuaj siab. Nws tsis fee plhu ntawm lawv thiab thaum lawv quaj thov nws, nws kuj hnov.”