Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

“Tsis Txhob Txiav Txim Raws Li Lub Qhov Muag Pom”

“Tsis Txhob Txiav Txim Raws Li Lub Qhov Muag Pom”

“Tsis txhob txiav txim raws li lub qhov muag pom xwb, yuav tsum txiav raws li qhov ncaj.”​—YAUHAS 7:24.

ZAJ NKAUJ: 54, 43

1. Yaxaya zaj lus faj lem hais li cas txog Yexus thiab vim li cas zaj no ho txhawb tau peb lub zog?

YAXAYA zaj lus faj lem txog Yexus Khetos txhawb tau peb lub zog thiab pab tau peb muaj kev cia siab. Yaxaya hais tias Yexus “yuav tsis tu plaub raws li nws lub qhov muag pom, lossis tu raws li lub qhov ntsej tau hnov” tiamsis “yuav tu plaub ncaj ncees rau cov pluag.” (Yaxaya 11:3, 4) Vim li cas cov lus no ho txhawb tau peb zog heev? Vim lub qab ntuj no muaj tej neeg xaiv ntsej muag, lawv tsuas txiav txim raws li lub qhov muag pom xwb. Yuav tsum tau Yexus uas yog tus Txiav Txim ncaj ncees los pab peb rau qhov nws yuav tsis txiav txim raws li lub qhov muag pom!

2. Yexus xav kom peb coj li cas, thiab hauv zaj no peb yuav kawm txog dabtsi?

2 Txhua hnub uas peb nrog luag lwm tus ua ke, peb yeej suav tias luag yog tus neeg zoo li cas. Tiamsis peb tsis yog neeg zoo kawg nkaus li Yexus, muaj tej lub sijhawm peb thiaj xav yuam kev. Feem ntau tibneeg yeej txiav txim raws li lub qhov muag pom xwb. Tiamsis Yexus sam hwm tias: “Tsis txhob txiav txim raws li lub qhov muag pom xwb, yuav tsum txiav raws li qhov ncaj.” (Yauhas 7:24) Yexus xav kom peb xyaum nws tus qauv es txiav txim raws li qhov ncaj. Hauv zaj no, peb yuav kawm txog 3 yam uas yuav ua rau peb txiav txim yuam kev: (1) Luag haiv neeg los xeem, (2) luag muaj los pluag, thiab (3) luag laus los hluas. Cia peb kawm seb yuav ua li cas peb thiaj ua tau li Yexus tej lus qhia.

LUAG HAIVNEEG LOS XEEM

3. Vim li cas Petus thiaj hloov siab txog lwm haiv neeg? (Saib thawj daim duab hauv zaj no.)

3 Thaum Vajtswv txib Petus mus rau lub moos Xixaleya, mus xyuas Khaunelia uas yog lwm haiv neeg, Petus xav li cas? (Tubtxib Tes Haujlwm 10:17-29) Petus ib txwm ntseeg tias lwm haiv neeg tsis dawb huv. Tiamsis thaum Vajtswv ua yog toog rau nws pom, nws mam pib hloov siab. (Tubtxib Tes Haujlwm 10:9-16) Petus pom ib yam zoo li ib daim ntaub dav dav uas muaj txhua yam tsiaj tsis huv nyob rau hauv tso nqes los rau hauv ntiajteb. Txawm muaj ib lub suab hais tuaj rau nws tias, “Petus, cia li sawv tsees muab tua noj.” Petus ua siab tawv tsis kam noj li. Tiamsis lub suab rov hais zaum 2 rau nws tias: “Yam uas Vajtswv muab ntxuav lawm koj tsis txhob hais tias qias.” Muaj li no 3 zaug. Thaum Petus tseem tabtom xav txog zaj yog toog ntawd seb lub ntsiab yog li cas cov uas Khaunelia txib tuaj txawm tuaj txog. Lub hwj huam dawb huv kom Petus mus ces nws thiaj nrog Khaunelia cov tubtxib mus lawm.

4. Yehauvas qhia dabtsi tshiab rau Petus?

4 Yog tias Petus “txiav txim raws li lub qhov muag pom xwb,” nws yuav tsis kam mus hauv Khaunelia tsev. Cov Yudai yeej ib txwm tsis kam mus tsuj lwm haiv neeg tej tsev. Ua li cas Petus ho kam mus? Vim zaj yog toog thiab lub hwj huam dawb huv coj nws mus nws thiaj kam mus. Tom qab Petus nrog Khaunelia tham tas, nws thiaj hais tias: “Kuv pom tseeb lawm tias Vajtswv tsis saib leejtwg ntsej muag, thiab hauv txhua haiv neeg tus uas paub ntshai Vajtswv thiab xyaum ncaj ncees kuj yog txaus Vajtswv lub siab.” (Tubtxib Tes Haujlwm 10:34, 35) Petus kawm tau ib yam tshiab uas ua rau nws zoo siab xyiv fab kawg li. Qhov no yuav pab tau cov Khixatia txhua tus. Yuav pab tau lawv li cas?

Txawm peb xav tias peb tsis xaiv ntsej muag los, peb puas tseem muaj ib nplooj siab me me uas xaiv ntsej muag?

5. (1) Yehauvas xav kom txhua tus Khixatia to taub li cas? (2) Txawm peb paub qhov tseeb los, tej zaum peb tseem ua tau li cas thiab?

5 Yehauvas tau siv Petus los pab txhua tus Khixatia kom lawv to taub tias Nws tsis xaiv ntsej muag. Nws tsis saib ib haiv neeg, ib xeem, lossis ib yam lus twg tsim txiaj dua. Yog peb ua neeg paub ntshai Vajtswv thiab xyaum ncaj ncees ces yeej txaus Vajtswv siab lawm. (Kalatia 3:26-28; Qhia Tshwm 7:9, 10) Tej zaum koj yeej paub li no. Tiamsis muab xav tias yog koj loj hlob hauv ib lub tebchaws lossis ib tse neeg uas yeej ib txwm xaiv ntsej muag, koj yuav yog tus neeg zoo li cas? Txawm koj xav tias koj tsis xaiv ntsej muag los, koj puas tseem muaj ib nplooj siab me me uas xaiv ntsej muag? Txawm Petus twb pab lwm tus pom tias Vajtswv tsis xaiv ntsej muag los, muaj ib zaug Petus tseem xaiv luag ntsej muag thiab. (Kalatia 2:11-14) Yog li ntawd, peb yuav ua li cas peb thiaj ua tau li Yexus hais es tsis txiav txim raws li lub qhov muag pom?

6. (1) Dabtsi yuav pab kom peb tsis txhob xaiv ntsej muag? (2) Ib tug txwj laus tsab ntawv qhia li cas txog tej uas nyob hauv nws lub siab?

6 Yuav kom peb paub seb peb puas tseem xaiv ntseg muag, peb yuav tau muab tej uas nyob hauv peb lub siab piv rau tej uas peb kawm hauv Vajtswv Txojlus. (Ntawv Nkauj 119:105) Kuj zoo rau peb nug ib tug phoojywg seb peb puas yog ib tug neeg xaiv ntsej muag. (Kalatia 2:11, 14) Tej zaum peb coj kam li ntawd lawm ces peb twb tsis nco pom tias peb xaiv luag ntsej muag! Tau muaj li no rau ib tug txwj laus. Nws sau ib tsab ntawv qhuas ob niam txiv uas tho kev mus rau ceg Npe-ee. Tus txiv yog ib haiv neeg uas luag saib tsis taus rau qhov luag hais tias haiv neeg ntawd tsis coj huv thiab tsis tsim txiaj li lwm haiv. Tus txwj laus yeej qhuas txog tus txiv heev tiamsis nws cia li hais ntxiv tias: “Tab txawm tus kwvtij no yog ib haiv neeg uas tsis nyiam coj huv thiab ua lub neej tsis xws luag los nws yeej coj tau zoo heev.” Peb kawm tau li cas xwb? Peb kawm tau tias txawm peb tuav haujlwm hauv Yehauvas lub koom haum los, peb yuav tsum tshuaj ntshis peb lub siab thiab cia lwm tus pab peb xwv peb thiaj tshem tau nplooj siab uas tseem xaiv ntsej muag. Peb kuj ua tau li cas ntxiv thiab?

7. Yuav ua li cas peb thiaj ua tau “lub siab dav”?

7 Yog “peb ua lub siab dav” ces peb yuav cia kev hlub kov yeej kev xaiv ntsej muag. (2 Khaulee 6:11-13) Koj puas kheev nrog koj tib haiv, tib xeem, lossis nrog cov uas hais koj yam lus xwb? Cia li ua siab dav nrog txhua tus sib raug zoo. Cia li caw cov kwvtij nkauj muam uas yog lwm haiv neeg lossis hais lwm yam lus nrog koj mus qhia Vajlugkub ua ke. Lossis hu lawv tuaj noj ib pluag mov tuaj nyob ib tsam tham pem ua ke. (Tubtxib Tes Haujlwm 16:14, 15) Yog koj ua li no ces tsis ntev xwb, koj yuav muaj kev hlub puv npo thiab yuav tsis xaiv ntsej muag lawm. Cia peb kawm ntxiv seb peb yuav tau ceev faj li cas peb thiaj tsis txiav txim raws li lub qhov muag pom.

LUAG MUAJ LOS PLUAG

8. Levi Tej Kevcai 19:15 hais li cas txog kev txiav txim rau luag?

8 Tej zaum peb yuav txiav txim rau luag nyob ntawm qhov uas luag muaj los pluag. Phau Vajlugkub hais tias: “Tsis txhob saib tsis taus cov pluag lossis tsa cov npluanuj cai. Tiamsis nej yuav tsum txiav txim raws li kev ncaj ncees rau nej cov kwvtij zejzog.”​—Levi Tej Kevcai 19:15, TMZ.

9. Xalaumoo tau sau li cas thiab qhov no qhia li cas rau peb?

9 Tej uas ib tug muaj thiab tsis muaj yuav ua rau peb xaiv nws ntsej muag li cas? Xalaumoo sau tseg tias: “Tus neeg pluag mas kwvtij zej zog los kuj ntxub, tiamsis tus nplua nuj muaj phoojywg coob heev.” (Paj Lug 14:20) Zaj paj lug no qhia li cas rau peb? Yog peb tsis ceev faj, peb yuav tsis xav ntaus phoojywg nrog cov kwvtij txom nyem, peb yuav xav nrog cov kwvtij nplua nuj xwb. Vim li cas tsis zoo rau peb coj li no?

10. Yakaunpau tau ceeb toom cov Khixatia txog dabtsi?

10 Yog peb tsuas hwm cov kwvtij nplua nuj xwb ces yuav cais lub koom txoos ua pab ua pawg. Thawj 100 xyoo tau muaj li no hauv ib co koom txoos. Yakaunpau thiaj ceeb toom cov Khixatia kom txhob saib leejtwg ntsej muag. (Nyeem Yakaunpau 2:1-4.) Peb yuav tsum tsis txhob cia muaj kev sib cais ua pab ua pawg hauv peb lub koom txoos. Yuav ua li cas peb thiaj tsis xaiv ntsej xaiv muag?

Peb yuav tsum txo hwjchim thiab cia lwm tus pab peb xwv peb thiaj tshem tau nplooj siab uas tseem xaiv ntsej muag

11. Txawm ib tug twg muaj thiab pluag los puas pab tau nws txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas? Piav seb.

11 Peb yuav tsum saib peb cov kwvtij li Yehauvas saib. Yehauvas tsis saib ib tug rau nqe dua ib tug vim ib tug muaj ib tug tsis muaj. Peb txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas tsis nyob ntawm tej nyiaj txiag lossis ntawm tej qhov txhia chaw. Yeej muaj tseeb li Yexus hais, “tus nplua nuj ceeblaj nkag tau rau hauv [lub Nceeg Vaj],” tiamsis Yexus tsis tau hais tias tus nplua nuj yeej yuav nkag tsis tau mus li. (Mathai 19:23) Yexus kuj hais tias: “Nej cov uas pluag tau nyob kaj siab lug, rau qhov Vajtswv lub tebchaws yog nej tug lawm.” (Luka 6:20) Tiamsis qhov no tsis txhais tias txhua tus uas pluag yuav mloog Yexus thiab tau txais koob hmoov. Muaj cov pluag coob tus tsis kam raws Yexus qab. Txawm ib tug twg muaj thiab pluag los yuav pab tsis tau nws txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas.

12. Phau Vajlugkub qhia li cas rau cov muaj cov pluag huvsi?

12 Yeej muaj cov nplua nuj cov txom nyem huvsi los koom ua Yehauvas haiv neeg. Lawv sawvdaws hlub Yehauvas thiab teev tiam nws tawm hauv lub siab dawb paug tuaj. Phau Vajlugkub qhia rau cov nplua nuj tias “tsis txhob vam tej nyiaj txiag uas tsis ruaj khov tiamsis vam Vajtswv.” (Nyeem 1 Timaute 6:17-19.) Vajtswv Txojlus kuj ceeb toom Yehauvas cov tub qhe txhua tus, tsis hais tus muaj tus pluag tias yuav tsum tsis txhob nyiam tsis txhob ntshaw nyiaj txiag. (1 Timaute 6:9, 10) Thaum peb saib peb cov kwvtij li Yehauvas saib ces peb yuav hwm tus muaj tus pluag ib yam nkaus. Ua li, thaum hais txog tus laus tus hluas ne? Puas zoo rau peb txiav txim raws li nws lub hnub nyoog?

LUAG LAUS LOS HLUAS

13. Phau Vajlugkub hais tias yuav tsum hwm cov laus li cas?

13 Phau Vajlugkub hais ntau zaus kom peb hwm cov laus. Levi Tej Kevcai 19:32 hais tias: “Nej yuav tsum sawv tsees saib taus tus uas dawb hau paug thiab hwm tus laus, thiab nej yuav tsum hwm thiab paub ntshai nej tus Vajtswv.” Paj Lug 16:31 hais tias lub “taubhau uas dawb hau paug yog lub mom kub uas muaj meej, tus uas coj lub neej ncaj ncees yuav tau lub mom ntawd.” Povlauj hais rau Timaute kom nws tsis txhob cem cov txivneej laus tiamsis muab lawv saib zoo li yog nws txiv. (1 Timaute 5:1, 2) Txawm Timaute muaj cai qhuab qhia cov kwvtij laus los, nws yuav tsum ua siab mos muag qhia thiab hwm lawv.

14. Puas tsim nyog peb pab ntuas ib tug uas laus dua peb?

14 Yog ib tug laus txhob txwm ua txhaum lossis txhawb tej yam uas Yehauvas tsis pom zoo ne? Txawm nws yog ib tug laus thiab tibneeg hwm nws heev los, Yehauvas yeej yuav txiav txim rau tus uas txhob txwm ua txhaum. Phau Vajlugkub hais tias: “Kuv hnov Vajtswv hais rau pab neeg ntawd tias, ‘Nej cia li raws tus txivneej ntawd qab mus kom thoob lub nroog thiab tua txhua tus . . . Lojxov tua cov yawg laus, cov tub hluas, cov ntxhais hluas, cov pojniam thiab cov menyuam huv tibsi.’” (Exekhee 9:5-6, TMZ) Yaxaya kuj tau hais ib yam li ntawd hauv nws zaj lus faj lem thiab. (Yaxaya 65:20) Qhov tseem ceeb tshaj yog qhov uas peb hwm Yehauvas tus uas ib txwm muaj nyob los lawm. (Daniyee 7:9, 10, 13, 14) Yog peb hwm Yehauvas, peb yuav ua siab loj pab ntuas cov uas yuav tsum tau kev pab, tsis hais tus laus tus hluas.​—Kalatia 6:1.

Koj puas saib taus cov kwvtij hluas thiab? (Saib nqe 15)

15. Tus tubtxib Povlauj tus qauv qhia tias peb yuav tau saib taus cov kwvtij uas hluas dua peb li cas thiab?

15 Puas tsim nyog saib taus ib tug kwvtij uas tseem hluas? Yeej tsim nyog. Povlauj hais rau Timaute tias: “Tsis txhob cia leejtwg saib tsis taus qhov uas koj tseem hluas, tiamsis cia li ua yam ntxwv zoo rau cov ntseeg tsis hais kev hais lus kev ua haujlwm, kev sib hlub, thiab kev ntseeg kev dawb huv huvsi.” (1 Timaute 4:12) Thaum Povlauj sau cov lus no tej zaum Timaute muaj li 30 xyoo tiamsis Povlauj twb muab tej haujlwm tseem ceeb heev rau nws ua lawm. Peb kawm tau li cas? Peb kawm tau tias peb yuav tsum tsis txhob txiav txim rau cov kwvtij hluas. Xav txog Yexus, thaum nws muaj 33 xyoos xwb nws twb ua tau ntau yam haujlwm tiav lawm!

16. Thaum tsa ib tug tub leg num lossis ib tug txwj laus cov txwj laus txiav txim siab li cas?

16 Muaj tej haiv neeg saib tsis taus cov uas hluas dua lawv. Txawm ib tug tub hluas twb tsim nyog muab tsa ua tub leg num lossis txwj laus los cov txwj laus ib txhia tseem tsis pom zoo. Tiamsis phau Vajlugkub yeej tsis tau txwv ib tug twg vim nws tseem hluas. (1 Timaute 3:1-10, 12, 13; Titau 1:5-9) Yog ib tug txwj laus rhawv kevcai coj raws li nws haiv neeg ib txwm coj xwb ces nws tsis ua raws Vajtswv Txojlus lawm. Cov txwj laus yuav tsum tsis txhob txiav txim rau cov kwvtij hluas raws li lawv lub siab xav lossis raws li lawv haiv neeg ib txwm coj. Lawv yuav tsum txiav txim raws li Vajtswv Txojlus xwb.​—2 Timaute 3:16, 17.

17. Tej zaum tibneeg tej kev xav thiab tej uas lawv haiv neeg ib txwm ua yuav tawm tsam phau Vajlugkub li cas?

17 Yog ib tug kwvtij twb coj tau raws li phau Vajlugkub hais tiamsis cov txwj laus tsis kam tsa nws tuav haujlwm ces kuj yog lawv txwv nws lawm. Muaj ib tug tub leg num uas ua tau haujlwm zoo heev. Cov txwj laus pom tias nws coj tau raws li phau Vajlugkub hais thiab yeej tsim nyog muab nws tsa ua ib tug txwj laus. Tiamsis ob peb tug txwj laus uas laus zog ho xav tias nws tseem zoo li tus hluas xwb lawv thiaj tsis pom zoo tsa nws. Tu siab kawg uas tus tub leg num no tsis raug tsa vim qhov uas lub qhov muag pom. Muaj qhov teeb meem no hauv ntau lub tebchaws. Tseem ceeb heev rau peb coj raws li phau Vajlugkub hais es tsis txhob coj raws li peb lub siab xav lossis peb haiv neeg ib txwm coj. Yog cov txwj laus coj li no, lawv yuav coj tau raws li Yexus hais es tsis txiav txim raws li lub qhov muag pom xwb.

TXIAV TXIM RAWS LI KEV NCAJ NCEES

18, 19. Dabtsi yuav pab kom peb saib peb cov kwvtij li Yehauvas saib?

18 Txawm peb yog neeg txhaum los peb yeej saib tau tibneeg li Yehauvas saib es tsis xaiv leejtwg ntsej muag. (Tubtxib Tes Haujlwm 10:34, 35) Yog li ntawd, peb yuav tsum nco ntsoov thiab ua raws nraim li tej uas Vajtswv Txojlus qhia peb thiaj ua tau raws li Yexus cov lus sam hwm kom “tsis txhob txiav txim raws li lub qhov muag pom xwb.”​—Yauhas 7:24.

19 Tsis ntev xwb peb tus Vajntxwv Yexus Khetos yuav txiav txim rau txhua tus. Nws yuav txiav txim ncaj ncees raws li Vajtswv tej kevcai, tsis yog raws li lub qhov muag pom lossis raws li lub qhov ntsej hnov. (Yaxaya 11:3, 4) Peb yeej tos tsis taus lub sijhawm ntawd!