Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 31

Ua Tiag Tos Yehauvas

Ua Tiag Tos Yehauvas

“Kuv tos rawv Vajtswv.”​—MIKHAS 7:7.

ZAJ NKAUJ 144 Nco Ntsuj Ntsoov Vajtswv Tej Lus Cog Cia!

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? a

1-2. Zaj kawm ntawm no yuav tham txog tej twg?

 MUAB piv txwv li no. Koj tus phoojywg kwvluag yuav nqa ib qho khoom tuaj rau koj, ua rau koj tos tos nws. Koj tos npaum twg los tsis pom nws tuaj txog li. Puas ua rau koj tag kev cia siab? Pajlug tshooj 13 nqe 12 thiaj hais tias: “Thaum koj tas kev cia siab, mob koj siab kawg li.” Tiamsis yog koj hnov tias koj tus phoojywg kwvluag muaj chaw khuam tes khuam taw thiaj tuaj tsis ncav, yuav ua rau koj lub siab nqeg thiab maj mam ua siab ntev tos txog thaum nws tuaj.

2 Zaj kawm ntawm no yuav qhia txog phau Vajlugkub tej hauv paus ntsiab lus kom peb “tos rawv Vajtswv.” (Mikhas 7:7) Ntxiv ntawd, muaj 2 yam twg qhia tias peb yuav tau ua siab ntev tos Yehauvas ces tom qab ntawd peb mam li tham txog cov ua siab ntev tos Yehauvas seb lawv yuav txais tej koob hmoov twg.

PHAU VAJLUGKUB TEJ HAUV PAUS NTSIAB LUS PAB PEB UA SIAB NTEV TOS

3. Piav seb Yakaunpaus 5:7 tej hauv paus ntsiab lus qhia peb li cas.

3 Yakaunpaus tshooj 5 nqe 7 hais tias: “Nej sim saib tus neeg uas ua liaj ua teb saib, nws ua siab ntev li cas tos lub caij cog qoobloo. Nws ua siab ntev tos nag ntuj tshiab thiab nag ntuj tsaug.” Nqe no qhia hais tias yog peb xyaum ua siab ntev tos es ua ib yam zuj zus ces peb ua yam twg los yuav tau yam ntawd.

4. Piav seb Pajlug 4:18 tej hauv paus ntsiab lus qhia peb li cas.

4 Pajlug tshooj 4 nqe 18 hais tias: “Txojkev uas cov neeg ncaj ncees taug mas zoo ib yam li thaum lub hnub tabtom tawm tuaj pom kev txoog thiab ci zuj zus mus txog rau thaum tavsu.” Nqe no qhia hais tias Yehauvas yeej maj mam ua tib zoo qhia nws cov tibneeg ib qho zuj zus txog nws tej hom phiaj. Ib yam nkaus li ntawd, nqe no kuj piv tau rau ib tug neeg twg uas hloov nws lub neej los nrog Yehauvas sib raug zoo. Tsis yog ib hmos xwb nws txawm cia li ntseeg kiag. Nws yuav tau kub siab lug nyeem Vajtswv Txojlus thiab tej yam uas Yehauvas lub koom haum tau tso tawm. Nws yuav tau muab tej ntawd siv rau hauv nws lub neej, nws thiaj yuav coj tau Yexus tus xeeb ceem. Ntxiv ntawd, yog nws yim huab kawm ces nws yim huab paub Vajtswv zoo tuaj. Cia peb mus tham me ntswb mentsis txog Yexus ib zaj lus piv txwv txog yam no.

Ib yam qoob loo twg, yeej siv sijhawm thiaj hlob taus. Tib yam li ntawd, yuav tau ncua mentsis sijhawm tus uas muaj lub siab xib rau Vajtswv Txojlus mam li muaj kev ntseeg. (Saib nqe 5)

5. Piav Yexus zaj lus piv txwv seb ntev npaum li cas ib tug thiaj hloov tau nws lub neej.

5 Yexus muab cov muaj lub siab xib rau Vajtswv Txojlus piv yam nkaus li lub noob. Nws hais tias: “Cov noob nplej tuaj kaus thiab pheej hlob zuj zus. Nws tsis paub xyov ua li cas cov nplej txawj hlob li ntawd. Twb yog cov av ua kom nplej tuaj thiab txhawv; xub muaj tus kaus mos mos hlob tuaj mam li txhawv, tom qab rau txhuv tas mam li pib daj qab hnab.” (Malakaus 4:27, 28) Yexus piav tias tej noob qoob noob tsa, tsis yog cia li muab faus rau hauv av xwb txawm cia li tuaj. Yuav tau siv sijhawm mam li pom tuaj kaus ces ntev mus ntev tuaj mam li hlob. Tib yam li ntawd, yuav kom tus uas muaj lub siab xib rau Vajtswv Txojlus hloov nws lub neej ib qho zuj zus, yuav tau laug mentsis sijhawm. Xws li cov peb qhia Vajlugkub rau yuav tau kawm txog Yehauvas thiab nrog nws sib raug zoo ua ntej peb mam li pom lawv hloov lawv lub neej zuj zus. (Efexus 4:22-24) Nco ntsoov tias Yehauvas yog tus ua kom lawv loj hlob tuaj, tsis yog peb.​—1 Kauleethaus 3:7.

6-7. Peb kawm tau li cas los ntawm qhov Yehauvas tsim lub ntiajteb?

6 Thaum Yehauvas npaj siab ua ib yam twg, nws tsis yog ua tsawg tsuag kom tas tiamsis nws lauj sijhawm maj mam ua kom zoo zoo. Tos nws ua li no los tej nws ua yuav cuam tshuam nws lub koob lub npe thiab pab tau lwm tus. Xws li, thaum Yehauvas npaj lub ntiajteb tseg cia rau tibneeg.

7 Ua ntej ntuj tsis tau xeeb teb tsis tau txawm, Yehauvas twb yeej npaj seb yuav tsim lub ntiajteb “loj li cas,” yuav “txheem” li cas, thiab yuav “txhos tus ncej zeb” li cas. (Yauj 38:5, 6) Thaum nws tsim ib yam twg, nws yeej ntsuas mus ntsuas los kom zoo zoo. (Chivkeeb 1:10, 12) Thaum cov tubtxib qaum ntuj pom tej yam Yehauvas rhawv tsim no, lawv zoo siab kawg nkaus li thiab “qw zoo siab.” (Yauj 38:7) Tej no qhia tias Yehauvas yeej siv sijhawm los tsim txhua yam, txawm yuav yog txhiab niaj puas xyoo los xij peem. Thaum nws saib ib puas tsav yam uas nws tau tsim los lawm mas ua rau nws “txaus siab heev.”​—Chivkeeb 1:31.

8. Tom ntej no peb yuav tham txog dabtsi?

8 Raws li tej peb tham qho mentsis no, peb khaws tau tej hauv paus ntsiab lus los pab kom peb rub lub siab ntev. Tom ntej no, peb yuav mus piav txog 2 yam uas qhia kom peb ua tiag tos Yehauvas.

QEE LUB CAIJ TWG PEB YUAV TAU UA TIAG TOS YEHAUVAS?

9. Peb yuav tau tos Yehauvas rau tej twg?

9 Peb yuav tau ua tiag tos Yehauvas teb peb tej lus thov. Thaum peb tswj tsis taus peb lub siab lossis tabtom raug ib qho teeb meem twg, peb yeej thov Vajtswv tsis tseg tsis tu. Tiamsis ua cas zoo li Vajtswv pheej tsis txawj teb peb tej lus thov. Ua cas Yehauvas yuav ncua ntev ua luaj tsis teb peb li?

10. Piav seb thaum peb thov Vajtswv lawd, ua cas peb yuav tau ua siab ntev tos nws.

10 Yehauvas yeej tig ntsej ncuv mloog peb tej lus thov. (Phau Ntawv Nkauj 65:2) Yog peb thov tawm plaws hauv nruab siab tuaj, Yehauvas suav tias peb yeej ntseeg nws tiag tiag. (Henplais 11:6) Tsis tas li ntawd, Yehauvas xav paub seb peb puas yuav ua haum nws siab thiab ua raws li tej peb thov tiag. (1 Yauhas 3:22) Yog tias peb thov kom Yehauvas pab kom peb zam dhau ib txojkev sim siab twg, peb yuav tau ua npaum li peb ua tau los tswj peb tus kheej thiab rub siab ntev tos Yehauvas. Yexus yeej qhia tseg lawm tias qee zaug, Vajtswv yuav tsis teb sai sai raws li peb lub siab xav. Nws thiaj hais tias: “Nej thov, nej thiaj yuav tau; nej nrhiav, nej thiaj yuav ntsib; nej khob, Vajtswv thiaj yuav qhib qhovrooj rau nej. Rau qhov txhua tus uas thov yeej yuav tau, txhua tus uas nrhiav yeej ntsib, thiab txhua tus uas khob, Vajtswv yeej yuav qhib qhovrooj rau nws.” (Mathais 7:7, 8) Ces yog peb “niaj hnub nquag thov Vajtswv,” ntev mus ntev tuaj Vajtswv yeej yuav teb peb tej lus thov.​—Kaulauxais 4:2.

Thaum peb ua siab ntev tos Yehauvas, cia peb nco ntsoov thov nws kam tiag (Saib nqe 11) b

11. Piav seb 1 Petus 5:6 pab tau peb li cas yog tias Vajtswv tsis teb peb raws li peb lub siab xav.

11 Txawm sijhawm ncua ntev zuj zus lawm los nco ntsoov tias Yehauvas cog lus lawm tias nws yeej yuav teb raws li nws “teem cia.” (Nyeem 1 Petus 5:6.) Yog tias Yehauvas tsis tau teb raws li lub siab xav los tsis txhob lam tau lam yws lossis chim. Xws li, thaum peb thov kom Vajtswv los kho ib puas tsav yam hauv ntiajteb. Yexus los yeej txhob kom peb thov txog hnub ntawd. (Mathais 6:10, NWT ) Tiamsis yog Vajtswv tsis tau los raws li tibneeg lub siab xav los txhob cia peb txojkev ntseeg tsuag. (Hanpakus 2:3; Mathais 24:44) Cia peb ua tiag tos Yehauvas, kub siab lug thov thiab tso siab plhuav rau nws vim “hnub ntawd thiab lub sijhawm ntawd” yuav los raws li nws teem cia. Thaum hnub ntawd los txog, yuav yog ib lub caij lub nyoog zoo rau txhua leej txhua tus.​—Mathais 24:36; 2 Petus 3:15.

Peb kawm tau li cas los ntawm Yauxej lub neej? (Saib nqe 12-14)

12. Lub caij twg nyuaj rau peb ua lub siab ntev thev?

12 Peb yuav tau ua siab ntev tos Yehauvas kho tej yam kev phem kev nkhib nkhaus. Nyob puag ncig peb txhua leej txhua tus yeej muaj cov neeg ua phem ua nkhaus rau lwm tus vim lawv tsis yog tib cuab tib xeem, tib haiv neeg, lossis vim tus tod yog pojniam los yog txivneej. Hos muaj ib txhia raug luag saib tsis taus vim lawv lub cev tsis meej xeeb. Yehauvas Cov Timkhawv los yeej raug lwm leej lwm tus saib tsis taus vim lawv txojkev ntseeg. Yog tias nej ib tug twg twb raug li no dua lawm, nco ntsoov Yexus cov lus tias: “Tus uas ua siab ntev mus txog hnub kawg, tus ntawd yuav dim.” (Mathais 24:13) Es yog tias koj paub ib tug twg hauv lub koom txoos tau ua txhaum ne, koj yuav coj li cas? Koj puas ua siab ntev tos thiab tso siab tias cov txwj laus yuav saib xyuas? Cov txwj laus yuav coj li cas thaum muaj ib tug ntseeg twg ua txhaum?

13. Piav seb thaum ib tug ntseeg twg ua txhaum lawd, Yehauvas xav kom cov txwj laus coj li cas.

13 Thaum cov txwj laus paub tias ib tug ntseeg twg ua txhaum lawd, lawv tsis lam tau lam txiav txim tiamsis lawv thov Vajtswv kom lawv muaj “lub tswvyim uas los saum ntuj los.” (Yakaunpaus 3:17) Lawv ua li no lawv thiaj xav ib yam li Vajtswv xav. Lawv lub hom phiaj yog pab tus ua txhaum “rov qab los cuag Vajtswv.” (Yakaunpaus 5:19, 20) Tsis tas li ntawd, lawv xav tiv thaiv cov ntseeg thiab xav txhawb cov uas pheej txhawj txog tus ua txhaum ntawd. (2 Kauleethaus 1:3, 4) Thaum cov txwj laus taug qab taug lw txog tus ua txhaum ntawd, lawv yuav tau ua zoo taug seb muaj li cas tiag. Tej no yuav siv sijhawm ntev loo thiaj paub qhov tseeb tiag tiag. Tom qab lawv soj ntsuam txhua yam, lawv mus nrog tus ua txhaum tham thiab thov Vajtswv ces lawv mam nyeem Vajlugkub los ntuas tus ua txhaum “li uas tsim nyog xwb.” (Yelemis 30:11, TT ) Cov txwj laus tsis lam txiav txim nthawv nthav los yog ncua sijhawm ntev ntev. Yog cov txwj laus coj raws li Yehauvas pom zoo ces yuav pab tau cov nyob hauv lub koom txoos. Tab txawm li ntawd los pheej muaj cov pheej tseem txhawj quj qees txog tus txhaum ntawd. Yog tias koj ho yog ib tug ntawd, yuav ua li cas koj thiaj tsis txhawj ntxiv?

14. Yog tias muaj ib tug ntseeg twg tau ua rau koj tu siab, leejtwg tus yam ntxwv yuav pab tau koj kaj siab?

14 Ua neej nyob, puas tau muaj leejtwg lossis ib tug ntseeg twg ua rau koj tu siab? Muaj ntau ntau tus yam ntxwv nyob hauv phau Vajlugkub uas yuav pab tau kom peb rub lub siab ntev tos Yehauvas los kho. Xws li Yauxej. Nws cov tijlaug kiag, yog cov ua rau nws tu siab. Txawm li ntawd los, nws tsis cia tej kev phem lawv ua ntawd ua rau nws tu siab mus li. Nws rub lub siab ntev thiab rau siab ntso teev tiam Yehauvas. Thaum kawg, Yehauvas thiaj foom koob hmoov rau nws. (Chivkeeb 39:21) Tsis tas li ntawd, Yauxej muab tej lawv ua ntawd tso pov tseg thiab paub tias vim li cas nws thiaj raug li ntawd. (Chivkeeb 45:5) Zoo nkaus li Yauxej, yog peb nrog Yehauvas sib raug zoo thiab ua siab ntev tos nws ua tus kho ces peb yuav kaj siab dua.​—Phau Ntawv Nkauj 7:17; 73:28.

15. Piav seb yam twg pab tau tus muam muab luag tej lus xaiv lus ncua tso pov tseg.

15 Tej zaum peb yuav tsis raug ntau npaum li Yauxej. Txawm li ntawd los, thaum ib tug twg ua rau peb tu siab ces yeej ua rau peb nyob ntshaus ntsho. Thaum peb muaj ib qho chaw tu siab nrog ib tug ntseeg twg lossis yog ib tug tsis ntseeg twg, kav tsij coj raws li phau Vajlugkub tej hauv paus ntsiab lus thiaj pab tau peb. (Filipis 2:3, 4) Cia peb muab xav li no. Thaum peb ib tug muam ntseeg hnov lwm tus hais lus tsis zoo txog nws rau lwm tus tom haujlwm los nws tsis mus hais tus ntawd nthawv nthav. Nws ras dheev txog Yexus tus yam ntxwv. Thaum luag thuam Yexus los nws twb tsis tsa ncauj teb ib los li. (1 Petus 2:21, 23) Thaum tus muam xav mus xav los txog Yexus, nws cia li muab tso tseg tsis hais ib los. Tom qab no, tus muam mam paub tias twb yog tus neeg nrog nws ua haujlwm ntawd ntxhov ntxhov siab vim nws muaj ib tug mob hnyav heev. Tus muam paub tias tej zaum nws lam tau lam hais xwb. Tus muam zoo siab tias nws tau ua siab ntev nyiaj tej nws raug.

16. Yam twg thiaj txhawb tau koj lub zog yog koj tabtom raug ib yam kev nkhib nkhaus? (1 Petus 3:12)

16 Yog peb tabtom raug ib yam kev nkhib nkhaus twg thiab haj tseem ua lub siab ntev dhawv, nco ntsoov tias Yehauvas nrog “cov neeg uas tas kev cia siab.” (Phau Ntawv Nkauj 34:18) Nws saib peb muaj nuj nqis kawg nkaus li vim peb yeej rub lub siab ntev thiab tso tag nrho peb tej kev nyuaj siab rau nws. (Phau Ntawv Nkauj 55:22) Nco ntsoov tias Yehauvas yog tus txiav txim rau neeg ntiajteb. Nws yeej ntsia ntsoov thiab pom txhua tsav txhua yam. (Nyeem 1 Petus 3:12.) Ua li, yog tias peb kho tsis tau txhua yam, peb puas ua tiag tos nws?

COV UA TIAG TOS YEHAUVAS YUAV TAU KOOB HMOOV NPLUA MIAS

17. Yehauvas tau cog lus tseg li cas hauv Yaxayas 30:18?

17 Yav pem suab thaum Vajtswv kav thoob plhawv ntiajteb, peb yuav txais koob hmoov nplua mias. Yaxayas tshooj 30 nqe 18 hais tias: ‘Yehauvas tos ntev loo yuav foom koob hmoov rau nej; yog li ntawd, nws thiaj los hlub nej. Rau qhov Yehauvas yog Vajtswv tus uas ncaj ncees; cov neeg uas tos nws yuav tau txais koob hmoov.’ Yog li ntawd, cov ua siab ntev tos Yehauvas, nws yuav foom koob hmoov rau lawv tamsim no thiab thaum muab lub ntiajteb kho dua tshiab.

18. Piav seb peb yuav txais tej twg yav pem suab.

18 Thaum muab lub ntiajteb kho dua tshiab lawm, Vajtswv cov tibneeg yuav tsis txob tsis txhawj txog tej yam lawv ntsib niaj hnub niam no. Tej kev phem kev nkhib nkhaus, kev nyuaj siab ntxhov plawv los yuav tsis muaj ntxiv lawm. (Tshwmsim 21:4) Txhua tus yuav nyob thaj yeeb thiab vam meej ntxhias. (Phau Ntawv Nkauj 72:16; Yaxayas 54:13) Thaum ntawd yuav zoo tshaj li peb lub siab xav!

19. Niaj hnub no Yehauvas tabtom cob qhia peb li cas?

19 Cheem lub caij lub nyoog ntawd tseem tsis tau los, Yehauvas pab cob pab qhia kom peb txawj ua lub neej raug ntsej muag. Kav tsij rau siab ntso teev tiam Yehauvas kam tiag. Lub neej tshav ntuj qas nrig tabtom los yuav txog. Yuav muaj ntau yam zoo kawg nkaus li yav pem suab. Cia peb ua tiag tos hnub Yehauvas los kho ib puas tsav yam.

ZAJ NKAUJ 119 Peb Yuav Tsum Muaj Kev Ntseeg

a Nej puas tau hnov dua ib tug ntseeg Yehauvas tau ntev niaj ntau xyoo lawm piav qhia tias, ‘Kuv xav tias Yehauvas yuav los kho ib puas tsav yam ua ntej kuv laus tag’. Tsis yog nws tibleeg thiaj xav li no nkaus nkaus xwb, peb txhua tus yeej tos tsis hnyu hnub Yehauvas yuav los kho ib puas tsav yam. Nyob rau hauv zaj kawm no, peb yuav tham me ntswb mentsis seb phau Vajlugkub tej hauv paus ntsiab lus twg pab tau peb ua lub siab ntev tos, muaj 2 yam twg qhia tias peb yuav tau ua siab ntev tos Yehauvas, thiab cov ua siab ntev tos yuav txais tej koob hmoov twg.

b DAIM DUAB: Tus muam no niaj hnub thov Vajtswv txij puag thaum nws tseem yau los. Nws niam thiab nws txiv yeej cob qhia nws thov Vajtswv. Thaum nws tiav nkauj thiab ua ib tug tho kev, nws thov kom Yehauvas tsom kwm nws tes haujlwm. Ntau xyoo tom qab no, thaum nws tus txiv muaj mob, nws thov kom Vajtswv tsom kwm nws rau lub caij nyuaj siab. Tamsim no, nws tsis muaj ib tug txiv ntaus thawj los nws tseem niaj hnub thov Vajtswv tsis tseg tsis tu thiab cia siab tias Vajtswv yuav mloog thiab teb nws ib yam li thaum yau los txog niam no.