Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 31

Peb Tsis Poob Siab!

Peb Tsis Poob Siab!

“Twb yog vim li ntawd peb thiaj tsis poob siab.”​—2 KAULEETHAUS 4:16.

ZAJ NKAUJ 144 Nco Ntsuj Ntsoov Vajtswv Tej Lus Cog Cia!

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? *

1. Cov Khixatia yuav khiav li cas thiaj tau txojsia?

COV uas ntseeg Yexus Khetos los yog cov Khixatia sib tw khiav kom tau txojsia. Txawm peb nyuam qhuav pib khiav xwb lossis twb khiav tau ntau xyoo lawm los, peb yuav tsum rau siab ntso khiav kom mus txog thaum kawg. Tsab ntawv uas Paulus sau mus rau cov Khixatia hauv Filipis yuav txhawb kom peb ua tau li ntawd. Thaum Paulus sau tsab ntawv no, cov kwvtij hauv Filipis ibtxhia twb teev tiam Yehauvas tau ntev lawm. Lawv yeej kub siab teev tiam Yehauvas tiamsis Paulus tseem hais kom lawv nco ntsoov ua tiag khiav. Nws xav kom lawv xyaum nws tus qauv es ‘khiav ncaj nraim mus rau tus ciam tom kawg kom lawv tau nqi zog.’​—Filipis 3:14.

2. Vim li cas tus tubtxib Paulus cov lus thiaj txhawb tau cov kwvtij hauv Filipis?

2 Cov kwvtij hauv Filipis pib raug kev tsimtxom txij thaum muaj pawg ntseeg los yog lub koom txoos los. Yog li ntawd tus timthawj los yog tus tubtxib Paulus cov lus txhawb tau lawv lub zog kawg nkaus. Xyoo 50 tom qab Yexus, Vajtswv hais kom Paulus thiab Xilas nkawd hla mus pab cov nyob tim Makedaunias. Nkawd thiaj mus tshaj tawm hauv lub nroog Filipis. (Tes Haujlwm 16:9) Nkawd ntsib ib tug pojniam hu ua Lidias. “Nws hnov Paulus qhia, thiab [Yehauvas] qhib nws lub siab” los mloog txojmoo zoo. (Tes Haujlwm 16:14) Tsis ntev xwb, nws thiab tag nrho nws tsevneeg los ua kevcai raus dej. Tiamsis dab Ntxwg Nyoog txawm pib tawmtsam cov Khixatia hauv Filipis. Cov txivneej hauv lawv lub nroog ntes kiag Paulus thiab Xilas nkawd thiab coj nkawd mus cuag cov nom tswv Loos. Lawv liam tias nkawd tuaj tsim kev kub ntxhov hauv lawv lub nroog. Nkawd thiaj raug nplawm thiab raug kaw. Tom qab ntawd cov nom tswv thov kom nkawd txhob nyob hauv Filipis lawm. (Tes Haujlwm 16:16-40) Nkawd puas tso nkawd tes haujlwm tseg? Nkawd tsis tso! Ua li cov kwvtij nkauj muam hauv lub koom txoos tshiab ne, lawv ho ua li cas? Lawv kuj tsis tso tseg thiab! Paulus thiab Xilas nkawd tso tau qauv zoo heev rau lawv xyaum.

3. Paulus paub li cas, thiab peb yuav teb cov lus nug twg?

3 Paulus txiav txim siab tuag nthi tias nws yuav teev tiam Yehauvas. (2 Kauleethaus 4:16) Tiamsis nws paub tias yog nws yuav ua li no mus tas nws simneej ces nws yuav tsum tau hau ntsoov rau nws lub homphiaj. Zaj no, peb yuav teb cov lus nug no: Paulus tus qauv pab tau peb li cas? Niaj hnub no txawm peb yuav raug teebmeem li cas los, peb cov kwvtij nkauj muam cov qauv pab tau peb li cas? Thiab peb txojkev cia siab rau yav tom hauv ntej yuav txhawb kom peb rau siab ntso teev tiam Yehauvas li cas?

PAULUS TUS QAUV PAB TAU PEB LI CAS

4. Thaum Paulus raug kaw hauv tsev, nws ua li cas nws thiaj tshaj tawm tau rau lwm tus?

4 Thaum Paulus sau nws tsab ntawv mus rau cov kwvtij hauv Filipis, nws tabtom raug kaw hauv Loos. Txawm luag tsis kam nws mus tshaj tawm sab nraud los, nws rau siab ntso tshaj tawm rau cov uas tuaj xyuas nws thiab sau ntawv mus xyuas cov koom txoos uas nyob deb heev. Ib yam li ntawd, niaj hnub no cov kwvtij uas muaj mob lossis laus heev mus tsis taus qhov twg los lawv kuj ua li lawv ua tau los tshaj tawm rau cov uas tuaj txog ntawm lawv vaj lawv tsev. Thiab lawv sau ntawv mus txhawb cov kwvtij zej zog uas peb mus xyuas tsis tau.

5. Raws li Filipis 3:12-14, Paulus ua li cas nws thiaj li tau hau ntsoov tau rau tom hauv ntej?

5 Paulus tsis cia tej uas nws ua yav tas los tsis hais qhov zoo qhov phem los cheem nws txojkev pehawm Yehauvas. Nws hais tias nws yuav tsum “tsis nco tej uas dhau tag los lawd” nws thiaj li ‘huas tau mus rau yam uas nyob yav tom ntej’ uas yog sib tw khiav kom tau txojsia. (Nyeem Filipis 3:12-14.) Paulus ua li cas thiaj tsis muaj dabtsi cheem tau nws? Qhov 1, ua ntej nws los ua ib tug Khixatia nws yog ib tug neeg txawj ntse thiab paub Yudai tej kevcai zoo heev. Tiamsis nws muab tej ntawd saib li “tej tshwj xuam uas muab pov tseg” xwb. (Filipis 3:3-8) Qhov 2, nws tu siab heev uas yav tas los nws tau tawmtsam cov Khixatia. Tiamsis nws tsis cia qhov no ua rau nws tseg tsis teev tiam Yehauvas lawm. Qhov 3, nws tsis xav tias tej yam zoo uas nws ua rau Yehauvas yav tas los twb txaus lawm ces tsis tas yuav khwv ntxiv. Txawm Paulus tshaib plab tshaib nqhis, tsis muaj khaub ncaws hnav, raug kaw, raug nplawm, raug muab pobzeb ntaus, thiab caij nkoj tog los, nws tseem ua tau ntau yam rau Yehauvas. (2 Kauleethaus 11:23-27) Txawm tias nws twb tshaj tawm rau tibneeg coob heev thiab raug kev txomnyem ntau los, nws paub tias nws yuav tsum teev tiam Yehauvas tsis tseg. Peb yeej ua tau ib yam li ntawd thiab.

6. “Tej uas dhau tag los lawd” yog dabtsi?

6 Peb yuav ua li cas thiaj “tsis nco tej uas dhau tag los lawd” li Paulus? Peb ibtxhia ntxhov siab heev txog tej kev txhaum uas peb ua yav tas los. Yog muaj li no, zoo rau peb tshawb nrhiav txog Khetos tus nqe txhiv. Thaum peb ua tib zoo xav txog tej uas peb kawm thiab thov Vajtswv txog tus nqi txhiv ces peb yuav pom tias Yehauvas twb zam peb lub txim lawm. Qhov no yuav txhawb tau peb lub zog thiab ua rau peb kaj siab tuaj lossis tsis ntxhov siab rau peb tej kev txhaum li lawm. Paulus tus qauv pab tau peb li cas ntxiv thiab? Peb ibtxhia tau tso haujlwm zoo tseg kom ua tau Yehauvas tes haujlwm ntau dua ntxiv. Yog li ntawd, cia peb tsis txhob khuvxim lub neej nplua nuj thiab rov mus ntshaw nyiaj txiag. (Teev Npe 11:4-6; Tej Lus Qhia 7:10) Tej zaud “tej uas dhau tag los lawd” kuj yog tej haujlwm zoo uas peb tau ua rau Yehauvas lossis tej kev txomnyem uas peb tau raug lawm thiab. Yog peb xav txog peb lub neej seb Yehauvas tau pab peb li cas lawd ces peb yuav yimhuab sib raug zoo nrog peb Leej Txiv. Tiamsis tsis zoo rau peb xav tias peb tes haujlwm rau Yehauvas tiav lawm.​—1 Kauleethaus 15:58.

Thaum peb sib tw khiav kom tau txojsia, peb yuav tsum tsis txhob ntug muag tiamsis tau hau ntsoov rau peb lub homphiaj (Saib nqe 7)

7. Raws li 1 Kauleethaus 9:24-27, thaum peb sib tw khiav kom tau txojsia peb yuav tsum ua li cas? Piav seb.

7 Yexus hais tias peb yuav tsum ua tiag peem. (Lukas 13:23, 24) Paulus to taub cov lus no zoo rau qhov nws paub tias nws yuav tsum rau siab ntso ua Yehauvas tes haujlwm mus tas nws simneej ib yam li Khetos. Nws thiaj li muab cov Khixatia piv rau cov neeg sib tw khiav. (Nyeem 1 Kauleethaus 9:24-27.) Tus neeg sib tw khiav yuav tsum tsis txhob ntug muag. Xws li cov uas sib tw khiav hauv nroog loj uas muaj tej kiab khw ntau heev. Koj xav, tus neeg sib tw puas yuav ntug muag xam ub xam no hauv tej kiab khw? Tus uas xav khiav kom yeej yuav tsis ua li ntawd. Yog peb tau hau ntsoov rau peb lub homphiaj thiab kub siab lug teev tiam Yehauvas ib yam li Paulus ces peb yuav tau txais nqi zog thiab!

THAUM RAUG TEEBMEEM YUAV TEEM TIAM YEHAUVAS LI CAS

8. Peb yuav tham txog 3 yam teebmeem twg?

8 Cia peb kawm txog 3 yam teebmeem uas yuav ua rau peb qaug zog. Yam 1, thaum tsis muaj raws li peb lub siab xav. Yam 2, thaum peb laus thiab zog ntaug zuj zus lawm. Yam 3, thaum peb raug teebmeem tsis txawj tag. Yog peb kawm txog cov kwvtij nkauj muam uas tau raug tej teebmeem no dua los lawd, yuav pab tau peb heev.​—Filipis 3:17.

9. Thaum tsis muaj raws li peb lub siab xav, yuav ua li cas rau peb?

9 Thaum tsis muaj raws li peb lub siab xav. Peb yeej vam tias Yehauvas tej lus cog tseg yuav muaj tiav. Thaum tus cev Vajtswv lus Hanpakus hais tias nws xav kom Yehauvas muab tej kev phem kev limhiam hauv Yudai tshem tawm mus, Yehauvas hais kom nws “ua siab ntev tos.” (Hanpakus 2:3) Yog tias tsis muaj raws li peb lub siab xav, tej zaum yuav ua rau peb tsis kub siab lawm lossis tag kev cia siab. (Pajlug 13:12) Kwv lam li xyoo 1914, tau muaj li no rau ib co kwvtij. Cov Khixatia raug xaiv tseg coob tus xav tias xyoo ntawd lawv yuav tau mus saum ntuj. Tiamsis thaum tsis muaj raws li lawv lub siab xav, lawv ua li cas xwb?

Xyoo 1914, Lauyaum thiab Phawlaum Xipoj nkawd tsis tau mus saum ntuj raws li nkawd lub siab xav tiamsis nkawd rau siab ntso teev tiam Yehauvas tau ntau xyoo tom qab ntawd (Saib nqe 10)

10. Thaum tsis muaj raws li lub siab xav, ib nkawm niam txiv ua li cas?

10 Cia peb kawm txog 2 tug Khixatia seb nkawd tau ua li cas thaum tsis muaj raws li nkawd lub siab xav. Kwvtij Lauyaum Xipoj (Royal Spatz) ua kevcai raus dej xyoo 1908, thaum nws muaj 20 xyoo. Nws ntseeg tias tsis ntev xwb nws yuav tau mus saum ntuj. Xyoo 1911, thaum nws yuav yuav nws tus pojniam hu ua Phawlaum (Pearl), nws hais rau Phawlaum tias: “Koj twb paub tias xyoo 1914 yuav muaj li cas. Yog li ntawd, wb yuav tsum sib yuav sai sai!” Thaum xyoo 1914 dhau lawm es nkawd tseem tsis tau mus saum ntuj, nkawd puas tso tseg tsis sib tw khiav lawm? Nkawd yeej tsis tso vim nkawd tsis tos ntsoov qhov uas mus saum ntuj xwb tiamsis nkawd tau hau ntsoov rau nkawd tes haujlwm rau Yehauvas. Nkawd rau siab ntso teev tiam Yehauvas tas nkawd simneej. Nkawd ua tiag khiav kom tau txojsia. Peb yeej tos ntsoov lub sijhawm uas Yehauvas yuav ua rau sawvdaws paub tias nws yog tus dawbhuv thiab tsim nyog nws ua tus kav. Peb kuj xav pom hnub uas nws tej lus cog tseg yuav muaj tiav thiab. Peb paub tias Yehauvas twb teem caij nyoog tseg lawm, txog thaum ntawd nws yeej yuav ua kom tiav. Ua ntej hnub ntawd los txog, cia peb rau siab ntso teev tiam peb tus Vajtswv es txawm tsis muaj raws li peb lub siab xav los, tsis txhob cia qhov ntawd ua rau peb qaug zog.

Txawm Athaw Xikhua twb laus lawm los, nws tseem ua npaum li nws ua tau rau Yehauvas (Saib nqe 11)

11, 12. Txawm peb lub zog ntaug thiab tsis taus lawm los, vim li cas peb tseem teev tiam tau Yehauvas?

11 Thaum peb laus thiab zog ntaug lawm. Tus neeg sib tw khiav yuav tsum muaj zog. Tiamsis peb tsis tas muaj zog peb thiaj muaj kev ntseeg thiab kub siab teev tiam Yehauvas. Muaj coob tus uas laus thiab zog ntaug lawm los lawv tseem kub siab lug ua Vajtswv tes haujlwm npaum li lawv ua tau. (2 Kauleethaus 4:16) Xws li kwvtij Athaw Xikhua * (Arthur Secord) uas muaj 88 xyoo. Nws ua haujlwm hauv Npe-ee tau 55 xyoos, nimno nws laus thiab ua tsis taus lawm. Muaj ib hnub tus muam uas tu nws los hais rau nws tias: “Kwvtij Xikhua, koj twb ua tau ntau yam rau Yehauvas lawm os.” Nws teb tias: “Yeej yog li koj hais, tiamsis qhov tseemceeb tsis yog tej uas peb ua tag los lawm. Yog qhov uas peb rau siab ntso teev tiam Yehauvas tamsim no.” Nws hais li no rau qhov nws tsis xav tias tej uas nws ua tag los lawd twb txaus lawm.

12 Tej zaum koj twb teev tiam Yehauvas tau ntau xyoo lawm tiamsis nimno koj ho muaj mob muaj nkeeg es ua tsis tau npaum li qub lawm los, tsis txhob tu siab. Yehauvas yeej nco ntsoov tes haujlwm uas koj ua rau nws yav tas los. (Henplais 6:10) Qhov uas peb hlub Yehauvas tsis yog qhov uas peb ua tau ntau tau tsawg tiamsis yog qhov uas peb mob siab thiab ua npaum li peb ua tau rau nws. (Kaulauxais 3:23) Yehauvas paub peb zoo nws yeej tsis hais kom peb ua ntau tshaj li peb ua tau.​—Malakaus 12:43, 44.

Anathaulis thiab Lidias Mianev nkawd thev taus ntau yam kev txomnyem (Saib nqe 13)

13. Txawm peb raug teebmeem tsis txawj tag li los, Anathaulis thiab Lidias nkawd ob tug qauv pab tau peb li cas?

13 Thaum peb raug teebmeem tsis txawj tag. Yehauvas cov tubqhe ibtxhia raug kev tsimtxom thiab kev txomnyem tau ntau xyoo, xws li kwvtij Anathaulis Mianev * (Anatoly Melnik). Thaum nws muaj 12 xyoo xwb, nws txiv raug ntes coj mus kaw thiab xa mus nyob tebchaws Xainpelias (Siberia) deb li 4,000 mais (7,000 kilumev) ntawm lawv lub tebchaws Maudauva (Moldova). Ib xyoo tom qab ntawd, Anathaulis, nws niam, thiab nws niamtais thiab yawmtxiv lawv kuj raug xa mus nyob tebchaws Xainpelias thiab. Ib ntus tom qab, lawv ho mus koom tau tej kev sib txoos tiamsis lawv yuav tau taug kev mus rau ib lub zos deb li 20 mais (30 kilumev). Lub caij ntawd los daus loj thiab no heev. Tom qab ntawd, kwvtij Anathaulis raug kaw 3 xyoos, nws tsis pom nws tus pojniam Lidias (Lidiya) thiab nkawd tus mentxhais li. Txawm Anathaulis raug ntau yam kev txomnyem los, nws thiab nws tsevneeg tseem teev tiam Yehauvas tsis tseg. Nimno nws muaj 82 xyoos, nws nrog Pab Uas Saib Xyuas Ib Ceg hauv plawv Axia ua haujlwm. Cia peb xyaum li Anathaulis thiab Lidias nkawd es rau siab ntso ua npaum li peb ua tau rau Yehauvas li peb ib txwm ua.​—Kalatias 6:9.

TXOJKEV CIA SIAB TXHAWB KOM PEB RAU SIAB NTSO TEEV TIAM YEHAUVAS

14. Paulus paub tias nws yuav tsum ua li cas nws thiaj tau txais nqi zog?

14 Paulus ntseeg tias txawm li cas los nws yeej yuav sib tw khiav mus txog thaum kawg. Nws tos ntsoov lub sijhawm nws yuav tau txais nqi zog uas “yog txojsia ntev dhawv mus ibtxhis uas Vajtswv khaws cia rau saum ntuj ceebtsheej” rau cov xaiv tseg. Tiamsis nws paub tias nws yuav tau “khiav ncaj nraim mus rau tus ciam tom kawg.” (Filipis 3:14) Paulus siv ib qho lus piv txwv zoo heev los pab cov kwvtij hauv Filipis tau hau ntsoov rau lawv lub homphiaj.

15. Paulus txhawb cov kwvtij hauv Filipis kom lawv tau hau ntsoov rau lub neej yam tom hauv ntej li cas?

15 Paulus hais rau cov kwvtij hauv Filipis tias lawv yog pejxeem rau lub tseem fwv saum ntuj. (Filipis 3:20) Vim li cas lawv yuav tsum nco ntsoov li no? Vim lub sijhawm ntawd, tibneeg xav ua pejxeem Loos rau qhov cov neeg Loos tau kev pab ntau yam. * Tiamsis cov Khixatia xaiv tseg yog pejxeem rau lub tseem fwv uas tseem zoo tshaj ntawd thiab. Lawv yuav tau txais koob hmoov ntau dua li ua pejxeem Loos. Yog li ntawd, Paulus thiaj hais rau lawv tias: “Ua nej lub neej raws li Yexus Khetos txojmoo zoo.” (Filipis 1:27) Hauv nqe no, cov lus “ua nej lub neej” txhais tias “coj li ib tug pejxeem.” Niaj hnub nimno, cov Khixatia xaiv tseg tso ib tug qauv zoo heev rau peb xyaum. Lawv tau hau ntsoov rau lawv lub homphiaj kom tau txojsia ibtxhis tsis kawg saum ntuj.

16. Raws li Filipis 4:6, 7, txawm peb yuav tau txojsia ibtxhis tsis kawg nyob qhov twg los, peb yuav tsum tau hauv ntsoov rau dabtsi?

16 Txawm peb yog cov uas yuav tau txojsia ibtxhis tsis kawg saum ntuj lossis hauv ntiajteb no, peb yuav tsum tau hau ntsoov rau peb lub homphiaj. Txawm yuav zoo li cas los, tsis txhob cia tej uas dhau tag los lawd lossis ib yam dabtsi ua rau peb tso tseg tsis teev tiam Yehauvas lawm. (Filipis 3:16) Tej zaum peb twb tos ntev heev lawm los zoo li Yehauvas tej lus cog tseg tsis txawj muaj tiav li, lossis nimno peb twb laus thiab zog ntaug lawm. Tej zaum peb twb raug kev txomnyem thiab kev tsimtxom tau ntau xyoo lawm thiab. Txawm yuav raug li cas los, “tsis txhob nyuaj siab rau ib yam dabtsi hlo li.” Tiamsis cia li thov Vajtswv thiab qhia siab rau nws, nws yuav ua rau koj muaj kev kaj siab tshaj li neeg xav tau.​—Nyeem Filipis 4:6, 7.

17. Zaj tom ntej peb yuav kawm txog dabtsi?

17 Thaum cov neeg sib tw khiav mus yuav txog tus ciam kawg, lawv hajyam sib zog khiav kom yeej. Ib yam li ntawd, peb twb khiav yuav txog tom kawg lawm cia peb siv zog khiav kom tau lub neej zoo kawg nkaus yav tom hauv ntej. Peb yuav tsum rau siab ntso ua li peb ua tau tamsim no. Peb yuav ua li cas peb thiaj li thev taus mus txog thaum kawg? Zaj tom ntej peb yuav kawm tias peb yuav tsum muab dabtsi tso ua ntej hauv peb lub neej thiab yuav ua li cas peb thiaj “paub tias yam twg yog yam uas tseemceeb dua.”​—Filipis 1:9, 10, NWT.

ZAJ NKAUJ 79 Pab Lawv Nyob Ruaj Khov

^ nqe 5 Txawm peb teev tiam Yehauvas ntev npaum li cas lawm los, peb yeej xav sib tw khiav mus txog thaum kawg kom tau txojsia. Tsab ntawv uas Paulus sau mus rau cov kwvtij hauv Filipis yuav txhawb kom peb ua tau li ntawd.

^ nqe 11 Kwvtij Athaw Xekhua piav txog nws lub neej hauv zaj “My Part in Advancing Right Worship,” hauv Phau Tsom Faj Askiv, lub 6 Hli tim 15, 1965.

^ nqe 13 Kwvtij Mianev piav txog nws lub neej hauv zaj “Taught From Childhood to Love God,” hauv phau Tsim Dheev! Askiv, lub 10 Hli tim 22, 2004.

^ nqe 15 Vim lub tseem fwv Loos kav lub nroog Filipis, cov kwvtij uas nyob hauv Filipis muaj cai yuav luag npaum cov pejxeem Loos thiab. Yog li ntawd, lawv to taub zoo txog Paulus zaj lus piv txwv no.