Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Yauhas Tus Uas Muab Neeg Ua Kevcai Raus Dej​—Ib Tug Qauv Uas Pab Kom Peb Muaj Kev Zoo Siab Xyivfab

Yauhas Tus Uas Muab Neeg Ua Kevcai Raus Dej​—Ib Tug Qauv Uas Pab Kom Peb Muaj Kev Zoo Siab Xyivfab

PUAS muaj ib tes haujlwm hauv pawg ntseeg los yog lub koom txoos uas koj xav ua tiamsis ho tsis tau ua tamsim no? Tej zaum yog ib tes haujlwm uas lwm tus tau ua lawd. Lossis puas muaj ib tes haujlwm tshaj tawm uas koj ua yav tas los tiamsis nimno koj ua tsis tau lawm? Tej zaum koj laus lawd, muaj mob muaj nkeeg, yuav tau mus nrhiav noj nrhiav haus, lossis yuav tau pab koj tsev neeg. Lossis tej zaum koj yuav tau tso koj tes haujlwm tseg rau qhov lub koom haum hloov lawm. Txawm yuav muaj li cas los xij, ntshe koj yuav xav tias koj ua tsis tau Vajtswv tes haujlwm npaum li koj lub siab xav lawm ces yuav ua rau koj tu siab heev. Yog li ntawd, dabtsi yuav pab kom koj tsis txhob qaug zog, tu siab, lossis khaws chim? Dabtsi yuav pab koj muaj kev zoo siab xyivfab?

Yauhas tus uas muab neeg ua kevcai raus dej tus qauv yuav pab kom peb muaj kev zoo siab xyivfab ua peb tes haujlwm. Yauhas tau ua ntau yam zoo heev rau Yehauvas tiamsis nws yeej tsis xav tias nws yuav raug kaw. Yauhas mus tshaj tawm txojmoo zoo tau li 1 xyoos tiamsis nws raug kaw yuav luag 2 xyoos. Txawm li ntawd los, nws tus cwjpwm yeej tsis hloov. Nws tseem muaj kev zoo siab xyivfab mus tas nws simneej. Dabtsi thiaj pab nws ua tau li no? Peb yuav ua li cas thiaj muaj kev zoo siab xyivfab thaum peb qaug zog?

TES HAUJLWM UAS UA RAU YAUHAS ZOO SIAB XYIVFAB

Kwv lam li lub 4 Hlis xyoo 29 tom qab Yexus, Yauhas pib ua tes haujlwm uas Yehauvas muab rau nws uas yog qhia rau tibneeg tias tus Mexiyas yuav los. Nws tshaj tawm rau sawvdaws tias: “Nej cia li tso plhuav nej tej kev txhaum tseg rau qhov Ntuj Ceebtsheej twb los ze lawm!” (Mathais 3:2; Lukas 1:12-17) Coob leej ntau tus nyiam heev. Lawv tuaj deb deb tuaj mloog nws hais thiab lawv txawm tso lawv tej kev txhaum tseg los ua kevcai raus dej. Yauhas kuj ua siab loj ceebtoom cov thawj coj tias yog lawv tsis hloov ces lawv yuav raug txiav txim li cas thiab. (Mathais 3:5-12) Tiamsis tes haujlwm tseemceeb tshaj plaws uas nws tau ua yog thaum nws muab Yexus ua kevcai raus dej kwv lam li lub 10 Hli xyoo 29 tom qab Yexus. Txij thaum ntawd mus, Yauhas hais kom txhua tus mus raws Yexus qab rau qhov nws yog tus Mexiyas.​—Yauhas 1:32-37.

Yexus hais txog Yauhas tias: “Txhua tus uas yug los ntawm pojniam, tsis muaj ib tug muaj hwjchim npaum li Yauhas tus uas muab neeg ua kevcai raus dej.” (Mathais 11:11) Peb yeej paub tias Yauhas zoo siab heev rau tes haujlwm uas Yehauvas muab rau nws. Niaj hnub nimno los Yehauvas kuj muab haujlwm rau coob tus kwvtij nkauj muam ua ib yam li Yauhas thiab. Xws li tus kwvtij Thialis (Terry) thiab nws tus pojniam Xaanram (Sandra) uas ua haujlwm puv ntoob tau 50 xyoo. Thialis hais tias: “Kuv tau ua ntau yam haujlwm zoo heev. Kuv ua ib tug tho kev, ua haujlwm hauv Npe-ee, ua tus siab xyuas thaj tsam, tus tho kev tshwj xeeb, tus saib xyuas cheeb tsam, thiab nimno tau rov qab los ua tus thov kev tshwj xeeb dua.” Thaum Yehauvas muab haujlwm rau peb ua, yeej ua rau peb zoo siab heev. Tiamsis peb yuav tsum ua li cas peb thiaj muab kev zoo siab thaum peb lub neeg hloov lawm? Cia peb kawm Yauhas tus qauv.

NCO YEHAUVAS TXIAJ NTSIG MUS LI

Yauhas muaj kev zoo siab rau qhov nws nco Yehauvas txiaj ntsig rau nws tes haujlwm. Xws li tom qab Yexus ua kevcai raus dej tas, Yauhas cov thwjtim tsawg zuj zus mus tiamsis Yexus cov coob zuj zus tuaj. Yauhas cov thwjtim txhawj heev txog qhov no lawv thiaj mus hais rau nws tias: “Xibhwb, . . . Tamsim no nws tabtom muab neeg ua kevcai raus dej, thiab sawvdaws puavleej mus cuag nws!” (Yauhas 3:26) Yauhas teb lawv tias: “Tus nkauj nyab yog tus nraug vauv pojniam, tiamsis tus phijlaj tsuas yog tus uas sawv ib sab ua luag thiab mloog xwb. Thaum nws hnov tus nraug vauv tej lus, nws zoo siab heev. Nimno kuv zoo siab ib yam nkaus li ntawd ntag.” (Yauhas 3:29) Yauhas tsis nrog Yexus sib tw lossis xav tias nws tes haujlwm tsis tseemceeb npaum li Yexus tes. Tiamsis nws tseem zoo siab heev tias nws tau ua Yexus tus “phijlaj.”

Txawm nws tes haujlwm tsis yoojyim los, nws tus cwjpwm zoo pab kom nws muaj kev zoo siab. Txij thaum yug los, Yauhas yog ib tug Naxis, yog li ntawd Vajtswv tsis pub nws haus caw txiv hmab li. (Lukas 1:15) Yauhas ua lub neej yoojyim xwb, Yexus thiaj hais tias: “Yauhas los, nws . . . yoo mov thiab nws tsis haus cawv txiv hmab.” Tiamsis Yexus thiab nws cov thwjtim tsis yog Naxis, lawv xav noj thiab haus dabtsi los tau ib yam li luag tej. (Mathais 11:18, 19) Thiab txawm Yauhas tsis ua txujci dabtsi los nws paub tias Yexus cov thwjtim thiab nws cov uas mus raws Yexus lawd ib txhia ho ua tau. (Mathais 10:1; Yauhas 10:41) Nws tsis xav ntsoov txog nws cov thwjtim thiab Yexus cov sib txawv li cas, tiamsis nws rau siab ntso ua tes haujlwm uas Yehauvas muab rau nws xwb.

Yog peb rau siab ntso ua tes haujlwm uas Yehauvas muab rau peb ua ces peb yuav muaj kev zoo siab thiab. Thaum Thialis xav txog nws lub neej ua haujlwm puv ntoob nws hais tias: “Kuv rau siab ntso ua tes haujlwm uas kuv tabtom ua xwb. Kuv tsuas nco tau ntau yam zoo xwb, kuv tsis khuvxim kuv lub neej li.”

Txawm peb muaj tes haujlwm twg los, qhov uas peb tau ua Vajtswv cov “tubtxib” nrog nws ua haujlwm ua ke yog ib qho koob hmoov zoo heev. Yog peb xav ntsoov txog qhov koob hmoov no ces yuav ua rau peb zoo siab. (1 Kauleethaus 3:9) Yuav kom ib yam khoom uas muaj nqis zoo nkauj tshiab khiv tas mus li yuav tsum muaj tus tu ntshis. Zoo ib yam li ntawd, yuav kom peb muaj kev zoo siab tas mus li, peb yuav tsum saib peb tes haujlwm muaj nqis. Peb sawvdaws yuav tsum sib zog heev peb thiaj ua tau peb tes haujlwm, yog li ntawd peb yuav tsis muab qhov uas peb ua tau piv rau lwm tus. Peb yuav tsis muab tes haujlwm uas Yehauvas muab rau peb saib tsis muaj nqis npaum li tes uas nws muab rau lwm tus.​—Kalatias 6:4.

XAV NTSOOV TXOG TEJ UAS TSEEMCEEB RAU YEHAUVAS

Tej zaum Yauhas yeej paub tias nws yuav tsis tshaj tawm mus ntev, tiamsis nws tsis xav tias yuav tag sai ua luaj. (Yauhas 3:30) Nyuam qhuav muaj 6 lub hlis tom qab nws muab Yexus ua kevcai raus dej xwb, nyob rau xyoo 30 tom qab Yexus, Vajntxwv Helauj txawm siv muab nws ntes kaw lawm. Tiamsis Yauhas tseem rau siab ntso tshaj tawm tsis tseg. (Malakaus 6:17-20) Txawm nws tes haujlwm tsis zoo li qub lawm los, dabtsi pab kom nws zoo siab xyivfab mus li? Nws xav ntsoov txog tej uas tseemceeb rau Yehauvas xwb.

Thaum Yauhas tseem raug kaw hauv tsev lojcuj, nws hnov txog ntau yam uas Yexus niaj hnub ua. (Mathais 11:2; Lukas 7:18) Yauhas yeej ntseeg tias Yexus yog tus Mexiyas tiamsis tej zaum nws xav paub seb Yexus puas yuav ua tau tag nrho raws li tej nqe Vajlugkub hais txog tus Mexiyas. Nws paub tias tus Mexiyas yuav ua vajntxwv, yog li ntawd tej zaum nws xav paub seb Yexus puas yuav ua sai sai no. Tej zaum nws kuj xav tias Yexus puas yuav tso nws dim tsev lojcuj thiab. Yauhas xav paub seb Yexus yuav ua li cas, nws thiaj xa nws 2 tus thwjtim mus cuag Yexus thiab nug nws tias: “Koj puas yog tus uas Yauhas hais tias yuav los lossis peb tseem yuav tos dua lwm tus?” (Lukas 7:19) Thaum nkawd rov los txog, nkawd hais rau Yauhas tias: “Cov neeg digmuag rov pom kev, cov neeg tuag ceg mus taus kev, cov neeg mob ruas zoo, cov neeg lagntseg hnov lus, cov neeg uas tuag lawm sawv rov los thiab twb muaj neeg mus qhia txojmoo zoo rau cov neeg txomnyem lawm.” Ntshe Yauhas yeej ua tib zoo mloog nkawd piav txog tej txujci Yexus ua los kho tibneeg.​—Lukas 7:20-22.

Tej uas Yauhas 2 tug thwjtim qhia rau nws yeej txhawb tau nws lub zog heev. Nws pom tias tej uas Yexus ua yeej muaj tiav li tej nqe Vajlugkub uas hais txog tus Mexiyas. Txawm Yexus tsis tso Yauhas dim tsev lojcuj los, Yauhas paub tias nws tes haujlwm muaj nqis heev. Txawm nws raug kaw los, nws tseem zoo siab xyivfab.

Yog peb xav ntsoov txog tej xov zoo txog peb cov kwvtij nkauj muam tes haujlwm tshaj tawm thoob ntiajteb ces yuav ua rau peb zoo siab xyivfab

Ib yam li Yauhas, yog peb xav ntxoov txog tej uas tseemceeb rau Yehauvas xwb ces peb yuav muaj kev zoo siab xyivfab thiab ua tau siab ntev thev taus. (Kaulauxais 1:9-11) Yog peb nyeem phau Vajlugkub thiab ua tib zoo xav txog tej uas peb nyeem, ces peb yuav thev taus. Thiab peb yuav pom tias tes haujlwm peb ua rau Yehauvas yeej muaj nqis heev. (1 Kauleethaus 15:58) Xaanram hais tias: “Thaum kuv nyeem phau Vajlugkub ib hnub ib tshooj ua rau kuv nyob ze Yehauvas dua qub. Thiab pab kom kuv xav ntsoov txog nws tas mus li xwb, tsis yog xav txog kuv tus kheej.” Kuj zoo rau peb xav ntsoov txog tej xov zoo uas peb hnov txog tes haujlwm uas peb cov kwvtij nkauj muam ua rau Yehauvas thiab. Qhov no yuav pab kom peb tsis txhob xam pom peb tus kheej xwb tiamsis xam pom tej uas Yehauvas ua. Xaanram hais ntxiv tias, “Cov yeeb yaj kiab uas tawm txhua lub hlis hauv Yehauvas Cov Timkhawv Tshooj T.V. ua rau wb pom tias peb cov kwvtij nkauj muam thiab cov kwvtij saib xyuas lub koom haum sawvdaws rau siab ua lawv tes haujlwm rau Yehauvas. Qhov no ua rau wb zoo siab xyivfab hlo ua wb tes haujlwm thiab.”

Yauhas tus uas muab neeg ua kevcai raus dej mus tshaj tawm tau ib nyuag ntu xwb tiamsis nws muaj “tswvyim thiab muaj hwjchim ib yam li Eliyas.” Eliyas “yog ib tug neeg zoo li peb xwb,” Yauhas los kuj zoo li ntawd thiab. (Lukas 1:17; Yakaunpaus 5:17) Yog peb xyaum Yauhas tus qauv es nco Yehauvas txiaj ntsig thiab xav ntsoov txog peb txojkev teev tiam Yehauvas ces txawm peb lub neej yuav zoo li cas los peb yuav zoo siab xyivfab hlo ua peb tes haujlwm.