Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 31

ZAJ NKAUJ 12 Vajtswv Yehauvas Tus Muaj Hwjchim

Ib Yam Uas Yehauvas Tau Ua Los Cawm Noob Neej

Ib Yam Uas Yehauvas Tau Ua Los Cawm Noob Neej

“Vajtswv hlub lub qab ntuj neeg kawg li, nws thiaj pub nws tib leeg Tub.”​—YAUHAS 3:16.

LUB NTSIAB RAU ZAJ NO

Peb yuav kawm seb Yehauvas tau ua dab tsi los pab peb thaum peb ua txhaum thiab nws tau ua dab tsi los mus pab kom peb dim kev txaug kev txhaum es tau txoj sia ntev dhawv mus ib txhis.

1-2. (1) Kev txhaum yog dab tsi, thiab yuav ua li cas peb thiaj kov yeej kev txhaum? (Saib “Txhais Tawm.”) (2) Nyob rau hauv zaj no thiab lwm zaj peb yuav tham txog dab tsi? (Saib lub ntsiab “Hais Rau Tus Nyeem” hauv phau no.)

 KOJ puas paub tias Vajtswv Yehauvas hlub koj npaum li cas? Yog koj ua tib zoo kawm seb nws tau ua dab tsi los mus cawm koj ntawm kev txhaum thiab kev tuag ces koj yuav pom tias nws txoj kev hlub rau koj loj npaum li cas. Kev txhaum a zoo tam li ib tug yeeb ncuab uas koj yeej kov tsis yeej ib zaug li. Peb ua txhaum txhua hnub thiab peb txawj tuag, los yeeb vim yog kev txhaum. (Loos 5:12) Tiam sis tsis txhob tag kev cia siab, twb muaj Yehauvas pab lawm peb yeej yuav kov yeej kev txhaum xwb xwb li!

2 Yehauvas tau pab tib neeg muaj ib txoj kev sib raug zoo nrog nws kwv lam li 6,000 xyoo dhau los lawm tab txawm tib neeg muaj kev txaug kev txhaum. Tos nws ua npaum li no los twb yog nws hlub lawv heev. Nws yeej hlub noob neej txij thaum chiv keeb chiv thawj los lawm nws thiaj ua zaj ua ntxeev cawm peb. Vajtswv paub hais tias kev txhaum ua rau peb muaj kev ploj kev tuag mas nws tsis xav kom peb tuag li. (Loos 6:23) Nyob rau hauv zaj kawm no peb yuav tham txog peb lo lus nug no: (1) Yehauvas tau muab txoj kev vam kev cia siab twg rau noob txaug neeg txhaum? (2) Nyob hauv phau Vajlugkub, noob txaug neeg txhaum yuav tau ua dab tsi xwv thiaj haum Yehauvas siab? (3) Yexus tau ua dab tsi los cawm noob neej kom dim kev txhaum thiab kev tuag?

YEHAUVAS TAU MUAB TXOJ KEV VAM KEV CIA SIAB TWG?

3. Ua li cas Adas thiab Evas thiaj poob kev txhaum?

3 Thaum Yehauvas tsim thawj tug txiv neej thiab poj niam, nws tsuas xav kom nkawd tau txais kev kaj siab xwb. Nws muab ib qho chaw zoo zoo nkauj rau nkawd nyob, pub nkawd sib sau los ua neej, thiab muab ib teg hauj lwm tso rau nkawd ua. Nws xav kom nkawd muaj tub muaj ki puv ntiaj teb thiab muab lub ntiaj teb no kho ua ib lub vaj kaj siab li lub vaj Edees. Nws sam hwm ib los tseg rau nkawd thiab ceeb toom tias yog nkawd txhob txwm tsis mloog lus ces nkawd yuav tuag. Muaj ib tug tub txib saum ntuj uas tsis hlub Vajtswv thiab tsis hlub nkawd txawm los sim kom nkawd ua txhaum. Nkawd tsis mloog Yehauvas lus thiab yeem ua txhaum. Txij hnub ntawd mus txawm muaj raws nkaus li Yehauvas hais tseg. Nkawd thiaj txawj laus thiab txawj tuag.​—Chivkeeb 1:28, 29; 2:8, 9, 16-18; 3:1-6, 17-19, 24; 5:5.

4. Vim li cas Yehauvas ho ntxub kev txhaum thiab nws tau pab peb li cas? (Loos 8:20, 21)

4 Yehauvas muab zaj no sau tseg cia rau peb tau nyeem xwv peb thiaj paub tias nws ntxub kev txhaum npaum li cas. Kev txhaum muab nws thiab peb sib cais thiab ua rau peb saws txoj kev ploj kev tuag. (Yaxayas 59:2) Xatas ntxub Yehauvas thiab tib neeg heev, nws thiaj li haub ntxias Adas thiab Evas kom poob kev txhaum. Niaj hnub no los nws tseem haub ntxias tib neeg quj qees. Thaum Adas thiab Evas nkawd ua txhaum, tej zaum Xatas xav hais tias nws rhuav tau Yehauvas lub ntsiab rau tib neeg lawm. Tiam sis nws tsis paub hais tias Yehauvas muaj kev hlub npaum li cas. Yehauvas lub ntsiab rau Adas thiab Evas cov xeeb leej xeeb ntxwv tseem nyob li qub tsis tau hloov hlo li. Nws hlub tib neeg heev, nws thiaj npaj kom muaj kev vam thiab kev cia siab rau yav tom hauv ntej. (Nyeem Loos 8:20, 21.) Yehauvas paub tias yeej yuav muaj qho tus tib neeg hlub nws thiab yuav mloog nws lus. Yog li ntawd, nws thiaj li qhib txoj hau kev rau lawv los mus nrog nws sib raug zoo thiab cawm lawv ntawm kev txhaum thiab kev ploj kev tuag. Ua li Yehauvas tau qhib txoj hau kev li cas?

5. Piav seb thawj txoj kev vam kev cia siab uas Yehauvas muab rau noob neej yog dab tsi. (Chivkeeb 3:15)

5 Nyeem Chivkeeb 3:15. Thawj txoj kev vam kev cia siab uas Yehauvas muab rau tib neeg yog thaum nws hais tias nws yuav muab Xatas rhuav tshem. Yehauvas sam hwm tias yuav muaj ib tug “xeebntxwv” los cawm noob neej, yuav muab Xatas rhuav tshem, thiab yuav kho tag nrho tej teeb meem uas muaj nyob hauv ntiaj teb no. (1 Yauhas 3:8) Ua ntej ntawd, Xatas yuav “tom” tus xeeb ntxwv luj taws ua rau nws tuag. Qhov no ua rau Yehauvas lub siab mob ntsim qhe tiam sis yuav cawm tau tib neeg coob leej kom dim txoj kev txhaum thiab kev tuag.

TIB NEEG TXHEEJ THAUM UB UA DAB TSI THIAJ HAUM YEHAUVAS SIAB?

6. Cov tib neeg uas muaj kev ntseeg xws li Anpees thiab Nau-as tau ua dab tsi xwv lawv thiaj nrog tau Yehauvas sib raug zoo?

6 Yehauvas tau qhia ua ntu zus seb tib neeg yuav ua li cas thiaj tau los nrog nws sib raug zoo. Tom qab Adas thiab Evas nkawd ua txhaum, nkawd tus tub thib ob uas npe hu ua Anpees yog thawj tug tib neeg uas muaj kev ntseeg rau Yehauvas. Anpees hlub Yehauvas heev, xav ua haum Yehauvas siab, thiab xav nrog nws sib raug zoo, Anpees thiaj li ntes nws ib tug yaj los tua fij rau Yehauvas. Qhov Anpees ua no, Yehauvas “txaus siab heev rau Anpees thiab nws tej khoom fij.” (Chivkeeb 4:4) Tsis tas li ntawd, tom qab no Yehauvas kuj txais yuav tej khoom fij los ntawm cov tib neeg uas hlub nws xws li Nau-as. (Chivkeeb 8:20, 21) Qhov uas Yehauvas txais yuav tej khoom fij no qhia tau tias noob txaug neeg txhaum yeej muaj rab peev xwm ua tau haum nws siab thiab nrog tau nws sib raug zoo. b

7. Peb khaws tau li cas los ntawm qhov uas Anplahas txaus siab hlo muab nws tus tub tua fij?

7 Anplahas muaj kev ntseeg heev rau Yehauvas. Muaj ib hnub Yehauvas nug seb Anplahas puas kam muab nws tus tub Ixaj fij rau Yehauvas. Anplahas yeej kam ua li ntawd tab txawm yuav mob nws siab npaum twg los xij peem. Thaum Anplahas tab tom yuav muab nws tus tub tua fij, Yehauvas txawm txwv hlo tsis pub ua li ntawd. Zaj no qhia rau peb tias Yehauvas txaus siab hlo cia nws tus Tub los tuag theej tib neeg lub txhoj vim nws hlub tib neeg heev.​—Chivkeeb 22:1-18.

8. Peb khaws tau li cas los ntawm qhov uas tua tsiaj fij? (Levis Kevcai 4:27-29; 17:11)

8 Tom qab no thaum Yehauvas muab Mauxes Txoj Kev Cai rau cov Ixayees, nws yuav kom lawv muab tsiaj tua fij los daws lawv tej kev txhaum. (Nyeem Levis Kevcai 4:27-29; 17:11.) Tej uas lawv fij no qhia tau tias Yehauvas twb npaj tseg ib txoj kev fij uas zoo tshaj plaws los mus cawm tib neeg ntawm kev txaug kev txhaum. Yehauvas qhia rau cov cev nws lus kom sau txog tus xeeb ntxwv uas yuav los tuag txhiv tib neeg txom nyem ntsuav. Nws yuav los tuag tam ib yam li tus yaj tuag theej txhoj. (Yaxayas 53:1-12) Yehauvas cog lus tias nws tus Tub txoj kev theej txhoj yuav cawm tib neeg kom dim plaws txoj kev txhaum thiab kev ploj kev tuag. Tej no yog ib yam zoo heev uas Yehauvas tau ua rau tib neeg yam li koj!

YEXUS TAU UA DAB TSI LOS CAWM NOOB NEEJ?

9. Yauhas tus muab neeg ua kev cai raus dej hais li cas txog Yexus? (Henplais 9:22; 10:1-4, 12)

9 Nyob rau thawj 100 xyoo, Yauhas tus uas muab neeg ua kev cai raus dej taw tes rau Yexus thiab hais tias: “Tus no yog Vajtswv tus Me Nyuam Yaj uas yuav ris qab ntuj neeg lub txim mus!” (Yauhas 1:29) Cov lus no qhia tau tias Yexus yog tus xeeb ntxwv uas Vajtswv cia los tuag theej tib neeg lub txhoj. Zaum no muaj tus xeeb ntxwv uas los mus cawm noob neej ntawm txoj kev txhaum lawm tiag.​—Nyeem Henplais 9:22; 10:1-4, 12.

10. Yexus tau ua li cas qhia tias nws “los nrhiav cov neeg muaj txim?”

10 Yexus pab cov tib neeg uas tu siab rau lawv tej kev txhaum thiab caw kom lawv los ua nws cov thwj tim. Nws paub ntsoov tias tos tib neeg raug kev txom nyem nyuaj siab los, yeeb vim yog kev txhaum. Nws mus cuag cov txiv neej thiab poj niam uas luag suav hais tias yog neeg txhaum. Yexus siv lus piv txwv los qhia li no tias: “Cov neeg tsis muaj mob yeej tsis mus cuag kws kho mob, cov uas muaj mob thiaj mus xwb.” Nws hais ntxiv tias: “Kuv tsis yog los nrhiav cov neeg ncaj ncees tiam sis kuv los nrhiav cov neeg muaj txim.” (Mathais 9:12, 13) Yexus tsis yog lam hais ntawm ncauj xwb tiam sis nws yeej ua raws li nws hais. Xws li nws zam tus poj niam uas muab kua muag los ntxuav nws ko taw tej kev txhaum. (Lukas 7:37-50) Tsis tas li ntawd, nws qhia qhov tseeb rau tus poj niam Xamalis ntawm lub qhov dej tab txawm nws paub ntsoov tias tus poj niam no nrog ib tug txiv neej uas tsis yog nws tus txiv nyob. (Yauhas 4:7, 17-19, 25, 26) Vajtswv kuj muab hwj chim rau Yexus kom tshem tau kev tuag thaum nws tsa poj niam, txiv neej, thiab me nyuam sawv rov los muaj sia dua.​—Mathais 11:5.

11. Vim li cas tej neeg muaj txhaum ho xav los cuag Yexus?

11 Peb to taub zoo lawm vim li cas cov tib neeg txhaum thiaj li los cuag Yexus. Nws paub lawv tej kev xav thiab ua zoo rau lawv heev. Lawv tsis ntshai nrog nws sib txuas lus. (Lukas 15:1, 2) Yexus qhuas thiab muab nqi zog rau cov uas muaj kev ntseeg rau nws. (Lukas 19:1-10) Nws muaj kev khuv leej ib yam nkaus li nws Txiv. (Yauhas 14:9) Tej uas Yexus hais thiab coj rau tib neeg, qhia tau tias Yehauvas hlub cov neeg txhaum thiab xav pab lawv. Yexus pab tau cov tib neeg txhaum kom muaj siab hloov lawv lub neej thiab los ua nws cov thwj tim.​—Lukas 5:27, 28.

12. Yexus hais li cas txog nws txoj kev tuag?

12 Yexus paub hais tias nws yuav tuag theej tib neeg lub txhoj. Nws thiaj hais ntau ntau zaus rau nws cov thwj tim tias luag yuav ntxeev siab rau nws thiab muab nws tua rau saum tus ncej ntoo. (Mathais 17:22; 20:18, 19) Nws paub hais tias nws txoj kev tuag yuav ris qab ntuj neeg tej kev txhaum huv tib si mus li Yauhas thiab cov cev Vajtswv lus tau hais tseg lawm. Yexus hais ntxiv tias tom qab nws tuag, nws “yuav coj tau txhua hom neeg” los rau nws. (Yauhas 12:32) Cov uas muaj kev ntseeg rau Yexus thiab xyaum nws thiaj yuav ua tau haum Yehauvas siab. Tsis tas li ntawd, lawv yuav “dim tsis ua kev txhaum qhev lawm.” (Loos 6:14, 18, 22; Yauhas 8:32) Vim li no Yexus thiaj li txaus siab hlo thiab ua siab tawv qhawv thev txoj kev ploj kev tuag xwv thiaj cawm tau noob neej.​—Yauhas 10:17, 18.

13. Yexus tuag li cas thiab nws txoj kev tuag qhia peb li cas txog Vajtswv Yehauvas? (Saib daim duab.)

13 Yexus raug luag ntxeev siab, ntes, cem, dag txog, liam txim, thiab tsim txom. Ntxiv ntawd, cov tub rog kuj muab nws ntsia rau saum tus ncej ntoo. Thaum Yexus tab tom thev tej no, Vajtswv Yehauvas mob siab tshaj plaws li. Yog Yehauvas tsis pub kom nws tus Tub raug tej no los yeej tau tiam sis vim nws txoj kev hlub loj heev rau noob neej nws thiaj cia nws tus Tub raug tej no. Yexus hais tias: “Vajtswv hlub lub qab ntuj neeg kawg li, nws thiaj pub nws tib leeg Tub, kom txhua tus uas ntseeg tus Tub ntawd thiaj tsis raug puas tsuaj tiam sis tau txoj sia ntev dhawv mus ib txhis.”​—Yauhas 3:16.

Yehauvas mob siab heev thaum nws cia nws tus Tub raug tua xwv peb thiaj dim kev txhaum thiab kev tuag (Saib nqe 13)


14. Yexus txoj kev theej txhoj qhia dab tsi rau koj?

14 Qhov uas Yexus tuag theej txhoj yog ib qho puav pheej loj tshaj plaws uas qhia tias Yehauvas hlub Adas thiab Evas nkawd tej tub tej ki heev. Tsis tas li ntawd, kuj qhia tau tias Yehauvas hlub koj kawg nkaus li. Yehauvas muab yam zoo tshaj thiab yeem thev txhua tsav txhua yam kom thiaj cawm tau koj ntawm kev txhaum thiab kev tuag. (1 Yauhas 4:9, 10) Yog li ntawd, Yehauvas yeej muaj siab dawb paug xav pab peb teev tiam nws tam sim no tab txawm peb yog noob txaug neeg txhaum thiab yav tom ntej nws yuav muab txoj kev txhaum rhuav tshem kom tsis txhob muaj ntxiv!

15. Peb yuav tau ua li cas Yexus tus nqi txhiv thiaj yuav pab tau peb?

15 Qhov uas Vajtswv cia nws tus Tub los tuag theej txhoj pab kom Vajtswv zam peb lub txim. Tiam sis muaj ib yam uas peb yuav tau ua xwv Vajtswv thiaj li yuav zam peb lub txim. Yauhas tus uas muab neeg ua kev cai raus dej thiab Yexus Khetos hais tias: “Cia li hloov dua siab tshiab rau qhov Vajtswv txoj kev kav twb los ze lawm.” (Mathais 3:1, 2; 4:17) Yog li ntawd, peb yuav tsum hloov dua siab tshiab yog peb xav muaj ib txoj kev sib raug zoo nrog Vajtswv thiab xav kom nws zam peb lub txim. Nyob rau zaj txuas ntxiv tom ntej, peb yuav kawm seb hloov dua siab tshiab yog li cas tiag, thiab yuav ua li cas thiaj pab tau peb ua haum Yehauvas siab tab txawm peb yog noob txaug neeg txhaum.

ZAJ NKAUJ 18 Nco Txiaj Ntsig Rau Tus Nqe Txhiv

a TXHAIS TAWM: Nyob hauv phau Vajlugkub, lo lus “txhaum” yog hais txog thaum peb ua tej yam uas Yehauvas hais tias tsis yog lawm, los sis yog hais txog txoj kev “txhaum” uas peb tau saws los ntawm Adas. Qhov no thiaj ua rau peb tau txais kev ploj kev tuag.

b Qhov uas Yehauvas txais yuav tej khoom fij no twb yog vim yav tom ntej, Yexus Khetos yuav los mus tuag theej tib neeg lub txhoj xwv lawv thiaj dim plaws kev txhaum thiab kev tuag mus tas ib txhiab ib txhis.​—Loos 3:25.